Par nozares aktualitātēm Eiropas Savienībā un Krievijā

26.februārī Zemkopības ministrijā (ZM) norisinājās ZM specializēto atašeju, kas strādā Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (ES) Briselē, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībā Krievijas Federācijā, tikšanās ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu dažādu lauksaimniekiem svarīgu jautājumu virzību ES un sadarbībā ar Krieviju, kā arī informētu par aktualitātēm nozares jomās ES līmenī.

Tiekoties lauksaimnieki vēlējās uzklausīt atašeju atbildes par iespējām veicināt cūkkopības produkcijas eksportu, zivju konservu eksportu, Latvijas pozīcijas aizstāvēšanas gaitu benzo(a)pirēna un dioksīna jautājumos.

Tāpat tika apspriestas prognozes atvieglot nosacījumus uzņēmumiem, lai pieteiktos ES finansējumam, kā arī pārrunāta Latvijai būtisku veterināro jautājumu, piemēram, liellopu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) monitoringa, risināšanas gaita.

Gundega Mičule, kura Briselē pārstāv veterināros, fitosanitāros un pārtikas kontroles jautājumus, norādīja, ka šobrīd tiek gatavots jauns ES likums par dzīvnieku veselību, kura mērķis būs palielināt dzīvnieku turētāju atbildību. Tāpat tiek izvērtēti liellopu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) monitoringa rezultāti, un Latvija pašreiz apkopo sešu gadu novērošanas perioda rezultātus. Turklāt ES tiek pārskatīta likumdošana ar mērķi to uzlabot.

Savukārt atbildīgā par pārtikas drošības, ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) un augu aizsardzības jautājumiem Olga Orlova skaidroja Latvijas pozīcijas aizstāvēšanas gaitu benzo(a)pirēna un dioksīna jautājumos. Mērķtiecīga diskusija ES par pieļaujamiem bezo(a)pirēna līmeņiem zivju produkcijā ES sākusies tikai šogad, un Latvijas panākumus nodrošinās iesniegto datu kvalitāte. O.Orlova norādīja, ka Latvijas sagatavotie argumenti par nepieciešamo tehnoloģiju atbilstību ES prasībām un attiecīgās produkcijas niecīgo patēriņu iedzīvotāju uzturā ir pietiekami, lai panāktu prasību pieļaut astoņus mikrogramus uz kilogramu benzo(a)pirēna gatavā kūpinātā produktā. Savukārt dioksīnu samazināšana pārtikā ir globāla mēroga problēma, kas tieši saistīta ar vides piesārņojuma samazināšanu.

Māris Bērziņš, kas pārstāv zivsaimniecības jautājumus, uzsvēra, ka pašreiz vissvarīgākā zivsaimniecības jomā ir ES Kopējās zivsaimniecības politikas reforma, kurā diskusijai tiek atvērti visi pamatjautājumi – kvotu tirgus reorganizācija, attieksme pret mazo floti, inovācijas un tirgus veicināšana, atbalsts nozarei.

Atbildīgā par lauksaimniecības jautājumiem un kopējo tirgus organizāciju Dace Arāja norādīja, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas kontekstā vissvarīgākais ES darba kārtības jautājums ir konkurētspējas sabalansēšana, tostarp tiešo maksājumu izlīdzināšana.

Savukārt ZM pārstāvis Krievijas Federācijā Aivars Graudiņš skaidroja Latvijas un Krievijas veterināro dienestu savstarpējās sadarbības virzību, Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnijas ietekmi uz Latvijas eksportu, Latvijas zvejas produktu pārstrādes uzņēmumu atzīšanas gaitu eksportam uz Krieviju. A.Graudiņš norādīja, ka jaunais Krievijas tehniskais reglaments ir pielīdzināts ES tehniskajam reglamentam, un tāpēc Latvijas produktu eksportētājiem tā izpilde nesagādās
grūtības.

Lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji pateicās ZM atašejiem par sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu. Savukārt ZM atašeji aicināja lauksaimniekus būt vēl aktīvākiem, iesaistoties diskusijās ES līmenī un paužot sabiedrības viedokli par jauniem, nozari regulējošiem dokumentiem.

Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku saeimas, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas, Latvijas
Zivrūpnieku savienības, kā arī pārstāvji no Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas, Latvijas Zivju audzētāju asociācijas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa