Par ārlietu ministra vizīti Maskavā

Vakar, 22. janvārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš informēja žurnālistus par savu vizīti Maskavā, gatavojoties savam ziņojumam Eiropas Padomes (EP) Parlamentārās asamblejas sesijā Strasbūrā.

Ministrs uzsvēra, ka interese par viņa vizīti Krievijas galvaspilsētā bijusi pārsteidzoši liela. Uz Maskavu viņš bija devies kā EP prezidējošās valsts ārlietu ministrs, kurš vada EP Ministru komiteju, taču vizītes laikā, īstenojot agrāko vienošanos ar Krievijas ārlietu ministru Igoru Ivanovu, pārrunātas arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības.

Latvijas ārlietu ministra uzmanības centrā Maskavas apmeklējuma laikā bijusi situācija Čečenijā. Tās noskaidrošanai viņš ticies ar daudzām Krievijas oficiālajām amatpersonām, kā arī ar organizācijas "Memorial" vadītājiem. Indulis Bērziņš ticies arī ar EP pārstāvi lordu Džadu, kurš tikko bija apmeklējis Čečeniju. Ministrs guvis atziņu, ka Čečenijā redzami pozitīvi problēmu risinājumu meklējumi. Piemēram, atzinīgi vērtējama čečenu aizvien plašāka iesaistīšana ne vien vietējās pašpārvaldes struktūrās, bet arī milicijā. Taču Čečenijā pastrādāto noziegumu izmeklēšana joprojām notiek ļoti gausi.

I.Bērziņš uzsvēra, ka šajā aspektā viņa pozīcija pilnībā sakrīt ar lorda Džada viedokli. Ministrs atturējās detalizēti iedziļināties sava ziņojuma tēzēs, paskaidrojot, ka tā būs kompleksa atskaite, veltīta arī citiem jautājumiem, piemēram, arī vizītei Armēnijā un Azerbaidžānā — valstīs, kuras šajās dienās tiks uzņemtas EP.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, vai Latvijas prezidentūra EP un mūsu ārlietu ministra īpašais statuss iespaidojis sarunu par kaimiņvalstu divpusējo attiecību aktualitātēm, I.Bērziņš uzsvēra, ka saruna bijusi tikpat korekta kā iepriekšējās. Salīdzinājumam I. Bērziņš atsaucās uz savu tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru 1999. gada rudenī Ziemeļu dimensijas ietvaros. Arī toreiz I.Ivanovs atturējies no pārmetumu izteikšanas Latvijai.

I.Bērziņš arī atzina, ka šoreiz situācija bijusi citāda, jo Maskavā viņš bija ieradies kā EP prezidējošās valsts pārstāvis. Bez šī augstā Latvijas ārlietu ministra statusa saruna par abu valstu divpusējām attiecībām, iespējams, būtu notikusi daudz vēlāk.

"Krievija aizvien labāk apzinās, ka Latvija ļoti reāli gatavojas iestāties Eiropas Savienībā un ka Latvija kā suverēna valsts, starptautiskās sabiedrības locekle īsteno savu ārpolitiku, vienlaikus pildot arī savas starptautiskās saistības, kas šobrīd Latvijai kā EP prezidējošajai valstij ir īpaši atbildīgas," teica ārlietu ministrs, uzsverot, ka savā ziņojumā Strasbūrā būs bezkaislīgi objektīvs. "Es kā EP prezidējošās valsts ārlietu ministrs sniegšu objektīvu, vispusīgu pārskatu un pēc tam atbildēšu uz jautājumiem. Es nekādi nedrīkstu ietekmēt EP sniedzamo informāciju," uzsvēra I.Bērziņš. Viņš arī atgādināja, ka Latvija kopš mūsu prezidentūras sākuma nekādi nav mēģinājusi izmantot savu pašreizējo statusu divpusējo attiecību iespaidošanai ar Krieviju, un izteica cerību, ka arī Krievijas attieksme pret Latviju būs tikpat objektīva neatkarīgi no EP Parlamentārās asamblejas lēmumiem par Krievijas delegācijas balsošanas tiesībām Strasbūrā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors