Turpinājums

no 1.lpp.

Ministrs uzsvēra, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir valdības deklarācijas izpilde un rīcības plāna izpilde, kam galarezultātā jāstiprina Latvijas starptautiskā autoritāte. "Starptautisko autoritāti mēs nostiprinām, un reformu noturīgumu mēs pierādām ar konsekvenci vārdos un darbos," teica V. Birkavs. Raksturojot mūsu valsts attiecības ar NATO, ārlietu ministrs teica, ka mūsu valsts uzdevums ir "iekšēji gatavoties" iestājai šajā organizācijā. Viņš arī formulēja Latvijas pozīciju, ka "NATO mēs uzlūkojam kā Eiropas reģionālās drošības nostiprināšanas instrumentu, nedalāmu Eiropas drošības arhitektūras kontekstā, vienlaikus attīstot labas kaimiņattiecības arī ar Krieviju."

"Attiecībās ar Krieviju mūsu vēlme, griba un politiskā rīcība būs saistīta ar to, lai pozitīvo fonu, kāds šobrīd ir mūsu attiecībās, pārveidotu konkrētos pozitīvos darbos, " tālāk uzsvēra ārlietu ministrs, izsakot nožēlu, ka pagaidām Krievija nav atcēlusi diskriminējošo tarifu politiku pret Latviju un ka šis aspekts prasa "diezgan nozīmīgus precizējumus".

Ministrs plašāk pakavējās arī pie šogad paredzētajiem Ārlietu ministrijas iekšējiem pārkārtojumiem. Rotācijas kārtībā tiks nomainīti vēstnieki Uzbekistānā, Austrijā, ASV un Izraēlā. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ārlietu ministrs teica, ka Latvijas vēstnieks Izraēlā tiks atsaukts 1. martā, bet mūsu valsts vēstnieks ASV tiks nomainīts 1999. gada otrajā pusē. Ja atļaus ministrijas finanses, šogad tiks norīkoti Latvijas vēstnieki arī Grieķijā, Baltkrievijā, Nīderlandē, Portugālē un Ķīnā, kā arī nosūtīti pagaidu pilnvarotie lietveži uz Īriju un Ēģipti. Ārlietu ministrijā nodibināts arī politiskā direktora amats — šīs amatpersonas kompetencē būs valsts drošības politika, koriģējot divpusējo un daudzpusējo attiecību veidošanas dienestu darbību. Ārlietu ministrijas politiskais direktors sāks darbu 1. februārī. Paredzēts arī nostiprināt ministrijas informācijas departamentu.

Uz jautājumu par nākamo vēstnieku personālijām ārlietu ministrs žurnālistiem atbildēja, ka visiem vēstnieku amatiem jau ir zināmi kandidāti, taču, atsaucoties uz vispārpieņemtu praksi, ministrs atturējās nākamo vēstnieku vārdus nosaukt. Par politisko direktoru turpmāk strādās līdzšinējais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Uzbekistānā Andris Vilcāns.

Valdis Birkavs uzsvēra ārpolitikas ciešo saistību ar iekšpolitiku, raksturojot vairākus svarīgus uzdevumus iekšpolitikā: ar ārpolitiskiem līdzekļiem sekmēt valsts iekšējo reformu dinamiku un nepārtrauktību; sekmēt sabiedrības integrācijas un latviešu valodas apgūšanu, kā arī sekmēt brīvā tirgus divertifikāciju.

Atbildot uz žurnālistu daudzajiem jautājumiem par Latvijas un Igaunijas ekonomisko interešu sadursmi sakarā ar masveidīgo kaimiņvalsts cūkgaļas eksportu uz Latviju, ārlietu ministrs uzsvēra, ka šis konflikts "nerada Latvijai pozitīvu fonu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, jo var iedragāt ticību mūsu spējai izturēt konkurences spiedienu". Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas savstarpējā importa un eksporta bilance ir mūsu valstij negatīva (apmēram par 6 miljoniem latu) un ka iespējamie Igaunijas atbildes soļi uz Latvijas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem — ierobežojumi Latvijas piena produktu un cukura ievešanai Igaunijā — varētu smagi skart mūsu valsts ekonomiskās intereses. "Mums precīzi jāizrēķina kopējais ieguvums," teica V.Birkavs, uzsverot, ka ārpolitiski Latvija no eventuālajiem Igaunijas cūkgaļas ievešanas ierobežošanas pasākumiem neiegūs neko. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Saeimai jāpieņem iekšējā tirgus aizsardzības likums un valdībai jāsagatavo pretsubsīdiju un antidempinga likums. Nobriedušās problēmas atrisinājuma iespēju V. Birkavs saistīja arī ar 7.janvārī paredzēto Ministru prezidenta Viļa Krištopana darba vizīti Igaunijas Republikā un tikšanos ar savu kaimiņvalsts kolēģi.

Komentējot Latvijas presē izskanējušos pārmetumus ārlietu ministram par it kā daudzajām ārzemju vizītēm, Valdis Birkavs teica: "Es, gluži otrādi, pat baidos, ka reiz žurnālisti sāks man pārmest pārliecīgu mājās sēdēšanu — jo patiesībā es uz ārzemēm esmu braucis neticami maz." Viņš arī informēja, ka februāra sākumā dosies vizītē uz Somiju. Savukārt Latvijā jau 11. janvārī ieradīsies Somijas ārlietu ministre Tarja Halonena, bet 14. janvārī — Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par nozīmīgāko 1998. gada notikumu Latvijā, ārlietu ministrs nosauca referendumu par Pilsonības likuma labojumiem. Pēc Valda Birkava domām, referenduma rezultāts Latvijai ir radījis pozitīvu tēlu pasaulē. "Tas tagad ļoti atvieglo mūsu darbu, un tas ir ļoti svarīgi arī no iekšpolitiskā viedokļa, jo dod stabilitāti," uzsvēra ārlietu ministrs. "Tas bija pagrieziena punkts 1998. gadā."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors