• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par starptautiskā aizdevuma izlietojumu tautsaimniecībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.03.2010., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/206052

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Turcijas Eiropas lietu ministra vizīti Saeimā

Vēl šajā numurā

04.03.2010., Nr. 36

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par starptautiskā aizdevuma izlietojumu tautsaimniecībai

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 26.februārī, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, pārrunāja starp­tautiskā aizdevumu izlietojumu.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš sarunā norādīja, ka, apkopojot komisijas rīcībā esošo informāciju, var secināt, ka kopumā starptautiskais aizdevums izlietots tam paredzētajiem mērķiem – valsts budžeta deficīta samazināšanai, valsts iekšējā parāda pārfinansēšanai, AS “Parex banka” atbalstam, kā arī Valsts kases likviditātes rezerves palielināšanai. Tomēr jo­projām viens no aktuālākajiem jautājumiem ir Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošana tautsaimniecības sildīšanai. Lai gan atsevišķās sadaļās fondu administrēšana kļuvusi vienkāršāka, par ievērojamiem uzlabojumiem patlaban diemžēl nevaram runāt, norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Atzinīgi vērtējot komisijas darbu aizdevuma izlietošanas uzraudzībā, V.Zatlers atzina, ka patlaban ir svarīgi skaidrot sabiedrībai, kāpēc bija nepieciešams aizdevums un vai aizņemtā nauda izmantota lietderīgi. Skaidras atbildes uz šiem jautājumiem ļautu kliedēt sabiedrībā valdošus mītus par starptautiskā aizdevuma izlietojumu, norādīja Valsts prezidents.

Patlaban ciešā sadarbībā ar Valsts kontroli un nozares ekspertiem tiek izstrādāts komisijas ziņojums, kurā tiks vērtēts ne tikai starptautiskā aizdevuma izlietojums, bet arī tas, cik efektīvi ir valdības spertie soļi tautsaimniecības atveseļošanai, uzsvēra A.Bērziņš. Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas kavē ekonomikas sildīšanu, ir kvalitatīva vidēja termiņa valsts stratēģiskās attīstības plāna trūkums, akcentēja komisijas priekšsēdētājs.

Arī valsts kontroliere Inguna Sudraba sarunā norādīja, ka šis ir pēdējais brīdis, lai izstrādātu konkrētu rīcības plānu. Patlaban reformas tiek īstenotas sektorālā griezumā, nespējot vienoties par kopēju redzējumu. Vienots rīcības plāns ļautu veikt būtiskas strukturālas izmaiņas, racionalizēt valsts izdevumu daļu un palielināt ienākumus, un tas nodrošinātu ekonomikas attīstību ilgtermiņā, uzsvēra I.Sudraba.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!