Par Lietuvas ārlietu ministra vizīti Saeimā

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 24.februārī, tiekoties ar Lietuvas Republikas ārlietu ministru Audroņu Ažubali, pārrunāja Latvijas un Lietuvas divpusējās attiecības, sadarbību enerģētikas projektos un NATO.

Sveicot A.Ažubali ar stāšanos ārlietu ministra amatā, Saeimas priekšsēdētājs pateicās par viņa līdzšinējo darbu Lietuvas parlamentā, vadot Seima Ārlietu komisiju un Deputātu grupu sadarbībai ar Latvijas parlamentu. “Mūsu līdzšinējā sadarbība parlamentārā līmenī bijusi lieliska, un esmu pārliecināts, ka tikpat sekmīgi tā veidosies, jums pildot jaunos amata pienākumus,” akcentēja G.Daudze.

Pārrunājot Latvijas un Lietuvas divpusējo sadarbību, īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta abām valstīm nozīmīgu enerģētikas projektu realizācijai. Puses bija vienisprātis, ka tādos nozīmīgos projektos kā Visaginas atomelektrostacijas celtniecība un Baltijas–Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojuma izbūve nepieciešama vēl efektīvāka aktivitāšu koordinēšana.

Apspriežot gaidāmās NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijas darba kārtību, Latvijas puse norādīja, ka Rīgā plānots diskutēt par aktuāliem NATO jautājumiem, tostarp par NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādi.

Kā sarunā uzsvēra NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle, sesijā būtu jāpievērš uzmanība arī Francijas plāniem Krievijai pārdot ultramodernos “Mistral” tipa helikopteru bāzes kuģus. “Vai NATO ir vienota nostāja par šāda moderna bruņojuma pārdošanu valstij, kuras rīcība nav prognozējama?” vaicāja V.Paegle. “Šis jautājums jārisina visas alianses līmenī, to nedrīkst uztver tikai kā nenozīmīgu bilaterālu tirdzniecības darījumu,” teica V.Paegle. Arī Lietuvas ārlietu ministrs pauda bažas par iecerēto “Mistral” kuģu pārdošanu, norādot, ka šāds darījums var destabilizēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā.

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Eglītis rosināja domāt par aktīvāku Baltijas valstu sadarbību, veidojot kontaktus ar ASV. Piemēram, ASV ir daudz jaunu kongresmeņu un senatoru, ar kuriem jāveido sadarbība, un to visefektīvāk var paveikt, apvienojot visu trīs Baltijas valstu spēkus, atzīmēja J.Eglītis.

Saeimas preses dienests