Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 4. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2010.gada 4.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.199/J9)

“Par informācijas atklātumu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.200/J9)

“Par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Rīgā 2010.gada 1.martā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Pielikums

Masu medijos nemitīgi tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību paplašināt iedzīvotāju tiesības iegūt informāciju gan par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieku atalgojumu, gan par citiem sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Pašreiz Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj, ka šādai informācijai bieži ir ierobežotas pieejamības statuss. Tā rezultātā iedzīvotājiem rodas priekšstats, ka valsts apzināti slēpj informāciju par nesamērīgi augstajām un krīzes situācijai neatbilstošajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošo personu algām un citiem sabiedrību interesējošiem jautājumiem.

Uzskatām, ka ir pienācis laiks uzsākt diskusiju sabiedrībā par to, lai paplašinātu publiski pieejamas informācijas loku, iekļaujot tajā gan informāciju par valsts un pašvaldību uzņēmumos strādājošo atalgojumu, gan komercnoslēpumu saturošus Valsts kontroles ziņojumus, gan regulatoriem iesniedzamo tarifu projektus.

Tāpat nepieciešams pārskatīt un pilnveidot ierobežotas pieejamības informācijas statusa piešķiršanu valsts iestādēs, lai izvairītos no nepamatotas un ļaunprātīgas šī statusa piešķiršanas.

Nesenais gadījums ar informācijas noplūdi no VID un tam sekojošā hakera “Neo” publiskotā informācija par “Parex bankas” un “Rīgas satiksmes” vadošo darbinieku algām norāda, ka sabiedrības kontrole šeit ir nepieciešama un šīs kontroles realizācijai savukārt ir nepieciešama ar likumu noteikta pieeja informācijai.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Ņemot vērā Satversmē nostiprināto varas dalīšanas principu un tā īstenošanai paredzēto parlamentārās kontroles mehānismu, lūdzam rast iespēju iepazīstināt frakcijas PCTVL deputātus ar informāciju par vadošo darbinieku atalgojumu šādās valsts akciju sabiedrībās: akciju sabiedrība “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds”, valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs”.

2. Vai Ministru kabinets neplāno iesniegt atbilstošus grozījumus Informācijas atklātības likumā, paplašinot publiski pieejamas informācijas loku ar informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieku atalgojumu? Vai Jūs neuzskatāt, ka jebkuram Valsts kontroles ziņojumam ir jābūt publiski pieejamam pilnā apjomā?

3. Vai Jūs neuzskatāt, ka regulējamajās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs tarifu projektā iekļaujamajai informācijai ir jābūt publiski pieejamai pilnā apjomā, bez jebkādiem ierobežojumiem?

4. Vai Jūs varētu sniegt mūsu frakcijas deputātiem salīdzinošu analīzi par citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, nodrošinot savus iedzīvotājus ar informāciju par valsts uzņēmumu darbinieku atalgojumu?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, V.Buhvalovs,
Rīgā 2010.gada 25.februārī M.Mitrofanovs, V.Buzajevs

2010.gada 19.februārī notikušajā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē Ārlietu minis­trijas pārstāvji informēja klātesošos deputātus par situāciju ar cilvēka tiesībām Irānā.

Pārstāve paziņoja, ka vēl joprojām ieslodzījumā atrodas divi simti pirms Irānas prezidenta vēlēšanām notikušo masu nekārtību dalībnieki, 80 no viņiem jau ir notiesāti, savukārt opozīcijas līderis, kas Irānā tiek uzskatīts par nekārtību organizatoru, ir notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Pēc Ārlietu ministrijas pārstāvju vārdiem, šajā sakarā LR Ārlietu ministrija ir sazvanījusi Irānas pārstāvi Latvijā un izteikusi satraukumu par situāciju ar cilvēka tiesībām Irānā.

Tajā pašā laikā LR Krimināllikuma 225. pants “Masu nekārtības” paredz, ka mazākā sankcija par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās ir 8 gadi brīvības atņemšanas. Par dalību Rīgā notikušajās 2009.gada 13.janvāra nekārtībās apsūdzības ir celtas 46 personām.

Diskutējot par šo jautājumu komisijā, Ārlietu ministrijas pārstāvji apgalvoja, ka sadarbībā ar Tieslietu ministriju viņi var veikt informācijas apkopojumu par dažādu valstu praksi, sodot par dalību masu nekārtībās.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs piekrītat frakcijas PCTVL viedoklim, kas zemākais sankcijas slieksnis par aktīvu dalību masu nekārtībās būtu jāsamazina, jo pretējā gadījumā ES dalībvalsts Latvija uz Irānas fona izskatīsies pavisam neiepriecinoši un nedemokrātiski?

2. Vai Ministru kabinets neplāno iesniegt atbilstošus grozījumus Krimināllikumā, lai Latvijā par dalību masu nekārtībās nesodītu bargāk kā Irānā?

3. Lūdzu sniegt mums informāciju par citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, sodot par dalību masu nekārtībās. Vai Eiropas Savienībā ir vēl kāda valsts, kur zemākais soda slieksnis par dalību masu nekārtībās ir 8 gadi?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, V.Buhvalovs,
Rīgā 2010.gada 25.februārī M.Mitrofanovs, V.Buzajevs