Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 2.martā

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

2.martā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 184 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 7 viņu nepilngadīgie bērni.

No 177 pilsonības pretendentiem 79% ir krievi, 11% ukraiņi, 9% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

22% pilsonības pretendentu ir pamata, 57% – vidējā, 19% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 133 049 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 180 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par paveikto ekonomikas stabilizācijas programmas ieviešanā

2.martā Ministru kabinetā (MK) Finanšu ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par 2009.gada 4.ceturksnī paveikto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanā.

Atskaites perioda būtiskākie darbi saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguves un sistēmas pilnveidošanas jautājumiem un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo ES fondu (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonds) apguvi.

Veikti būtiski pasākumi veselības aprūpes jomā, izveidojot pakalpojumu sniedzēju tīklu un kvalitatīvākus un pieejamākus primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat veicināta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kas, salīdzinot ar stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izmaksā lētāk. Palielināts rezidentūrā uzņemto ģimenes ārstu skaits, kā arī veikti pasākumi veselības aprūpes sistēmas administratīvās vadības pilnveidei un efektivitātes palielināšanai.

Kā būtisks aizvadītā perioda veikums jāmin arī Maksātnespējas likuma iesniegšana Saeimā, kas tika izstrādāts, lai pilnveidotu likvidācijas (bankrota) procesu, atvieglotu ātru dzīvotnespējīgu uzņēmumu likvidāciju un papildus uzlabotu par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas pārdošanu.

Valdība arī atbalstīja grozījumus Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā, izslēdzot atbilstoši izvirzītajam rezultātam izpildītos pasākumus, kā arī precizējot atsevišķu uzdevumu izpildes termiņus.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķtiecīga un savlaicīga ieviešana ir būtisks priekšnoteikums starptautiskā aizdevuma līdzekļu saņemšanai.

FM: Par akcīzes nodokļa nodrošinājumu reģistrēšanas un uzraudzības optimizēšanu

2.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie MK noteikumi, kas paredz grozījumus noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem.

Noteikumi ir izstrādāti, lai samazinātu administratīvo slogu komersantiem un atteiktos no nepieciešamības komersantiem iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ikmēneša pārskatus par akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā.

Noteikumi izstrādāti, lai uzticamiem komersantiem, kuriem nav pārkāpumu saistībā ar akcīzes preču apriti un kuriem ir būtisks produkcijas eksporta apgrozījuma apjoms, samazinātu akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apjomu. Tāpat ir paredzēti atvieglojumi vispārējā nodrošinājuma reģistrācijā valsts noteikto obligāto naftas produktu rezervju un biodegvielas uzglabātājiem. Līdz ar noteikumiem ir samazināts vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums naftas produktiem un mazajām alus darītavām, kā arī ir precizēta nodrošinājuma dzēšanas kārtība.

Grozījumi paredz atcelt vispārējā nodrošinājuma apliecību maksimālā derīguma termiņa (viens gads) ierobežojumu.

Noteikumi paredz arī komersanta veicamās darbības saistībā ar nodrošinājumu speciālās atļaujas (licences) darbībai ar akcīzes precēm anulēšanas gadījumā un nodrošinātāja saistības pēc nodrošinātāja statusa zaudēšanas.

No noteikumiem arī ir svītrota sadaļa “Ķīlas līgums” atbilstoši 2007.gada 8.novembra grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, ar kuriem tika izslēgta iespēja kā nodrošinājumu iesniegt ķīlu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par nosacījumiem darba praktizēšanas vietu izveidei pašvaldībās

Ņemot vērā pašvaldību ieteikumus pakalpojuma kvalitātes pilnveidošanai, Labklājības ministrija (LM) ir precizējusi nosacījumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītajā pasākumā – darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 latu stipendiju.

Pasākumā precizēti nosacījumi darba praktizēšanas vietu izveidei. Līdz ar to noteikts, ka darba praktizēšanu varēs organizēt tikai no jauna izveidotās darba prakses vietās vai iepriekš pastāvējušās darba vietās, kurās vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā uzsākšanas nav nodarbināts neviens cits cilvēks. Par šo nosacījumu izpildi pašvaldības finansējuma saņēmējam iesniegs apliecinājumu.

Tāpat noteikts, ka turpmāk darba praktizēšanai nepieciešamā mazvērtīgā inventāra, palīgmateriālu iegāde vienai darba praktizēšanas vietai nedrīkst pārsniegt 40 latus, bet inventāra nomai – 10 latus. Tāpat kopējās iegādes un nomas izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, nevar pārsniegt 80 latus par vienu darba praktizēšanas vietu uz sešiem mēnešiem. Līdz šim ierobežojums inventāra iegādei un nomai nebija noteikts.

Savukārt par papildu darba pienākumu veikšanu, aprēķinot ar darba praktizēšanu saistītos izdevumus un prakses stipendiju izmaksas, pašvaldībā nodarbinātais grāmatvedis varēs saņemt 90 latu atlīdzību.

To paredz 2.martā valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāti “Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”.

Atgādinām, ka bezdarbnieki, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, var iesaistīties darba praksēs pašvaldībās un, veicot mazkvalificētus, sabiedrībai derīgus darbus, katru mēnesi saņemt 100 latu stipendiju. Gada laikā bezdarbnieks prakses vietā var iesaistīties no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu

Ministru kabinets 2.martā apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izvērtēto un sagatavoto elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu, kurus plānots īstenot darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.1.apakšaktivitātē “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”.

RAPLM kā atbildīgā iestāde 2009.gada septembrī visām nozaru ministrijām nosūtīja vēstuli ar lūgumu iesniegt projektu tēmas aktivitātes ietvaros. Kopumā tika iesniegtas 56 projektu tēmas, kuras tika sagrupētas piecās kategorijās. Pēc atsevišķām pārrunām par projektu tēmām nozaru ministrijas atkārtoti iesniedza projektu tēmu aprakstus. Kopumā tika iesniegts 41 projektu tēmu apraksts.

Izvērtējot projektu tēmu aprakstus, RAPLM apstiprināja 21 projekta tēmu. Piemēram, tika apstiprināts Valsts darba inspekcijas projekts “Valsts darba inspekcijas informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana”, Valsts ieņēmumu dienesta projekts “Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas ieviešana”, kā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras “Valsts ģeotelpisko pamatdatu informācijas infrastruktūras izveide” un citi projekti.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par grozījumiem normatīvajos aktos pašvaldību darba atvieglošanai

Ministru kabinets 2.martā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumos, lai samērotu pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem.

Pašvaldībām likumos un Ministru kabineta noteikumos norādīts ievērojams funkciju, uzdevumu un pienākumu apjoms, tai skaitā noteikts regulējums kārtībai, kādā funkcijas un uzdevumi īstenojami, ko esošās ekonomiskās situācijas un pašvaldību budžetu apstākļos nav iespējams pilnā apmērā īstenot.

Ministrija izstrādājusi grozījumus noteikumos par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību. Grozījumi paredz, ka līdz 2012.gada 31.decembrim bāriņtiesas darbiniekam nav pienākums ik pēc pieciem gadiem pilnveidot zināšanas, apgūstot atsevišķas mācību programmas tēmas, kuru apjoms ir 24 akadēmiskās stundas.

“Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem” šobrīd paredz, ka Autotransporta direkcija, republikas pilsētas dome vai rajona padome reizi ceturksnī informē Valsts ieņēmumu dienestu par pārvadātājiem, kuri izmanto nomātus autotransporta līdzekļus. Valsts ieņēmumu dienestā šī informācija netiek izmantota, līdz ar to, svītrojot minēto normu, tiktu samazināti institūciju administratīvie izdevumi un likvidētas nelietderīgās funkcijas.

Audžuģimenes noteikumi turpmāk paredzēs, ka bāriņtiesai būs pienākums nevis ne retāk kā reizi divos mēnešos, bet ne retāk kā vienu reizi gadā pārbaudīt audžuģimenes dzīves apstākļus un izvērtēt audžuģimenē ievietotā bērna aprūpi un viņa tiesību ievērošanu. Bāriņtiesa varēs apsekot audžuģimenes arī biežāk, ja uzskatīs to par nepieciešamu.

Savukārt Slīteres nacionālā parka likumā veikti grozījumi, kas paredz, ka pārvietošanās ar autotransportu kāpu zonā un liedagā atļaujas izsniegs Slīteres nacionālā parka pārvalde, neparedzot pienākumu izsniegt minētās atļaujas arī vietējām pašvaldībām.

Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par programmu nepilngadīgo brīvības atņemšanas un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādņu īstenošanai

Ministru kabinets 2.martā apstiprināja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto programmu nepilngadīgo personu brīvības atņemšanas un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādņu īstenošanai 2010.–2013.gadā.

Kā teikts programmas kopsavilkumā, 2007.gada 21.februārī Ministru kabinets atbalstīja Nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam. Valdība toreiz uzdeva TM izstrādāt iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā programmu pamatnostādņu īstenošanai.

Programmā paredzēti pasākumi un aktivitātes, kas nepieciešami, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu nepilngadīgo resocializācijas attīstīšanai un īstenotu resocializācijas pasākumus, kā arī uzlabotu ieslodzījuma apstākļus un nepilngadīgo aprūpē iesaistītu institūcijas atbilstoši to kompetencei.

Kā norāda TM speciālisti, ieviešot šo programmu, tiks panākta visu to bērna tiesību nodrošināšana nepilngadīgajiem ieslodzītajiem, kuras nav pretrunā ar tiesas spriedumu. Tāpat tiks iesākta efektīvas un nepilngadīgo īpatnībām atbilstošas resocializācijas sistēmas izveide, nepilngadīgo iesaistīšana resocializācijas procesā, tādējādi samazinot sabiedrības apdraudējuma risku un samazinot noziedzīgu nodarījumu recidīva risku. Vienlaikus tiks konsekventi piemēroti praksē starptautiskie līgumi un rekomendācijas par apiešanos ar nepilngadīgajiem ieslodzītajiem.

Lai īstenotu 2.martā apstiprināto programmu, paredzēts pilnveidot spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī izveidot un aprobēt metodisko un materiāltehnisko bāzi efektīvai nepilngadīgo ieslodzīto resocializācijai. Plānots informēt sabiedrību par nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda izpildes mērķiem, uzdevumiem, līdzdalības formām un Latvijai saistošo starptautisko dokumentu prasībām. Īstenojot pamatnostādnēs un citos TM izstrādātajos attīstības plānošanas dokumentos paredzētās reformas, paredzēts, ka ilgtermiņā samazināsies sabiedrības apdraudējums, ko rada nepilngadīgo atkārtoti izdarīti noziedzīgi nodarījumi, kā arī izdevumi, ko valsts tērē atkārtoti notiesāto personu uzturēšanai brīvības atņemšanas iestādēs.

Programmas pasākumu finansēšana tiek segta Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto individuālo projektu “Ieslodzījuma vietu ēku standartu izstrādāšana” un “Dzīvojamā korpusa renovācija Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem” ietvaros.

Kopējais projekta “Ieslodzījuma vietu ēku standartu izstrādāšana” budžets ir 899 940,52 lati (1 280 500 eiro), no tiem Latvijas valsts finansējums (15%) – 134 991,08 lati (192 075 eiro) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums (85%) – 764 949,44 lati (1 088 425 eiro).

Kopējais projekta “Dzīvojamā korpusa renovācija Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem” budžets ir 572 676,33 lati (814 845 eiro), no tiem Latvijas valsts finansējums (15%) – 85 901,45 lati (122 226,75 eiro) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums (85%) – 486 774,88 lati (692 618,25 eiro).

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

RAPLM: Par ES fondu izmantošanu pašvaldībās

Ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai Latvijā svarīgi ir aktivizēt vietējo pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā, palielinot pašvaldībām pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, tā 2.martā Ministru kabinetu iepazīstinot ar pilsētvides programmas īstenošanas rezultātiem, akcentēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

“Investīcijas, kas vietējā līmenī palīdz risināt Latvijas uzņēmēju vajadzības, radīs lielāku efektu, vairojot valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus no uzņēmējdarbības un ļaujot iedzīvotājiem gūt ienākumus savas pašvaldības teritorijā, nevis meklēt darba iespējas ārpus Latvijas,” uzskata ministrs.

E.Zalāns norādīja, ka ilgu diskusiju rezultātā no nepieciešamajiem 204 miljoniem latu pašvaldību attīstības veicināšanai, pārstrukturējot ES fondu programmas, atrasti 9,4 miljoni latu. Izstrādājot nepieciešamo normatīvo regulējumu, jaunās aktivitātes īstenošanu plānots uzsākt šā gada otrajā ceturksnī.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka pašvaldības aktīvi apgūst ES fondu finansējumu. Līdz 2009.gada beigām pilsētvides programmā organizētas divas projektu iesniegumu atlases kārtas, kurās iesniegti 47 projektu iesniegumi. Kopumā ir noslēgtas 43 vienošanās par projektu īstenošanu.

2007.–2013.gada ES fondu plānošanas periodā paredzētais pilsētvides programmas finansējums ir 209 miljoni latu. Gada laikā noslēgtas vienošanās par kopējo summu 115,76 miljoni latu, kas veido 55% no kopējā plānotā finansējuma.

Pilsētvides programmā finansējums pieejams 16 pilsētām, un tas tiek ieguldīts pilsētu attīstības programmās izvirzītajās prioritātēs. Pilsētu projekti ir vērsti uz dažāda veida – satiksmes, uzņēmējdarbības, izglītības, kultūras un cita veida – infrastruktūras attīstību, kas sniedz pozitīvu efektu ne tikai konkrētās pilsētās, bet arī apkārtējā teritorijā.

Atsevišķa aktivitāte ir paredzēta Rīgai degradēto objektu un teritoriju revitalizācijai. 2009.gada decembrī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uz gadu jeb līdz šā gada beigām pagarināja projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu. Kopumā šai aktivitātei paredzēti
8,3 miljoni latu.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre

ZM: Par atvieglojumiem lauksaimniekiem dīzeļdegvielas iegādei

2.martā Ministru kabinetā (MK) pieņemts lēmums atbrīvot no akcīzes nodokļa samaksas lauksaimnieku iegādāto dīzeļdegvielu. Pieņemšanai Ministru kabinetā šo lēmumu sagatavojusi Zemkopības ministrija (ZM).

“Šobrīd ir svarīgs jebkurš lēmums, kas atvieglo uzņēmējdarbību lauksaimniecībā un samazina gan administratīvo slogu, gan papildu izdevumus lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai,” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, uzsverot, ka MK šodien pieņemtais lēmums paredz vairākus svarīgus atvieglojumus dīzeļdegvielas iegādei lauksaimniekiem.

Samazināsies administratīvais slogs, jo vairs nebūs jākrāj samaksu un darījumu apliecinošie dokumenti par dīzeļdegvielas iegādi; būs iespējams dīzeļdegvielu iegādāties gan degvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vietās, gan no akcīzes preču noliktavām pēc lauksaimnieka izvēles un atkarībā no viņa rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem; būs iespējams iegādāties nelielu dīzeļdegvielas daudzumu.

Ministrs uzsver, ka MK lēmums ir pozitīvs ne tikai lauksaimniekiem vien, jo tas ļaus turpināt biznesu mazajām lauku degvielas uzpildes stacijām: “Iegūs ne tikai lauksaimnieki vien, jo lauksaimnieku izmantotais dīzeļdegvielas daudzums kopējā degvielas tirgū ir ievērojams, tāpēc jaunie noteikumi ļaus attīstīties arī lauku degvielas uzpildes staciju tīklam, nodrošinot gan papildus nodokļu nomaksu valstij, gan darba vietas lauku iedzīvotājiem,” pieņemtos noteikumus komentē J.Dūklavs.

Valdības apstiprinātais variants paredz dīzeļdegvielas iegādi, nepiemērojot akcīzes nodokli. Šajā gadījumā ZM pārziņā esošais Lauku atbalsta dienests (LAD) piešķir pretendentiem dīzeļdegvielas limitu un ievada informāciju par pretendentam piešķirto dīzeļdegvielas limitu vienotajā datubāzē, kas pieejama LAD, Valsts ieņēmumu dienestam, akcīzes preču noliktavām, degvielas vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem. Akcīzes nodokļa kompensāciju varēs saņemt tikai par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru tiek maksāti papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM) un kas ir pieteikta vienotā platību maksājuma (VPM) saņemšanai, vai arī par patstāvīgām pļavām un ganībām vai aramzemē sētiem ilggadīgajiem zālājiem, ja nodrošināts minimālais liellopu blīvums vismaz 0,2 liellopu vienības uz vienu atbalsta tiesīgo hektāru.

ZM jau tuvākajā laikā izstrādās atbilstošus normatīvos aktus un veiks nepieciešamos grozījumus esošajā likumdošanā, lai jau šā gada 1.jūlijā sāktu darboties jaunā akcīzes nodokļa atmaksas kārtība lauksaimniekiem. Līdz 1.jūlijam darbosies pašreiz spēkā esošā sistēma.

ZM: Par traktortehnikas vadītāju apmācību

Valdība 2.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Prasības komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kas nodrošina traktortehnikas vadītāju sagatavošanu, apmācības procesa kontroles kārtība un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas”.

Noteikumi nosaka prasības tiem komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kas nodrošina traktortehnikas vadītāju sagatavošanu, apmācības kontroles kārtību un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas.

Noteikumi paredz, ka turpmāk līdzšinējo piecu gadu darbības termiņa licenču vietā izglītības iestādēm tiks izsniegtas beztermiņa mācību atļaujas.

Ar noteikumos ietverto regulējumu tiek pilnveidots traktortehnikas vadītāju apmācības process un izstrādātas apmācību programmas katrai traktortehnikas kategorijai atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajām traktortehnikas vadītāju kategorijām.

Traktortehnikas vadītājus sagatavot ir tiesības mācību iestādei, ja tā Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā (VTUA) ir saņēmusi mācību atļauju, kā arī ja šīs iestādes darbību reglamentējošā dokumentā (nolikumā, statūtos) vai izglītības programmā ir ietverta norāde par traktortehnikas vadītāju sagatavošanu.

Lai saņemtu mācību atļauju, izglītības iestādei VTUA ir jāiesniedz iesniegums un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti par pasniedzēju kvalifikāciju, kā arī dokumenti par mācību materiālās bāzes izmantošanu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa