Preses īssaietā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, cienījamie žurnālisti! Man pēdējā nedēļā bija tikšanās gan ar uzņēmējiem, gan ar reģionālo televīziju pārstāvjiem. Šajās tikšanās reizēs parādījās daudzas aktualitātes, kuras bija jāpārrunā ar Ministru prezidentu.

Pirmkārt, kā sākās un kā sokas darbs pie 2011.gada budžeta. Tas ir ļoti nozīmīgs darbs, kas ir jāizdara gan šai valdībai, gan valdībai pēc vēlēšanām. Tam ir ļoti liela nozīme mūsu ekonomikas tālākā atveseļošanā.

Protams, ļoti svarīgi ir panākt arī to, lai Latvijas iedzīvotāji laikā, kad mums ir priekšvēlēšanu gads, saņemtu pienācīgu informāciju par to, kas notiek valstī, ko dara valdība, ko sola partijas priekšvēlēšanu laikā. Liela nozīme šajā procesā ir reģionālajām televīzijām. Un viņus arī satrauc pāreja uz digitālo televīziju tieši šajā laikā, jo tas var radīt zināmu informācijas plūsmas pārrāvumu.

Visu, ko vēlējās nodot Ministru prezidentam gan reģionālās televīzijas, gan arī pārējie reģionālie mediji, es esmu nodevis. Varbūt jums būs konkrēti jautājumi Ministru prezidentam par to un arī par budžeta veidošanas procesu – kā to izdarīt pēc iespējas kvalitatīvāk, lai būtu pietiekama skaidrība gan uzņēmēju vidē, gan arī mūsu starptautiskajiem partneriem par to, kā Latvija rīkosies nākamajā gadā. Tas ir tas būtiskais, kas ir jādara tūlīt. Protams, tie ir nodarbinātības jautājumi. Tie ir visi tie jautājumi, pie kuriem jāstrādā katru dienu. Valdība nedrīkst atslābt ne mirkli.

Jautājums: Prezidenta kungs, kā jūs vērtējat skandālu armijas Gaisa spēkos saistībā ar līdzekļu izšķērdēšanu un dokumentu viltošanu?

V.Zatlers: Sliktā ziņa ir tā, ka ir notikuši likumpārkāpumi. Labā ziņa ir, ka armija pati to ir spējusi atklāt. Šie gadījumi tiks pienācīgi izmeklēti, un, protams, vainīgie saņems sodu. Jo ātrāk mēs novērsīsim nekārtības, jo tas būs ieguvums visiem – gan armijai, gan sabiedrībai.

Jautājums: Prezidenta kungs, vai jūs atbalstāt 2.marta valdības lēmumu, ar kuru Šlesera kungam piederošajā īpašumā Jūrmalā atļauts izcirst kokus? Pie viena arī, Dombrovska kungs, kā jūs būtu balsojis, ja būtu vadījis vakardienas sēdi?

V.Zatlers: Jebkura koku izciršana kāpu zonā vai kūrortā ir rūpīgi jāapsver – ieguvumi pret zaudējumiem. Ja visas instances šīs lietas ir rūpīgi izskatījušas un lēmums ir tāds, kāds ir, tad, protams, argumenti ir jāprasa tieši tām institūcijām, kas lēma par šo koku izciršanu.

Jautājums: Jums šķiet, ka viss ir rūpīgi izsvērts?

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Es neesmu iepazinies ar detaļām, bet vēlreiz uzsvēršu – ja par tik sensitīvu jautājumu kā koku izciršana kāpu zonā vai kūrortā lemj, tad ir jābūt skaidriem argumentiem, kāpēc un kāds ir rezultāts, ko mēs iegūstam. Tieši jautājumi par argumentiem ir jādod tām instancēm, kas šos lēmumus pieņem. Man grūti komentēt, jo es nezinu detaļas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: Attiecībā uz šo jautājumu, kas jau vairākkārt ticis skatīts Ministru kabineta komitejas sēdēs, mums tiešām ir bijušas ļoti smagas diskusijas par šo konkrēto jautājumu. No vienas puses, it kā tiešām visi dokumenti uz šo transformāciju ir sakārtoti. No otras puses, te ir runa par Jūrmalu un kāpu zonu. Līdz ar to “Jaunā laika” viedoklis šeit nav mainījies. “Jaunais laiks” šo transformāciju nav atbalstījis, tajā skaitā to neatbalstīja ministri, kas bija klāt valdības sēdē. Arī es šo jautājumu nebūtu atbalstījis. Tajā pašā laikā mēs redzējām, ka valdības vairākums – pamatā Tautas partijas un ZZS ministri, izņemot vides ministru, – šo jautājumu atbalstīja.

Jautājums: Kāpēc atturējās Repšes kungs?

V.Dombrovskis: Tas jājautā pašam Repšes kungam. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka viņš šo lēmumu neatbalstīja.

Jautājums: Zatlera kungs, man būtu divi jautājumi. Pirmais par budžetu – jūs jau minējāt. Sakiet, vai atbalstāt to, ka patlaban Saeimā un arī, visticamāk, valdībā būs diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu, kas būtu pretrunā ar starptautiskajiem aizdevējiem doto solījumu?

V.Zatlers: Būtiskākais ir 2010.gada budžetu un arī nodokļu likmes nepārskatīt. Jo mēs esam apņēmušies vispirms paši sev un tikai pēc tam starptautiskajiem aizdevējiem to, kāda būs mūsu budžeta politika un kāda būs mūsu nodokļu politika šim gadam. Šeit ir nepieciešama stabilitāte. Par ko būtu jādiskutē un pēc iespējas ātrāk, tas ir par budžetu 2011.gadam un par nodokļu politiku gan 2011.gadam, gan 2012. un varbūt pat 2015. vai 2013.gadam. Lai būtu skaidri spēles noteikumi pašiem uzņēmējiem, mūsu iedzīvotājiem, arī mūsu aizdevējiem un starptautiskajiem partneriem. Spēles noteikumus mainīt katru mēnesi nav lietderīgi.

Jautājums: Otrs jautājums būtu par konsolidēšanos politikā. Vai, jūsuprāt, “Vienotības”, Pirmās partijas un Tautas partijas ciešāka sadarbība varētu atstāt kaut kādas sekas uz valdības stabilitāti un uz citiem procesiem iekšpolitikā?

V.Zatlers: Jebkura sīkāku partiju pāraugšana lielā partijā ir pozitīvs process. Šobrīd, kad Latvijā ir jau sākusies priekšvēlēšanu cīņa, šis process ir pozitīvi vērtējams, jo tas noteikti radīs daudz kvalitatīvāku nākamo Saeimu, nekā šobrīd tā ir. Jebkura sadrumstalotība apgrūtina lēmumu pieņemšanu. Kas attiecas uz valdības koalīciju, tas, protams, ir pašu koalīciju veidojošo partiju jautājums, bet, manuprāt, septiņus mēnešus jau līdz vēlēšanām mainīt koalīcijas, mainīt valdības šajā ekonomiskajā situācijā ir tikai neprāts.

Jautājums: Jums ir jauns ārštata padomnieks – Vasilijs Meļņiks. Gribēju zināt, kādēļ jūs esat viņu izvēlējies, kas viņu ir ieteicis un kā jūs cerat ar viņu sadarboties, kā viņš jums palīdzēs?

V.Zatlers: Man nav neviena štata padomnieka tieši ekonomiskajos jautājumos, un ir diezgan grūti atrast štata padomnieku gan zemā atalgojuma dēļ, jo ir nepieciešama augsta kvalifikācija. Tas ir viens arguments, kāpēc es izvēlējos nozīmēt ārštata padomnieku tādā sfērā kā ekonomika. Otrkārt, nebūt nav jāsaka, ka Meļņika kungs būs vienīgais padomnieks, un varbūt šis padomnieku skaits vēl palielināsies. Šajā ekonomiskajā situācijā un arī šajā priekšvēlēšanu gadā ļoti būtiski man ir saprast, kāda ir uzņēmēju vides attieksme pret tiem procesiem, kas notiek valstī, arī pret tiem lēmumiem, kādus pieņem gan Saeima, gan valdība. Fakts, ka uzņēmēji ir tie, kas ražo valstij kopproduktu un arī maksā valstij nodokļus. Nebūtu jāuzskata Meļņika kungs par politisku personu. Meļņika kungs ir uzņēmēju pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents – tātad cienījama, informēta persona, lai kļūtu par ārštata padomnieku. Bet vēlreiz uzsvēršu: nebūt nav jāiedomājas, ka Meļņika kungs būs vienīgais padomnieks.

Jautājums: Jūs viņu pats izvēlējāties vai jums viņu kāds ieteica?

V.Zatlers: Lēmumus par padomnieku nozīmēšanu pieņemu es pats.

Jautājums: Par vizīti Maskavā, proti, par 9.maija vizīti. Vai jūs nevarētu pārskatīt savu lēmumu, ja tomēr Krievijas atbildīgās institūcijas pieļaus Staļina portretu izkāršanu? Vai jums tas neliekas pietiekams arguments, lai demonstrētu Latvijas nostāju šajā jautājumā?

V.Zatlers: Es negribētu neko komentēt par Krievijas iekšējiem lēmumiem. Bet, ja mēs atcerēsimies vēsturi, tad katrā ziņā Staļinu nosodīja Komunistiskās partijas 20.kongress 1956.gadā, un tad arī Staļina krūšutēls, kas bija Vērmanes dārzā, to jūs varbūt neatceraties, nozuda vienas nakts laikā. Es domāju, ka tā ir diskusija, kas ir jāizdara pašai Krievijai un nebūt nav jāsaista ar Latvijas attieksmi pret Staļinu kā pret diktatoru, kas noslēdza Molotova–Ribentropa paktu.

Jautājums: Ir bijusi diskusija par to, vai jūs brauksit valstsvizītē uz Maskavu. Kāda būtu tā vērtība Latvijas valstij, ja šāda vizīte tiešām notiktu?

V.Zatlers: Ielūgums apmeklēt Krieviju man ir jau kopš 2008.gada. Visu laiku tiek diskutēts par optimālu laiku, optimāliem datumiem, un, protams, tas ir uzņemošās puses kompetencē. Jebkura vizīte vienmēr ir saistīta ar saturu, tātad – ar ko mēs varam uzlabot abu valstu attiecības šīs vizītes laikā, gan lai virzītu uz priekšu likumu bāzi, kas saista mūsu valstis, gan arī noteiktu zināmus mērķus nākotnei. Ar jebkuru valsti divpusēja vizīte ir solis uz priekšu divpusējo attiecību veicināšanā.

Jautājums: Kāds ir jūsu viedoklis par pārāk lielām algām dažādās organizācijās, par informāciju, kura parādījās saistībā ar datu noplūdi no VID?

V.Zatlers: Augstāko ierēdņu un valsts amatpersonu algas līdz šim vienmēr ir bijušas pieejamas, tā ka tā nebija jauna informācija. Tā jaunā informācija, kas satrauc sabiedrību, bija ļoti lielās algas pašvaldību uzņēmumos. Un es domāju, ka ar šo jautājumu – kāpēc ir tik lielas algas pašvaldību uzņēmumos – ir jāvēršas pie pašvaldībām. Un pašvaldību politiķi ir atbildīgi par to, vai viņu uzņēmumos algas ir samērīgas ar algām valstī. Valsts mērogā vienotā atalgojuma sistēma ir radījusi būtisku uzlabojumu tam, lai algas būtu sabalansētas un daudz mazākas pret vidējām algām valstī. Un tas būtu viens tāds temats, kas būtu jāpapēta – kas ir mainījies starp to informāciju, ko mēs ieguvām par pagājušā gada algu struktūru un algu lielumu valsts pārvaldē, un to, kāda tā ir šodien, tātad tām algām, ko cilvēki saņem janvārī un februārī.

Valsts prezidenta preses dienesta preses īssaieta transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 2010.gada 3.martā