Lai Latvija būtu stipra valsts

Par korupcijas novēršanas starptautisko konferenci

Aizvadītajā nedēļā, 18. janvārī, starptautiskajā korupcijas novēršanas speciālistu konferencē "Kopā pret korupciju" piedalījās ap simt dalībnieku no dažādām valsts institūcijām un nevalstiskām organizācijām, kuras vieno darbības virziens un mērķis — mazināt korupcijas izplatību mūsu valstī. Ņemot vērā korupcijas kā starptautiskas problēmas aktualitāti, konferencē piedalīties bija aicināti eksperti no Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Čehijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Igaunijas un pašu mājām. Konferenci rīkoja Eiropas Savienības (ES) "Phare" Korupcijas novēršanas projekts sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Bertelsmana zinātnisko fondu.

Atklājot konferenci, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane atzina, ka korupcija Austrumeiropas valstīs ir režīmu transformācijas rezultāts. Vairākums ārvalstu ekspertu gan uzskatot, ka korupcijas izplatība Austrumeiropas valstīs saistīta ar demokrātijas, tiesiskuma un valsts pārvaldes problēmām. Pilnībā izskaust korupciju nav iespējams, tomēr tas nenozīmē, ka pret šo ļaunumu nevajadzētu cīnīties. G. Veismane pauda viedokli, ka turpmāk korupciju mazināt ļautu stipru un stabilu morālo pamatu ielikšana bērnos, mūsu nākamajā paaudzē.

Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Atis Lejiņš pamatoja, kādēļ LĀI, kura galvenais uzdevums ir informēt Latvijas iedzīvotājus par starptautiskajiem notikumiem un Baltijas drošības jautājumiem, pievērsies korupcijas novēršanas problēmai: 1995. gadā, kad Latvija skaidri iezīmēja savu mērķi — kļūt par ES dalībvalsti, noslēdzot Asociācijas līgumu, tika atzīts, ka vislielākie draudi mūsu valstij ir iekšpolitiskie — korupcija, organizētā noziedzība. Lai uzveiktu negatīvās parādības, ir nepieciešams iestāties ES un NATO, kas sniegtu palīdzību korupcijas un noziedzības apkarošanā. Mums nav jāizveido Latvija, kas ir maza un vāja valsts, bet gan Latvija, kas ir maza un stipra valsts. Tagad, kad mēs tuvojamies iestāšanās brīdim ES un NATO, ir jāstiprina sabiedrības uzticība valsts pārvaldes struktūrām, tiesībsargājošām institūcijām, uzsvēra A. Lejiņš. Iekšpolitiskā stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums Latvijas integrācijai ES.

No 1999. līdz 2001. gadam LĀI īstenoja pētniecības programmu "Tiesu varas loma korupcijas novēršanā (trūkumi, to novēršanas iespējas un starptautiskie standarti)". Pētījuma gaitā tika izvērtēta Latvijas tiesu varas loma korupcijas apkarošanā, kā arī konstatēti korupcijas riska faktori pašās tiesu varas institūcijās. 2000. gada janvārī LĀI publicēja pētījuma starpziņojumu, bet 2001. gada aprīlī plānots galīgo ziņojumu izdot grāmatā.

Konferences plenārsesijā bija iespējams uzklausīt citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā. Ar korupcijas noziegumu tipoloģiju un savas valsts pieredzi cīņā pret šādiem noziegumiem iepazīstināja juridisko zinātņu doktore no Vācijas Brita Bannenberga. Francijas Centrālā korupcijas novēršanas dienesta pārstāve Laurensa Džovačīni runāja par to, kādas ir un kādām jābūt valsts korupcijas novēršanas institūcijām. Eksperts no Zviedrijas institūta cīņai ar korupciju Larss Olofs Eklofs iepazīstināja ar savas valsts pieredzi korupcijas gadījumu novēršanā. Par Čehijas policijas Korupcijas un liela mēroga ekonomisko noziegumu apkarošanas dienesta izveidi un darbību ziņoja tā direktors Tomašs Veselka. Viņš atzina, ka robežas ir viens no faktoriem, kas mazina antikorupcijas institūciju darbības efektivitāti, tomēr starptautiska sadarbība iespējama tikai ar tām valstīm, kurās ir sakārtota likumdošana.

Visu iepriekšminēto ekspertu atzinumi balstās daudzu gadu pieredzē. Tomēr ne mazāk svarīga ir Baltijas valstu ekspertu pieredze, kas sablīvējusies pēdējos gados. Lietuvā ir izveidots neatkarīgs Īpašās izmeklēšanas dienests; tā direktors Valentins Junoks iepazīstināja gan ar dienesta darbību, gan ar Nacionālo korupcijas novēršanas stratēģiju un tās ieviešanas problēmām. Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Pāvo Pāls puspajokam sāka ar atziņu, ka valstī korupcija nav tik īpaša, lai tās apkarošanai veidotu atsevišķu dienestu. Igaunijā šī problēma tiek risināta, pilnīgojot likumdošanu. Ir pieņemts pretkorupcijas likums, arī citos likumos iestrādātas korupcijas novēršanu garantējošas normas.

Latvijā īsteno abas pieejas — tiek izstrādāts jauns korupcijas novēršanas likumprojekts, kā arī tiek veidots neatkarīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Par šo uzdevumu optimālām veikšanas iespējām diskutēja darba grupās konferences otrajā daļā. Par korupcijas novēršanas iniciatīvām un rīcības plāna izstrādi valsts institūcijās sprieda trešajā darba grupā.

KNAB izveidošanas darba grupu vada Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis. Viņš pastāstīja, ka biroja izveidošana jau iet uz beigām. Ir atlicis apzināt dažus būtiskus jautājumus: kā nodrošināt biroja neatkarību, kādi būs tā darbības novērtēšanas kritēriji. Patlaban vēl nav skaidrs jautājums par biroja vietu valsts pārvaldes sistēmā. Ministru kabineta lēmums paredz, ka jaunā institūcija būs Tieslietu ministrijas pārraudzības iestāde, tomēr ir jāizvērtē, vai tas ir vislabākais variants neatkarības nodrošināšanā. A. Lieljuksis atzina, ka diskusijā ar ārvalstu ekspertiem ir būtiski noskaidrot, vai viss iecerētais ir reāli izpildāms un vai kaut kas netiek darīts nepareizi. Veidojot jauno institūciju, gribētos sintezēt pasaules labāko pieredzi.

Konferences starplaikā tiekoties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tieslietu ministre Ingrīda Labucka atzinīgi novērtēja šo pasākumu. Viņa atzina, ka konferencē tiek diskutēts par Latvijai vēl gluži jaunām lietām, piemēram, juridisko personu atbildības noteikšanu par iesaistīšanos koruptīvos darījumos, tālab konference var būt rosinoša tiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar pretkorupcijas likumprojekta izstrādi. Konferences atzinumi būs vērtīgs izglītojošais materiāls sabiedrībai kopumā.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktor