Ministru prezidents Vilis Krištopans Latvijas sabiedrībai:

Labvakar katrā mājā, labvakar katrā ģimenē!

Vēl dažas minūtes, un sāksies jaunais 1999. gads, kura kalendāra beigās jau varēsim lasīt gandrīz vai maģisko skaitli — 2000.

Beidzas gadsimts, kas mums, latviešiem, ir atnesis gan vislielākās uzvaras un ieguvumus, gan arī vislielākās ciešanas. Pavisam nesen, 18. novembrī, atcerējāmies notikumus pirms astoņdesmit gadiem, kad tika proklamēta Latvijas valsts.

Bieži ir dzirdēts jautājam — vai mēs šodien esam tikpat stipri kā vectēvi un vecvectēvi, kas izcīnīja Latvijas brīvību par spīti tiem, kuri toreiz šaubījās un neticēja nākotnei?

Esmu pārliecināts — šis latviskais spēks nekur nav zudis, citādi mēs nebūtu atjaunojuši Latvijas neatkarību. Mums tikai jātic sev pašiem, savam spēkam un savai varēšanai. Latvijas spēks ir mūsos pašos, mūsu darbos, mūsu zināšanās un uzņēmībā. Mums ir jāizvirza jauni, lieli mērķi — gan katram savā dzīvē, gan valstī kopumā.

Bieži nākas dzirdēt sakām — ko nu mēs, mēs jau neko nevaram, nekas jau nemainīsies.

Gana šaubīties par sevi! Tikai tiecoties pēc labākā visās dzīves jomās, mēs izaugsim līdzvērtīgi tām valstīm, uz kurām šodien dažkārt nolūkojamies ar skaudību. Manuprāt, ir labi, ka mēs sevi salīdzinām ar tādām valstīm kā, piemēram, Vācija vai Skandināvijas valstis. Tās ir zemes, par kurām droši var teikt — attīstības ziņā tās atrodas 200 pasaules valstu priekšgalā. Un es esmu pārliecināts — arī mēs tur būsim.

Manis vadītā valdība ir strādājusi mazliet ilgāk nekā mēnesi. Mani jūs jau pazīstat no darba satiksmes ministra amatā. Pats sevi allaž esmu uzskatījis par rīcības cilvēku, un arī manis vadītā valdība būs rīcības valdība. To es varu jums solīt. Valdības rīcību raksturos nosvērtība un mērķtiecība, katrs tās lēmums būs pārdomāts un pamatots, bez negaidītiem eksperimentiem un satricinājumiem. Cilvēki ir pelnījuši drošu un mierīgu rītdienu.

Latvijā jāceļ godā tādas vērtības kā sociālā atbildība un solidaritāte, valstiskā pašapziņa, cilvēku savstarpējā cieņa un iecietība. Lai katram, kurš vēlas un prot strādāt, būtu labi atalgots darbs, lai cilvēki būtu sociāli nodrošināti slimības un bezdarba gadījumos, lai ar pensiju varētu ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Lai dažādu uzskatu, reliģiju un tautību cilvēki Latvijas sabiedrībā dzīvotu mierā un saticībā.

Viss, ko varu jums šodien solīt, ir mans un valdības darbs Latvijas valsts nostiprināšanai un cilvēku labklājībai. Budžets būs bez deficīta, nodokļi netiks mainīti, lats arī turpmāk būs stabils. Turpināsies ceļu sakārtošana. Tiks nostiprināta policija, armija un zemessardze, valsts robeža.

Labi apzinos, ka stipras valsts pamats ir saimniecības attīstība, tāpēc valdības svarīgākais uzdevums ir atbalstīt jaunu darba vietu veidošanos. Ja cilvēkiem būs darbs, tad būs arī nauda valsts kasē, tad pietiks naudas pabalstiem, medicībai, izglītībai, kultūrai, pensijām.

Valdības ārpolitika būs konkrēta. Tā stiprinās Latvijas drošību un veicinās tautsaimniecības attīstību. Nupat esam uzņemti Pasaules tirdzniecības organizācijā, pēc diviem mēnešiem Latvijai būs bezvīzu režīms ar visām Eiropas Savienības valstīm. Tas nozīmē, ka mums vairs nebūs jāstāv rindās pie ārvalstu vēstniecību durvīm. Kā jau esmu solījis, īpašu uzmanību pievērsīšu Latvijas un Krievijas attiecību sakārtošanai un nostiprināšanai.

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Kā triju bērnu tēvs es īpaši aicinu ģimenes, vecākus un visus, kam nav vienaldzīgi bērnu likteņi, nepieļaut bezatbildību un traģēdijas, par kuru upuriem gadu no gada kļūst bērni.

Man ir prieks, ka vienaldzības ledus sabiedrībā ir sakustējies. Kā Ministru prezidents vēlos pateikties tiem cilvēkiem, kuri šogad aktīvi iesaistījās labdarības pasākumos slimnīcās, bērnu namos, pansionātos un citur, kur sirds siltums ir visvairāk nepieciešams.

Katru mēnesi es saņemu vairākus simtus vēstuļu no visiem Latvijas novadiem. Sirsnīgs paldies visiem rakstītājiem, kas esat atlicinājuši tam savu laiku. Jūsu vērojumi un pārdomas man ir ļoti svarīgi. Paldies par labajiem vārdiem Začestes kundzei no Lipušķiem Rēzeknes rajonā. Esmu pilnīgi vienisprātis ar Ružānes kundzi Kolkas ciema "Kaijās", novērtējot kristīgo vērtību lielo nozīmi Latvijai. Paldies Bērziņa kungam no Dobeles — atziņas no jūsu bagātīgās dzīves pieredzes man lieti noderēs.

Godātie Latvijas ļaudis!

Ikviens no mums vēlas redzēt jaunatni izglītotu un darbīgu, bet vecos ļaudis — aprūpētus un nodrošinātus. Mēs gribam, lai mūsu ģimenēs būtu pārticība, veselība un, pats galvenais, saticība. Tādēļ šovakar es gribētu novēlēt ikvienam, arī sev pašam: dzīvot tā, lai nezūd ģimenes siltums un lai grūtā brīdī aizvien līdzās ir dzīves lielākā bagātība — tuvi cilvēki, uz kuriem var paļauties.

Vēlu visiem laimīgu Jauno gadu!

Dievs, svētī Latviju!

Jaungada uzruna Latvijas televīzijā 1998.gada 31.decembrī: