Par Saldus rajona teritoriālo reformu

Šogad Latvijā oficiāli sākas

administratīvi teritoriālā reforma

Saldus rajona pašvaldību pašreizējās administratīvās robežas

un pašvaldību piederība 1940.gadā

Aizvadītajā 1998.gadā Saldus rajons bija viens no četriem (vēl arī Talsu, Ludzas un Ogres rajons), kurā saskaņā ar VARAM Pašvaldību lietu pārvaldes Pašvaldību reformu daļas un Pašvaldību reformu sekretariāta atbalstu risinājās Administratīvi teritoriālās reformas likumā paredzētās izpētes ievada posms.

Ar tās materiāliem var iepazīties PLP Pašvaldību reformu daļā. Tās vadītājs Arvīds Pīlēģis labprāt ar šo tekstu iepazīstināja "Latvijas Vēstneša" redakciju. To publicēšanai sagatavojis "LV" informācijas redaktors Mintauts Ģeibāks.

I. Rajona veidošanās vēsture

un pašreizējā situācija

Saldus rajons kā administratīvā vienība 1940.gadā nepastāvēja, un lielāko tagadējā rajona daļu aizņēma Kuldīgas apriņķis, bet atsevišķi ciemi atradās Liepājas, Tukuma un Jelgavas apriņķī (skat. attēlu). Pamatojoties uz šādu dalījumu, dažviet saglabājušās saimnieciskās un kultūras saites starp šīm teritorijām.

Piemēram, Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastu teritorijas ietilpa Jelgavas apriņķī. Šīm teritorijām tuvākais saimnieciskais centrs bija Auces pilsēta, uz kuru brauca visu apkārtējo pagastu iedzīvotāji un kurā koncentrējās visas saimnieciskās aktivitātes šajā reģionā. Starp šiem pagastiem kultūrvēsturiskās saites saglabājušās arī tagad. Blīdenes un Remtes pagasti ietilpa Tukuma apriņķī. Tomēr tie bija apriņķa nomaļākie pagasti, kam attālums līdz Saldum bija mazāks nekā līdz Tukumam un Dobelei, tāpēc to saimnieciskā aktivitāte bija vērsta Saldus virzienā. 1940.gadā bija Lutriņu pagasts, kurā ietilpa arī pašreizējā Jaunlutriņu pagasta teritorijas lielākā daļa, bet Šķēdes pagasta teritorija daļēji atradās Kabiles un Vārmes pagasta teritorijā (Kuldīgas rajons). Tādējādi Šķēdes, Jaunlutriņu un Lutriņu pagastam Saldus rajonā, tāpat Vārmes pagastam Kuldīgas rajonā vēsturiski bija daudz kopīga, un, neskatoties uz administratīvo robežu maiņu, arī tagad tiem ir kopīgas intereses un līdzīgas problēmas. Airītes un Zirņu ciems ietilpa Skrundas pagastā, bet Zaņas pagasta teritorijas lielākā daļa — Pampāļu pagastā.

Ar Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1949.gada 31.decembra dekrētu "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā" toreizējo 25 apriņķu vietā tika izveidoti 58 rajoni, to vidū Saldus rajons. Rajonā ietilpa Saldus pilsēta kā rajona centrs un šādi ciemi:

• no Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta Brocēnu, Cieceres un Ezeru ciemi, Gaiķu pagasta Gaiķu un Satiķu ciems, Kursīšu pagasta Bāliņu, Ēvaržu un Kursīšu ciems. Lutriņu pagasta Jaunlutriņu, Lutriņu un Ošenieku ciems, Saldus pagasta Saldus un Bērzu ciems, Sātiņu pagasta Novadnieku un Sātiņu ciems, Zvārdes pagasta Striķu un Zvārdes ciems (bet Zvārdes pagasta Ķērkliņu ciemu iedalīja Auces rajonam),

• no Tukuma apriņķa Blīdenes pagasta Blīdenes un Stūru ciems, Remtes pagasta Remtes un Smuku ciems,

• no Liepājas apriņķa Ezeres pagasta Ezeres, Mauru un Zvirgzdu ciems (Kreiju ciemu iedalīja Skrundas rajonam).

Rajona robežas vairākkārt pārveidotas, un vēlāk Saldus rajons vēl ieguva:

• no Jelgavas apriņķa — Jaunauces pagasta Jaunauces un Ošu ciemu, Rubas pagasta Reņģes un Rubas ciemu, Vadakstes pagasta Benkavas un Vadakstes ciemu,

• no Liepājas apriņķa — Nīgrandes pagasta Griezes un Nīgrandes ciemus,

• no Kuldīgas apriņķa — Pampāļu pagasta Pampāļu, Ventas un Zaņas ciemu, Skrundas pagasta Airītes un Zirņu ciemu, Vārmes pagasta Vārmes ciemu, Kabiles pagasta Viesturu ciemu,

• no Tukuma apriņķa — Vānes pagasta Sārcenes ciemu.

Saimnieciski aktīvo Zvārdes pagastu piemeklēja pavisam negaidīts liktenis. Atbilstoši Latvijas PSR Ministru padomes 1953.gada 15.maija lēmumam nr.44600 un 1955.gada 23.maija lēmumam nr.329-40-00 tika likvidēts Saldus rajona Zvārdes pagasts, un tā vietā izveidots PSRS Aizsardzības ministrijas aviācijas mērķpoligons. Līdz ar to šī pagasta iedzīvotājiem bija jāaiziet no savām mājām, jo arī kolhozus likvidēja un teritorijā pārtrauca lauksaimniecisko darbību. 1992.gada 4.februārī notika pirmā Zvārdes pagasta atjaunošanas rīcības komitejas sēde, kurā piedalījās bijušie Zvārdes pagasta iedzīvotāji, rajona vadība, PBLA priekšsēdētājs G.Meierovics u.c.

Pēc PSRS armijas aiziešanas no poligona Zvārdes pagasta atjaunošanas darbi varēja turpināties daudz aktīvāk un mērķtiecīgāk. Latvijas Republikas Augstākā padome 1993.gada 30.martā pieņēma lēmumu "Par Dobeles un Saldus rajona administratīvo robežu grozīšanu" un 1993.gada 1.aprīlī AP Prezidijs pieņēma lēmumu "Par LR administratīvi teritoriālo vienību robežu grozīšanu Daugavpils, Dobeles, Rīgas un Saldus rajonā". Šie lēmumi atjauno Saldus rajona Zvārdes pagastu tā pirmskara robežās, ņemot vērā Dobeles rajona infrastruktūras attīstību.

Tādējādi, sākot no 1949.gada, Saldus rajona robežas mainītas vairākkārt, bet tas būtiski nav ietekmējis rajona attīstību un iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Pēc daudzajām apvienošanām, sadalīšanām, pārdalīšanām un pārdēvēšanām šobrīd Saldus rajona administratīvais iedalījums ir šāds: divas pilsētas — Saldus pilsēta un Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju un 18 pagasti — Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu, Zvārdes, un rajons robežojas ar Dobeles, Kuldīgas, Tukuma un Liepājas rajonu.

Tā kā Saldus rajons robežojas ar Lietuvas Republiku, astoņiem pagastiem ir pierobežas pašvaldību statuss, bet Zvārdes pagasts ir īpaši atbalstāmais reģions.

 

II. Iedzīvotāju un demogrāfiskās

situācijas raksturojums

Saldus rajonā 1998.gada 1.janvārī iedzīvotāju skaits bija 39022, no tiem pilsētās 15653, bet laukos — 23369. Aplūkojot iedzīvotāju skaita izmaiņas laika posmā no 1992. līdz 1997.gadam, rajonā kopumā iedzīvotāju skaits samazinās, bet, ja salīdzina iedzīvotāju skaita dinamiku pilsētās, tad Brocēnos tas samazinās, taču Saldū — pieaug. Laukos situācija ir atšķirīga katrā pašvaldībā, piemēram, Zvārdes pagastā iedzīvotāju skaits pieaug, tendence pieaugt ir arī Pampāļu un Kursīšu pagastā, bet samazinās Gaiķu un Jaunauces pagastā.

Kopumā iedzīvotāju skaita izmaiņas nav straujas, un, salīdzinot situāciju 1994.gada 1.janvārī un 1998.gada 1.janvārī, redzams, ka visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājies Nīgrandes, Ezeres, Jaunauces un Vadakstes pagastā, nedaudz izmainījies Novadnieku, Kursīšu un Pampāļu pagastā, bet pieaudzis Rubas, Zvārdes un Lutriņu (pat par 10 procentiem) pagastā.

Aptuveni trešdaļa Saldus rajona iedzīvotāju dzīvo Saldus pilsētā. Vismazākais iedzīvotāju blīvums Saldus rajonā ir Zvārdes pagastā, vidējs — Ezeres, Novadnieku un Lutriņu pagastā, arī Brocēnu pilsētas lauku teritorijā.

Laika posmā no 1996. līdz 1997.gadam visaugstākais demogrāfiskās slodzes koeficients (līdz un virs darbspējas vecuma iedzīvotāji pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem (vīrieši 15—59, sievietes 15—54 gadi) bija Rubas pagastā — 1,17, zems Pampāļu, Novadnieku, Zvārdes un Blīdenes pagastā, tāpat Brocēnu pilsētas lauku teritorijā, bet viszemākais — Nīgrandes un Saldus pagastā.

Aplūkojot dzimstības un mirstības stāvokli rajonā, kļūst skaidrs, ka kopumā uz 1000 iedzīvotājiem vidēji 1996.—1997.gadā dzimuši 10,6, bet miruši 13,0 (mirstība ir nedaudz lielāka par dzimstību), tādējādi dabiskā kustība (starpība starp dzimušajiem un mirušajiem) uz 1000 iedzīvotājiem ir 2,4 un 1996.—1997.gada šis rādītājs aug negatīvā virzienā.

Kopējais ģimeņu skaits rajonā ir 14711, bet vidējais cilvēku skaits ģimenē ir 2,7, tātad ģimenes ir nelielas. Pašvaldībās cilvēku skaits ģimenē vidēji ir 2,5—2,8, Brocēnu pilsētā viszemākais — 2,1, bet vislielākais Kursīšu pagastā — 5,2, trīs cilvēki ir Vadakstes, Jaunlutriņu, Jaunauces un Brocēnu pilsētas lauku teritorijā. Tādējādi, piemēram, Brocēnu pilsētā ir vairāk ģimeņu, bet mazāks vidējais cilvēku skaits ģimenē, bet lauku teritorijā ir mazāk ģimeņu, taču vairāk cilvēku ģimenē.

Saldus rajonā 82 procenti no visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir latvieši. Arī katrā pašvaldībā latviešu īpatsvars ir lielāks, tas svārstās laukos no 67% (Vadakste) līdz 90% (Šķēde, Brocēnu pilsētas lauku teritorija), bet Jaunlutriņos pat 91%. Saldus pilsētā 85% ir latvieši. Tas ir augsts rādītājs, runājot par pilsētām vispār, bet Brocēnos ir vismazākais latviešu īpatsvars, salīdzinot ar citām rajona pašvaldībām,— 68%. Citu tautību īpatsvars rajona pašvaldībās ir samērā līdzīgs. Lietuvieši — 7 procenti, krievi sastāda 5 procentus, baltkrievi — 1 procentu. Zaņā, Vadakstē, Rubā, Pampāļos, Nīgrandē, Ezerē un Jaunaucē citu tautību vidū skaita ziņā izceļas lietuvieši. To var izskaidrot ar to, ka šīs ir pierobežas pašvaldības.

Tā kā iedzīvotāju skaita izmaiņas rajonā ir nelielas un nav nevienas pašvaldības, kuras teritorija dramatiski iztukšotos, iedzīvotāju skaits varētu būt tikai formāls iemesls pašvaldību apvienošanai.

 

III. Uzņēmējdarbības

un saimnieciskās darbības

raksturojums

Saldus rajons ir bagāts ar lieliem un maziem uzņēmumiem. Būvmateriālu ražošanas sfērā nepārspēts līderis ir Brocēnu cementa rūpnīca. Kā lielāko kokmateriālu ražotāju var minēt SIA "Kūrlande", kas savu pamatdarbību veic Šķēdes pagastā. Saldus pagastā ir vairāki samērā lieli uzņēmumi, piemēram, "Druvas pārtika", "Druvas unguri", "Druvas ozols", "Kurzemes degviela" u.c. Lauksaimniecības sfērā Pampāļos veiksmīgi strādā paju sabiedrība "Pampāļi".

Saldus rajona pagastos un pilsētās uzņēmēji darbojas galvenokārt lauksaimniecības (pārsvarā tās ir zemnieku saimniecības), pakalpojumu, mežizstrādes, kokapstrādes un tirdzniecības sfērā. Būvmateriālu ražošanā, pārtikas izstrādājumu ražošanā, celtniecībā un lauku tūrismā ir mazāks uzņēmumu skaits. Saldus un Brocēnu uzņēmumi ir specializējušies tirdzniecības un pakalpojumu sfērā, tomēr samērā attīstīta ir arī citu veidu ražošana. Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Lutriņu, Šķēdes, Zirņu un Vadakstes pagasta uzņēmēji nodarbojas galvenokārt ar lauksaimniecisko ražošanu. Mežizstrāde, kokapstrāde prioritāra ir Zvārdes pagastā, bet ar to intensīvi nodarbojas arī Saldus, Rubas, Kursīšu, Pampāļu un Zaņas pagastā. Brocēnu pilsēta un tās lauku teritorija ir vienīgā vieta rajonā, kur uzņēmēji strādā lauku tūrisma jomā.

Uzņēmumu blīvums (uzņēmumu skaits pret iedzīvotāju skaitu) pašvaldību teritorijās ir ļoti dažāds. Vislielākais uzņēmumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir Šķēdes un Jaunlutriņu pagastā, un tas ir izskaidrojams ar lielo zemnieku saimniecību skaitu šajos pagastos. Vismazākais uzņēmumu skaits ir Saldus, Pampāļu, Nīgrandes un Lutriņu pagastā, kā arī Saldus un Brocēnu pilsētā, jo minētajās teritorijās ir saglabājušās atsevišķas lielas ražotnes vai arī nodibināti jauni uzņēmumi ar samērā lielu strādājošo skaitu vienā uzņēmumā.

Liels tirdzniecības uzņēmumu blīvums ir Saldus pilsētā, Nīgrandes, Ezeres, Gaiķu un Saldus pagastā, bet tirdzniecības uzņēmumu vispār nav Vadakstes pagastā.

Koeficients, kas raksturo bezdarbnieku skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, vislielākais ir Brocēnu un Saldus pilsētā, Nīgrandes, Saldus un Zvārdes pagastā, bet vismazākais — Šķēdes, Jaunauces, Zaņas, Gaiķu un Jaunlutriņu pagastā.

Brocēnu pilsētā un Nīgrandes pagastā prioritāte tiek paredzēta būvmateriālu ražošanai, Saldus pilsētā — tirdzniecībai, Remtes, Zirņu un Zvārdes pagastā — mežizstrādei un kokapstrādei, Novadnieku un Šķēdes pagastā — lauksaimniecībai, mežizstrādei un kokapstrādei, pārējos pagastos — lauksaimniecībai.

Pārsvarā Saldus rajonā savu produkciju realizē Saldus pilsētas, Gaiķu, Lutriņu, Šķēdes un Zaņas uzņēmēji, Saldū — Zvārdes pagasta uzņēmēji, citos rajonos — Blīdenes, Ezeres, Jaunauces, Pampāļu, Saldus un Vadakstes pagastu uzņēmēji, dažādās vietās — Novadnieku un Pampāļu pagasta uzņēmēji, pārējo pagastu uzņēmēji — savu pašvaldību teritorijās.

Brocēnu pilsētas, Blīdenes, Ezeres, Jaunauces, Kursīšu, Novadnieku, Saldus, Šķēdes, Vadakstes un Zirņu pagasta uzņēmēji kā galveno pilsētas vai pagasta problēmu saskata nepieteikošās pašvaldības finanses. Darba vietu trūkums aktuāls ir Ezeres, Gaiķu, Jaunlutriņu, Nīgrandes, Remtes, Rubas un Zaņas pagastā. Sliktā satiksme un sakari uztrauc Pampāļu un Rubas uzņēmējus. Neapmierinošais ceļu stāvoklis traucē attīstīt uzņēmējdarbību Zvārdes pagastā, bet neizdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis — Vadakstes pagastā.

Saldus rajona iedzīvotāji strādā savās pašvaldību teritorijās, Saldus pilsētā, kaimiņu pašvaldību teritorijās, nedaudz arī Rīgā. Saldus rajonā vērojama tendence rajona nomaļu iedzīvotājiem pārcelties dzīvot un strādāt uz Saldus pilsētu, jo šeit ir iespējams dabūt savai specialitātei atbilstošu darbu un labāku atalgojumu. Saldus pilsēta pakāpeniski veidojas kā darbaspēka centrs. Uz Saldu strādāt dodas arī Saldum tuvējo pagastu iedzīvotāji.

Kādas ir preču iegādes iespējas rajona iedzīvotājiem? Puse rajona iedzīvotāju pārtikas preces pilnībā iegādājas savās administratīvajās teritorijās, bet pārējie to dara daļēji. Ar pārtikas preču iegādes iespējām savās pagastu teritorijās nav apmierināti Kursīšu, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu un Vadakstes pagasta iedzīvotāji.

Pagastu iedzīvotāji ārpus savas pašvaldības teritorijas iepērkas galvenokārt Saldus pilsētā, atsevišķos gadījumos arī blakus pagastos un kaimiņu rajonos. Rajona iedzīvotāji mēdz iepirkties arī Rīgā un Lietuvā.

Ar pasta pakalpojumiem apmierināti ir daudzi rajona iedzīvotāji, tomēr ir atsevišķi pagasti, kuros iedzīvotāji nav apmierināti ar pasta pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā tas ir Novadnieku, Brocēnu, Zirņu un Jaunlutriņu pagastā.

 

IV. Pašvaldību raksturojums

No divdesmit Saldus rajona pašvaldībām astoņpadsmit ir pagastu pašvaldības un divas pilsētu domes. Katras rajona administratīvās teritorijas pārvaldes struktūra ir izveidota, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumā "Par pašvaldībām" un attiecīgos Ministru kabineta noteikumos noteikto pašvaldības iestāžu un institūciju kompetenci, amatpersonu pilnvaru sadalījumu un teritorijas pārvaldes vispārīgajiem principiem. Visu pašvaldību pārvaldes struktūrām ir kopīgas iezīmes, ko nosaka nepieciešamība realizēt pašvaldību pastāvīgās funkcijas, un atšķirības, kas saistītas ar teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, iedzīvotāju skaitu un citiem faktoriem.

Rajonā pagastu padomēs galvenokārt ievēlēti septiņi deputāti. Saldus pilsētas un Brocēnu pilsētas ar lauku teritoriju domēs ir pa 11 deputātiem. Katrā pašvaldībā no teritorijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ir ievēlēta revīzijas komisija.

Deputāti darbojas pastāvīgajās komitejās. Pagastos un Saldus pilsētā tās ir divas — finansu komiteja un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja, Brocēnu pilsētā ar lauku teritoriju trīs — finansu komiteja, izglītības, kultūras un sporta komiteja un sociālo jautājumu komiteja.

Pagastu pašvaldībās dominē dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizācijas komisijas — piecos pagastos. Administratīvās komisijas izveidotas trīs pagastos. Rubas un vēl divos pagastos saglabājušās zemes komisijas. Blīdenes pagastā darbojas privatizācijas komisija. Sešās pagastu pašvaldību pārvaldes struktūrshēmās nav uzrādīta neviena komisija.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" galvenā amatpersona administratīvās teritorijas pārvaldes sistēmā, kas apveltīta ar izpildvaras pilnvarām, ir izpilddirektors. Likums pieļauj padomes (domes) priekšsēdētāja un izpilddirektora amatu savienošanu. Izpilddirektori ir iecelti pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu, kas nosaka plašāku pārvaldes jautājumu loku un lielāku darba apjomu. Izpilddirektors ir Brocēnu pilsētas domē, Saldus pilsētas domē ir divi — izpilddirektors sociālos un juridiskajos jautājumos un izpilddirektors komunālos jautājumos. Izpilddirektora amats uzrādīts Nīgrandes, Gaiķu, Šķēdes pagastu pārvaldes shēmās. Saldus pilsētas domē katrs izpilddirektors atbilstoši savai kompetencei pārvalda atbilstošas domes izpildvaras struktūrvienības — nodaļas. Vienam no izpilddirektoriem ir pakļauta municipālā policija. Brocēnu pilsētas domes izpilddirektoram ir pakļautas pašvaldības iestādes, domes nodaļas un pašvaldības policija, pašvaldības uzņēmums "Brocēnu ambulance".

Lielākajā daļā pagastu pašvaldību izpilddirektora pienākumus izpilda padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētājs un viņam pakļautie pārvaldes darbinieki organizē un kontrolē pašvaldības iestāžu darbu. Sakarā ar nelielo pārvaldes darba apjomu priekšsēdētāja vietniekam pagastu padomēs nav pastāvīgu pienākumu. Viņš vada padomes darbu un kārto pārvaldes jautājumus priekšsēdētāja prombūtnē. Pārvaldes darbinieku skaits lauku pašvaldībās svārstās no pieciem līdz septiņiem. Izņemot Lutriņu, Ezeres un Jaunauces pagastu, kur komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz pašvaldības uzņēmumi.

Lai izpildītu likumā noteiktās funkcijas, visos pagastos ir izveidotas pagasttiesas, Brocēnu un Saldus pilsētā — bāriņtiesa. Dzimtsarakstu nodaļa nav izveidota Zvārdes pagastā mazā iedzīvotāju skaita dēļ. Pagasta iedzīvotājus šajos jautājumos apkalpo Saldus pilsētas dzimtsarakstu nodaļa.

Saldus un Brocēnu pašvaldību pārvaldes sistēmu potenciāls un iespējas ir piemēroti lielāka iedzīvotāju skaita un teritorijas pārvaldīšanai un, apvienojoties ar papildu teritorijām, kā arī ņemot vērā jaunās teritorijas administratīvā centra izvietošanos pilsētā, to pārvaldes struktūra izmainīsies nenozīmīgi.

Apvienojoties vairākām lauku pašvaldībām, jaunās administratīvās teritorijas pārvaldīšanai kādas atsevišķas pašvaldības esošā pārvalde nav piemērota mazo iespēju un nepietiekama potenciāla dēļ, tāpēc jaunās teritorijas administratīvajā centrā jāveido pārvaldes darba apjomam un risināmo jautājumu lokam atbilstoša jauna pārvaldes struktūra ar atbilstošu finansu, materiāli tehnisko un intelektuālo bāzi.

 

V. Kopīgu interešu teritorijas, sadarbības jomas un apvienošanās teritorijas

Ja pašvaldības rīcībā ir pietiekams finansu daudzums, ja politiķi un vadītāji ir pietiekami enerģiski, tad kopīgas intereses var attīstīties pašvaldību sadarbībā. Pašvaldību sadarbība izpaužas kā kopīgu, vairāku pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju dibināšana.

Ja pašvaldībām ir nepieciešamība pēc sadarbības uzņēmumiem un iestādēm daudzās jomās un ar dažādām pašvaldībām, kas ir organizatoriski, juridiski un finansiāli sarežģīti un arī dārgi, tad izeja no šādas situācijas var būt pašvaldību apvienošanās.

Pašvaldību vadītāji labi apzinās ieguvumus pašvaldību sadarbības un apvienošanās gadījumā, varētu būt daži trūkumi sadarbībai, kas novēršami.

 

Kopīgas intereses fiksējamas starp Ezeres, Rubas, Vadakstes un Jaunauces pašvaldību, Zirņiem, Novadniekiem, Kursīšiem un Zvārdi, Brocēniem, Blīdeni un Remti, Saldus pagasta Lutriņiem, Jaunlutriņiem, Šķēdi un Gaiķiem, apvienošanās intereses pagaidām atturīgi pauž Pampāļi, Nīgrande un Zaņa.

Apskatot saimniecisko darbību, darbaspēka kustību, sociālās un kultūras saiknes, konstatēts, ka rajonā pastāv izteikta orientācija uz Saldus pilsētu kā uz centru. Tiecība uz teritoriju ārpus Saldus rajona konstatēta Jaunauces pagastam, citu teritoriju tiecība uz Saldus rajonu konstatēta Vārmei un Kabilei no Kuldīgas rajona uz Saldus rajona Šķēdi.

Apsverot dažādus variantus, varētu būt šādas iespējamo apvienoto teritoriju grupas un to centri, dots pašvaldības nosaukums, iedzīvotāju skaits pašvaldībā 1998. gada 1. janvārī, kopējais iedzīvotāju skaits jaunajā apvienotajā pašvaldībā un jaunais centrs (pasvītrots):

Šķēde —	831
Jaunlutriņi —	1103
Lutriņi —	1521
Saldus pag. —	1708
Gaiķi —	979
	6142
Vadakste —	733
Ruba —	1204
Jaunauce —	569
Ezere —	1499
	4005
Zirņi —	1735
Zvārde —	400
Kursīši —	1151
Novadnieki —	2123
	5409
Remte —	930
Blīdene —	1035
Brocēni	4881
	6846
Nīgrande —	2106
Pampāļi —	1086
Zaņa —	912
	4104
Saldus pilsēta —	12 500

Šeit piedāvātajā variantā jauno pašvaldību ārējās robežas saskan ar atbilstošajām robežām "vecajām" pašvaldībām.

 

VI. Secinājumi un priekšlikumi

Pašlaik dominē viedoklis, ka nepieciešama objektīva situācijas izpēte un viedokļu noskaidrošana. Reformas pamatā ir ideja, ka pašvaldībām jākļūst spēcīgākām, lai tās varētu sekmīgi līdzdarboties tirgus ekonomikas apstākļos un saistībā ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Administratīvi teritoriālā reforma var kalpot kā viens no līdzekļiem pašvaldību nostiprināšanai.

Sabiedrība pagaidām ir nepietiekami informēta par administratīvi teritoriālās reformas mērķiem un būtību. Pašlaik ir slikta pieredze no dažādām iepriekšējām reformām, nav pārliecības par valsts varas centrālā līmeņa atbalstu pašvaldībām. Tas rada nedrošību sabiedrības un pašvaldību politiķu attieksmē pret reformu. Attieksme pret sadarbību ir pozitīvāka nekā pret apvienošanos, jo tā netiek saistīta ar kardinālām pārmaiņām pašvaldībā.

Projekts Saldus rajonā aptvēris datus, informāciju un izpēti šādos jautājumos:

• teritorijas izveidošanās vēsture,

• iedzīvotāju un demogrāfiskā situācija,

• sociālā un tehniskā infrastruktūra,

• dabas resursi,

• uzņēmējdarbība un saimnieciskā darbība,

• pašvaldību pārvaldes struktūras, budžeta un finansu, savstarpējo norēķinu, funkciju izpildes un pakalpojumu, pašvaldības kā dzīves vides raksturojums,

• pašvaldību kopīgu interešu teritorijas, sadarbības jomas un iespējamās apvienošanās teritorijas,

• iespējamais pārvaldes modelis pašvaldību apvienošanās vai sadarbības gadījumā.

Sniegts pārskats par projekta darba gaitu un sabiedrības informēšanu, izklāstīta administratīvi teritoriālās reformas būtība un mērķi, kādus paredz reformas likums. Apskatītas pašvaldību būtiskākās problēmas reformas kontekstā. Secināts, ka pašvaldību attīstībai nepieciešama kompleksa pieeja, kas ietver attīstības programmu un pasākumu kopumu. Administratīvi teritoriālā reformas apskatāma un darbojas kā šīs kompleksās pieejas sastāvdaļa.

Saldus rajona izveidošanās apskats ļauj konstatēt vēsturiskās saiknes kopīgām interesēm starp atsevišķām rajona pašvaldībām.

Iedzīvotāju un demogrāfiskās situācijas jomā stāvoklis Saldus rajonā ir apmierinošs, tas it kā neveido ārējus priekšnoteikumus pašvaldību apvienošanai Saldus rajonā, bet tas arī neapgrūtina risināt pašvaldību sadarbības un apvienošanās jautājumus. Nepieciešama rīcība, kas vērsta uz iedzīvotāju piesaistīšanu lauku, īpaši pierobežas pašvaldībām.

Sociālās un tehniskās infrastruktūras sistēma Saldus rajonā ir laba. Pašvaldības, izņemot Zvārdes pagastu, ir nodrošinātas ar nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem. Infrastruktūra un tās kvalitāte būtiski neietekmēs pašvaldību apvienošanās un sadarbības jautājumu risināšanu. Izņēmums — Saldus rajonā ir ārkārtīgi zema telekomunikāciju kvalitāte, kas kavē pašvaldību sadarbības un apvienošanās iespējas. Saldus rajonā nepieciešams ceļš Striķi — Kokmuiža, kas šķērsotu Zvārdes pagastu un sekmētu rajona dienvidaustrumu daļas pašvaldību attīstību. Šo divu problēmu risinājumam nepieciešamas ārējās investīcijas.

Dabas resursu izvietojums pašvaldībās un pašvaldību kopīgas intereses šajā jomā paver iespējas pašvaldību sadarbībai ar mērķi optimāli, racionāli un līdzsvaroti izmantot dabas resursus.

Uzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības apskats ļauj secināt, ka Saldus pilsēta ir izteikts uzņēmējdarbības un darbaspēka virzības centrs. Saimnieciskās darbības paplašināšana ir viens no iekšējiem priekšnoteikumiem pašvaldību sadarbībai un apvienošanai. Pašvaldībām un uzņēmējiem attīstīties traucē attīstības programmu un teritoriālplānojuma trūkums daudzās pašvaldībās. Pašreizējā likumdošana neveicina un nedod iespēju pašvaldībām atbalstīt uzņēmējdarbību. Valstī nepieciešams mainīt uzņēmumu reģistrācijas noteikumus, lai informācija par uzņēmumu atrašanos teritorijā un to strādājošo skaitu būtu pieejama arī pašvaldībām.

Pašvaldību budžeta un finansu apskats parāda, ka pašvaldību funkciju veikšanai budžeta līdzekļu apjoms ir nepietiekams. Secinām, ka apvienošanās gadījumā pašvaldību rīcībā nonāks lielāks budžeta apjoms apjomīgāku projektu realizēšanai. Finansu līdzekļu koncentrācija iespējama arī sadarbības gadījumā, vienojoties par konkrētas problēmas risinājumu. Kopējā nodokļu bāze apvienošanās gadījumā nepalielināsies, bet tikai izlīdzināsies pašvaldību vidū. Ienākumu palielināšanās var notikt ilgākā laika periodā. Risinot apvienošanos un sadarbību, pašvaldībām nepieciešams papildu finansējums. Pašvaldību savstarpējie norēķini Saldus rajonā ir apjomā nelieli, bet atsevišķos gadījumos ļauj konstatēt teritorijas, kur būtu nepieciešamas administratīvi teritoriālas izmaiņas.

Pašvaldību funkciju apskats ļauj secināt, ka pašvaldības savas funkcijas finansu, materiālo un personāla resursu robežās veic apmierinoši. Tiek veiktas funkcijas, kas saistītas ar iedzīvotāju primārajām interesēm. Netiek vai vāji tiek veiktas funkcijas, kas saistītas ar pašvaldības vispārējas attīstības interesēm. Konstatēta laba pakalpojumu sasniedzamība attāluma un laika ziņā. Konstatētas funkcijas, kas racionālāk un ekonomiskāk veicamas pašvaldību sadarbības vai apvienošanās ietvaros.

Pašvaldības kā sabiedrības dzīves vides apskats atklāj, ka sabiedrība neatbalsta vai tai trūkst informācijas par apvienošanos, bet tai ir izteikti labvēlīga attieksme pret sadarbību. Iedzīvotāji galveno nozīmi piešķir saimnieciskās darbības aktivizēšanai un bērnu un pieaugušo izglītības attīstīšanai pašvaldībā. Apvienošanās gadījumā pastiprināta uzmanība jāpievērš saiknei "iedzīvotāji—pašvaldība".

Iespējamās apvienotās pašvaldības pārvaldes struktūras shēma nodrošina apjomīgāku uzdevumu veikšanu. Tā izveidota, lai primāri nepieciešamos un lētākos pakalpojumus izvietotu tuvāk iedzīvotājiem, sekundāri nepieciešamie un dārgākie var būt izvietoti arī tālāk no iedzīvotājiem. Piedāvātā pārvaldes struktūras shēma nesamazina un nesadārdzina iedzīvotāju iespējas saņemt pakalpojumu. Būtiski ir akcentēt likumdošanā noteikto principu par katras pašvaldības tiesībām pašai lemt par savu nolikumu un pārvaldes struktūru, tātad arī institūcijām, iestādēm, uzņēmumiem, kas reorganizējami, likvidējami vai veidojami no jauna.

Lai reforma patiesi notiktu iedzīvotāju labā, katrā tās posmā jāatrod kompromiss starp pretrunīgiem procesiem:

• Palielinoties mērogam, pašvaldība vēlēsies panākt augstāku kvalitāti. Taču augstāka kvalitāte normāli ir sasniedzama, ieguldot lielākus līdzekļus. Šo līdzekļu var pietrūkt.

• Apvienotajā pašvaldībā izveidosies jaunajiem uzdevumiem piemērotāka pārvaldes struktūra. Tai būs raksturīga darbinieku specializācija pretstatā universalizācijai, kura mazos pagastos dominē līdz šim. Varam pazaudēt universalizācijas priekšrocības.

• Palielinoties mērogam, pašvaldība centīsies veikt efektīvas investīcijas infrastruktūrā. Taču vienlaikus izveidosies risks, ka, aizkavējot pašvaldības ekonomikas reformu, daudzas pašvaldības var nokļūt stabilizējamo statusā.

Pašvaldību izpēte sniedz bagātīgu faktu materiālu, veido pamatojumu lēmumu pieņemšanai, aktivizē iedzīvotājus, politiķus un izpildvaru pašvaldību problēmu risināšanai.

Šajā publikācijā izmantoti VARAM Pašvaldību lietu pārvaldes

Pašvaldību reformu daļas materiāli, kas sagatavoti 1998.gadā.