Latvijas Pašvaldību savienība

Jūrmalā 1998.gada 18.decembrī

Rezolūcija par valdības deklarāciju

Izvērtējot "Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību", Latvijas Pašvaldību savienības 8.kongress

1. Ar gandarījumu atzīmē, ka pirmo reizi par valdības prioritāti atzīts subsidiaritātes princips, kas liecina par pakāpenisku pašvaldību demokrātijas pamatvērtību apzināšanās procesu sabiedrībā un politiskajās partijās. Apsveicama arī apņēmība turpināt pievienošanās procesu tiem Eiropas vietējo pašvaldību hartas paragrāfiem, kuriem Latvija līdz šim nav pievienojusies.

2. Konstatē virkni tēžu, kas liecina par iespējamo progresu reālas demokratizācijas un decentralizācijas virzienā, tai skaitā

• nosakot pašvaldībām patstāvīgu un stabilu nodokļu bāzi,

• attīstot VID sadarbību ar pašvaldībām, informācijas apmaiņu par nodokļu maksātājiem un pakāpenisku pašvaldību iesaistīšanos nodokļu administrācijā,

• apsolot divu gadu laikā izstrādāt koncepcijas par pašvaldību lomu investīciju piesaistīšanā un to brīvu pieeju kapitālu tirgum,

• apņemoties maksimāli decentralizēt sociālo palīdzību un nodrošināt pašvaldībām atbilstošu valsts finansējuma daļu,

• veicinot pašvaldību iesaisti ārpolitiskajā apritē,

• apņemoties pakāpeniski palielināt pašvaldību daļu valsts, t.i. sabiedrisko finansu, kopbudžetā.

3. Atzīmē pozitīvu valdības apņemšanos ar praktisku rīcību veicināt pašvaldību darbības efektivitāti iedzīvotāju interesēs, tai skaitā

• izstrādājot valsts un pašvaldību finansiālo attiecību mehānismu, kas veicinātu pašvaldības strādāt aktīvāk pie savu budžeta ieņēmumu palielināšanas (pilnīgs pretstats līdzšinējai valdības politikai!),

• veicinot "vienas pieturas aģentūru" izveidošanu,

• pilnveidojot pašvaldību pārraudzības un revīzijas sistēmu, kas ļautu atteikties no arhaiskām, modernai pašvaldību iekārtai neatbilstošām kontroles institūcijām,

• divu gadu laikā tomēr izveidojot (1999.gada budžeta projektā tā tika noraidīta) valsts nozīmes informācijas sistēmu,

• paredzot valsts pasūtījumu sociālo darbinieku izglītības programmas īstenošanai,

• apsolot sagatavot valsts atbalsta programmu iedzīvotāju informēšanai gan par reformām, gan citām norisēm pašvaldībās.

4. Apsveic apņēmību veicināt reģionu attīstību, kas pausta, apsolot

• sagatavot koncepciju par valsts palīdzību plānošanas reģionu darbības nodrošināšanai, kurā paredzēt plānošanas reģionu iesaistīšanu Eiropas integrācijas procesos,

• nodrošināt pašvaldības ar teritorijas plānošanai nepieciešamajām kartēm,

• izbeigt "Lattelekom" monopolu,

• ievērot reģionālās attīstības vajadzības, plānojot valsts investīcijas,

• atbalstīt alternatīvo darbības veidu attīstību laukos,

• pilnveidot īpaši atbalstāmo reģionu finansēšanas mehānismu,

• turpināt īstenot lauku attīstības programmu,

• palielināt atskaitījumus no degvielu akcīzes nodokļa par labu lauku ceļiem.

5. Konstatē virkni tēžu, kas liecina par subsidiaritātes principa neizpratni un Latvijas likumos noteiktās institucionālās kārtības nezināšanu, kura izpaužas apņēmībā regulēt pašvaldību ekskluzīvā kompetencē vai privātā kompetencē esošus jautājumus, tai skaitā

• veidojot vienotus sociālās un primārās veselības aprūpes centrus,

• pilnveidojot darba samaksas sistēmu ārstniecības iestādēs,

• palielinot reģionu atbildību par visu attiecīgajā teritorijā esošo iestāžu izglītības politiku,

• pilnveidojot pirmsskolas izglītības un atbalsta iestāžu tīklu.

6. Izsaka bažas par tendenci samazināt pašvaldību autonomiju, it īpaši par pārspīlētas unifikācijas tendencēm, tai skaitā

• nosakot sociālās palīdzības apjomu un veidu,

• nosakot precīzu pienākumu un atbildības sadali starp Valsts policiju, pašvaldību policiju un Zemessardzi,

• veidojot vienotu braukšanas maksas atvieglojumu politiku.

7. Izsaka bažas par populistiskiem solījumiem un diskriminējošu attieksmi pret pašvaldībām, tai skaitā

• solot informāciju tikai par sociālās apdrošināšanas darbības principiem, bet nesolot atskaites par finansiālām darbībām ar apdrošināšanas līdzekļiem,

• dodot tiesības sabiedriskajām organizācijām iepazīties ar pašvaldību lēmumu projektiem, bet nedodot tiesības iepazīties ar Ministru kabineta noteikumu projektiem,

• solot samazināt publiskā sektora (budžeta) īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, palielināt pašvaldību kopbudžeta daļu publiskajā kopbudžetā, palielinot visu ministriju pienākumus un vairāk nekā dubultojot aizsardzības budžeta apjomu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (visus šos solījumus vienlaicīgi nevarēs pildīt),

• solot tālāk palielināt akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, kas izraisīs krasu sociālās palīdzības nepieciešamības pieaugumu.

8. Uzskata par nelietderīgiem un neatbalsta valdības nodomus:

• par lauksaimniecības organizatoru dienestu un lauksaimniecības departamentu likvidāciju, jo tie ir efektīvāki par centrālajām Zemkopības ministrijas struktūrām,

• par ministriju profesionālās izglītības iestāžu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijai, jo tas nonāk pretrunā ar Saeimā akceptēto Lauku attīstības programmu un LPS nostādnēm.

9. Izsaka nožēlu, ka kārtējo reizi valdība nesola iesniegt Satversmes papildinājuma projektu, kas paredzētu pašvaldības garantiju un subsidaritātes principa iekļaušanu. Kārtējo reizi nav paredzētas arī pašvalību tiesības iesniegt prasības Satversmes tiesā par likumu atbilstību Satversmei un Saeimas ratificētiem starptautiskajiem līgumiem.

10. Aicina valdību un Saeimā pārstāvētās politiskās partijas:

• konsekventi īstenot šīs rezolūcijas 1.—4.punktā atzīmētos Ministru kabineta solījumus,

• turpināt un attīstīt LPS un valdības sarunu sistēmu, palielinot LPS iespēju piedalīties MK noteikumu un likumprojektu izstrādāšanā un pieņemšanā,

• turpināt un attīstīt LPS un Saeimas Prezidija un frakciju pārstāvju sarunu sistēmu,

• iekļaut šajās sarunās un konstruktīvi apspriest šīs rezolūcijas 5.—8.punktā minētos jautājumus,

• noteikt 1999.gadu par pašvaldību gadu, atzīmējot desmitgadi kopš 1989.gada pašvaldību vēlēšanām.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis