Funkciju audita komisija: Izvērtējot uzsākto auditu starpziņojumus

3.martā notika Funkciju audita komisijas sēde, kurā tika izvērtēti starpziņojumi uzsāktajos auditos šādās jomās: iestāžu atbalsta funkcijas un iestāžu informācijas tehnoloģiju un sistēmu uzturēšanas funkcijas.

Funkciju audita par atbalsta funkciju optimizēšanu grupas vadītāja Zanda Ozola informēja par starpziņojuma rezultātiem, kas sniedz priekšlikumus valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijai, optimizācijai un vienkāršošanai. Audits tika veikts finansiāli ietilpīgākajās funkcijās – personāla vadībā, grāmatvedībā, finanšu vadībā, informācijas tehnoloģijās, iepirkumu organizēšanā, kā arī autoparka uzturēšanā un administrēšanā. Starpziņojums parāda, ka visvairāk slodzes ir iesaistītas grāmatvedības (858 slodzes), informācijas tehnoloģiju atbalsta (762 slodzes), personāla vadības (468 slodzes) un autoparka uzturēšanas (439 slodzes) funkcijas nodrošināšanā. Analīze liecina, ka lielākās izmaksas atbalsta funkciju nodrošināšanā attiecas uz autoparka uzturēšanu (18,8 miljoni latu), informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanu (8,9 miljoni latu) un grāmatvedības nodrošināšanu (7,6 miljoni latu). Audita grupa rekomendē centralizēt minētās atbalsta funkcijas, izņemot finanšu vadību, resoru ietvaros. Lai to panāktu, būtu jānodrošina vienotas atbalsta IT sistēmu izveides, pakalpojumu un procedūru standartizācija, kvalitātes rādītāju izstrāde, ekonomiskā pamatojuma izstrāde un drošības jautājumu izvērtēšana. Funkciju audita komisija vienojās, ka ir jāizstrādā risinājumi (politikas) katras atbalsta funkcijas optimizācijai un aprīļa sākumā atkārtoti jāiesniedz starpziņojuma sagatavotās rekomendācijas izskatīšanai Funkcija audita komisijā.

Funkciju audita par institūciju informācijas tehnoloģiju un sistēmu, t.sk. datu bāzu, uzturēšanu grupas vadītājs Aigars Laurinovičs informēja par starpziņojuma rezultātiem. Lielākās izmaksas informācijas tehnoloģiju izmaksās veido informācijas sistēmu iegāde un uzturēšana, personāla atlīdzības, kā arī sakaru un datu pārraides izdevumi. Audita grupa ir aprēķinājusi, ka valsts pārvaldes iestādēs viena datorlietotāja vidējās izmaksas gadā ir 256 lati, stacionārā tālruņa vidējās izmaksas ir 129 lati un mobilo sakaru vidējās izmaksas ir 163 lati. Audita grupas ieteikumi ir noteikt vienotu metodiku IKT budžeta plānošanā, veikt standarta IKT pakalpojumu piegādes centralizāciju, kā arī veikt informācijas sistēmu un valsts informācija sistēmu funkciju sasaisti. Funkciju audita komisija vienojās, ka noslēguma ziņojums ar konkrētiem priekšlikumiem atkārtotai diskusijai Funkciju audita komisijā tiks iesniegts aprīļa sākumā.

Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja par Valsts kontroles ierosinājumu veikt auditu fondos un citās līdzīgās iestādēs, lai noteiktu vienotas darbības, dibināšanas un tiesiskā regulējuma principus. Audita uzdevumi būtu novērtēt fondu darbības mērķu pārklāšanos, fondu iespējamo reorganizāciju, izvērtēt fondu dibināšanas kārtību, izvērtēt administrāciju apvienošanas iespējas, veicinot fondu ekonomisku līdzekļu izlietojumu. Funkciju audita komisijas vienojās, ka audits tiks veikts kā ārpakalpojums Eiropas Sociālā fonda aktivitātes “Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē” ietvaros.

Funkciju audita komisija vienojās pārējos funkciju audita starpziņojumus par uzņēmēju kontrolējošām institūcijām un izglītības iestāžu kontrolējošām institūcijām izskatīt 10.martā.

Funkciju audita komisija ir izveidota ar mērķi veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti, sniedzot atbalstu valdības lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Funkciju audita komisiju vada Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Komisijā darbojas vairāku ministriju valsts sekretāri, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvji.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments