ES Ministru padome: Par Eiropas pētniecības telpas attīstību un konkurētspēju

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, piedaloties Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē Briselē, saistībā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Eiropas stratēģija 2020.gadam” (ES-2020) uzsvēra nepieciešamību stiprināt zināšanu trīsstūri – attīstīt sadarbību starp zinātni, pētniecību, inovācijām un uzņēmējdarbību. Viņa piebilda, ka tā tiks veicināta gan ražošanai nepieciešamā pētniecība, gan tautsaimniecības attīstība un Eiropas konkurētspēja.

Tāpat T.Koķe rosināja dalībvalstis izvērtēt šīs sadarbības mehānismus un līdz 8.ietvara programmas sākšanai pārskatīt finanšu instrumentus, lai veicinātu ciešāku sasaisti starp cilvēkresursu izmantošanu, pētniecību, inovācijām un ražošanu, tādējādi sekmējot konkurētspējīgu produktu, tehnoloģiju vai procesu radīšanu, kurus ieviešot ražošanā, tiktu sniegts ieguldījums tautsaimniecībā. Šajā sakarā īpašs akcents liekams arī uz starpdisciplināriem un starptautiskiem pētījumiem. Ministre minēja, ka viens no piemēriem saistībā ar šādiem starpdisciplināriem un starptautiskas nozīmes pētījumiem ir programma “BONUS-169”, kurā iesaistīta Latvija un vēl septiņas Baltijas jūras reģiona valstis. Turklāt Latvija jau šobrīd īsteno divus pētniecības projektus “BONUS ERA-Net+” ietvaros (“Biological Effects of Anthropogenic Chemical Stress: Tools for the Assessment of Ecosystem Health” un “Reduction of Baltic Sea Nutrient Inputs and Cost Allocation within the Baltic Sea Catchment”).

T.Koķe aktualizēja arī iepriekšējās Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā skatīto jautājumu par vienotas Eiropas patentu sistēmas izveidi un apliecināja Latvijas ieinteresētību sniegt ieguldījumu saistībā ar nepieciešamo dokumentu tulkošanu ES oficiālajās valodās. Proti, izmantot Latvijā sadarbībā ar starptautiskiem partneriem veidoto iniciatīvu – valodu intelekta tehnoloģiju centru “Valodu krasts”. Tas veicinātu zinātnieku un industrijas sadarbību, attīstītu pārrobežu un starptautisko sadarbību, kā arī veicinātu pasaules līmeņa pētniecības un inovāciju vides attīstību.

Savukārt diskusijā par Eiropas pētniecības telpas mērķiem, kritērijiem un indikatoriem, T.Koķe rosināja papildus jau esošajiem indikatoriem (zinātnieku un pētnieku mobilitāte; zināšanu un tehnoloģiju brīva kustība; ieguvumi no augsta līmeņa pētniecības infrastruktūras) izmantot tādu indikatoru kā doktora grādu ieguvušo nodarbinātības īpatsvars industrijā. Šāda kritērija iekļaušana ļautu precīzāk analizēt zināšanu ekonomiku, attīstīt ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat viņa akcentēja nepieciešamību palielināt doktora grādu ieguvušo īpatsvaru kopumā, tostarp – nodarbinātību industrijā.

Diskusijas laikā ministre pauda atbalstu Eiropas pētniecības telpas attīstībai, kas ir nozīmīgs instruments, lai Eiropa kļūtu par pasaules vadošo ekonomiku. Kā piemēru T.Koķe minēja Latvijas un Francijas sadarbību, kā ietvaros Latvijā plānots veidot magnetohidrodinamikas pētniecības centru – Ampēra institūtu. Tas ir viens no veidiem, kā Eiropas pētniecības telpas ietvaros mūsu valstij būtu iespēja attīstīt augsta līmeņa pētniecības infrastruktūru, stiprināt starptautisko sadarbību un sasniegt atbilstošus rezultātus.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece