Lai Vanšu tilts iegūtu otro elpu

Visvaldis Pirksts, Dr.oec., autovadītājs kopš 1962. gada

Pirms 20 gadiem pāri Daugavai pārkāra Vanšu tiltu. Kaut gan tā projektētāji saņēma augstus tālaika apbalvojumus, diezin vai Rīgā būs vēl otra vieta, kur autobraucēji un pasažieri būtu bojājuši tik daudz nervu. Transportlīdzekļa skrējiens uz Rīgas centru bieži apraujas pie Slokas ielas, pēc tam sākas konvulsīva raustīšanās pāri šim tiltam un tālāk pa Krišjāņa Valdemāra ielu līdz Raiņa bulvārim un Elizabetes ielai vai pat vēl tālāk. Tiek bendēts sajūgs un ritošā daļa, pārtērēta degviela, piesārņots gaiss. Sastrēguma stundās apgrūtināta kustība arī pretējā virzienā — uz Pārdaugavu.

Iemesls ir vienkāršs — tiltu projektēja un uzcēla, taču par kustības izkārtošanu neparūpējās. Diemžēl jāsecina, ka pēdējos desmit gados, kad satiksmes problēmas Rīgā risina mūsu pašu vēlēti deputāti, vezums, fabulista Krilova vārdiem izsakoties, joprojām ir turpat.

Klāt Rīgas domes vēlēšanas. Arī Saeimas deputātiem drīz beigsies pilnvaras. Manuprāt, ir pēdējais laiks uzklausīt kandidātu solījumus, lai pēc izvērtēšanas varētu prasīt arī darbus. Vairāki vērā ņemami priekšlikumi par kustības uzlabošanu jau izskanējuši.

Ko darīt, lai arī vislielākajos kustības intensitātes brīžos Vanšu tilts nepārvērstos par transportlīdzekļu stāvvietu, bet pildītu savus pienākumus?

Tā kā galvenie sarežģījumi rodas ar nokļūšanu Rīgas centrā no Pārdaugavas, sāksim ar priekšlikumiem no šīs puses.

Pirmais — būtiski uzlabot transporta kustības iespējas nobrauktuvē pa labi uz Pils laukumu un nodrošināt netraucētu nokļūšanu uz Republikas laukumu un Eksporta ielu.

Pagaidām šeit nogriežas braucēji, kuru galamērķis ir Vecrīga, kā arī tie, kam par katru cenu jānokļūst Lauksaimniecības centrā vai kādā citā Valdemāra ielas kreisajā pusē esošā objektā. Pēdējo manevru izdarīt ir ļoti sarežģīti, jo vēl pēc diviem labajiem pagriezieniem braucēji nokļūst Pils ielas turpinājumā zem Vanšu tilta un atduras Muitas ielā, kur kustība ir ļoti intensīva, jo pa to plūst mašīnu straume, kuru vadītāji nogriezušies no Eksporta ielas ar vēlēšanos pa Vanšu tiltu nokļūt Pārdaugavā. No Zemkopības ministrijas augstumiem pavērojot šo krustojumu, jāpiekrīt, ka šeit ir "austrumu tirgus" vishaotiskākais variants, kur bieži vien pirmais brauc tas, kam biezāki "bleķi". Īsta bēdu leja sākas pēc tam, kad divi transporta līdzekļi pēc sadursmes krustojumā ieslēdz avārijas signālus un gaida attiecīgos dienestus, lai noskaidrotu vainīgo.

Tādās reizēs kustība turpinās pa ietvēm un citām braukšanai daudzmaz piemērotām vietām.

Stāvoklis uzlabotos, ja Pils un Muitas ielas krustojumā ar tuneli vai estakādi (vai arī kombinējot abus paņēmienus) nodrošinātu kustību divos līmeņos. Tāds risinājums rosinātu lielu daļu autobraucēju izmantot šo maršrutu nokļūšanai līdz Republikas laukumam, "Ave Sol" koncertzālei, Nacionālajam teātrim, Pasaules tirdzniecības centram un citiem objektiem. Jācer, ka tuvākā vai tālākā perspektīvā tiks sakārtota prāmju satiksme ne vien ar Stokholmu, bet arī ar citām pilsētām, kas prasīs satiksmes uzlabošanu ar Rīgas jūras ostu.

Otrais — tramvaju līkloči no Basteja bulvāra gar Nacionālo teātri uz Kronvalda bulvāri un atpakaļ. Var jau būt, ka šī manevrēšana uz īsāku laiku apstādina kustību Valdemāra ielā, taču mani sāpina tramvaju riteņu un sliežu žēlabas. Nesaprotu, kādēļ šī bezjēdzība turpinās un simt gudras galvas, kas Saeimā nu jau desmit gadus gādā par Latvijas labklājību, nav parūpējušās par tramvajnieku darba apstākļu uzlabošanu. Kas traucē pārlikt sliedes tā, lai uz dzelzceļa stacijas pusi braucošie tramvaji no Kronvalda bulvāra pa taisno nokļūtu Jēkaba ielā, izdarītu daudz lēzenāku pagriezienu uz Torņa ielu un pa to nonāktu uz līdzšinējām sliedēm pie Bastejkalna? Pa otrām sliedēm tramvaji no Bastejkalna varētu nokļūt līdz Nacionālajam teātrim. Problēmu nekādu. Var neņemt vērā iebildumus par Torņa ielas šaurību, gājēju traucēšanu un Vecrīgas namu drebināšanu. Šopavasar vīru koris "Tēvzeme" viesojās Austrijā. Nonācām arī Grācā, kur pazīstamais koncertmeistars Māris Skuja un dziedonis Artis Kalniņš mūs iepazīstināja ar šo pilsētu. Pastaigājāmies pa tās veco daļu, kur ieliņas tiešām ir ļoti šauras, taču gājējiem un tramvajiem vietas pietiek. Saklausot melodiskos signālus, mēs labprāt atbrīvojām ceļu satiksmes līdzekļiem. Esmu pārliecināts, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi rīkotos tāpat. Lai palielinātu gājēju drošību un samazinātu namu bojāšanās iespējas, šajā 300 metrus garajā ielā varētu noteikt braukšanas ātruma ierobežojumu. Ja nu vēl iekārtotu tā, lai tramvaja vadītājs, kas piebraucis pie Valdemāra ielas, varētu no savas kabīnes ieslēgt vajadzīgo signālu, tad pēc jaunā varianta tramvajs no Nacionālā teātra līdz Bastejkalnam (un otrādi) nokļūtu pat ātrāk nekā pašlaik.

Trešais — virszemes gājēju pārejas likvidācija pie Nacionālā teātra. Pagaidām tā mašīnu kustību pa Valdemāra ielu traucē maz, jo sarkanās un zaļās gaismas maiņas šeit saskaņotas ar tramvaju kustību no Basteja bulvāra uz Kronvalda bulvāri un otrādi, taču perspektīvā, kad tramvajs no Kronvalda bulvāra taisnvirziena kustībā nonāks Jēkaba ielā un šim nolūkam patērēs daudz mazāk laika, gājējiem būs problēmas no Basteja bulvāra nokļūt uz Nacionālo teātri. Izeja vienkārša — abpus Valdemāra ielai pie Nacionālā teātra Basteja bulvāra galā jāierīko ērtas noejas (kuras noderētu arī bērnu ratiņiem un invalīdu ratiņiem) līdz līmenim, kas atļautu zem kanāla arkas šķērsot Valdemāra ielu. Lai gājēji šo ceļu varētu izmantot arī tajā laikā, kad palu un pretvēja dēļ ūdens līmenis Daugavā ceļas, abos kanāla galos (pie Anatomikuma un Centrāltirgus) jāierīko slūžas, kas šādos apstākļos aizveramas.

Ceturtais — jāpaplašina Valdemāra ielas braucamā daļa no 17.vidusskolas līdz Raiņa bulvārim. Pagaidām pie 17.vidusskolas iekārtotā "kabatiņa" atļauj autobusiem, trolejbusiem, taksobusiem un mikroautobusiem šeit izlaist un uzņemt pasažierus, tā netraucējot pārējo transportlīdzekļu kustību. Pabeiguši šo operāciju, sabiedriskā transporta vadītāji mēģina atgriezties uz braucamās daļas un tā traucē kustību. No tā varētu izvairīties, ja nocirstu četras novārgušas liepiņas, kas nezināmu apstākļu dēļ pagaidām pārdzīvojušas sāls un smilšu kaisīšanas periodu Rīgas ielās, un posmā līdz Raiņa bulvārim paplašinātu braucamo daļu par vienu rindu. Tādā gadījumā 7.trolejbusa, 13. un 22. autobusa vadītāji pēc pasažieru izkāpšanas un iekāpšanas varētu turpināt taisnvirziena kustību līdz labajam pagriezienam uz Raiņa bulvāri. Tādējādi no Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri labo pagriezienu varētu izdarīt divās rindās (ar noteikumu, ka šajā posmā priekšrocības bauda taisni braucošo trolejbusu un autobusa vadītāji).

Piektais — likvidēt kreiso pagriezienu no Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri. Lai braucēji no Rīgas ziemeļaustrumu puses varētu nokļūt dzelzceļa stacijas virzienā, Valdemāra ielā pēc Kalpaka bulvāra šķērsošanas būtu jāizveido apļveida estakāde vai uzbērums Rīgas Kongresu nama virzienā, kas atļautu kustības dalībniekiem ar slaidu loku pacelties virs Valdemāra ielas, šķērsot to un pakāpeniski nolaisties Raiņa bulvārī. Lai līdzīgas iespējas būtu pa Kalpaka bulvāri uz dzelzceļa staciju braucošajiem, arī šeit nepieciešama estakāde vai uzbērums, kas vienā līmenī savienotos ar estakādi vai uzbērumu no Valdemāra ielas. Tā kā šo ceļu izmantos trolejbusi un autobusi, būvei jābūt ar atbilstošu nestspēju. Izveidojot šo kustības pārvadu, jānodrošina arī gājējiem iespējas nokļūt no Raiņa bulvāra uz Rīgas domi un otrādi. Kustības pārvada ierīkošana prasīs jaunus upurus jau tā izretinātajā Kronvalda parka daļā, taču saprātīga estakādes vietas izvēle ļautu iztikt ar minimāliem (daži koki) zaudējumiem, ko zināmā mērā kompensēs gaisa piesārņojuma samazināšanās šajā rajonā.

Sestais — krustojums ar Kalpaka bulvāri. Pagaidām jāatstāj bez izmaiņām, kaut gan jāatzīmē, ka ar kustības pārvada ierīkošanu atbrīvosies tā josla, kur transporta līdzekļi gaidīja kreiso pagriezienu uz stacijas pusi. Perspektīvā to varēs izmantot braukšanai uz Vanšu tiltu un tādējādi uzlabot satiksmes iespējas šajā virzienā. Ļoti kārdinoši būtu paplašināt kustību Valdemāra ielā posmā no Raiņa bulvāra līdz Kalpaka bulvārim vēl par vienu braukšanas joslu, taču intuīcija saka priekšā, ka pagaidām no tā jāatturas, jo tad būtu jānocērt vēl pārdesmit koki un jālikvidē mašīnu stāvēšana pie vairākām cienījamām iestādēm. Pagaidīsim — varbūt gaisa pārvads uz Raiņa bulvāri noņems sasprindzinājumu.

Septītais — Valdemāra ielas braucamās daļas paplašināšana par vienu joslu posmā no pieturas pie Mākslas akadēmijas līdz Elizabetes ielai ar tādu aprēķinu, lai labo pagriezienu no Valdemāra ielas uz Elizabetes ielu varētu izdarīt divās joslās.

Astotais — gājēju kustības sakārtošana Valdemāra un Elizabetes ielas krustojumā. Perspektīvā šeit vajadzētu iekārtot pazemes vai gaisa pāreju. Pagaidām, taču nekavējoties, jāierīko transportlīdzekļu un gājēju kustību regulējoša signalizācija līdzīgi kā Valdemāra un Kalpaka bulvāra krustojumā, lai gājēji netraucētu automašīnām nogriezties pa labi.

Devītais — iestādēm, kas atbildīgas par satiksmes netraucētu norisi Rīgā, jācenšas maksimāli īsākā laikā novērst dažādu negadījumu sekas un atjaunot kustību.