Arvien kā stalts ozols,

kas stāvus spītē vējiem

Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents

Tālis Millers, vakar, 4.janvārī, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Gaviļnieks tomēr jubilejas gaisotnē izbrīvēja mazliet laika, lai atbildētu uz "Latvijas Vēstneša" dažiem jautājumiem.

— Vai jūs varētu nosaukt sava mūža pēdējās desmitgades trīs lielākos veikumus?

— Vispirms jāsāk ar savu zinātnisko darbu. Domāju, ka ir izdevies veiksmīgi turpināt pētījumus, kas bija aizsākti jau iepriekš un attiecas uz plazmas tehnoloģiju — izmaiņām dažādu savienojumu sintēzē, šo savienojumu īpašību pētīšanai un šo savienojumu izmantošanai praksē dažādās nozarēs. Teorētiskā plāksnē visai nozīmīgi rezultāti ir iegūti fosfora slāpekļa savienojumu sintēzē un struktūrā. Pirmo reizi viena no savienojumu struktūrām ir atrisināta tieši mūsu institūta laboratorijā — tas attiecas gan uz pašu savienojumu sintēzi, gan uz šo savienojumu struktūru, kas ir ļoti īpatnēja un nav līdzīga citiem savienojumiem.

Pēdējie desmit mūža gadi man ir cieši saistīti arī ar administratīvo darbu Zinātņu akadēmijā. No 1992. gada esmu šeit — kā viceprezidents, vēlāk prezidents, tagad atkal viceprezidents. Mums, kopā strādājot, — es to gribu īpaši uzsvērt — ir izveidojusies komanda, ir sakārtots akadēmijas juridiskais statuss, izveidota atbilstoša struktūra.

Trešais svarīgais notikums — laikam jau savos gados drīkstu izteikties arī par to: man nav bijis problēmu ar veselību. Tam pamats droši vien ir ielikts jau iepriekš, nodarbojoties ar sportu, un, neapšaubāmi, savs nopelns tur ir arī manai saimniecei, kas gādā par kārtību mājās.

— Un kādi ir trīs lielākie darbi, ko jūs esat paredzējis paveikt nākamajos desmit gados?

— Protams, jāturpina iesāktais darbs — esmu vadītājs divām programmu sadaļām, zinātniskam projektam, kas turpināsies vēl divus gadus. Gribētu pabeigt savu darbu arī akadēmijā, kur esmu savā amatā ievēlēts arī vēl uz mazliet vairāk nekā diviem gadiem. Uzdevums jau viens — meklēt iespējami jaunus ceļus un aktivizēt zinātnisko darbību.

Pēc šiem diviem gadiem paveras iespēja, ka man būs vairāk brīva laika un varēšu pievērsties mājas sakārtošanai. Līdz šim man tam laika arvien ir pietrūcis.

Un trešais — pa šo laiku ir sakrājies daudz grāmatu, kas būtu jāizlasa. Man jau vecāki mācīja, cik ļoti svarīgi ir iegūt zināšanas. Un es to varu apliecināt — gribu izlasīt daudz grāmatu, biežāk apmeklēt koncertus, teātra izrādes, pašizglītoties. Tāda ir arī mana devīze — maksimāli daudz iemācīties un maksimāli daudz redzēt. Tās ir lietas, kuras neviens nevar atņemt. Neviens.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ieraugot daudzos apsveicējus, gaviļnieks neslēpj pārsteigumu

Jānis Stradiņš jubilāram dāvina īstu metālu — zeltu ar alķīmijas simbolu

LZA prezidija sēžu zālē Tālis Millers ar kundzi

Ķīmiķi Tāli Milleru godadienā sveic vēsturnieks akadēmiķis Andris Caune

Par kādreizējām sporta gaitām atgādina basketboliste Dzintra Grundmane

Ziedi un laba vēlējumi no LZA korespondētājlocekles Raitas Karnītes