Par ciešāku Baltijas valstu sadarbību veselības aprūpē

Veidojot kopīgus projektus Baltijas valstu veselības aprūpē, ieguvēji būtu visa reģiona iedzīvotāji, jo gan pakalpojumi, gan arī preces kļūtu lētākas. To 26.februārī Tallinā notikušajā Baltijas asamblejas (BA) Sociālo lietu komitejas sēde uzsvēra Latvijas delegācijas deputāti.

Saeimu šajā diskusijā pārstāvēja BA prezidente Ērika Zommere un BA Sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Silva Bendrāte. Diskusijā viedokli pauda un pieredzē dalījās Beniluksa un Ziemeļvalstu pārstāvji, kā arī Baltijas valstu neatkarīgie veselības nozares eksperti.

“Mums ir jādomā par patērētāju, kurš maksā gala cenu. Neskatoties uz aptieku tīklu vai lieltirgotāju interesēm, ir jāpanāk, ka medikamentu, medicīnas preču un pakalpojumu cena ir maksimāli maza,” uzsvēra Ē.Zommere. “Lielākā tirgū, kāds būtu vienotais Baltijas valstu tirgus, cenu pazeminājums ir vieglāk panākams.” To skaidri apliecināja arī Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu pārstāvji, skaidrojot, ka, tikai sadarbojoties un sinhronizējot veselības aprūpes sistēmas, valstis var nodrošināt kvalitatīvus, profesionālus un pieejamus veselības pakalpojumus.

Kopīgu sadarbības projektu veidošana veselības jomā ir ilgstošs process, tādēļ diskusijā apspriesti pieci konkrēti un praktiski darbības virzieni. Pirmkārt, kopīgas medikamentu un medicīnas iekārtu iepirkumu sistēmas izveidošana, kas eventuāli samazinātu izmaksas. Otrkārt, kopīgu speciālās medicīnas centru veidošana, kas koncentrētu Baltijas valstu finanšu un cilvēku resursus. Treškārt, pirmās palīdzības pakalpojumu koordinēšana Baltijas valstu robežpilsētās. Tāpat komitejas sēdē apspriestas iespējas veidot kopīgu orgānu transplantācijas sistēmu, kā arī vienotu neauglības ārstēšanas, mākslīgās apaugļošanas sistēmu un spermas banku.

Pēc Baltijas asamblejas iniciatīvas Baltijas valstu izpildvaras ir apņēmušās izveidot starpvaldību darba grupu sociālajos un veselības aprūpes jautājumos, kas savu darbu varētu sākt šā gada septembrī.

Saeimas preses dienests