Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 25. februāra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

D.Staķe

(ZZS frakcija):

Šodienas sēdē Saeima pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Šie grozījumi ir paredzēti, lai pasargātu pabalstus no parādu piedzinējiem. Turklāt šādi grozījumi iestrādāti arī Civillikumā, ne tikai Valsts sociālo pabalstu likumā.

Šajos ekonomiskajos apstākļos bieži veidojas situācija, ka sociālie pabalsti ir vienīgais ģimenes ienākums, un tādēļ, lai novērstu situāciju, ka ģimene vispār paliek bez iztikas līdzekļiem, ieturējumus no tiem tiesu izpildītāji nevarēs izdarīt.

Tāpat kā līdz šim parādu piedziņu nevarēs vērst arī uz pašvaldību izmaksātajiem sociālajiem pabalstiem, kā arī uz atlaišanas pabalstu.

Tomēr jāteic, ka situācijas veidojas dažādas: parādnieku vidū ir gan cilvēki, kas vieglprātīgi aizņēmušies, gan arī tādi, kas izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas. Tāpēc piedziņu joprojām būs iespējams vērst pret ienākumu aizvietojošiem pabalstiem, to skaitā bezdarbnieka pabalstu un slimības pabalstu, bet pēc ieturējuma izmaksājamā summa nedrīkst būt mazāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu – 45 latiem.

Taču parādus nevarēs piedzīt no valsts sociālajiem pabalstiem, pabalsta mirušā laulātajam, valsts pabalsta ar celiakiju slimiem bērniem, apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par darbspējas zudumu, uzturlīdzekļu minimālā apmēra, atlaišanas pabalsta, kā arī no pašvaldības izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta taisnīguma principa ievērošanu šajā jautājumā.

Attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem sagatavoti vēl arī citi grozījumi, kas paredz pabalstu pieprasīšanas kārtību padarīt ērtāku un pieejamāku klientiem.

Pēdējā laikā izskan versijas, ka Starp­tautiskā valūtas fonda spiediena dēļ un arī tādēļ, ka nākamajā gadā arī paredzama budžeta konsolidācija, varētu tikt samazinātas pensijas. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un personīgi arī savā vārdā es gribu paziņot, ka balsosim pret jebkādu pensiju un pabalstu samazināšanu. Šis jautājums varētu tikt aktualizēts vienīgi gadījumā, ja tiktu izvirzīts jautājums par progresīvā nodokļa ieviešanu.

Vakar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdē tika pārrunāts arī jautājums par degvielas akcīzes nodokļa atvieglojumiem zemniekiem. Frakcijas deputāti atbalsta zemkopības ministra Jāņa Dūklava centienus panākt to, lai zemniekiem nevajadzētu maksāt akcīzes nodokli pie degvielas iegādes; tā vietā nodokli pa tiešo valsts budžetā nomaksātu degvielas tirgotāji. Mēs ļoti ceram, ka šajā jautājumā mūs atbalstīs arī citu frakciju pārstāvji.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti neatbalstīja arī deputātu grupas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Šādi grozījumi nav pieņemami laikā, kad valsts budžets atrodas krīzes situācijā. Nodokļu maksātāju naudu šajā situācijā un šim mērķim tērēt nedrīkst, bez tam piedāvātā summa neatrisina jautājumu par partiju finansēšanu no dažādiem blakus avotiem.

Nākamais runās partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs

(PCTVL frakcija):

Es gribu pastāstīt par pašvaldību iedzīvotāju tiesību paplašināšanu.

Nesen partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvāja grozījumu likumā “Par pašvaldībām”, lai pašvaldību komisijās proporcionāli tiktu pārstāvēti tie partiju pārstāvji, kas kļuvuši par vietējo pašvaldību deputātiem. Demokrātijas attīstības process pašvaldībās prasa, lai iedzīvotājiem tiktu sniegtas daudz plašākas iespējas piedalīties lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Lai to panāktu, pašvaldībās tika izveidotas komisijas, kuru sastāvā ietilpst profesionāļi, kas ir speciālisti dažādos saimnieciskajos, sociālajos un kultūras jautājumos. Pieņemto lēmumu sekmīgums daudzējādā ziņā ir atkarīgs no iespējas izskatīt alternatīvus viedokļus. Pirmām kārtām runa ir par viedokļiem, kurus pauž opozīcijas pārstāvji. Atgādināšu, ka pašvaldību komisiju sastāvā var būt iekļauti ne tikai deputāti, bet arī pilsētas vai reģiona pārstāvji, profesionāļi savā nozarē.

Daudzās pašvaldībās šādu komisiju sastāvā ir profesionāļi, kuri pārstāv valdošo koalīciju. Opozīcijas pārstāvji netika iekļauti komisiju sastāvā. Šāda pieeja nav nekas cits kā demokrātijas ierobežošana un tiesību izskatīt un apspriest alternatīvos risinājumus tajos vai citos profesionālos jautājumos ierobežošana.

Pirmām kārtām runa ir par to, lai pašvaldību komisiju sastāvā tiktu iekļauti to opozīcijas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuras aizstāv, piemēram, denacionalizēto namu iedzīvotāju, kredītņēmēju, maznodrošināto intereses, kā arī nacionālo kultūru biedrību intereses.

Mēs uzskatām, ka attīstība notiek tikai tad, kad, pieņemot profesionālos lēmumus, tiek izskatītas alternatīvas iespējas. Patlaban virknē pašvaldību tiek pieņemti lēmumi, kas ir izdevīgi valdošajai koalīcijai, bet nebūt nav izdevīgi konkrētā reģiona iedzīvotājiem.

I.Šlesere

(LPP/LC frakcija):

No Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem likumprojektiem es vēlos vērst jūsu uzmanību uz likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru bija iesniedzis Ministru kabinets un kurš šodien tika nodots darbam komisijās. Ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka partija var tikt finansēta no valsts budžeta, ja par to iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par diviem procentiem vēlētāju, kā arī tiek paredzēta valsts budžeta finansējuma pieprasīšanas kārtība un gadījumi, kādos valsts budžeta finansējumu partijai nepiešķir vai pārtrauc, vai aptur tā izmaksu. Tāpat šajā likumprojektā ir noteikta arī valsts budžeta finansējuma izlietošanas kārtība un paredzēta atbildība par šo noteikumu neievērošanu.

Ar minēto regulējumu partijām tiek nodrošināta iespēja segt savas administratīvās izmaksas, kā arī tiek dota iespēja segt pašus nepieciešamākos savus ikdienas izdevumus, tas ir, maksāt atalgojumu darbiniekiem, segt partijas biroja uzturēšanas izmaksas un izdevumus par valsts uzlikto pienākumu pildīšanu.

Kaut arī mūsu frakcija ir atbalstījusi šā likumprojekta nodošanu komisijām un mēs zinām, ka darbs pie šā likumprojekta vēl turpināsies, mēs uzskatām, ka ir ārkārtīgi nopietni jāizvērtē, vai tiešām šajos krīzes apstākļos šis būtu labākais risinājums – no valsts budžeta segt visus partiju administratīvos tēriņus, kā arī partiju darbinieku atalgojumu. Un tātad pie šā jautājuma darbs vēl turpināsies komisijās.

Es vēlos pieminēt arī likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kurš šodien tika pieņemts otrajā lasījumā. Veiktie grozījumi noteic, ka vēlēšanu iecirkņu darba laiks būs no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā; līdz šim vēlēšanu iecirkņi strādāja līdz pulksten desmitiem vakarā. Par šo jautājumu Juridiskajā komisijā noritēja ļoti nopietnas debates. Statistiski ir pierādīts, ka agrajās rīta stundās un vēlīnajās vakara stundās nobalso mazāk nekā trīs procenti no visiem vēlētājiem. Un, arī apkopojot citu valstu pieredzi, tika secināts, ka tikai pavisam nedaudzās Eiropas Savienības valstīs vēlēšanu iecirkņi strādā līdz pulksten desmitiem vakarā; daudzās valstīs to darba laiki ir stipri īsāki (piemēram, Beļģijā vēlēšanu iecirkņi strādā tikai līdz pulksten trijiem dienā).

Saīsinot vēlēšanu iecirkņu darba laiku, tiktu ietaupīti aptuveni 60 tūkstoši latu no valsts budžeta. Un kā vienu no svarīgākajiem argumentiem es gribu minēt to, ka tad vēlēšanu rezultāti varētu tapt jau vēlēšanu dienā līdz pulksten divpadsmitiem naktī, un turklāt šis saīsinātais darba laiks ļoti pozitīvi ietekmētu arī vēlēšanu novērotāju un arī darbinieku darba kvalitāti. Taču darbs pie šā likumprojekta vēl turpināsies, gatavojot to izskatīšanai trešajā lasījumā.

Un pēdējais jautājums, kam es vēlos pieskarties, ir likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Šis likumprojekts ir saistīts ar Hāgas 1980.gada konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Konvencijas mērķis ir nodrošināt bērnu interešu labāku ievērošanu, nodrošināt pēc iespējas ātrāku bērnu atgriešanos to pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc to prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas. Mēs visi bijām liecinieki vairākiem gadījumiem, kad bērni atrodas Latvijā, bet citu valstu tiesas iestādes piespiež šos bērnus atgriezt. Tāds bija, piemēram, tas ar Austrāliju saistītais gadījums, kuru nesen piedzīvojām: no Latvijas bērns bija jānogādā atpakaļ Austrālijā, kaut gan bērnam ar tēvu nebija nekādu attiecību.

Kaut arī likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, mēs vēl darīsim visu iespējamo, mēs vēl ļoti rūpīgi strādāsim pie likumprojekta gan otrajā, gan trešajā lasījumā, lai tas tiktu ievērojami uzlabots, lai nodrošinātu tieši Latvijas pilsoņu un viņu bērnu tiesību efektīvu aizsardzību... lai tiesības tiktu aizsargātas un lai tiktu nodrošinātas bērnu labākās intereses.

Tas būtu īsumā viss par šīsdienas sēdi. Vēlu jums labu nedēļas nogali, piektdienu, un arī jaukas brīvdienas.

M.Grīnblats

(TB/LNNK frakcija):

Šodien Saeima nodeva komisijām izskatīšanai visai lielu projektu skaitu.

Mūsu apvienība izstrādāja un piedāvāja grozījumus Valsts probācijas dienesta likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un šo grozījumu mērķis ir ļaut, dot iespēju aizstāt administratīvo arestu ar piespiedu darbu. Tas būtu izdevīgi gan no sabiedrisko darbu veikšanas viedokļa, gan no budžeta viedokļa, it īpaši krīzes situācijā. Kā mūs informēja Valsts probācijas dienesta un policijas pārstāvji, šāds arestants valstij izmaksā 15–18 latu dienā (trīs reizes siltā ēdināšana, kas droši vien šobrīd daudziem trūkumcietējiem, pensionāriem un bezdarbniekiem nemaz nav pieejama). Protams, tiesa vērtētu, kuros gadījumos tas ir pieļaujami, kuros – nav. Katrā ziņā piespiedu darbs, kas veikts pašvaldības labā (pilsētas sakopšana, sakārtošana un tamlīdzīgi), būtu daudz lietderīgāks, un, ja visus darbus laikus veiktu, atvēlot atbilstošu finansējumu arī šādu darbu uzraudzīšanai, tad, protams, ar nākamā gada sākumu tas varētu būt zināms atvieglojums budžeta taupības pasākumiem, kuri nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai šā vai tā būs neizbēgami jāveic.

Gaidāma arī plašāka diskusija par vēlēšanu aģitācijas izmaiņām. Acīmredzot būs nopietna diskusija par to, vai vienu mēnesi līdz vēlēšanām aizliegt politiskās reklāmas radio un televīzijā. Tas, no vienas puses, droši vien izsauks prieku, bet, no otras puses, izraisīs arī satraukumu: vai šeit netiek dota zināma priekšrocība drukātajiem masu informācijas līdzekļiem, internetam un tamlīdzīgi? Tā ka šeit būs vēl jāpadomā, lai šīs izmaiņas būtu pietiekami saprotamas, demokrātiskas un savukārt kādam nenodarītu pāri.

Par vēlēšanu izdevumiem. Droši vien tiks panākti arī tāda vai citāda veida ierobežojumi vēlēšanu tēriņiem; tur zināms progress panākts jau pēdējo vēlēšanu laikā, un droši vien tagad šīs izmaiņas būs vēl lielākas. Bet, protams, jāskatās arī uz to, lai administratīvie resursi netiktu izmantoti un partijas, kas ir pie varas, savukārt neiegūtu cita veida priekšrocības, kādu nav, teiksim, partijām, kuras vēl nav parlamentā vai kuras ir opozīcijā.

Domāju, ka Saeimai būtu jāatrisina arī citi jautājumi, arī aizsāktais jautājums, pie kura risināšanas ir ķērusies Sociālo un darba lietu komisija, paredzēdama izmaiņas astoņos likumos, kas nosaka izdienas pensiju ieturējumus. Kaut arī Satversmes tiesa par to vēl nav lēmusi un droši vien paies vēl mēnesis vai vairāki, manuprāt, nav nekāda iemesla vēl kavēties ar 5 vai 6 miljonu latu atvēlēšanu, lai izdienas pensionāri, no kuriem liela daļa pārstāv iekšlietu, aizsardzības, kultūras un citu nozaru darbiniekus, tomēr saņemtu pilnas pensijas gan tad, kad tie strādā, gan tad, kad tie nestrādā. Jo lēmums, ar kuru viņiem ierobežoja šo pensiju izmaksu, ir analogs lēmumam par vecuma pensionāriem, kura nepamatotība ir konstatēta un kurš ir atcelts. Līdz ar to, es domāju, tas ir viens no darbiem, kuri šai Saeimai būtu vēl jāveic savas darbības laikā.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ierosina izdarīt grozījumus likumā “Par valsts pensijām” – palielināt pensijas apmēru tiem cilvēkiem, kuri pensionējušies priekšlaicīgi. “Saskaņas Centrs” uzskata, ka šīs pensijas apmēram jābūt 80 procentiem no aprēķinātās pensijas, nevis 50 procentiem, kā tas ir pašlaik. Lieta ir tā, ka 2009.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuri būtiski pasliktināja pensijas vecuma cilvēku situāciju. Agrāk cilvēki varēja doties pensijā priekšlaicīgi – divus gadus ātrāk par noteikto vecumu, ar nosacījumu, ka darba stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem. Šajā gadījumā cilvēks saņēma 80 procentus no tās pensijas.

Kopš 1.jūlija spēles noteikumi pēkšņi mainījās – pirmspensijas vecuma cilvēki, kas devušies pelnītā atpūtā divus gadus pirms noteiktā laika, saņem tikai 50 procentus, zaudējot tiesības strādāt.

Pagājušajā gadā Saeima vispār ir pieņēmusi vairākus netaisnīgus lēmumus, kas skar sociālo jomu: pirmkārt, lēmumu par pensiju samazināšanu un ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām saņemt pensiju (par laimi, šo lēmumu ir atcēlusi Satversmes tiesa); otrkārt, lēmumu par vecāku pabalsta ierobežojumiem (arī šo lietu tuvākajā laikā izskatīs Satversmes tiesa); treškārt, lēmumu attiecībā uz cilvēkiem pirmspensijas vecumā. Pensijas samazināšana tiem, kuri nolēmuši doties pelnītā atpūtā pirms noteiktā laika, – tā ir milzīga netaisnība, un tā ir noteikti jānovērš. Jānovērš, pirmkārt, tādēļ, ka daudziem cilvēkiem priekšlaicīga pensionēšanās ir vienīgā iespēja iegūt vismaz kādu iztikas avotu. Ekonomiskās lejupslīdes un bezdarba apstākļos pirmspensijas vecuma cilvēkiem atrast darbu ir sevišķi sarežģīti.

Otrkārt, Saeimas lēmums ir sadalījis pirmspensijas vecuma ļaudis “labajos” un “sliktajos”. Nesen viens no likumprojekta autoriem, apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs, saņēma vēstuli no paveca cilvēka, kas godīgi strādājis un maksājis nodokļus vairāk nekā 40 gadus. Vēstulē viņš jautā – kāpēc cilvēks, kas priekšlaicīgi pensionējies līdz 2009.gada 30.jūnijam, saņem 80 procentus no pensijas, bet cilvēks, kurš priekšlaicīgi pensionējies tā paša gada 1.jūlijā, – tikai 50 procentus? Tā taču ir acīm redzama netaisnība. Turklāt tas rada daudzus jautājumus no tiesiskuma viedokļa.

Līdz ar to apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredz, ka visiem cilvēkiem, kas izmanto iespēju doties pelnītā atpūtā pirms termiņa, ir jāsaņem 80 procenti no viņiem noteiktās pensijas. Mēs aicināsim Saeimu atbalstīt mūsu sagatavotos grozījumus.

A.Seile

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

6.martā būs partiju apvienības “Vienotība” 1.kongress, dibināšanas kongress, un jau tagad ir jūtams, ka Saeimā aizvien labāk sadarbojas “Sabiedrība citai politikai”, “Jaunais laiks” un “Pilsoniskā Savienība”. Un par to liecina arī tas, ka šodien Saeima vienprātīgi atbalstīja šo partiju izstrādātos Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumus, kuri paredz samazināt priekšvēlēšanu tēriņu griestus. Jo šajā laikā, kad valstī ir grūta ekonomiskā situācija, nav jātērē daudz naudas aģitācijai. Par partiju līdzšinējo darbību varētu vislabāk liecināt viņu padarītais darbs, ne tikai vēlēšanu aģitācija, par kuru var samaksāt naudā.

Turklāt mēs ierosinājām, lai likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” tiktu ievērots lielais klusuma brīdis pirms vēlēšanām – 30 dienas radio un televīzija varētu raidīt lietišķus, kultūras un izglītības raidījumus, bet mazāk runātu par politiķu labajām sejām un politiķi mazāk tiktu slavināti.

Acīmredzot šeit būs ļoti grūtas debates, kad likumprojektu skatīsim nākamajos lasījumos, un iespējams, ka šis klusuma periods varētu tikt arī samazināts, bet to, ka tādam klusuma brīdim ir jābūt, jau pierāda arī Lietuvas pieredze priekšvēlēšanu periodā.

Jāteic, ka tomēr ir diezgan daudz tādu bažu šajā laikā, un vienas no tām, kuras pauž arī “Pilsoniskā Savienība” un kuru sakarā tā vērsīsies Sadarbības padomē, kur darbojas visas koalīcijas partijas, tas ir, valdību veidojošo partiju pārstāvji, ir par to agresīvo reklāmu, kādu Nacionālā radio un televīzijas padome pašlaik pauž par ciparu apraides ieviešanu jau no 1.marta un atsevišķās programmās – no 1.aprīļa. Tomēr ir jābūt skaidrībai, kādā veidā tiks sniegts atbalsts tiem mazturīgajiem iedzīvotājiem, kuri nevar nopirkt tā sauktos dekoderus. Viņi var palikt pilnīgi bez pieejas televīzijas ekrānam. Mēs ierosināsim jautājumu izskatīt jau nākamajā pirmdienā.

Gribas teikt, ka viena no grūtajām lietām vienmēr ir grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Un šajā reizē jāsaka paldies Leiškalna kungam, kurš, manīdams, ka nebūs lielas atsaucības attiecībā uz viņa izvirzītajiem priekšlikumiem, ka uz vēlēšanām atkal jāatjauno “lokomotīvju” princips visā Latvijas teritorijā, savus priekšlikumus noņēma. Tagad būs pieci vēlēšanu apgabali, un viens un tas pats deputāts nevarēs startēt vairākos vēlēšanu apgabalos. Tā ir nolemts vismaz tagad – otrajā lasījumā.

Vēl viens nozīmīgs grozījums ir tas, ka vēlēšanu iecirkņi būs vaļā jau agri, no pulksten septiņiem rītā, bet būs atvērti tikai līdz astoņiem vakarā. Tātad būs nedaudz samazināts vēlēšanu iecirkņu darba laiks, jo īstenībā jau pulksten desmitos vakarā... tas ir ļoti vēls laiks, un labāk ir mosties agrāk, tā kā cīruļiem, un jau no paša rīta ierasties balsot par jaunajiem Saeimas deputātiem.

Tālāk. Jāteic, ka joprojām notiek viļņošanās sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu. Un nu kā tādi flagmaņi startē Roja un Mērsrags, kuri grib atdalīties. Diemžēl Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajā nedēļā nolēma nenodot Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā šo likumprojektu un nolēma gaidīt, kamēr gan rojinieki, tas ir, Rojas novada dome, gan arī atbildīgā ministrija, tas ir, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, iesniegs savus slēdzienus, un tikai tad lemt par nodošanu komisijām. Tas paildzina šo spriedzes laiku, un jāteic, ka tie stiprie raksturi, kas ir turienes deputātiem – piekrastes iedzīvotājiem –, ir nesamierināmi. Un Rojas agresīvā politika attiecībā uz saimnieciskajiem jautājumiem tik tiešām gandrīz ir novedusi pie tādas kā Mērsraga iznīcināšanas. Un mērsradznieki nesaprot, kāpēc tik ilgi jāatliek šā jautājuma izskatīšana pēc būtības. Izsaka pat tādus ierosinājumus, ka varētu atteikties no Latvijas Republikas pilsonības. Bez šaubām, mēs, deputātu vairākums, neatbalstām tādu nostāju, bet jautājums ir pilnīgi un noteikti jāatrisina. Un te ir jābrīnās par to, ka Zaļo un Zemnieku savienība... “Zaļie” un “Zemnieki”, protams, atbalsta, lai šis jautājums tiktu ātrāk izskatīts, bet tajā pašā laikā viņu deputāti Rojā, to skaitā arī domes priekšsēdētājs, ir tieši tie, kas rīkojas tik nesamērīgi attiecībā uz saimniecisko darbību Mērsragā. Šeit nu tik tiešām būtu jāatrod ātrāks risinājums.

Šajās pēdējās mēneša dienās laiks ir ārkārtīgi nepastāvīgs, visi runā par plūdu briesmām, bet es domāju, ka šajā sestdienā un svētdienā tas vēl tik ļauni nebūs. Labas visiem šīs nedēļas nogales dienas!

M.Ārbergs

(Tautas partijas frakcija):

Šodien bija diezgan ražīga darba diena. Komisijām tika nodoti daudzi gan no Ministru kabineta, gan no Saeimas komisiju, gan no frakciju un deputātu iesniegtajiem likumprojektiem. Tika arī izskatīti diezgan daudzi likumprojekti. Pieskaršos tikai dažiem no tiem.

Vispirms gribu pieskarties likumprojektam “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Kā jau vienmēr, atverot šo likumu, tiek iesniegts daudz un dažādu priekšlikumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ļoti ilgi strādāja ar šo likumprojektu. Tika uzaicināti organizāciju pārstāvji un uzklausīti visdažādākie viedokļi par alkoholisko dzērienu ražošanu, tirdzniecību un par citiem jautājumiem. Uzreiz jāteic, ka Tautas partijas frakcija, protams, iestājas par to, ka alkoholiskos dzērienus nedrīkst tirgot personām, kuras nav sasniegušas atbilstošu vecumu. Būtu jāstrādā tālāk pie priekšlikumiem, lai negodprātīgie tirgotāji, kas tirgo alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, tiktu sodīti bargāk nekā līdz šim – un varbūt pat līdz tādam līmenim kā tirdzniecības licences atņemšanai.

Uzklausot vīndaru un tūrisma asociācijas, likumā tika veikti grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ar atvieglotiem noteikumiem varēs gadā ražot un realizēt līdz 15 tūkstošiem litru mājās darīta vīna vai raudzēto dzērienu. Grozījumi paredz, ka mājas apstākļos varēs ražot arī līdz 100 litriem destilēto dzērienu no savā īpašumā vai valdījumā esošos dārzos un dravās iegūtiem produktiem vai savvaļā augušiem augiem, taču pirms tam gan jāsaņem akcizēto preču ražošanas atļauja un – tas ir ļoti būtiski! – arī pašvaldības piekrišana.

Alkoholisko dzērienu mājražotājiem būs iespēja mājas apstākļos saražotos alkoholiskos dzērienus arī pārdot.

Mājas apstākļos saražotajos alkoholiskajos dzērienos absolūtā alkohola daudzums nedrīkstēs pārsniegt 100 litrus kalendārajā gadā, turklāt šādus dzērienus drīkstēs realizēt tikai tajos ražošanas objektos, kas iekļauti tūrisma maršrutos.

Licenci akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar atvieglotiem nosacījumiem būs tiesības iegūt komersantam, kurš saņems vietējās pašvaldības atļauju vīnu, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā. Šiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuri strādās pēc atvieglotiem nosacījumiem, būs aizliegts iegādāties un ražot spirtu vai arī citur ražotus alkoholiskos dzērienus, kas varētu tikt izmantoti ražošanas procesā vai arī nonākt tirdzniecībā.

Otrs likumprojekts, kuram gribētu pieskarties, ir tas, ko jau šeit minēja, – “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Vēlētāji varēs apmeklēt vēlēšanu iecirkņus no septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā. No sākuma gan tika iesniegts priekšlikums, ka iecirkņu darba laiks varētu būt no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā, bet sakarā ar to, ka atsevišķām strādājošo grupām darbs sākas astoņos no rīta, par vienu stundu šis periods tika pabīdīts atpakaļ. Un, protams, tad būs arī budžetā ietaupījums: pēc Centrālās vēlēšanu komisijas aprēķina, tas varētu būt apmēram
60 tūkstoši latu.

Nobeigumā vēlos paust Tautas partijas frakcijas nostāju, ka arī turpmāk ļoti rūpīgi sekosim līdzi visiem likumprojektiem, kuri ietekmē tautsaimniecību, nodokļu politiku, un, protams, rosināsim tādas izmaiņas, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un ekonomikas atveseļošanos. Tā, piemēram, ir runa par šo pašu jau minēto PVN likmes samazināšanu tūrismam, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs plānojam skatīt jau nākamajā nedēļā.

A.Latkovskis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Es runāšu par diviem likumprojektiem, kurus šodien iesniedza politiķi no “Jaunā laika”, “Pilsoniskās Savienības” un “Sabiedrības citai politikai”, bet vienu no tiem parakstīja arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Šie grozījumi paredz, pirmkārt,
30 dienas pirms vēlēšanām aizliegt reklāmu un politisko aģitāciju elektroniskajos masu medijos, tas ir, televīzijā un radio. Visus šos neatkarības gadus jūs kā klausītāji, kā skatītāji vienmēr esat baroti ar politiskajām reklāmām tieši īsi pirms vēlēšanām. Tās ir bijušas nospiedošā vairākumā, tās pat ir izspiedušas tā sauktās mazgājamo pulveru reklāmas. Mēs ceram, ka šodien, politiķiem pieņemot, ka šādus grozījumus varētu skatīt arī komisijās, tur tiks rasts kompromiss un tiks noteikts kāds laika periods pirms vēlēšanām, ja ne gluži mēnesis, tad vismaz nedēļa vai divas, kad iedzīvotāji būs pasargāti no smadzeņu masveida skalošanas, jo politiķiem sevi ir jāpierāda ar darbiem, nevis ar dārgām reklāmām.

Otrkārt. Mēs iesniedzām, un Saeima, kā saka, arī atbalstīja mūsu priekšlikumu... Tie ir pat trīs priekšlikumi – grozījumi likumā par politisko partiju finansēšanu, kas paredz, ka tiks samazināti tēriņi, kurus partijas var veikt pirms vēlēšanām.

Tātad pašlaik saskaņā ar likumu, kas tapis “treknajos” gados, politiskā partija, kas startē vēlēšanās, var tērēt vairāk par pusmiljonu latu savām reklāmām radio, televīzijā, laikrakstos un vēl citos masu medijos, precīzāk – 571 tūkstoti. Ja mēs parēķinām, ka šādu partiju – gan pozīcijas, gan opozīcijas –, kas varētu visu šo summu savākt un iztērēt, būtu 6 vai 7, plus vēl pierēķinātu klāt izmaksas, gatavojot reklāmas materiālus, bukletus, maksājot tām pašām reklāmu firmām, to speciālistiem par reklāmas sagatavošanu un filmēšanu, tad kopā iznāktu, ka partija – konkrētā partija, kas startē vēlēšanās, – var notērēt 800 tūkstošus jeb 0,8 miljonus latu. Apmēram 5 miljonus lielās partijas varētu notērēt pirms vēlēšanām. Plus vēl mēs zinām, ka uzradīsies daudz un dikti sīku partiju, kas kopā varētu notērēt ap 3 miljoniem. Tātad 8 miljoni latu tiks izņemti no aprites.

Kur politiķi šo naudu gūst? Protams, saņemot to no uzņēmējiem un lūdzot viņiem sponsorēt politiskās partijas. Bet mēs visi zinām, ka tagad uzņēmējiem trūkst naudas, trūkst apgrozāmo līdzekļu. Labāk viņi šo naudu būtu ieguldījuši jaunu darba vietu radīšanā, nevis atdevuši politiskajām partijām, kuras to izlietos sevis reklamēšanai īsi pirms vēlēšanām.

Vēl mēs piedāvājam samazināt arī to limitu, cik viens cilvēks var ziedot politiskajai partijai. Pašlaik šī summa, man šķiet, ir astronomiska Latvijas ekonomiskajā situācijā: viens cilvēks politiskajai partijai gada laikā var ziedot 18 tūkstošus latu. Mēs piedāvājam šo summu samazināt uz pusi, tātad atstāt 9 tūkstošus latu, kas ir pietiekami liela summa.

Nu, lūk! Šie mūsu priekšlikumi, jāsaka – paldies Dievam! –, tika Saeimā akceptēti tādā mērā, ka tos skatīs komisijā. Bet priekšā ir vēl grūts darbs, jo ne visas politiskās partijas, protams, Saeimā tajā visā ir ieinteresētas. Gadiem ejot, tās ir pieredzējušas, ka, ieguldot milzīgu naudu, pretī var saņemt Saeimas deputātu mandātus. Jo vairāk naudas iegulda, jo vairāk ir Saeimas deputātu mandātu un jo lielāka ietekme ir konkrētajai partijai.

Un šī lieta... Cerēsim, ka vienreiz tam visam tiks pielikts punkts. Es ceru, ka politiķi vienā vai otrā veidā to spēs saprast. Man ir grūti prognozēt, vai galīgais lēmums būs labvēlīgs, jo, visiem trim lasījumiem ejot cauri, diezin vai tādas partijas kā Tautas partija, kā Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” vai arī “Zaļie un Zemnieki” to atbalstīs. Bet es tomēr ceru uz to vēlētāju godaprātu, kuri agrāk vēlēja par šīm partijām... uz to, ka viņi zvanīs saviem priekšstāvjiem, deputātiem, un aicinās viņus tomēr “apgriezt” šos tēriņus politiskajām partijām pirms vēlēšanām.