Latvijas Bankas starpbanku norēķinu veikšanas noteikumi

Noteikumos lietotie termini

 

Maksājumu sistēma (payment system) — sistēma, kas nodrošina naudas apgrozību un kuru veido dažādu maksāšanas instrumentu kopums, norēķinu procedūras un starpbanku norēķinu sistēmas.

 

Maksājums (payment) — maksātāja naudas līdzekļu nodošana saņēmēja valdījumā.

 

Maksājuma dokuments (payment order or payment instruction) — rīkojums pārskaitīt naudas līdzekļus to saņēmējam. Rīkojumu var nodot ar kredīta maksājuma vai debeta maksājuma dokumentu.

 

Kredīta maksājuma dokuments — maksājuma dokuments ar maksātāja rīkojumu pārskaitīt naudas līdzekļus saņēmējam.

 

Debeta maksājuma dokuments — maksātāja autorizēts maksājuma dokuments, ar kuru naudas līdzekļu saņēmējs pieprasa norakstīt naudas līdzekļus no maksātāja konta.

 

Norēķini (settlement) — darbības, kas nokārto divu vai vairāku kredītiestāžu savstarpējās naudas līdzekļu saistības (obligations), t.i., nodrošina maksājumu pabeigšanu.

 

Bruto norēķini (gross settlement) — naudas līdzekļu norēķini, kurus veic uz katra atsevišķa maskājuma dokumenta pamata.

 

Klīrings (clearing) — maksājuma dokumentu nosūtīšanas, apstrādes un savstarpējās saskaņošanas process, kas notiek pirms norēķiniem un kura rezultātā, balstoties uz visiem iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, aprēķina katras kredītiestādes klīringa neto pozīciju (multilateral net position), t.i., kopējās naudas līdzekļu saistības vai prasības pret pārējām kredītiestādēm.

 

Klīringa jeb neto norēķini (net settlement) — norēķini, kas veikti, pamatojoties uz klīringā aprēķinātajām kredītiestāžu klīringa neto pozīcijām.

 

Grāmatojums (book transfer) — kredītiestādes veikta naudas līdzekļu norakstīšana no viena tās grāmatvedības konta un ieskaitīšana otrā.

 

S.W.I.F.T. (Society of Worldwide Interbank Financial Telecommunication) Vispasaules starpbanku finansu telekomunikāciju sabiedrība — banku radīta starptautiska organizācija, kas nodrošina starpbanku finansu ziņojumu pārraidi, izmantojot telekomunikāciju tīklu.

 

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Latvijas Banka latos veic starpbanku norēķinus starp Latvijas Bankas licencētām kredītiestādēm un licencētām ārvalstu komercbanku nodaļām (tālāk tekstā — kredītiestādēm), kurām ir atvērti korespondentkonti Latvijas Bankā (tālāk tekstā — korespondentkonti).

1.2. Latvijas Banka nodrošina kredītiestāžu maksājuma dokumentu pieņemšanu un norēķinu veikšanu korespondentkontos, kā arī maksājuma dokumentu un korespondentkontu izrakstu nosūtīšanu kredītiestādēm.

1.3. Latvijas Banka veic bruto norēķinus uz atsevišķu no kredītiestādēm pieņemto maksājuma dokumentu pamata un nodrošina kredītiestāžu maksājuma dokumentu klīringa jeb neto norēķinus.

1.4. Starpbanku norēķinu veikšanai Latvijas Banka pieņem kredītiestāžu kredīta un debeta maksājuma dokumentus.

1.4.1. Kredītiestādes kredīta maksājuma dokuments ir kredītiestādes maksājuma uzdevums, ar kuru kredītiestāde dod rīkojumu pārskaitīt naudas summu saņēmējas kredītiestādes korespondentkontā.

1.4.2. Kredītiestādes debeta maksājuma dokuments ir kredītiestādes inkaso uzdevums, ar kuru kredītiestāde pieprasa norakstīt naudas summu no maksātājas kredītiestādes korespondentkonta.

1.5. Par kredītiestādes pilnvarotajām personām kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankā:

1.5.1. notariāli apliecinātus to pilnvaroto personu parakstu paraugus, kurām ir tiesības parakstīt kredītiestādes maksājuma dokumentus, un kredītiestādes zīmogu paraugus;

1.5.2. pilnvaroto personu sarakstu, kuras ir tiesīgas iesniegt un saņemt maksājuma dokumentus Latvijas Bankā.

1.6. Starpbanku norēķini tiek veikti korespondentkonta atlikuma ietvaros. Ja ir spēkā vienošanās starp kredītiestādi un Latvijas Banku par automātiskā lombarda kredīta piešķiršanu, tad norēķinu dienas laikā ir pieļaujams korespondentkonta pārsniegums lombarda kredīta limita ietvaros.

1.7. Norēķini, kurus kredītiestāžu korespondentkontos Latvijas Banka veikusi, pamatojoties uz kredītiestāžu iesniegtajiem un Latvijas Bankas pieņemtajiem maksājuma dokumentiem, ir galīgi un neatsaucami.

1.8. Latvijas Bankas norēķinu diena ir katra darbdiena no plkst. 8.30 līdz plkst. 15.00.

 

 

2. Bruto norēķini

2.1. Bruto norēķinus Latvijas Banka veic uz katra atsevišķi pieņemta kredītiestādes maksājuma dokumentu pamata to iesniegšanas secībā.

2.2. Kredīta maksājuma dokumentus Latvijas Banka pieņem darbdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 15.00 debeta maksājuma dokumentus — no plkst. 8.30 līdz plkst. 11.00.

2.3. Atsevišķa maksājuma dokumenti ir:

2.3.1. kredītiestādes pašas maksājuma uzdevums starpbanku maksājumu veikšanai;

2.3.2. kredītiestādes maksājumu uzdevums, kas izrakstīts, pamatojoties uz klientu maksājuma dokumentiem;

2.3.3. kredītiestādes inkaso uzdevums, kas izrakstīts, pamatojoties uz klientu čekiem.

2.4. Maksājuma dokumentam jāsatur šādi nepieciešamie rekvizīti:

2.4.1. maksājuma dokumenta nosaukums un numurs;

2.4.2. izrakstīšanas datums;

2.4.3. maksājuma dokumenta iesniedzējas kredītiestādes nosaukums un Latvijas Bankas piešķirtā koda numurs;

2.4.4. maksājuma dokumenta saņēmējas kredītiestādes nosaukums un Latvijas Bankas piešķirtā koda numurs;

2.4.5. darījumu summa cipariem un vārdiem;

2.4.6. maksājuma dokumenta iesniedzējas kredītiestādes divu pilnvaroto personu paraksti un zīmoga nospiedums.

2.5. Kredītiestādes maksājuma dokumentus Latvijas Bankā var iesniegt kā papīra dokumenta formā, tā elektronisko ziņojumu formā. Elektroniskā formā iesniedzamo maksājuma dokumentu veidus regulē “Latvijas Bankas starpbanku elektronisko maksājuma ziņojumu pieņemšanas un apstrādes noteikumi”.

2.6. Maksājuma dokumentus kredītiestāde Latvijas Bankā iesniedz trīs eksemplāros.

2.7. Pieņemot kredītiestādes maksājuma dokumentus, Latvijas Banka salīdzina:

2.7.1. kredītiestādes iesniegtā maksājuma dokumenta summu vārdiem un cipariem;

2.7.2. kredītiestādes zīmoga nospiedumu un parakstus ar Latvijas Bankā iesniegtajiem paraugiem;

2.7.3. korespondentkonta atlikuma pietiekamību norēķinu veikšanai.

2.8. Ja kredītiestādes korespondentkontā līdzekļu atlikums ir pietiekams, tad Latvijas Banka veic norēķinus maksājuma dokumenta pieņemšanas dienā ar tekošās norēķinu dienas datumu.

2.9. Latvijas Banka maksājuma dokumenta pieņemšanu un norēķinu veikšanu apstiprina ar parakstu un Latvijas Bankas spiedogu uz maksājuma dokumenta.

2.10. Latvijas Bankā pieņemtā maksājuma dokumenta:

2.10.1. pirmais eksemplārs, noformēts ar kredītiestādes zīmoga nospiedumu un parakstiem, paliek Latvijas Bankā;

2.10.2. otro eksemplāru kopā ar klientu maksājuma dokumentiem Latvijas Banka nosūta saņēmējai kredītiestādei;

2.10.3. trešais eksemplārs paliek iesniedzējai kredītiestādei.

2.11. Ja kredītiestādes korespondentkontā līdzekļu atlikums ir nepietiekams, ja maksājuma dokuments aizpildīts kļūdaini vai arī, ja saskaņā ar 2.4. punktu maksājuma dokumentā nav norādīti visi nepieciešamie rekvizīti, tad maksājuma dokumentu Latvijas Banka nepieņem un bez norēķinu veikšanas tajā pat dienā atdod iesniedzējai kredītiestādei atpakaļ.

 

 

3. Klīrings un klīringa (neto) norēķini

3.1. Latvijas Banka nodrošina kredītiestāžu maksājuma dokumentu klīringu un uz visu aprēķināto kredītiestāžu klīringa neto pozīciju pamata veic klīringa (neto) norēķinus kredītiestāžu korespondentkontos.

3.2. Klīringa dokumenti ir klīringā iesniegtais kredītiestādes maksājuma dokuments kopā ar klātpieliktajiem klientu maksājuma dokumentiem un kredītiestādes pašas maksājuma uzdevumiem (tālāk tekstā — klientu maksājuma dokumentiem).

3.3. Klīringa dokumentu sagatavošana

3.3.1. Iesniedzēja kredītiestāde kredīta un debeta klientu maksājuma dokumentus grupē atsevišķi, veidojot atsevišķas paketes katrai saņēmējai kredītiestādei.

3.3.2. Kredītiestāde katrai klientu maksājuma dokumentu paketei pievieno uzskaitīto summu lentu un par ievietoto klientu maksājuma dokumentu kopējo naudas summu izraksta kredītiestādes maksājuma dokumentu, ko paraksta kredītiestādes divas pilnvarotās personas un apstiprina ar zīmoga nospiedumu:

3.3.2.1. kredīta maksājuma dokumentu paketei — kredītiestādes maksājuma uzdevumu (1. pielikums);

3.3.2.2. debeta maksājuma dokumentu paketei — kredītiestādes inkaso uzdevumu (2 .pielikums).

3.3.3. Klīringa dokumentus ievieto:

3.3.3.1. kredīta maksājuma dokumentus — polietilēna maisiņos;

3.3.3.2. debeta maksājuma dokumentus — papīra aploksnēs.

3.3.4. Uz klīringa dokumentu maisiņiem un aploksnēm uzrāda:

3.3.4.1. iesniedzējas kredītiestādes Latvijas Bankas piešķirtā koda numura pēdējos trīs ciparus;

3.3.4.2. saņēmējas kredītiestādes Latvijas Bankas piešķirtā koda numura pēdējos trīs ciparus;

3.3.4.3. klientu maksājuma dokumentu kopējo naudas summu.

3.3.5. Kredītiestāde sagatavo pavaddokumentus divos eksemplāros atsevišķi kredīta maksājuma (3. pielikums) un debeta maksājuma (4. pielikums) dokumentiem.

3.3.6. Pavaddokumenta katrā rindā norāda:

3.3.6.1. saņēmējas kredītiestādes Latvijas Bankas piešķirtā koda numura pēdējos trīs ciparus;

3.3.6.2. maisiņā vai aploksnē ievietoto klientu maksājuma dokumentu skaitu;

3.3.6.3. maisiņā vai aploksnē ievietotā kredītiestādes maksājuma dokumenta naudas summu.

3.3.7. Kontroles nolūkos pēdējā rindā uzrāda pavaddokumentā norādīto:

3.3.7.1. saņēmēju kredītiestāžu kodu ciparu kopsummu;

3.3.7.2. klientu maksājuma dokumentu kopējo skaitu;

3.3.7.3. kredītiestādes maksājuma dokumentu kopējo naudas summu.

3.3.8. Ja viena pavaddokumenta lapā visa informācija neietilpst, tad to turpina jaunā lapā, uzrakstot katras lapas beigās “turpinājums nāk. lpp.”. Informāciju kontroles nolūkam uzrāda tikai pavaddokumenta pēdējā lapā.

3.3.9. Pavaddokumenta pirmo eksemplāru apstiprina ar kredītiestādes zīmoga nospiedumu un divu pilnvaroto personu parakstiem.

3.4. Klīringa dokumentu un pavaddokumentu iesniegšana

3.4.1. Kredītiestāde klīringa dokumentu maisiņus un aploksnes kopā ar pavaddokumentiem nosūta pa pastu vai arī tās pilnvarotā persona iesniedz Latvijas Bankā.

3.4.2. Klīringa dokumentus kopā ar pavaddokumentiem iesniedz Latvijas Bankas Grāmatvedības un norēķinu pārvaldes Starpbanku norēķinu daļā darbdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 10.30.

3.4.3. Klīringa dokumenti, kurus Latvijas Banka saņēmusi līdz plkst. 10.30, klīringa (neto) norēķinos tiek iekļauti tekošajā darba dienā, ja pēc plkst. 10.30, tad nākošajā darba dienā.

3.5. Iesniegto klīringa pavaddokumentu pārbaude

3.5.1. Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes pavaddokumenta datu atbilstību informācijai, kas norādīta uz klīringa dokumentu maisiņiem un aploksnēm, un salīdzina kredītiestādes zīmoga nospiedumu un parakstus pavaddokumentos ar iesniegtajiem paraugiem Latvijas Bankā. Ja pavaddokuments ir sagatavots saskaņā ar šiem noteikumiem, Latvijas Banka paraksta pavaddokumenta abus eksemplārus. Latvijas Banka patur pavaddokumenta pirmo eksemplāru, bet pavaddokumenta otro eksemplāru nodod iesniedzējai kredītiestādei.

3.5.2. Ja pavaddokumenti nav noformēti saskaņā ar šiem noteikumiem, tad Latvijas Banka pavaddokumentus un klīringa dokumentus nepieņem.

3.5.3. Latvijas Banka nav atbildīga par klīringam iesniegto maisiņu un aplokšņu saturu.

3.6. Klīringa neto pozīciju aprēķināšana

3.6.1. Uz visu kredītiestāžu iesniegto klīringa dokumentu pamata Latvijas Banka plkst. 11.00 aprēķina katras kredītiestādes klīringa neto pozīciju.

3.6.2. Ja kredītiestādes klīringa neto pozīcija ir negatīva, Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes korespondentkonta atlikuma pietiekamību, lai veiktu šīs klīringa neto pozīcijas grāmatojumu.

3.6.3. Ja kādai kredītiestādei korespondentkonta atlikums ir nepietiekams, lai veiktu klīringa neto pozīcijas grāmatojumu, tad par to Latvijas Banka paziņo kredītiestādei un visu kredītiestāžu klīringa neto pozīciju grāmatojumus atliek ne vēlāk kā līdz plkst. 13.00.

3.7. Klīringa neto pozīciju pārrēķins

3.7.1. Ja līdz plkst. 13.00 kāda kredītiestāde nenodrošina naudas līdzekļus kredītiestādes korespondentkontā, lai veiktu klīringa negatīvās neto pozīcijas grāmatojumu, tad Latvijas Banka no šīs dienas klīringa izslēdz visus kredītiestādes iesniegtos un tai adresētos klīringa dokumentus. Latvijas Banka plkst. 13.00 klīringa neto pozīcijas pārrēķina.

3.7.2. No klīringa izslēgtās kredītiestādes iesniegtos klīringa dokumentus un pavaddokumentus nosūta atpakaļ kredītiestādei bez izpildes. Šai kredītiestādei adresētos klīringa dokumentus Latvijas Banka bez izpildes nosūta atpakaļ to iesniedzējām kredītiestādēm.

3.8. Klīringa neto pozīciju grāmatojumi

3.8.1. Ja visu kredītiestāžu korespondentkontu atlikumi ir pietiekami, lai veiktu klīringa neto pozīciju grāmatojumus, tad Latvijas Banka klīringa neto pozīciju grāmatojumus korespondentkontos veic plkst. 11.00.

3.8.2. Ja grāmatojumi atlikti saskaņā ar 3.6.3. punktu, tad Latvijas Banka klīringa neto pozīciju grāmatojumus veic pēc nepieciešamo naudas līdzekļu ieskaitīšanas kredītiestādes korespondentkontā, bet ne vēlāk kā līdz plkst. 13.00.

3.9. Klīringa dokumentu izsniegšana

3.9.1. Par katru kredītiestādi — klīringa dalībnieci — Latvijas Banka sagatavo klīringa kopsavilkuma dokumentu divos eksemplāros, kurā atspoguļo kredītiestādes iesniegtās un kredītiestādei adresētās klīringa dokumentu kopējās naudas summas, kā arī klīringa norēķinu rezultātu.

3.9.2. Latvijas Banka paraksta klīringa kopsavilkuma dokumenta abus eksemplārus un vienu eksemplāru kopā ar kredītiestādei adresētajiem klīringa dokumentiem nodod kredītiestādes pilnvarotai personai vai arī nosūta kredītiestādei pa pastu.

3.9.3. Kredītiestādes pilnvarotā persona pārbauda klīringa kopsavilkuma dokumentā uzrādīto datu atbilstību datiem, kas norādīti uz kredītiestādei izsniegtajiem maisiņiem un aploksnēm, paraksta abus klīringa kopsavilkuma dokumenta eksemplārus un vienu atdod Latvijas Bankai.

3.9.4. Ja klīringa dokumentus Latvijas Banka sūta kredītiestādei pa pastu, tad Latvijas Banka pārbauda 3.9.3. punktā minētos datus un klīringa kopsavilkuma dokumenta vienu eksemplāru pievieno klīringa dokumentiem.

3.10. Nepareizi noformēto klīringa dokumentu atdošana

Ja saņemtajos klīringa dokumentu maisiņos vai aploksnēs ielikti citai kredītiestādei adresētie maksājuma dokumenti, tad kredītiestāde saņēmēja šos maksājuma dokumentus nākošajā darba dienā iekļauj klīringa dokumentos, kas adresēti attiecīgajai kredītiestādei.

 

 

4. Informācijas izsniegšana

4.1. Klīringa kopsavilkuma dokumentus ar klātpievienotajiem klīringa dokumentu maisiņiem un aploksnēm kredītiestādes saņem pēc klīringa neto pozīciju iegrāmatošanas kredītiestāžu korespondentkontos, t.i., pēc klīringa norēķinu pabeigšanas.

4.2. Izziņas par korespondentkontu stāvokli (5. pielikums) kredītiestādes var saņemt pēc plkst. 11.30.

4.3. Korespondentkonta izrakstus kopā ar atsevišķi iesniegtajiem maksājuma dokumentiem kredītiestādes pilnvarotā persona saņem tekošajā dienā pēc plkst. 15.00, vai arī Latvijas Banka tos nosūta kredītiestādei pa pastu.

4.4. Kredītiestādes var saņemt klīringa rezultātus, izziņas par korespondentkonta stāvokli un korespondentkonta izrakstus ne tikai papīra dokumentu, bet arī elektroniskā formā.

4.5. Latvijas Banka uzglabā kredītiestāžu korespondentkontu izrakstus piecus gadus, un kredītiestāde uz rakstiska pieprasījuma pamata var saņemt no Latvijas Bankas korespondentkontu izrakstu dublikātus.

 

 

5. Kļūdu un strīdu jautājumi

5.1. Ja iesniedzēja kredītiestāde maksājuma dokumentā ir kļūdaini norādījusi citu naudas saņēmēju, maksātāju vai summu, kā arī, ja tā kļūdaini iesniegusi vienu un to pašu maksājuma dokumentu vairākas reizes, tad pārskaitītos naudas līdzekļus attiecīgā kredītiestāde atgūst no naudas saņēmēja, savstarpēji vienojoties, vai Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

5.2. Ja Latvijas Banka veikusi grāmatojumu neatbilstoši kredītiestādes iesniegtajam maksājuma dokumentam, tad Latvijas Banka labo kļūdu ar storno grāmatojumu.

5.3. Kļūdu rezultātā saņemtie citai kredītiestādei adresētie maksājuma dokumenti saņēmējai kredītiestādei nekavējoši ir jānodod atpakaļ Latvijas Bankai.