Centrālā statistikas pārvaldes informācija

1998.gada 9.decembrī

Par Latvijas iedzīvotāju mūža ilgumu

Pēdējo triju gadu laikā gan vīriešiem, gan sievietēm Latvijā pakāpeniski palielinās vidējais paredzamais mūža ilgums. 1994.gadā vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 60,7 gadi un sievietēm 72,9 gadi, bet aizvadītā gadā — attiecīgi 64,2 un 75,9 gadi. Līdzīgi rādītāji ir arī pārējās Baltijas valstīs. Igaunijā vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 64,7 gadi un sievietēm 76,0 gadi, bet Lietuvā — 65,9 un 76,8 gadi. Iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ir demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs. Šis rādītājs tiek aprēķināts pēc zinātnieku izstrādātām matemātiskām formulām, un tas rāda, cik gadu vidēji varētu nodzīvot katrā attiecīgajā gadā dzimušie, ja mirstība viņu dzīves laikā paliktu tādā līmenī kā dzimšanas gadā. Taču šis rādītājs pēdējos gados sakarā ar pensiju sistēmas reformu no tīri teorētiska rādītāja kļuvis par ļoti svarīgu pensijas lieluma aprēķina formulas sastāvdaļu. Šajā formulā tiek izmantots gadu skaits, kādu vidēji nodzīvo persona pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šis rādītājs pareizi atspoguļotu faktisko iedzīvotāju mūža ilgumu un līdz ar to arī pensijas izmaksas periodu. Noviržu gadījumā var pietrūkt līdzekļu pensiju izmaksām vai arī šie līdzekļi palikt neizlietoti.

Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir ievērojami zemāks, salīdzinot ar attīstītākajām Rietumeiropas valstīm. Mūža ilguma atšķirības īpaši izteiktas vīriešiem. Rietumeiropas valstīs vīrieši dzīvo vidēji par 10 gadiem, bet sievietes — par 4 — 5 gadiem ilgāk nekā Latvijā.

Laika periodā kopš 1990.gada zemākie paredzamā mūža ilguma rādītāji Latvijā bija 1994.gadā, kad bija augstākais vispārējais mirstības līmenis un iedzīvotāju mirstība vidējā vecumā (20 — 59 gadi). Arī mirstība no ārējiem nāves cēloņiem pēdējo astoņu gadu laikā visaugstākā bija 1994.gadā.

Mirstības un mūža ilguma tabulu aprēķina rāda, ka, piemēram, vīriešu, kuri 1997.gadā sasnieguši 60 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums ir 14,2 gadi, bet šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm — 21,3 gadi.

Mūža ilguma rādītāji ir atkarīgi no mirstības līmeņa, īpaši jaunākās un vidējās vecuma grupās. Zīdaiņu mirstības līmenis Latvijā ir 3-4 reizes augstāks nekā daudzās Eiropas valstīs. Salīdzinot ar tādām valstīm kā Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Zviedrija, vīriešu mirstība 25 — 64 gadu vecumā Latvijā ir 3 — 4 reizes augstāka, bet šī vecuma sievietēm mirstības līmenis ir apmēram 2 reizes augstāks.

Vidējos gados mirušo iedzīvotāju skaitā lielāko īpatsvaru sastāda nelaimes gadījumos bojāgājušie. 25 — 64 gadu vecumā vīriešu mirstība no nelaimes gadījumiem Latvijā ir 10 reizes augstāka nekā Zviedrijā, 7 reizes augstāka nekā Norvēģijā un Dānijā, sieviešu mirstība ir 6 reizes augstāka nekā, piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā.

Samazinoties zīdaiņu mirstības līmenim, nelaimes gadījumos bojāgājušo skaitam, mirstībai no asinsrites sistēmas slimībām un audzējiem, varētu turpināties iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanās tendence, kas iezīmējusies 1995. — 1998.gadā.

Iedzīvotāju statistikas daļa