Vērtējot Ministru kabineta darbu pirmajā gadā

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts ar Saeimas balsojumu 2009.gada 12.martā, laikā, kad ekonomiskās krīzes un valsts maksātspējas problēmas bija kļuvušas par realitāti. Pēc valdības izveidošanas tās pirmais īstermiņa uzdevums bija valsts maksātnespējas novēršana, izmantojot starptautiskā aizdevuma resursus, konsolidējot ārkārtēja apjoma budžetu un vienlaikus īstenojot iespējamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu tika novērsts valsts bankrota risks un sasniegts tobrīd būtiskākais valsts mērķis – novērsta valsts maksātnespēja.

“Savu svarīgāko uzdevumu valdība ir paveikusi – valsts maksātnespēja ir novērsta, ekonomiskās krīzes smagākais punkts ir pārvarēts un ir panākta finanšu un ekonomikas sistēmas stabilizēšanās, kas ir nepieciešamais pamats turpmākajam darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ekonomiskās darbības atjaunošanas. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā,” vērtējot Ministru kabineta darbu pirmajā gadā, atzīst V.Dombrovskis.

Valsts maksātnespējas risks pirms gada

Iepriekšējās valdības starptautiskā aizdevuma saņemšanai uzņemto saistību (2008.gada 18.decembrī – Nodomu vēstule (LOI) Starptautiskajam Valūtas fondam un 2009.gada 28.janvārī – Saprašanās memorands (MOU) ar Eiropas Komisiju) izpilde V.Dombrovska valdībai bija jānodrošina ar otro 2009.gada budžeta grozījumu sagatavošanu. Valsts maksātnespējas novēršanas laika rezerves jau bija izsmeltas, tāpēc turpmākie lēmumi bija jāizstrādā un jāpieņem nekavējoties.

Vienlaikus Latvijas tautsaimniecības situācijas raksturojums tobrīd bija ļoti sarežģīts. Latvijai vairakkārt tika samazināti kredītreitingi un saglabājās augstas procentu likmes (starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3–12 mēnešu termiņam bija 12,0–13,5% robežās, kas brīdināja par augstu riska pakāpi). Valsts kasei iekšējā tirgū uz ilgāku termiņu par trim mēnešiem neviens nebija gatavs valdībai naudu aizdot. Valsts kases likviditātes problēmas radīja draudus, ka var pietrūkt līdzekļu algu, pensiju un pabalstu izmaksai un valsts publisko pakalpojumu nodrošināšanai.

Latvijai bija reģionā visaugstākie maksātnespējas riska rādītāji. Pasaules finanšu tirgos Latvijai bija slikta reputācija, ziņu aģentūras īpaši akcentēja Latvijas rādītājus, lai novērtētu krīzes attīstības perspektīvas visā pasaulē.

Tautsaimniecības straujais kritums un nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus veicināja finanšu tirgus dalībnieku savstarpēju neuzticēšanos un pat spekulācijas saistībā ar lata stabilitāti. Maija beigās, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizsākās plašākas spekulācijas par starptautiskās palīdzības programmas īstenošanas turpmāko gaitu un valdības spēju turpināt pildīt savas finansiālās saistības, nesaņemot turpmāku starptautisko palīdzību. Valsts kase vairs nespēja pārfinansēt iekšējo parādu. Latu trīs mēnešu procentu likmes sasniedza pat 30%.

Latvijas reputācija finanšu tirgos atjaunojas

2009.gada budžeta izdevumu sekmīgā samazināšana un ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņota 2010.gada budžeta apstiprināšana ir nodrošinājusi strauju riska uztveres kritumu un situācijas uzlabošanos finanšu tirgos. Latu procentu likmes 2009.gada beigās bija būtiski nokritušās, piemēram, RIGIBOR trīs mēnešu likme nokritās līdz 6,8%, šobrīd starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3–12 mēnešu termiņam ir 3,0–6,0%. Latvija ir saņēmusi vairākus starptautiskā aizdevuma pārskaitījumus, tādējādi noņemot no dienaskārtības jautājumu par valsts maksātnespēju.

Valsts kase veiksmīgi pārfinansē savu iekšējo parādu, pieprasījums pēc valsts parādzīmēm aug, procentu likmes krīt: 6 mēnešu parādzīmju ienesīguma likme martā bija 8,1%, bet 18.februārī tā bija jau 4,1%. Aizdevēji ir gatavi uzticēt naudu uz arvien ilgāku termiņu. Valsts parādzīmju izsolēs izsolīto parādzīmju kopējā atlikumā 23.februārī, salīdzinot ar gada beigām, 3 mēnešu parādzīmju īpatsvars samazinājās no 20% līdz 14%, 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars nemainījās (43%), bet 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars pieauga no 37% līdz 43%.

Lai nodrošinātu budžeta deficīta finansēšanu un likviditātes atbalstu banku sektoram, starptautiskie donori (EK, SVF, PB un citas valstis) Latvijai uz vienošanās pamata darījuši pieejamu aizdevumu (“kredītlīniju”) 5,27 miljardu latu apmērā. Ar katru no finanšu atbalsta sniedzējiem tiek noslēgta atsevišķa vienošanās par līdzekļu pieejamību. Visu vienošanos galvenais pamatnosacījums ir valsts budžeta deficīta pakāpeniska samazināšana (10%, 8,5%, 6% un 3% attiecīgi 2009.–2012.gadā) un Māstrihtas kritēriju izpilde eiro ieviešanai. Tā ietvaros Latvija ir apņēmusies stiprināt fiskālo disciplīnu, nodrošināt risku uzraudzību banku sektorā, veicināt ES struktūrfondu apguvi un veikt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē.

Pamatvirzieni valsts konkurētspējas kāpināšanai

Viens no valdības vidēja termiņa mērķiem ir valsts konkurētspējas kāpināšana un ekonomiskās darbības atjaunošana, kas paredz veikt gan finanšu sistēmas, gan visas ekonomikas stabilizāciju, sākot darbu trīs galvenajās jomās:

• ekonomikas izaugsme;

• sociālās aizsardzības pasākumi;

• valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.

Latvijas ekonomikas atveseļošanos būtiski sekmēja un sekmēs starptautiskās sabiedrības uzticēšanās Latvijas valdības apņēmībai izpildīt starptautiskās saistības, īpaši pret Eiropas Komisiju un valstīm, ar kurām panākta vienošanās par aizdevumu.

“2010.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, tādēļ valdības darbībai līdz vēlēšanām jābūt īpaši atbildīgai, nepieļaujot populistisku un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu. Šobrīd, kad iezīmējas pirmās ekonomiskās stabilizācijas tendences, bet ekonomiskā krīze vēl ne tuvu nav pārvarēta, ir svarīgi nemazināt apņēmību, lai turpinātu sāktās reformas un nodrošinātu atklātu, intensīvu komunikāciju ar sabiedrību, skaidrojot un pamatojot ikviena nozīmīga valdības lēmuma jēgu un būtību,” uzsver Ministru prezidents V.Dombrovskis.

Pasākumi ekonomikas atveseļošanai

Viens no nozīmīgākajiem un prioritārajiem uzdevumiem jau no valdības izveidošanas pirmajām dienām ir ekonomikas atveseļošana, kas tiek aktīvi īstenota, neskatoties uz ierobežotajiem valsts finanšu resursiem. Šobrīd finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai krīzes laikā, kā arī citiem atbalsta veidiem ir pieejams vairāk nekā 20 atbalsta programmās. Kopumā atbalsta pasākumiem līdz 2013.gadam Ekonomikas ministrija ir novirzījusi ES un valsts budžeta līdzfinansējumu vairāk nekā 582 miljonus latu, papildus nodrošinot ievērojamu privātā līdzfinansējuma apjomu. Ekonomikas sildīšanas pasākumi aptver apmācības, inovācijas, finanšu instrumentus, uzņēmējdarbības veicināšanu, mājokļu energoefektivitāti un enerģētiku, kā arī tūrismu.

Vienlaikus ar finanšu resursu koncentrāciju prioritārajiem pasākumiem, piemēram, ekonomikas sildīšanu, turpinās darbs pie administratīvo procedūru vienkāršošanas ES finansējuma saņemšanai, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ietvaros izvērtējot problemātiskākās jomas un sniedzot priekšlikumus situācijas uzlabošanai, kā arī ir sākts darbs pie nodokļu politikas izvērtēšanas.Vairāki Ministru kabineta piedāvātie un Saeimā pieņemtie nodokļu pasākumi ir vērtējami kā īstermiņa pasākumi budžeta stabilizēšanai, un vidējā termiņā nodokļu slogs no darbaspēka nodokļiem jāpārceļ uz īpašuma un patēriņa nodokļiem.

Šobrīd valdības gada darba rezultātā ir manāmas ekonomikas stabilizācijas pirmās pazīmes, par to liecina izmaiņu stabilizācija iekšzemes kopproduktā, ražošanas, mazumtirdzniecības u.c. sektoros.

Nodarbinātība un bezdarba mazināšana – valdības prioritārais uzdevums

Ekonomiskās krīzes sekas sociālajā jomā vissmagāk ir skārušas nodarbinātību. Bezdarba līmenis 2009.gada laikā ir strauji pieaudzis un 2010.gadā var sasniegt 20% (2009.gadā 16,9%), tādēļ valdība ir atbalstījusi papildu finansējuma – 27 miljonu latu – piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā, pārdalot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus un piesaistot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu. Rezultātā 2010.gadā nodarbinātības veicināšanas pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk nekā 72 tūkstošus bezdarbnieku. Kopumā 2010.gadā ar ESF un valsts budžeta atbalstu vairāk nekā 110 tūkstoši bezdarbnieku jeb 55% no kopējā bezdarbnieku skaita būs iespējams iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību.

Situācijai darba tirgū pasliktinoties, 2009.gadā tika veikti grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumiem”, paplašinot to personu loku, kas var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, un pagarinot pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz deviņiem mēnešiem (pagarinātajā periodā pabalstu izmaksā konstantas summas apmērā – 45 lati mēnesī laikā no 01.07.2009. līdz 31.12.2011.).

Savukārt preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros ir ieviesti tādi pasākumi kā profesionālā apmācība ar kuponu sistēmu dīkstāves darbiniekiem un atbalsts bez darba palikušajām personām komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai, bet 2010.gadā paredzēts sākt jaunus preventīvos pasākumus – profesionālās apmācības papildināšanu ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu, izmantojot apmācību kuponu metodi, kā arī apmācību programmu nodrošināšanu pieaugušo iesaistei mūžizglītībā.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu plānā norādīts, ka šim mērķim 2009.gadā atvēlēti apmēram 8 miljoni latu, bet 2010.gadā plānots novirzīt gandrīz 16 miljonu latu lielu finansējumu (ieskaitot ES Sociālā fonda līdzfinansējumu). Ņemot vērā pasākuma būtisko lomu, tiek meklētas iespējas 2010.gadā iesaistīt tajā pēc iespējas vairāk bezdarbnieku un turpināt pasākuma īstenošanu arī 2011.gadā.

2009.gadā Ministru prezidenta uzdevumā ir izstrādāta, apstiprināta un šobrīd tiek īstenota Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcija, tādējādi veicinot individuālo un ģimenes komercdarbību, kas pašreizējos apstākļos var nodrošināt iztiku bez darba palikušajiem cilvēkiem, bet, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un uzņēmējdarbībai potenciāli paplašinoties, radīs jaunas darba vietas. Tāpat 2009.gadā ir ieviesta patentmaksa, kas apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Patentmaksu var izvēlēties maksāt fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās. Patentmaksas ikmēneša apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 30 līdz 120 latiem mēnesī.

2011.gada budžeta pamats jāizstrādā pašreizējai valdībai

“Šai valdībai ir jānodrošina, lai jaunievēlētais parlaments saņem kvalitatīvu, ar sociālajiem partneriem un sabiedrību apspriestu materiālu ar skaidru un saprotamu informāciju par iespējamiem turpmākās finanšu konsolidācijas pasākumiem,” skaidrojot nākamā gada budžeta sagatavošanas principus, uzsver Ministru prezidents.

Galvenie fiskālie pasākumi atbilstoši Latvijas uzņemtajām saistībām ir nodrošināt budžeta deficītu, kas nepārsniedz 8,5% no IKP 2010.gadā, turpināt stingru fiskālo politiku, sabalansējot izdevumus ar ieņēmumiem, stiprināt finanšu sektora regulēšanu un uzraudzību, nodrošinot finanšu institūciju stabilitāti un uzticamību, kā arī samazināt valsts veiktu uzņēmējdarbību finanšu sektorā.

Ministru kabinetā reformu vadības grupā 2010.gada februārī ir izskatīts un akceptēts to pasākumu grafiks, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā un likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu. Grafikā ietvertie pasākumi aptver gan darbus, lai sagatavotu likumprojektu “Par valsts budžetu 2011.gadam” (bāzes izdevumu noteikšana u.c. darbības), gan darbus ilgtermiņa finanšu izvērtējumam, piemēram, vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārija izstrāde, budžeta ieņēmumu pārskatīšana, vidēja termiņa nodokļu politikas dokumenta izstrāde.

Nodokļu politika – prognozējama, fiskālā disciplīna – likumpamatota prasība

2010.gadā pēc rūpīgas apspriešanas un diskusijām ar sociālajiem partneriem tiks izstrādāts valsts vidēja termiņa nodokļu politikas dokuments, kura mērķis būs nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību. Valdība jau 2009.gadā iepazinās ar iespējamajām izmaiņām nodokļu politikā, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, un šie priekšlikumi tiks vērtēti arī vidēja termiņa nodokļu politikas dokumenta izstrādē.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzskata, ka galvenie mērķi, ieviešot turpmākās nodokļu politikas izmaiņas, ir prognozējamība, kura atbilstoši reformu vadības grupā panāktās vienošanās nosacījumiem tiks īstenota, nodrošinot, ka jebkuras būtiskās nodokļu politikas izmaiņas stājas spēkā ne agrāk kā vienu gadu pēc to pieņemšanas. Šāda stabilitāte dos papildu garantijas tam, ka Latvija investīciju vides ziņā tiks veidota par pievilcīgāko primāri jau Baltijas reģionā.

Ministru prezidents uzskata, ka ir svarīgi turpināt darbu pie fiskālās disciplīnas nodrošināšanas arī pēc krīzes pārvarēšanas. V.Dombrovskis norāda: “Pieredze iepriekšējos gados ir pierādījusi, ka bieži vien, padodoties populistiskam spiedienam, tiek aizmirsts par makroekonomisko stabilitāti un ekonomikas cikliskuma pamatprincipiem. Tāpēc izstrādājams fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas noteiks vispārīgos principus, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un veicinātu stabilu ekonomikas izaugsmi, ierobežojot valsts budžeta izdevumu svārstību amplitūdas un pilnveidojot vidēja termiņa budžeta plānošanu, piemēram, nosakot finansiālo bilanci vidējam termiņam gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā arī pilnveidojot Ministru kabineta un citu valsts pārvaldes līmeņu atbildību.”

Likumprojektā pārejas periodam līdz 2012.gadam paredzēts noteikt deficīta līmeni, lai izpildītu vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju un ieviestu eiro līdz 2014.gadam.

Fiskālās disciplīnas likumprojekts šobrīd atrodas izstrādes stadijā Finanšu ministrijā un jūlijā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un attiecīgi Saeimā.

Sociālās drošības tīkla pamatvirzieni

Lai mazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas izveidojusies nelabvēlīgu ekonomisko apstākļu un sākto nozaru reformu rezultātā, Ministru kabinets ir apstiprinājis un sadarbībā ar Pasaules Banku sācis sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu, kas iedzīvotājiem paredz ārkārtas drošības pasākumus labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomā. Stratēģijas īstenošanai 2009.gadā tika paredzēti 15 miljoni latu, 2010.gadā jau 45 miljoni latu.

Pasākumu plāns labklājības jomā paredz garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, ar 2009.gada 1.oktobri nosakot 40 latu pabalstu pieaugušajiem un 45 latu pabalstu bērniem līdz šim noteikto 37 latu vietā, dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšanu un iespēju bezdarbniekiem veikt sabiedriski vajadzīgus darbus pašvaldībās, katru mēnesi saņemot 100 latu stipendiju.

Veselības aprūpes jomā izveidots kompensācijas mehānisms trūcīgām personām pacientu iemaksu segšanai, nodrošinot zāļu kompensēšanu trūcīgajiem pacientiem 100% apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendārā gada laikā sasniedz 50 latu, kā arī attīstīt aprūpi dienas centros trūcīgajiem pacientiem ar garīgām slimībām. Tāpat plānota kompensācijas mehānisma izveide trūcīgo pacientu “slimnīcu viesnīcas” izdevumu segšanai un mājas aprūpes nodrošināšana trūcīgajiem pacientiem ar smagām slimībām. Vienlaikus “sociālā spilvena” ietvaros ir paredzēti atvieglojumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 vai attiecīgi 150 latus mēnesī.

Izglītības jomā paredzēts nodrošināt skolēnu nogādāšanu skolās no apdzīvotām vietām, kur izglītības reformas rezultātā skolas ir slēgtas. Tāpat paredzēts nodrošināt pirmsskolas izglītību bērniem piecu un sešu gadu vecumā.

Valsts pārvaldes funkciju samazināšanas ekonomija – 719 miljoni

“Sarežģītā ekonomiskā situācija un nepieciešamība pēc būtiskas valsts budžeta konsolidācijas ir sekmējusi nepamatoti iekavēto strukturālo reformu veikšanu gan izglītības un veselības jomā, gan valsts pārvaldē, dodot iespēju izvērtēt katras sistēmas efektivitāti, racionalitāti un pat nepieciešamību. Tieši krīze mūsu valstij sniedz iespēju no burbuļekonomikas, kas balstījās uz lētu kredītresursu bezatbildīgu tērēšanu, pāriet un atbildīgu pašu pelnītas labklājības audzēšanu. Kur beidzas nauda, tur sākas reformas,” vērtējot strukturālo reformu nozīmi un gaitu, uzsver Ministru prezidents.

Strukturālās reformas valsts pārvaldē 2009.gadā ir īstenotas atbilstoši valdības apstiprinātajam Pasākumu plānam valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai, kā arī veicot papildu pasākumus izdevumu samazināšanai. Reformu kopējais mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.

2010.gada valsts budžeta projekta izstrādē tika izvērtētas ministriju un tām padoto iestāžu un aģentūru funkcijas. Kopumā tika identificētas un izvērtētas vairāk nekā 1050 valsts funkcijas un uzdevumi. Funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija, salīdzinot 2010.gada sākumu ar 2009.gada sākumu, ir 719 miljoni latu, t.sk. ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 miljoni latu; pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 miljoni latu; savukārt vairāk nekā 671 miljona latu samazinājums ir iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas.

Reformu vadības grupa – sadarbība, kas sevi attaisno

Lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, birokrātijas mazināšanu un ekonomikas stimulēšanu, valsts budžeta projekta 2010.gadam sagatavošanas procesā tika izveidota Reformu vadības grupa Ministru prezidenta vadībā. Tajā piedalīties tika aicināti arī darba devēju organizāciju, arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Valdības partneru, kā arī sabiedrības aktīva līdzdalība 2010.gada valsts budžeta projekta sagatavošanā un reformu virzīšanā bija jauna un Latvijā pirmoreiz izmantota pieeja, kas ļāva paaugstināt sabiedrības līdzdalības līmeni lēmumu pieņemšanā un nonākt līdz savstarpēji saskaņotam lēmumam par resursu sadali būtiski samazināta finansējuma apstākļos.

2010.gadā Reformu vadības grupai ir jākļūst par valdības vidēja termiņa reformu vadības centru, kas turpinātu darbu būtiskākajos reformu virzienos – ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte –, lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi – kāpinātu Latvijas konkurētspēju. Valdības vadītājs uzskata, ka nozīmīgs izaicinājums Reformu vadības grupas darbam būs valsts vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde un saskaņošana un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju sistēmā, kā arī atkārtots valsts pārvaldes funkciju izvērtējums un tā rezultātu apspriešana.

“Lai gan ar apstiprināto 2010.gada budžetu pilnībā apmierināta, visticamāk, nav neviena no tā tapšanā iesaistītajām pusēm, tomēr Reformu vadības grupas darba pieredze ir vērtējama pozitīvi, un 2010.gadā ir paredzama vēl aktīvāka tās darbība. Šobrīd grupas darbā ir iesaistīti arī valdības koalīciju veidojošo frakciju pārstāvji, nodrošinot nepieciešamo saikni ar parlamentu,” skaidro V.Dombrovskis.

Par šīs valdības darbam atlikušā perioda svarīgāko uzdevumu ir uzskatāma pārdomāta un reālistiska ekonomiskā un fiskālā ietvara izstrāde vidējam termiņam – līdz 2013.gadam, saliekot kopā makroekonomiskās prognozes, nepieciešamos budžeta konsolidācijas pasākumus un galvenās veicamās reformas ar to ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, lai panāktu Māstrihtas kritēriju izpildi un pievienošanos eirozonai 2014.gadā.

“Šis process nav nodrošināms ar tik pierastajiem plānošanas pasākumiem, kas paredz “uzlabot, attīstīt un veicināt”. Ja mēs esam vienojušies par šo 2014.gada mērķi, tad mūsu vidēja termiņa stratēģijai tās galvenajos fiskālajos un makroekonomiskajos parametros ir jābūt ļoti konkrētai un izsekojamai pa gadiem. Bija nereāli šādu ietvaru radīt mēneša laikā 2009.gada jūlijā – situācijā, kas prasīja koncentrēšanos uz tūlītēju rīcību. Bet ir reāli to radīt un par to vienoties šobrīd,” ir pārliecināts Ministru prezidents.

Statistika par Ministru kabineta darbību V.Dombrovska valdībā (2009.gada 12.marts – 2010.gada 5.marts)

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre