Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Dina Gailīte, Jānis Pleps. Pārmaiņas tiesu varā ir vajadzīgas, bet tās nenāks viegli

Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves” ar mērķi “atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību”. Līdz šim pētījums bija apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā. Taču pagājušajā nedēļā, 3.martā, uz diskusiju LU Mazajā aulā pulcējās gandrīz visas tiesu un tieslietu sistēmas “atslēgas figūras”, kā arī citu varas atzaru pārstāvji.

Vismaz daļa uzdoto jautājumu tika atbildēta. Proti, vairums runātāju atzina, ka tiesu varā ir problēmas: lietas tiek skatītas nesamērīgi ilgi, tiesu prakse nav vienveidīga, valsts izšķiež milzu resursus mazsvarīgu strīdu ilgstošai izskatīšanai, sabiedrība tiesām neuzticas, Tiesu iekārtas likuma projekts gadiem guļ nepieņemts... Tātad pārmaiņas ir vajadzīgas. Domas gan dalījās par to, kādām šīm pārmaiņām jābūt, kas varētu tās rosināt un kādēļ būtiski pozitīvi pārkārtojumi nav izdevušies līdz šim.

• Sanita Osipova, Aigars Strupišs, Aija Rieba. Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves

Pētījumam atvēlētais īsais laiks (2009.gada 12.oktobris – 1.decembris) noteica samērā ierobežotu metožu loku pētījumā. Par pētījuma pamatmetodi tika izvēlētas: statistikas datu par tiesu darbu analīze, intervijas ar salīdzinoši nelielu, taču tiesu sistēmu zinošu respondentu skaitu un šo interviju rezultātu apkopošana un analīze. Respondentu grupā tika iekļautas gan tiesu varai piederošas personas (tiesneši, prokurori, notāri, advokāti, tiesu izpildītāji), gan tās izpildvaras amatpersonas, kas ir tieši saistītas ar tiesu varu.

Ņemot vērā samērā ierobežoto respondentu loku, šī aptauja nevar tikt uzskatīta par reprezentatīvu un statistiski analizējamu. Aptaujas mērķis bija: (a) iespējami īsākā laikā apkopot tiesu sistēmas iekšienē virmojošās problēmas un idejas un (b) pārbaudīt vairākas darba grupas hipotēzes par dažādu faktoru ietekmi uz tiesu varas neatkarību un tiesu efektivitāti. Kā galvenos šādus faktorus var nosaukt tiesu darba organizāciju, juridisko kultūru, juridisko izglītību, tiesu varas izveidošanas mehānismus, sadarbību starp tiesu varas elementiem vai to pretdarbību.

• Irēna Kucina. Nolēmumu izpilde bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās

Pašlaik starptautiskajā līmenī un arī Eiropas Savienībā ir divi tiesiski instrumenti, kas risina jautājumus par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskiem aspektiem – Hāgas 1980.gada 25.oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem un Padomes 2003.gada 27.novembra Regula Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr.1347/2000 (EK) atcelšanu.

Taču nedz Hāgas konvencija, nedz arī Briseles IIbis Regula neparedz regulējumu tam, kā izpildīt nolēmumus par bērnu atpakaļatdošanu uz citu valsti. Rakstā autore apskatīs vairāku valstu nacionālo regulējumu izpildes jautājumos un norādīs, ka valstu nacionālā regulējuma nepilnības vai pat atšķirības norāda, ka izpildes jautājumiem jābūt regulētiem Hāgas konvencijas un Briseles IIbis Regulas līmenī.

• Sandis Bērtaitis. Kompetences dalījums starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām

“Jurista Vārdā” pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no “tehnisku” lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību bezstrīdus šķiršanas lietas, kā arī lietas par saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Šāds tiesu noslodzes samazināšanas risinājums ir ietverts arī Ministru kabineta apstiprinātajās tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2015.gadam.

Šajā sakarā autora uzmanību piesaistīja Tieslietu ministrijas izstrādātie likumprojekti attiecībā uz grozījumiem Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, kas paredz izņemt laulības bezstrīdus šķiršanas funkciju no vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences un nodot to zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Diemžēl likumprojektu anotācijā nav ietverta motivācija, kādēļ šī funkcija vienlaikus tiek nodota diviem institūtiem, līdz ar to nav skaidri zināms likumprojektu autoru rīcības mērķis.

“Jurista Vārda” redakcija