Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.2

Liepājā 2010.gada 21.janvārī (prot. Nr.1, 11.§)

Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 3.panta trešo daļu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Liepājas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sniegto sociālo pakalpojumu veidus, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

1.2. Pašvaldības sniegtos sociālos pakalpojumus ir tiesības saņemt personai, kurai pamatdzīvesvieta deklarēta Liepājas pilsētā. Noteikumu 2.1.9., 2.1.13., 2.1.14. un 2.1.15.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu ir tiesības saņemt, ja personas pamatdzīvesvieta deklarēta Liepājas pilsētā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus pirms pakalpojuma pieprasīšanas.

1.3. Pašvaldības sociālo pakalpojumu sniegšanu nodrošina pašvaldības iestāde "Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests).

2. Sociālo pakalpojumu veidi

2.1. Pašvaldība sniedz šādus sociālos pakalpojumus:

2.1.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām;

2.1.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums nepilngadīgām un pilngadīgām personām, kuras atkarīgas no psihoaktīvām vielām;

2.1.3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem;

2.1.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz astoņpadsmit gadiem;

2.1.5. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā pieaugušajiem;

2.1.6. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā bērniem;

2.1.7. īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ārstniecības iestādē;

2.1.8. atbalsta grupas pakalpojums bērnam;

2.1.9. atbalsta dzīvokļa pakalpojums;

2.1.10. nakts patversmes pakalpojums;

2.1.11. aprūpes mājās pakalpojums;

2.1.12. drošības pogas pakalpojums;

2.1.13. portidžas mācībsistēmas pakalpojums bērnam ar invaliditāti un viņa vecākiem;

2.1.14. bērna novērtēšanas un attīstības veicināšanas pakalpojums;

2.1.15. individuāli izstrādātas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes programmas pakalpojums bērnam ar invaliditāti;

2.1.16. dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīgās attīstības traucējumiem;

2.1.17. dienas un atbalsta centra pakalpojums;

2.1.18. grupu dzīvokļa pakalpojums;

2.1.19. sociālais darbs.

3. Sociālo pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība

3.1. Noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 2.1.5., 2.1.6., 2.1.11., 2.1.18. un 2.1.19.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu persona pieprasa un pašvaldība sniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

3.2. Lai saņemtu noteikumu 2.1.7., 2.1.8., 2.1.9., 2.1.10., 2.1.12., 2.1.13., 2.1.14., 2.1.15. un 2.1.16.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu, persona ar iesniegumu vēršas Sociālajā dienestā, pievienojot šādus dokumentus:

3.2.1. iztikas līdzekļu deklarāciju, ja pakalpojuma saņemšanai nepieciešama personas (ģimenes) materiālā stāvokļa izvērtēšana;

3.2.2. personas ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus un/vai personas likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, ja tiek pieprasīts pakalpojums, kura piešķiršanai nepieciešama personas (ģimenes) materiālā stāvokļa izvērtēšana;

3.2.3. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar invaliditāti;

3.2.4. citus dokumentus, kuri papildus nepieciešami lēmuma pieņemšanai atbilstoši pieprasītā pakalpojuma veidam.

3.3. Sociālais dienests 10 (desmit) darbdienu laikā no klienta iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas:

3.3.1. novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma;

3.3.2. ja nepieciešams, izvērtē personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli;

3.3.3. ja nepieciešams, veic sadzīves apstākļu apsekošanu pakalpojuma pieprasītāja dzīvesvietā;

3.3.4. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sadarbībā ar personu sastāda individuālu sociālās rehabilitācijas plānu, vienojoties par pakalpojuma veidu un samaksas kārtību;

3.3.5. pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

3.4. Ja personai nav tiesības saņemt pieprasīto sociālo pakalpojumu, Sociālais dienests pieņem motivētu lēmumu par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, lēmumā norādot tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

3.5. Neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli, pašvaldība sniedz šādus sociālos pakalpojumus:

3.5.1. dienas un atbalsta centra pakalpojumus;

3.5.2. portidžas mācībsistēmas pakalpojumu bērnam ar īpašām vajadzībām un viņa vecākiem;

3.5.3. drošības pogas pakalpojumu;

3.5.4. sociālo darbu.

4. Sociālo pakalpojumu finansēšana un samaksas kārtība

4.1. No pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē šādus sociālos pakalpojumus:

4.1.1. drošības pogas pakalpojumu;

4.1.2. dienas un atbalsta centra pakalpojumus;

4.1.3. portidžas mācībsistēmas pakalpojumu bērnam ar īpašām vajadzībām un viņa vecākiem;

4.1.4. bērna novērtēšanas un attīstības veicināšanas pakalpojumu;

4.1.5. individuāli izstrādātas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes programmas pakalpojumu bērnam ar invaliditāti;

4.1.6. aprūpe mājās pakalpojumu;

4.1.7. atbalsta dzīvokļa pakalpojumu.

4.2. Pakalpojumus, kuri nav minēti šo noteikumu 4.1.punktā, finansē valsts vai par tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā maksā persona vai tās apgādnieks.

4.3. Persona maksā līdzdalības maksu par šādiem pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem:

4.3.1. īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestādē;

4.3.2. nakts patversmes pakalpojumiem;

4.3.3. dienas aprūpes centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem pakalpojumiem.

5. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ārstniecības iestādē

5.1. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ārstniecības iestādē ir pakalpojums personām, kuras pēc ārstniecības personas novērtējuma veselības stāvokļa dēļ ir nonākušas ārkārtas situācijā un kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu.

5.2. Pakalpojumu ir tiesības saņemt:

5.2.1. atsevišķi dzīvojošai, vientuļai personai, kurai nav likumīgo apgādnieku vai to dzīvesvieta nav konstatējama;

5.2.2. personai, kuras likumīgais apgādnieks (apgādnieki) nespēj personu aprūpēt vecuma, veselības stāvokļa, nodarbinātības vai citu objektīvu apstākļu dēļ.

5.3. Lai saņemtu pakalpojumu, persona papildus iesniedz:

5.3.1. ģimenes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli un nepieciešamību pēc diennakts aprūpes ārstniecības personu uzraudzībā;

5.3.2. izziņu par deklarēto dzīvesvietu.

5.4. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem.

5.5. Pakalpojuma sniegšanas laiku var pagarināt, pamatojoties uz ārstniecības personas atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību.

5.6. Sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu un izsniedz personai nosūtījumu uz aprūpes nodaļu un noslēdz:

5.6.1. divpusēju līgumu ar pakalpojuma saņēmēju, ja pakalpojumu pieprasa noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētā persona;

5.6.2. trīspusēju līgumu ar pakalpojuma saņēmēju un pakalpojuma saņēmēja apgādnieku, ja pakalpojumu pieprasa noteikumu 5.2.2.apakšpunktā minētā persona.

5.7. Personas atbilstoši dienu skaitam, kurā saņemts pakalpojums, maksā līdzdalības maksu šādā apmērā:

5.7.1. noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētā persona:

5.7.1.1. par pirmajiem diviem pakalpojuma saņemšanas mēnešiem – 1% dienā no iepriekšējā mēneša ienākumiem;

5.7.1.2. sākot no trešā pakalpojuma saņemšanas mēneša, – 2% dienā no iepriekšējā mēneša ienākumiem;

5.7.2. noteikumu 5.2.2.apakšpunktā minētā persona:

5.7.2.1. par pirmajiem diviem pakalpojuma saņemšanas mēnešiem – 1,5% dienā no iepriekšējā mēneša ienākumiem;

5.7.2.2. sākot no trešā pakalpojuma saņemšanas mēneša, – 2,5% dienā, bet ne vairāk kā 85% apmērā no iepriekšējā mēneša ienākumiem.

5.8. Personas līdzdalības maksājumu vienu reizi mēnesī iekasē Sociālā dienesta pilnvarota persona, ar kuru Sociālajam dienestam noslēgts līgums par pilnīgu individuālo materiālo atbildību.

5.9. Mēneša pēdējā darba dienā iekasēto līdzdalības maksājumu Sociālā dienesta pilnvarotā persona iemaksā Liepājas pilsētas Domes (turpmāk – Dome) Norēķinu kasē Sociālā dienesta budžetā.

5.10. Ja personai radušies apstākļi, kas varētu būt par pamatu līdzdalības maksas pārskatīšanai, personai vai tās likumīgajam pārstāvim ir pienākums trīs darba dienu laikā par to informēt Sociālo dienestu.

5.11. Ja personai nav ienākumu, Sociālais dienests, izvērtējot personas materiālo stāvokli, var atbrīvot personu no līdzdalības maksājuma.

6. Atbalsta grupas pakalpojums bērnam

6.1. Atbalsta grupas pakalpojums bērnam ir īslaicīgs ārpusģimenes sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums krīzes situācijā nokļuvušiem bērniem vecumā no diviem līdz astoņpadsmit gadiem.

6.2. Pakalpojumu ir tiesības saņemt:

6.2.1. bez vecāku gādības palikušam vai pamestam bērnam;

6.2.2. ģimenes krīzes situācijā nokļuvušam bērnam;

6.2.3. no vardarbības cietušam bērnam;

6.3. Atbalsta grupas pakalpojumu bērnam piešķir uz laiku līdz trim mēnešiem.

6.4. Pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta Bērnunams šādos gadījumos:

6.4.1. pakalpojumu lūdz sniegt bērns;

6.4.2. pakalpojumu lūdz sniegt vecāks vai cita persona;

6.4.3. pakalpojumu lūdz sniegt bērnu tiesību aizsardzības institūcija vai policija.

6.5. Pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja:

6.5.1. bērns atgriežas ģimenē un ir saņemts rakstveida iesniegums no bērna vecākiem;

6.5.2. bērnu, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, ievieto bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai nodod aizbildnībā.

6.6. Vecāks (vecāki) atbilstoši dienu skaitam, kurās bērns ir saņēmis pakalpojumu, maksā pakalpojuma maksu Sociālā dienesta noteiktā apmērā.

6.7. Sociālais dienests pakalpojuma maksu nosaka atbilstoši faktiski aprēķinātajiem izdevumiem par viena bērna aprūpi atbalsta grupā diennaktī.

6.8. Vecākus var atbrīvot no pakalpojuma samaksas, ja:

6.8.1. ģimenei noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, ar nosacījumu, ka ģimene (persona) pilda līdzdarbības pienākumus;

6.8.2. citos gadījumos, kad vecākiem nav ienākumu vai tie nav pietiekami citu ģimenes aprūpē esošu bērnu uzturēšanai.

6.9. Lai atbrīvotu no samaksas, vecāki Sociālajā dienestā papildus iesniedz Sociālā dienesta Bērnunama izdotu atzinumu, kas apliecina, ka vecāki aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, kuras bija par pamatu bērna ievietošanai atbalsta grupā.

7. Atbalsta dzīvokļa pakalpojums

7.1. Atbalsta dzīvokļa pakalpojums ir sociāls pakalpojums personai (ģimenei), kas nokļuvusi krīzes situācijā un nespēj sevi nodrošināt ar mājokli un nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību.

7.2. Pakalpojumu ir tiesības saņemt personai (ģimenei), kuras aprūpē ir viens vai vairāki bērni.

7.3. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem pusgada periodā. Pakalpojuma sniegšanas laiku var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja persona pilda līdzdarbības pienākumus.

7.4. Pēc lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas Sociālais dienests ar personu slēdz vienošanos par atbalsta dzīvokļa nodošanu lietošanā.

7.5. Pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja:

7.5.1. persona rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

7.5.2. persona nepilda līdzdarbības pienākumus;

7.5.3. persona ir sniegusi nepatiesas ziņas par savu sociālo situāciju vai materiālajiem resursiem;

7.5.4. vienošanās atbalsta dzīvokļa nodošanu lietošanā noteiktajos gadījumos.

8. Nakts patversmes pakalpojums

8.1. Nakts patversmes pakalpojums ir sociāls pakalpojums, kas nodrošina personai naktsmītni, vismaz vienu ēdienreizi diennaktī un personīgās higiēnas iespējas.

8.2. Nakts patversmes pakalpojumu ir tiesības saņemt personai bez noteiktas dzīvesvietas, kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Liepājas pilsētā, vai krīzes situācijā nonākusi persona, ja tās ienākumi nepārsniedz trīskāršu valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru mēnesī. Ja personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir citā pašvaldībā, personai krīzes situācijā nakts patversmes pakalpojumu ir tiesības saņemt ne ilgāk par piecām dienām sešu mēnešu laikā.

8.3. Krīzes situācija šo noteikumu 8.2.punkta izpratnē ir ārkārtēji apstākļi, kādos persona ir nonākusi, un tos personai nebija iespējams iepriekš paredzēt un/vai novērst, un tādēļ persona nespēj sevi nodrošināt ar pajumti.

8.4. Lai saņemtu nakts patversmes pakalpojumu, persona:

8.4.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja persona to nevar uzrādīt objektīvu apstākļu dēļ, personu uzņem nakts patversmē bez personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas;

8.4.2. iesniedz iesniegumu un izziņu par pēdējo deklarēto dzīvesvietu. Ja izziņu par pēdējo dzīvesvietu objektīvu apstākļu dēļ personai nav iespējams iesniegt iestāšanās dienā, tad personai ir pienākums izziņu iesniegt nākamajā darbdienā.

8.5. Pēc lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas pakalpojuma sniedzējs ar personu slēdz līgumu un vienošanos par līdzdarbības pienākumu izpildi.

8.6. Personas uzturēšanās laiks nakts patversmē ir līdz sešdesmit dienām. Personai, kura aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, nakts patversmes pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem gadā.

8.7. Uzturēšanās laiku nakts patversmē var pagarināt, pamatojoties uz personas iesniegumu un nakts patversmes sociālā darbinieka atzinumu.

8.8. Sākot ar 61. uzturēšanās dienu persona maksā līdzdalības maksu šādā apmērā:

8.8.1. 1% dienā no šādiem iepriekšējā mēnesī gūtiem ienākumiem:

8.8.1.1. valsts noteiktās pensijas un piemaksas pie pensijas;

8.8.1.2. valsts vai pašvaldības izmaksātā pabalsta;

8.8.1.3. darba algas.

8.8.2. Ls 0,50 (piecdesmit santīmu) dienā, ja:

8.8.2.1. persona ir darbspējīgā vecumā un nesastāv darba tiesiskajās attiecībās;

8.8.2.2. personas darba alga pēc nodokļu atskaitījumiem vai bezdarbnieka pabalsts mēnesī ir mazāks par Ls 50.

8.9. Ja kalendārā gada laikā pakalpojumu persona saņem atkārtoti, tad līdzdalības maksu persona maksā, sākot ar pirmo uzturēšanās dienu nakts patversmē.

8.10. Atsevišķos gadījumos, izvērtējot personas sociālo situāciju, personai nakts patversmes pakalpojumu var piešķirt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu nedēļu, ja personas ienākumi pārsniedz 8.2.punktā minēto ienākumu līmeni vai persona nakts patversmes pakalpojumu ir saņēmusi 8.6.punktā noteikto laika posmu.

8.11. Nakts patversmes pakalpojumu personai pārtrauc sniegt, ja:

8.11.1. beidzies noslēgtā līguma termiņš;

8.11.2. persona nepilda līguma noteikumus vai līdzdarbības pienākumus;

8.11.3. persona rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

9. Aprūpes mājās pakalpojums

9.1. Aprūpes mājās pakalpojumu ir tiesības saņemt:

9.1.1. personai, kura vecuma vai garīga, vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi;

9.1.2. personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi;

9.1.3. bērnam ar invaliditāti vai personai ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, ja ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj viņiem nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

9.2. Aprūpes mājās pakalpojumu sniedz 4 līmeņos, kuru apjomu un saturu nosaka Sociālais dienests.

9.3. Pakalpojumu par pašvaldības budžeta līdzekļiem personai piešķir, ja tā nav noslēgusi uztura līgumu un ja:

9.3.1. personas, kurai nav likumīgo apgādnieku, ienākumi mēnesī nepārsniedz četru sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru;

9.3.2. personas un ar viņu kopā dzīvojošu ģimenes locekļu, kuri nevar nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi vecuma, veselības vai nodarbinātības dēļ, ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

10. Drošības pogas pakalpojums

10.1. Drošības pogas pakalpojums ir sociāls pakalpojums, kas nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

10.2. Drošības pogas pakalpojumu ir tiesības saņemt šādām personām, kuru spējas, novērtējot pēc Bartela indeksa, ir līdz 19:

10.2.1. atsevišķi dzīvojošām personām ar funkcionāliem traucējumiem vai ar invaliditāti, kurām nav likumīgo apgādnieku;

10.2.2. ģimenei, kurā visiem ģimenes locekļiem noteikta invaliditāte.

10.3. Lai saņemtu pakalpojumu, persona papildus iesniedz:

10.3.1. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli (veidlapa Nr.027/u), kurā ir norāde par Drošības pogas uzstādīšanas nepieciešamību;

10.3.2. izziņu par dzīvesvietā deklarētām personām.

11. Portidžas mācībsistēmas pakalpojums bērnam ar invaliditāti un viņa vecākiem

11.1. Portidžas mācībsistēma ir agrīnās izglītošanas un audzināšanas pakalpojums dzīvesvietā bērnam ar invaliditāti un viņa vecākiem (likumiskajam pārstāvim).

11.2. Pakalpojumu ir tiesības saņemt bērnam ar dauna sindromu, autismu vai smagu garīgu atpalicību no dzimšanas līdz 8 gadu vecumam.

11.3. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna vecāks (likumiskais pārstāvis) papildus iesniedz:

11.3.1. izziņu par ģimenes sastāvu;

11.3.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

11.3.3. ģimenes ārsta nosūtījumu pakalpojuma saņemšanai, norādot diagnozi.

11.4. Pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma sniegšanu Sociālais dienests, bērna vecāks (likumiskais pārstāvis) un pakalpojuma sniedzējs slēdz trīspusēju līgumu par pakalpojuma saņemšanu.

11.5. Pakalpojumu pārtrauc sniegt šādos gadījumos:

11.5.1. bērns tiek atzīts par piemērotu apmeklēt izglītības iestādi;

11.5.2. bērna vecāks (likumiskais pārstāvis) rakstveidā lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

12. Bērnu novērtēšanas un attīstības veicināšanas pakalpojums

12.1 Bērnu novērtēšanas un attīstības veicināšanas programmas pakalpojumu par pašvaldības budžeta līdzekļiem vienu reizi kalendārajā gadā ir tiesības saņemt bērnam ar vidēji smagiem vai smagiem attīstības traucējumiem no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

12.1.1. bērns ir no daudzbērnu ģimenes;

12.1.2. bērns ir no ģimenes, kurā vecāks viens audzina vienu vai vairākus bērnus;

12.1.3. bērns ir no ģimenes, kurai ir noteikts trūcīgas ģimenes statuss;

12.1.4. bērnam noteikta invaliditāte;

12.1.5. bērnam ir nodibināta aizbildnība.

12.2. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna vecāks (likumiskais pārstāvis) papildus iesniedz:

12.2.1. ārstniecības personas (neirologa un ģimenes ārsta) atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību veselības stāvokļa uzlabošanai;

12.2.2. izziņu par ģimenes sastāvu;

12.2.3. bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

12.3. Pakalpojumu piešķir, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

12.4. Izvērtējot ienākumus, netiek ņemts vērā bērna invalīda kopšanas pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu un pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana.

13. Individuāli izstrādātas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes programmas pakalpojums bērniem

13.1. Individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes programmu bērniem ar invaliditāti ir tiesības saņemt, ja:

13.1.1. bērnam veselības stāvokļa dēļ nav iespējams apmeklēt pirmskolas izglītības iestādi;

13.1.2. mācību un pirmsskolas izglītības iestāžu brīvlaikos ģimenes locekļi objektīvu iemeslu dēļ nespēj bērnam nodrošināt aprūpi mājas apstākļos;

13.1.3. bērns mācās speciālā izglītības iestādē, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet veselības stāvokļa dēļ vai mācību pārtraukumos bērns dzīvo ģimenē Liepājas pilsētā un ģimenes locekļi objektīvu iemeslu dēļ nespēj bērnam nodrošināt aprūpi mājas apstākļos;

13.1.4. bērns apmeklē pirmskolas izglītības iestādi un ir ārstniecības personas atzinums par pakalpojuma nepieciešamību veselības stāvokļa uzlabošanai.

13.2. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna vecāks (likumiskais pārstāvis) papildus iesniedz:

13.2.1. ģimenes ārsta nosūtījumu (veidlapa Nr.027/u);

13.2.2. izziņu par ģimenes sastāvu;

13.2.3. bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

13.3. Pakalpojumu par pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķir, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

14. Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīgās attīstības traucējumiem

14.1. Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīgās attīstības traucējumiem ir sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas dienas laikā nodrošina personai sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu, brīvā laika pavadīšanas iespējas, ēdināšanu, kā arī personas un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.

14.2. Pakalpojumu ir tiesības saņemt personai ar garīga rakstura traucējumiem no 16 gadu vecuma.

14.3. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai bērna vecāks (likumiskais pārstāvis) papildus iesniedz:

14.3.1. izziņu par deklarēto dzīvesvietu;

14.3.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli (veidlapa Nr.027/u);

14.3.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem.

14.4. Pēc Sociālā dienesta lēmuma par pakalpojuma sniegšanu saņemšanas persona slēdz līgumu ar dienas centru par sniedzamo pakalpojumu saturu un apjomu.

14.5. Persona maksā līdzdalības maksu par Dienas centra pakalpojumu Sociālā dienesta noteiktā apmērā, kuru apstiprina Domes Sociālo lietu komisija.

15. Dienas un atbalsta centra pakalpojums

15.1. Dienas un atbalsta centra pakalpojumi nodrošina sociālu atbalstu personām, kuras, izmantojot pieejamos resursus, vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti un pilnīgāk integrēties sabiedrībā.

15.2. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

15.3. Dienas un atbalsta centrs nodrošina šādus pakalpojumus:

15.3.1. psiholoģiskas atbalsta grupas;

15.3.2. praktiskās nodarbības;

15.3.3. izglītojošas lekcijas;

15.3.4. individuālas konsultācijas;

15.3.5. domubiedru tikšanās u.c.

16. Noslēguma jautājumi

16.1. Līdz 2012.gada 31.decembrim pašvaldības sociālos pakalpojumus sniedz, ja budžetā ir paredzēti līdzekļi.

16.2. Saistošie noteikumi publicējami un stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" 45.pantā noteiktajā kārtībā.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks