Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 4.martā

IeM: Par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējām robežām

Iekšlietu ministrija izstrādājusi un 4.martā valsts sekretāru sanāksmē izskatīts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējām robežām”, kurā paredzēts no 2010.gada 24.maija līdz 2010.gada 1.jūnijam, kad Rīgā plānota Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Parlamentārās asamblejas pavasara sesijas norise, atjaunot pagaidu robežkontroli uz iekšējām robežām.

Pagaidu robežpārbaudes izlases kārtībā plānots atjaunot uz desmit autoceļiem: uz trīs autoceļiem uz Latvijas–Igaunijas robežas un septiņiem autoceļiem uz Latvijas–Lietuvas robežas, uz prāmju iekšējām līnijām Rīgas ostā, uz Šengenas līguma dalībvalstu avioreisiem starptautiskajā lidostā “Rīga, kā arī plānota pierobežas režīma kontrole Latvijas Republikas–Lietuvas Republikas un Latvijas Republikas–Igaunijas Republikas pierobežā.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu netraucētu NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijas norisi un asamblejas dalībnieku darbu. Atbilstoši samērīguma principam robežkontroles pagaidu atjaunošana uz iekšējām robežām paredzēta ar teritoriālajiem ierobežojumiem un robežkontroles, imigrācijas kontroles pasākumiem atbilstoši riska analīzes rezultātiem.

Uz NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesiju Latvijā plāno ierasties NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kā arī apmēram 400 delegātu no NATO dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Plānots, ka Rīgu šā pasākuma ietvaros kopumā varētu apmeklēt līdz tūkstotim ārvalstu amatpersonu un viesu.

Saskaņā ar 2007.gada 6.decembra Tieslietu un Iekšlietu ministru padomes lēmumu par Schengen acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu no 2007.gada 21.decembra tika atceltas robežpārbaudes uz desmit Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējām robežām, tostarp arī uz Latvijas iekšējām robežām. Taču saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulu, ar kuru ievieš Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), var izņēmuma kārtā atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz 30 dienas.

Dalībvalstis saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksā paredzēto procedūru līdz šim vairāk nekā 80 reizes pieņēmušas lēmumu atjaunot pagaidu robežkontroli uz iekšējām robežām gadījumos, kad valstī notiek plaša mēroga pasākums. Piemēram, 2008.gadā lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējām robežām pieņēma divas dalībvalstis: 

• Austrija: sakarā ar Eiropas čempionātu futbolā no 2008.gada 1.jūnija līdz 2008.gada 1.jūlijam atjaunoja pagaidu robežkontroli uz iekšējām robežām (uz autoceļiem uz Austrijas–Čehijas robežas un starptautiskajās lidostās uz iekšējiem Šengenas līguma dalībvalstu avioreisiem);

• Somija: sakarā ar EDSO ministru padomes sēdi no 2008.gada 24.novembra līdz 2008.gada 5.decembrim atjaunoja pagaidu robežkontroli uz iekšējām robežām.

Savukārt 2009.gadā lēmumu par pagaidu robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām robežām pieņēma Itālija. Lēmums tika pieņemts sakarā ar G8 valstu vadītāju samitu.

IeM: Par kritiskās infrastruktūras apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību

4.martā Iekšlietu ministrija iesniegusi izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai laikus ieviestu Eiropas Padomes direktīvas 2008/114/EK prasības nacionālajos normatīvajos aktos, un tas paredz, ka tiek noteikta kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība, Ministru kabinets izveido nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju un nosaka tās uzdevumus, tiesības, sastāvu un darbības kārtību, par nozari atbildīgā ministrija nodrošina kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, precīzu robežvērtību noteikšanu, kas piemērojamas pārnozaru kritērijiem, katrā atsevišķā gadījumā, kā arī komunikācijas kārtību ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lai ieviestu Eiropas Padomes direktīvas 2008/114/EK (2008.gada 8.decembris) prasības par Eiropas Kritiskās infrastruktūras apzināšanu, noteikšanu, kā arī nepieciešamību izvērtēt aizsardzības uzlabošanu, ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kurā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību.

4.martā Saeima likumprojektu ir atbalstījusi 2.lasījumā.

Lai pārņemtu Direktīvas 2008/114/EK normas, Latvijai visi nepieciešamie pasākumi jāpabeidz līdz 2011.gada 12.janvārim.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

SM: Par drošības apliecības izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību

Turpmāk, lai saņemtu drošības apliecību, komercsabiedrībām, kuras darbojas dzelzceļa pārvadājumu vai infrastruktūras jomā, nebūs jāiesniedz reģistrācijas apliecības un izsniegtās licences kopijas.

To paredz 4.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumos Nr.616 “Drošības apliecības izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtība””. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina valdībā.

Līdz šim komercsabiedrībai bija jāraksta iesniegums un klāt jāpievieno gan reģistrācijas apliecības kopija, gan licences kopija attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē. Saskaņā ar grozījumiem minēto dokumentu kopijas vairs nebūs jāiesniedz, jo drošības apliecības izdevējiestāde no citām institūcijām pati var iegūt informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par kompleksu risinājumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās konkursa nolikumu

4.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās” nolikums.

Noteikumu projekts nosaka konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot energoefektivitāti komersantu ražošanas ēkām, ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām un ražošanas tehnoloģijām.

Konkursa ietvaros paredzēts atbalstīt energoefektivitāti paaugstinošus ieguldījumus esošajās tehnoloģiskajās iekārtās, atbalstīt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus, energoefektīvas apgaismes uzstādīšanu, ieguldījumu veikšanu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai un citas ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītas aktivitātes.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 9 839 256 lati.

Vienam projekta iesniedzējam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējuma apjoms ir 500 000 latu, bet minimālais finanšu apjoms – 20 000 latu.

Pēc tam, kad nolikums tiks apstiprināts Ministru kabinetā un atklātais konkurss oficiāli izsludināts, pieteikšanās termiņš projektu iesniedzējiem būs vismaz divi mēneši.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par higiēnas prasībām augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešai piegādei nelielā apjomā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”, ko 4.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā definēts to augu izcelsmes produktu sortiments, uz ko attieksies atvieglotās higiēnas prasības, kā arī šo produktu apjoms. Augu izcelsmes produktu nelielais apjoms, ko produktu ražotājs sezonā drīkst piegādāt tieši, noteikts šo noteikumu pielikumā, piemēram, sakņu dārzeņiem tie ir 3000 kg, kartupeļiem – 5000 kg, bet lapu dārzeņiem – 500 kg.

Norādītās prasības jāievēro kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājam un savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējam, kā arī bērzu un kļavu sulas ieguvējam augu izcelsmes produktu novākšanas, uzglabāšanas, transportēšanas un izplatīšanas laikā.

Noteikumu projektā ietverta prasība produktu ražotājam nodrošināt savāktā daudzuma uzskaiti, kā arī norādīta informācija, kas produktu ražotājam jāsniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī informācija, ko mazumtirdzniecības uzņēmums pieprasa no produktu ražotāja, pieņemot produktus izplatīšanai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa