Par Rīgas lidostas kapacitātes palielināšanu
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 3.martā, pārrunājot lidostas “Rīga” attīstību, aicināja valdību nekavēties ar tās infrastruktūras attīstībai nepieciešamā līdzfinansējuma piešķiršanu. Deputāti pauda pārliecību, ka ieguldījumi lidostas attīstībā ir būtiski, jo salīdzinoši īsā laikā dotu pozitīvu stimulu ekonomiskajai attīstībai.
“Sagaidīsim Satiksmes ministrijas aprēķinus par nepieciešamo ieguldījumu apjomu un to prognozējamo atdevi, lai ar šiem cipariem uzrunātu Ministru kabinetu,” skaidroja komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. “Ja valdība nenāks soli pretī, Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu lidostai nāksies aizņemties no bankām, un tas būs dārgāk.”
Rīgas lidosta ir būvēta 2,5 miljoniem pasažieru, taču jau pagājušajā gadā tā apkalpojusi vairāk nekā četrus miljonus. Starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters deputātus informēja, ka, veicot paplašināšanas darbus, pašreizējo pasažieru plūsmu iespējams palielināt vēl par vienu miljonu.
Savukārt, lai lidostas kapacitāti palielinātu ilgākā laika termiņā, nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” iecerējusi uzbūvēt atsevišķu termināli, kas darbu sāktu 2014.gadā, noskaidroja deputāti. Maksimāli ātri jāpanāk vienošanās starp lidostu un “airBaltic” par termināļa būvniecības nosacījumiem, piebilda komisijas priekšsēdētājs.
Lai veicinātu lidostas attīstību, deputāti uzsvēra arī nepieciešamību atļaut uzņēmuma vadības un darbinieku materiālu stimulēšanu. Šobrīd valdībai ir uzdots izstrādāt Ministru kabineta noteikumus valsts kapitālsabiedrību darbinieku prēmēšanai. Taču negatīva Finanšu ministrijas atzinuma dēļ nav atrisināts jautājums par uzņēmumu vadības materiālu stimulēšanu par labiem darbības rezultātiem. “Tā ir milzīga ekonomikas problēma un ilgtermiņā tautsaimniecībai var nest mīnusus,” norādīja V.A.Krauklis.
Lai lieki nekavētu lidostas un aviokompāniju darbību, jāpaātrina starptautisko drošības instrukciju pārņemšana Latvijas normatīvajā bāzē. Šobrīd ilgu laiku prasa instrukcijas tulkošana un tikai pēc tam tās tiek skatītas Ministru kabinetā, informēja “airBaltic” prezidents Bertolds Fliks. Lai paātrinātu apstiprināšanas gaitu, komisija būtu gatava iniciēt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Taujāts par sadarbību ar aviokompāniju “Ryanair”, K.Peters skaidroja, ka viņam nav zināmi iemesli, kādēļ uzņēmums izvēlējies bāzi izvietot Kauņā, jo Rīgā lidmašīnas apkalpošana ir vairākas reizes lētāka. Vienlaikus viņš skaidroja, ka kompānija saglabā lidojumus no Rīgas un, iespējams, piedāvās arī jaunus.
Komisijas deputāti vienojās pēc diviem mēnešiem vēlreiz diskutēt par lidostas attīstību un vērtēt progresu infrastruktūras paplašināšanas jautājumā.
Saeimas preses dienests