Par Pašvaldību savienības valdes sēdi
Ne velti Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) VIII kongresa noslēgumā tika pieņemta rezolūcija "Par pašvaldību finansēm". Ar tās tekstu precīzi var iepazīties "LV" vakardienas, 5.janvāra, numurā. Arī šobrīd, ne tikai 1998.gada 18.decembrī, LPS uzskata, ka ir svarīgas vairākas atziņas: pārsniedzot sākotnējo valsts budžeta ienākumu prognozi, nepieciešams palielināt dotācijas pašvaldībām; tāpat pašvaldībām ir jānosaka patstāvīga un stabila nodokļu bāze, izstrādājot objektīvu nodokļu prognožu noteikšanas procedūru; valsts kopbudžetā ir loģiski pakāpeniski palielināt pašvaldību budžeta daļu un tā joprojām.Par visu to un daudz ko citu vakar, 5.janvārī, runāja LPS valdes pirmajā šī gada sēdē, tamlīdz arī pirmajā Latvijas Pašvaldību savienības augstāko pārstāvju sanāksmē pēc VIII kongresa. Jo vairāk tāpēc, ka jau šodien, 6.janvārī, paredzēts sasaukt LPS domes ārkārtas sēdi.
Tās darba kārtībā būs tikai viens šimbrīžam būtisks jautājums — par grozījumiem Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā. Šādu dokumentu 1998.gada 29.septembrī parakstīja toreizējais Ministru prezidents Guntars Krasts un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Tur fiksētas vairākas sadaļas — pašvaldību pamatbudžets, pašvaldību speciālais budžets, pašvaldību finansu izlīdzināšana, pašvaldību aizņēmumi un garantijas, pašvaldību iespējas nodrošināt minimālās darba algas palielinājumu, arī par dotācijām pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Grozījumu būtība ir tāda, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada rudenī parakstīto protokolu ir pārskatītas 1999.gada valsts budžeta, kā arī pašvaldību budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, tāpat atsevišķos jautājumos puses ir panākušas papildu vienošanos. Ministru kabineta projektā, kas izklāstīts vairākās lappusēs, ir septiņi būtiski grozījumi, kas skar nodokļu un nenodokļu ieņēmumus, izdevumus, pašvaldību finansu izlīdzināšanu, iespējas nodrošināt minimālās algas palielinājumu.
Vakardienas sarunā, kā jau varēja gaidīt, diskusija divarpus stundu garumā izraisījās par LPS valdes attieksmi pret pašvaldību darbības normālai nodrošināšanai nepieciešamo 212 miljonu latu ieguldījumu un valdības piedāvātajiem 189 miljoniem. Kā diskusijā atzīmēja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, pašreizējie (iepriekšējie) aprēķini rāda, ka vismaz piecdesmi pašvaldībām vajadzēs savilkt jostas. Daugavpils rajona padomes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts bilda, ka viņš šajā sakarā aplēsis saviem pagastiem tikai 75 procentus nepieciešamā nodrošinājuma salīdzinājumā ar 1998.gadu, bet Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Kokars, turpinot sarunu, norādīja, ka šī novada pagastiem atvēlēts 102 000 latu mazāk nekā pērn.