Eiropas Komisija: Par tiesību nodrošināšanu uz taisnīgu tiesu

Tūrists no Itālijas, kas Zviedrijā iekļuvis satiksmes negadījumā, kuram tiesas procesā nav atļauts runāt ar itāliešu valodā runājošu advokātu, vai aizdomās turētais no Polijas, kuram Francijas tiesā netiek uzrādīts pret viņu izmantoto pierādījumu rakstisks tulkojums – tie ir tikai daži piemēri, kas var būt par cēloni netaisnam spriedumam, spriežot tiesu citā ES dalībvalstī. 9.martā Eiropas Komisija iesniedza tiesību aktu priekšlikumu, kas palīdzēs cilvēkiem īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu visā Eiropas Savienībā, nesaprotot tiesvedības valodu. ES dalībvalstīm būs pienākums nodrošināt aizdomās turētās personas ar pilna apjoma mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem. Tas ir pirmais no pasākumiem, kas paredzēti, lai izstrādātu vienotus ES standartus krimināllietās. Jaunais Lisabonas līgums ļauj ES veikt pasākumus, kas atbilstoši ES Pamattiesību hartai stiprina ES pilsoņu tiesības.

“Šodien mēs speram pirmo nopietno soli pretim tādai Eiropai, kurā taisnīgums nepazīst robežu. Neviens ES nekad nedrīkstētu izjust, ka viņa tiesības un aizsardzība ir ierobežota tikai tādēļ, ka viņš neatrodas savā dalībvalstī,” teica priekšsēdētāja vietniece un ES komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jautājumos Viviena Redinga. “Kā mēs varam radīt uzticību starp iestādēm, kurām būtu jāsadarbojas, lai sargātu mūs, ja nepārprotami negarantējam, ka ES valstis ievēro mūsu pilsoņu pamattiesības? Tiesiskums un drošība ir cieši saistīti. Tādēļ es ceru, ka saistībā ar šo priekšlikumu Eiropas Parlaments un Padome rīkosies ātri, lai nodrošinātu, ka pilsoņi neierobežoti var īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu, kā to garantē ES Pamattiesību harta.”

Aizvien vairāk eiropiešu ceļo, studē un strādā ārpus savas dalībvalsts. Tādēļ ir lielāka iespēja, ka tie varētu tikt iesaistīti tiesas procesos kādā citā dalībvalstī. Var gadīties, ka pret šādu pilsoni tiek izvirzīta kriminālapsūdzība, bet tas nesaprot un nerunā tiesu iestāžu lietotajā valodā. Neviena persona nevar pilnībā izmantot tiesības uz aizstāvību, ja tai nav saprotama procesā lietotā valoda, nav pilnīgs visu pierādījumu tulkojums un nav iespējams sazināties ar savu advokātu. Jaunais priekšlikums stiprina pilsoņu tiesības uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem trīs veidos.

Mutiskā tulkošana būs jānodrošina, sazinoties ar advokātiem, kā arī izmeklēšanas gaitā – piemēram, policijas pratināšanās, un tiesas procesos.

Lai nodrošinātu lietu taisnīgu izskatīšanu, minētajā priekšlikumā iekļauts jautājums par rakstisku tulkojumu nodrošināšanu svarīgākajiem dokumentiem, piemēram, aizturēšanas rīkojumam, apsūdzības rakstam, vai būtiskākajiem pierādījumiem. Pilsoņiem nevajadzēs paļauties tikai uz mutisku tulkojumu, kurā apkopots pierādījumu saturs.

Pilsoņiem ir jābūt tiesībām uz juridisku konsultāciju, pirms tie atsakās no tiesībām uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem. Nedrīkst kādu piespiest atteikties no savām tiesībām, ja tas nav konsultējies ar juristu.

Neatkarīgi no galīgā lēmuma, izdevumus par mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem segs attiecīgā dalībvalsts, nevis aizdomās turētā persona. Ja nebūs izstrādāts vienotu standartu minimums, tiesu iestādes nelabprāt vēlēsies saukt kādu tiesas priekšā citā valstī. Tādējādi ES noziedzības apkarošanas pasākumu, piemēram, Eiropas apcietināšanas ordera izmantošana, varētu būt apgrūtināta. Izsniegto Eiropas apcietināšanas orderu skaits ir pieaudzis no 6900 2005.gadā līdz 11 000 2007.gadā. Komisija uzskata, ka ES standartiem par tiesībām uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesībām uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem, nākotnē ir jāattiecas uz visiem šādiem apcietināšanas orderiem.

Komisija vēlas strauju progresu saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu

Direktīva, ar ko 9.martā nāca klajā Komisija, par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā, ir pirmā direktīva, kas stiprina krimināltiesības, kopš stājies spēkā Lisabonas līgums. “Šodienas priekšlikuma pamatā ir šajā jomā teicami veiktie sagatavošanās darbi Zviedrijas un Spānijas prezidentūras laikā,” teica ES komisāre tiesiskuma jautājumos V.Redinga. “Jaunajos apstākļos, ko radījis Lisabonas līgums, mēs patlaban vēlamies paātrināt procedūru saistībā ar šo nozīmīgo iniciatīvu par procesuālo tiesību aizsardzību Eiropā. Mans mērķis ir līdz vasarai panākt ambiciozu politisku vienošanos starp Parlamentu un Padomi par tiesībām uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, es aktīvi strādāšu kopā ar Eiropas Parlamentu un Spānijas prezidentūru.”

Priekšvēsture

Komisija 2009.gada jūlijā nāca klajā ar pamatlēmumu par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam 2009.gada 1.decembrī, visi pamatlēmuma priekšlikumi zaudēja savu spēku. ES valdības 2009.gada 30.novembrī lūdza Komisiju izstrādāt uz pakāpeniskuma principa pamatotus priekšlikumus, lai nodrošinātu vienotus ES standartus vairākos procesuālo tiesību veidos. Tādējādi Komisija pārveido minēto pamatlēmuma priekšlikumu par direktīvu. Citas jomas, kurās tiks strādāts turpmākajos gados ir: informācija par tiesībām un apsūdzību (2010.gada vasara); juridiskās konsultācijas pirms tiesas un tiesas procesa gaitā, juridiskā palīdzība; aizturētās personas tiesības sazināties ar ģimenes locekļiem, darba devējiem un konsulārajām iestādēm, kā arī neaizsargātu aizdomās turēto aizsardzība.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa