Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 9.martā

AM: Par NBS un ārvalstu bruņoto spēku kopīgām militārajām mācībām ārvalstīs

9.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2010.gadā”.

MK rīkojums izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko pamatu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību dalībai 26 militārajās mācībās ārvalstīs 2010.gadā.

Lai pilnveidotu un stiprinātu NATO dalībvalstu savstarpējo militāro sadarbību, NBS plāno piedalīties ASV, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Kanādā, Lietuvā, Norvēģijā, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā un Vācijā rīkotajās mācībās.

Dalību minētajās mācībās ir paredzēts segt no Aizsardzības ministrijas 2010.gada budžeta programmas “Nacionālie bruņotie spēki”. Mācībām paredzētā summa ir 346 258 lati.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu

Ministru kabineta sēdē 9.martā tika akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2010.gadam.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsver, ka šā gada plāna mērķis ir “ātrāk, lētāk un mazāk procedūru”, lai 2011.gadā “Doing Business” uzņēmējdarbības vides indeksā Latvija pakāptos līdz 25.vietai, bet 2013.gadā – 19.vietai.

Lai to sasniegtu, plānā kopumā iekļauti 23 pasākumi tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, ārējā tirdzniecība, nekustamā īpašuma reģistrēšana, elektroniskā pārvalde, būvniecības regulējuma pilnveidošana.

Plāns izstrādāts, ievērojot uzņēmēju aptaujas rezultātus un identificētās problēmas, kā arī Latvijas reitingu Pasaules Bankas “Doing Business” uzņēmējdarbības vides indeksā (DB indekss). Latvija DB indeksā šogad ieņem kopumā 27.vietu pasaulē.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvija atrodas pirmā ES dalībvalstu desmitnieka beigās – 10.vietā, apsteidzot Austriju, Nīderlandi un Franciju.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna svarīgākie pasākumi 2010.gadā:

• uzņēmējdarbības uzsākšanā: ieviest uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas sistēmu, samazināt pie reģistrācijas iesniedzamo dokumentu skaitu, ieviest oficiālo elektronisko publikāciju;

• nodokļu administrēšanā: samazināt dienu skaitu reģistrācijai par PVN maksātāju, ieviest fiksēto nodokli mikrouzņēmumiem, veicināt distribūcijas centru veidošanos;

• muitas administrēšanā: noteikt kravu novirzīšanas fiziskajai kontrolei kārtību, apvienot pieteikumu par tarifu kvotu un pārmaksāto nodokļu atmaksu, saīsināt nepreferenciālās eksporta izcelsmes sertifikāta izsniegšanas laiku;

• elektroniskajā pārvaldē: elektroniskā paraksta izmantošana (noteikt dokumentu oriģinālu un atvasinājumu izstrādāšanas kārtību, rekvizītu lietošanu), sagatavot rīcības plānu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā.

Izvērtējot 2009.gadā paveikto, kā nozīmīgākie pasākumi atzīmējami:

• Nodokļu politika un administrēšana: pilnveidota PVN administrēšanas sistēma – ieviests “kases princips” mikrouzņēmumiem (t.i., kases princips PVN maksāšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 70 000 latiem); atceltas pavadzīmes ar VID piešķirto numuru; vienkāršotas tranzīta muitas deklarāciju noformēšanas procedūras, internetbankā veikto maksājumu izdrukas tiek pieņemtas kā maksājumu apliecinošs dokuments.

• Maksātnespējas process: ar Grozījumiem Maksātnespējas likumā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš tika pagarināts līdz diviem gadiem; tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai nepieciešamais kreditoru balsu skaits samazināts no divām trešdaļām līdz vienkāršam balsu vairākumam; no Maksātnespējas likuma izslēgta prasība administratoram iesniegt apstiprināšanai tiesā kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

• Nekustamā īpašuma reģistrācija: nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatā izskata 10 dienu laikā (iepriekš 15 dienas); izziņa par nekustamā īpašuma nodokļu nomaksu papīra formā vairs nebūs jāiesniedz no 2010.gada 1.jūlija; visās zemesgrāmatu nodaļās ir iespējams norēķināties ar maksājuma kartēm, izmantojot POS terminālus.

• Būvniecība: izstrādāta Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcija; atceltas higiēnas prasības atsevišķiem būvju veidiem.

• Tūrisma joma: vienkāršota ārzemnieku deklarāciju aprites kārtība tūrisma operatoriem – no normatīvajiem aktiem svītrots iepriekš noteiktais 24 stundu termiņš aizpildīto deklarāciju iesniegšanai Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā vai elektroniskai iesniegšanai Valsts policijas mājaslapā internetā; atceltas tūrisma gidu sertifikācijas prasības.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par administratīvo šķēršļu mazināšanu kases aparātu lietošanā

9.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz grozījumus noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.

Lai novērstu kases aparātu lietošanu vietās, kur tā ir ekonomiski neizdevīga (tā iegādes un uzstādīšanas izmaksu dēļ), patentmaksas maksātāji būs atbrīvoti no kases aparātu lietošanas.

Par darījumiem saņemtā samaksa patentmaksas maksātājiem būs jāapliecina ar numurētu un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma.

Lai samazinātu patērētos laika un cilvēku resursus, kas nepieciešami kases aparāta žurnāla izdrukāšanai un glabāšanai, turpmāk kases aparātu lietotājiem, kas kases aparāta žurnālu sagatavo un glabā tikai elektroniski un ja kases aparāta žurnālā netiek reģistrētas kases operācijas, kases aparāta žurnāla datu izdrukāšana vairs nebūs jānodrošina katru mēnesi, bet gan pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma jāizsniedz kases aparāta žurnāla izdruku papīra formā par pārbaudei nepieciešamo laikposmu.

Tā kā šobrīd normatīvajos aktos noteiktā prasība attiecībā uz saņemtās samaksas (par kuru noformējama numurēta un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētā kvīts pēc darījuma partnera pieprasījuma) uzskaiti ieņēmumu uzskaites reģistrā rada būtisku administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, minētā norma noteikumos ir svītrota.

Lai novērstu aizvien pieaugošos pārkāpumus nozarēs, kurās pieaug skaidras naudas apgrozījums un arī nodokļu nemaksāšanas risks, noteikumos ir pārskatīti atbrīvojumi kases aparātu lietošanā.

Tā kā noteikumos ir pārskatīts to personu loks, kurām jānodrošina kases aparāta lietošanas uzsākšana, un lai dotu laiku noteikto pienākumu izpildei, noteikumu projektā iekļauts pārejas punkts, kas paredz, ka kases aparāta lietošana tiem nodokļu maksātājiem (izņemot vairumtirgotājus), kas līdz šim bija atbrīvoti no kases aparāta lietošanas, jāuzsāk ne vēlāk kā šā gada 1.jūlijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par papildu numuru policijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanai

9.martā valdībā atbalstīts Iekšlietu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.684 “Noteikumi par nacionālo numerācijas plānu”, kurā papildus paredzēts ieviest trīszīmju numurus Valsts policijai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Projektā paredzēts ieviest divus trīszīmju numurus – “110” Valsts policijai un “113” Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu katra operatīvā dienesta pieejamību un uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti, radot iespēju iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā bez starpposma (vienotā ārkārtējo notikumu numura 112) sazināties ar attiecīgo dienestu, izmantojot mobilos telefonus. Paralēli šiem numuriem iedzīvotājiem joprojām saglabāsies iespēja no fiksētā tālruņa izsaukt operatīvos dienestus, izmantojot īsos kodus 01, 02, 03, kā arī 112.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns ir gandarīts, ka beidzot, iesaistoties vairākiem dienestiem un ministrijām, šis jautājums ir atrisināts. I.Zitāns atzīmēja: “Gadījumos, kad cilvēkam ir nepieciešama konkrēta dienesta palīdzība, viņš varēs arī kontaktēties pa tiešo un nevajadzēs atkārtoti sniegt informāciju un gaidīt, kamēr savieno. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, kad ir notikušas avārijas, kā, piemēram, kad Valmierā bija plīsis gāzes vads, visi informēja par notikušo, 112 līnija bija pārslogota, bet šajā brīdī kādam, iespējams, bija nepieciešama tikai mediķu palīdzība, ko tagad varēs saņemt, pa tiešo zvanot uz 113. Taču gadījumos, ja vienlaikus nepieciešama vairāku operatīvo dienestu palīdzība, piemēram, kad noticis ceļu satiksmes negadījums ar cietušajiem, tad ieteicams zvanīt uz 112, jo šajā gadījumā uz notikuma vietu tiks nosūtīti visi nepieciešamie dienesti. Tāpat būtiski ir tas, ka tāpat kā visās Eiropas Savienības valstīs vienoto ārkārtējo notikumu numuru 112 iedzīvotāji un mūsu valsts viesi varēs izmantot gadījumos, ja nezina konkrēti, pie kura dienesta vērsties, vai neatceras tā numuru.”

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

KM: Par Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svētku pasākumu plānu un finansējuma tāmi

9.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svētku pasākumu plāns un tā īstenošanai nepieciešamais finansējuma apmērs.

Svētku pasākumu plānu un finansējuma tāmi izstrādāja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča vadītā Rīcības komiteja, kurā bija pārstāvēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ārlietu ministrija, Nacionālā radio un televīzijas padome, 4.maija Deklarācijas klubs, Latvijas Pašvaldību savienība, Valsts prezidenta kanceleja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Rīgas dome, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Valsts policija, Saeimas kanceleja, kā arī Ministru prezidenta birojs un atsevišķi bijušie Tautas frontes vadītāji.

Svētku programmā iekļauti vairāki pasākumi, kuri tiek īstenoti institūciju budžeta ietvaros. 9.martā MK sēdē apstiprinātais rīkojuma projekts paredz piešķirt 238 620 latu finansējumu no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atsevišķu pasākumu organizēšanai, kuru izdevumi nav bijuši ieplānoti institūciju budžetos un kurus atbalstījusi Valsts prezidenta Valda Zatlera izveidotā Goda komiteja un svētku organizēšanas Rīcības komiteja.

Finansējumu paredzēts piešķirt:

• Ārlietu ministrijai – 16 664 latus pārskaitīšanai SIA “PIX” brīvdabas fotoizstādes “Veltījums Latvijas Neatkarības deklarācijas atjaunošanai” organizēšanai Doma laukumā;

• Kultūras ministrijai – 31 712 latus, tajā skaitā Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūrai 24 412 latus svinīgā pasākuma pie Brīvības pieminekļa organizēšanai; biedrībai “Okupācijas muzejs” 2500 latu skolēnu semināra “Es un brīvība” rīkošanai; biedrībai “Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome” 4800 latu vēsturisko liecību izstādes “Baltijas neatkarības deklarācija 1990” rīkošanai;

• Latvijas televīzijai – 110 000 latus pasākuma “Neatkarības diena Latvijas novados Latvijas Televīzijā” nodrošināšanai no 2010.gada 1. līdz 4.maijam;

• Latvijas Universitātei – 21 680 latus zinātniskās konferences “1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti” organizēšanai;

• Vides ministrijai (Vides aizsardzības fonda administrācijai) – 40 000 latu, pārskaitīšanai biedrībai “Latvijas Olimpiešu klubs” projektam “Pēdas” Lielās talkas organizēšanai 24.aprīlī;

• Valsts prezidenta kancelejai 500 latu svētku publicitātes pasākumu nodrošināšanai;

• Valsts policijai 18 064 latus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai 2010.gada 4.maija pasākumu laikā.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par jaunu iniciatīvu jauniešu bezdarbnieku nodarbināšanai

Lai ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu sniegtu jauniešiem bezdarbniekiem iespēju iegūt pirmo darba pieredzi, valdība 9.martā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto jauno iniciatīvu jauniešu bezdarbnieku nodarbināšanai.

LM, pārskatot aktīvo nodarbinātības pasākumu “Kompleksie atbalsta pasākumi” saturu, to papildināja ar jaunu aktivitāti – jauniešu darba prakse, kas dos iespēju jauniešiem iegūt pirmās darba iemaņas.

Iesaistīties pasākumā varēs bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību, bet pēc izglītības pabeigšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai arī līdz dalībai pasākumā bija nodarbināti līdz sešiem mēnešiem. Praktizēties pie darba devēja varēs no 6 līdz 12 mēnešiem, katru mēnesi saņemot 120 latu stipendiju.

Plānots, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pieteikties pasākumam varēs, sākot ar maiju.

Turklāt Kompleksie atbalsta pasākumi tiek papildināti ar vēl vienu jaunu aktivitāti – bērnu pieskatīšana. Tas nozīmē: ja bezdarbnieks, kura apgādībā ir pirmsskolas vecuma bērns, iesaistīsies kādā no NVA piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, viņam pasākuma laikā (līdz sešiem mēnešiem) nodrošinās bērna pieskatīšanu.

Kompleksajos atbalsta pasākumos līdz šim tika paredzētas tādas aktivitātes kā individuālās speciālistu, grupu un karjeras plānošanas konsultācijas, darba prasmju attīstība darba vadītāja uzraudzībā, pasākumi personām atkarības problēmu risināšanai, darba terapija elementāro darba prasmju atjaunošanai vai apguvei, praktiska apmācība darba vietā 40 stundas nedēļā, pavadoņa, asistenta un surdotulka pakalpojumu nodrošināšana personām, kurām noteikta invaliditāte, u.c. Tomēr, izvērtējot šābrīža situāciju nodarbinātībā, minētās aktivitātes tiks aizstātas ar jaunajām iniciatīvām.

Komplekso atbalsta pasākumu īstenošanā kopumā tiks ieguldīti ESF un valsts līdzekļi – aptuveni 12 miljoni latu, līdz 2013.gadam sniedzot atbalstu gandrīz 14 tūkstošiem personu.

To paredz 9.martā valdībā pieņemtie grozījumi ESF aktivitātē “Kompleksie atbalsta pasākumi”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas projektu

Ministru kabinets 9.martā atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna iesniegto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030.gadam (“Latvija 2030”) projektu. Turpmākās diskusijas par Latvijas izaugsmes mērķiem 20 gadu perspektīvā notiks Saeimā, kurai būs jāpieņem gala lēmums par stratēģijas apstiprināšanu.

““Latvija 2030” pirmo reizi definē skaitļos izteiktus un sasniedzamus mērķus ilgtermiņā. Stratēģijas veidošana bija bezprecedenta plaša un atklāta kā process un nozīmīga sabiedrības līdzdalība,” atzīst LIAS redakcijas grupas vadītājs asoc. prof. Roberts Ķīlis.

Atzinīgi novērtējot ekspertu paveikto un plašo sabiedrības līdzdalību stratēģijas izstrādes procesā, ministrs E.Zalāns akcentē: ““Latvija 2030” sniedz iespēju vienoties par to, kādā Latvijā vēlamies dzīvot un kādi lēmumi jāpieņem jau šodien, lai rīt mēs varētu dzīvot labāk. Stratēģijas uzdevums ir iezīmēt valsts attīstības vadlīnijas, un no mums būs atkarīgs, vai izvēlēsimies dzīvot, strādāt un domāt “pa vecam” vai būsim gatavi mainīties, meklēt jaunus risinājumus un īstenot drosmīgus mērķus.”

Diskusijas par “Latvijas 2030” izvirzītajiem mērķiem un rīcības virzieniem tiks turpinātas Saeimā. Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija paredzējusi rīkot astoņas tematiskās diskusijas, aicinot tajās piedalīties attiecīgo nozaru ekspertus, valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus, nevalstiskās organizācijas. Viens no šo diskusiju mērķiem ir vienoties par mehānismu sekmīgai “Latvijas 2030” īstenošanai.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija apkopo galvenos valsts un sabiedrības ilgtermiņa uzdevumus ceļā uz vienotu mērķi – līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Stratēģijā eksperti piedāvā risinājumus, kā vislabākajā veidā izmantot un lietot Latvijas nacionālās bagātības – cilvēka, kultūras, ekonomisko, sociālo, dabas un vietas kapitālus. Līdztekus mērķiem un risinājumiem to sasniegšanai, stratēģija ir papildināta ar indikatoriem jeb rezultātiem, kas jāsasniedz īstenojot piedāvātos mērķus.

“Latvija 2030.gadā būs plaukstoša, aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens cilvēks varēs justies drošs, lepns un piederīgs Latvijai, šeit ikviens varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.

Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā,” šādi eksperti vienojušies formulēt Latvijas izaugsmes mērķi ilgtermiņā.

Iezīmējot Latvijas ilgtspējīgas attīstības galvenos rīcības virzienus tuvākajiem 20 gadiem, stratēģija vēršas pie dažādām sabiedrības grupām: iedzīvotājiem, mājsaimniecībām, valsts pārvaldes un privātā sektora. Apzinot globālās attīstības tendences un izaicinājumus, “Latvija 2030” iesaka risinājumus efektīvai un ilgtspējīgai kultūras, dabas, ekonomikas un sociālā kapitāla izmantošanai, jo īpaši izceļot Latvijas pamatvērtību – cilvēku.

Stratēģijas pirmā prioritāte ir Latvijas kultūras telpas attīstība, jo stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās vērtībās. Tā vieno un saliedē sabiedrību jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību radīšanai, kuras novērtē un pazīst arī pasaulē.

“Latvija 2030” pievēršas arī tādiem jautājumiem kā Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošana, kas nosaka nepieciešamību saglabāt cilvēkkapitāla vērtību un palielināt tā produktivitāti. Eksperti akcentē, ka investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, tai skaitā mazinot nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, sekmējot līdzdalību darba tirgū, uzlabojot veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības pakalpojumus un efektivitāti.

“Latvija 2030” aicina īstenot paradigmas maiņu izglītībā. Kvalitatīva, visa mūža garumā pieejama un uz radošumu orientēta izglītība ir 21.gadsimta nepieciešamība – tā ļauj reaģēt uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem un ir viens no priekšnoteikumiem ekonomikas modeļa maiņai, secināts stratēģijā.

Tāpat eksperti akcentē nepieciešamību pēc inovatīvas, ekoefektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas, kuras centrā jābūt uzņēmībai un uzņēmējdarbību atbalstošai videi. Latvijas dabas resursu vērtība un dabiskās vides pieejamība sniedz unikālu iespēju attīstīt “zaļo” ekonomiku un ilgtspējīgu patēriņu, veidot un saglabāt Latvijas kā “zaļas” valsts tēlu – valsts starptautiskās atpazīstamības būtisku sastāvdaļu.

Līdzās dabas kapitālam šobrīd nepietiekami novērtēts un izmantots ir arī Latvijas vietas kapitāls. Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, apdzīvojuma struktūra un sasniedzamība var kļūt par svarīgu valsts attīstības un konkurētspējas priekšrocību.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre

RAPLM: Par pašvaldību darbības atvieglošanu, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos

Ministru kabinets 9.martā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus tiesiskajā regulējumā, lai pašvaldības spētu samērot esošos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem.

Pašvaldībām likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikts ievērojams funkciju, uzdevumu un pienākumu apjoms, tajā skaitā noteikts regulējums kārtībai, kādā funkcijas un uzdevumi īstenojami, ko pašreizējās ekonomiskās situācijas un pašvaldību budžetu apstākļos nav iespējams pilnā apmērā īstenot.

Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi paredz, ka dabas lieguma zonā aizliegts no 1.aprīļa līdz 20.jūnijam organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuri nav iekļauti parka administrācijas un pašvaldības saskaņotā pasākumu plānā.

Grozījumi noteikumos paredz, ka Gaujas Nacionālā parka administrācijai nav jāsaskaņo pasākumu plāns ar vietējām pašvaldībām. Tāpat svītrota norma par noteikto pienākumu būvniecības vietas izvēli un būvprojektu gadījumā, ja paredzamā būvniecība Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā vai kultūrvēsturiskajā zonā var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, pirms pašvaldība izsniedz būvatļauju, saskaņot ar Gaujas Nacionālā parka administrāciju.

Turpmāk, ja paredzamā būvniecība dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā vai kultūrvēsturiskajā zonā var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, pašvaldība izsniedz būvatļauju tikai pēc tam, kad attiecīgajās teritorijās ir izstrādāts detālais plānojums, būvniecības vietas izvēli un būvprojektu iepriekš saskaņojot ar parka administrāciju.

Dabas parka “Pape” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumu grozījumi paredz, ka pašvaldībai iebraukšanas vietu (laivu bāzu) izvietojums un skaits, kā arī maksimālais pieļaujamais laivu skaits Papes ezerā nav jāsaskaņo ar Reģionālo vides pārvaldi.

Savukārt noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, par kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību paredz, ka vietējai pašvaldībai reizi pusgadā jāsūta dati Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai. Vietējai pašvaldībai jāsniedz informācija par klaiņojošo mājas (istabas) dzīvnieku izķeršanu, norādot dzīvnieku sugu, skaitu un rīcību ar tiem, konfiscēto vai izņemto mājas (istabas) dzīvnieku izmitināšanu, norādot dzīvnieku sugu, skaitu un rīcību ar tiem, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku izmitināšanu, norādot dzīvnieku sugu, skaitu un rīcību ar tiem, kā arī apglabātiem un kremētiem dzīvnieku līķiem, norādot dzīvnieku sugu un skaitu.

Grozījumi noteikumos noteic, ka vietējā pašvaldība noteikumos paredzētos datus Pārtikas un veterinārajam dienestam var nosūtīt reizi gadā.

Tāpat izstrādāti grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā. Likums paredz, ka karantīnas pasākumus citu infekcijas slimību izplatīšanās novēršanai ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs nosaka attiecīgās iestādes vadītājs pēc ārstniecības personas vai epidemiologa priekšlikuma vai saskaņā ar pašvaldības lēmumu.

Grozījumi paredz, ka karantīnas pasākumus nav nepieciešams noteikt, pašvaldībai pieņemot lēmumu, jo minētās funkcijas nodrošināšanai pietiek ar ārstniecības personas vai epidemiologa priekšlikumu.

Par Epidemioloģiskā drošības likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimā.

RAPLM: Par līdzfinansējuma palielināšanu pārrobežu sadarbības programmai

Ministru kabinets 9.martā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos, kas paredz palielināt Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” pieejamo līdzfinansējumu līdz 2,6 miljoniem eiro (1,83 miljoniem latu).

Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai nodrošinātu programmas līdzekļu efektīvu izmantošanu un sniegtu atbalstu papildus diviem apakšprojektu iesniegumiem par 135 362 latiem.

Finansējums tiek pārdalīts starp programmas aktivitātēm, tādēļ Ministru kabineta noteikumu grozījumu īstenošanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz veiktajām izmaiņām granta līgumā ar Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju par programmas īstenošanu.

Pārrobežu sadarbības programmas mērķis ir veicināt vienmērīgu un ilgtspējīgu Latvijas pierobežas reģionu sociālekonomisko attīstību. Apakšprojekti ir jāizstrādā un jāīsteno vismaz ar vienu sadarbības partneri no Dienvidigaunijas, Rietumigaunijas, no Lietuvas pilsētām – Klaipēdas, Telšiem, Šauļiem, Paņevēžas vai Utenas. Tāpat apakšprojektus var īstenot ar Krievijas pilsētu Pleskavu un Baltkrievijas pilsētu Vitebsku.

Pārrobežu sadarbības programmas atbalsta saņēmēji ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas un biedrības vai nodibinājumi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par jauniem noteikumiem atlīdzības izmaksai par nozaudētu pasta sūtījumu

Satiksmes ministrija izstrādājusi jaunu kārtību, kādā pasta komersants izmaksās atlīdzību par iekšzemes pasta sūtījumu nozaudēšanu, to satura bojājumu vai iztrūkumu.

Minētie Ministru kabineta noteikumi 9.martā apstiprināti valdības sēdē.

Ja persona iesniegs sūdzību atlīdzības saņemšanai par pasta sūtījumu nozaudēšanu vai bojāšanu, pasta komersants veiks pārbaudi un mēneša laikā pieņems lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai motivētu atteikumu to darīt.

Saskaņā ar Pasta likuma 44.pantu pasta komersants pamatotas sūdzības gadījumā ir materiāli atbildīgs par ierakstītu un apdrošinātu pasta sūtījumu nozaudēšanu; ierakstītu un apdrošinātu pasta sūtījumu satura bojājumu vai iztrūkumu; pasta pakas atpakaļsūtīšanu bez paziņojuma par tās neizsniegšanas iemeslu; neapdrošināto pasta paku nozaudēšanu, to satura bojājumu vai iztrūkumu.

Par nozaudētu ierakstītu vēstuļu sūtījumu neatkarīgi no tā satura un svara pasta komersants izmaksātu atlīdzību 20 latu apmērā un iekasēto tarifa summu. Par nozaudētu apdrošinātu pasta sūtījumu komersants izmaksātu atlīdzību pasta sūtījuma apdrošinājuma summas apmērā un iekasēto tarifa summu. Par nozaudētu neapdrošinātu pasta paku komersants izmaksātu atlīdzību, kuras apmēru aprēķinātu, summējot 30 latus par pasta paku un papildus trīs latus par katru kilogramu, un iekasēto tarifa summu.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, jo iepriekšējais regulējums zaudējis spēku.

SM: Par jaunu kārtību militārpersonu un militāro kravu dzelzceļa pārvadājumiem

Satiksmes ministrija izstrādājusi noteikumus militārpersonu un militāro kravu dzelzceļa pārvadājumiem, kas nosaka kārtību, kādā organizējama militārās tehnikas iekraušana, nostiprināšana un izkraušana, dažādu procedūru izpildīšana.

Tiesību akta projektā noteikti arī drošības pasākumi un īpašas prasības pavadzīmes aizpildīšanai un pavaddokumentos norādāmajai informācijai militāro kravu dzelzceļa pārvadājumos.

MK noteikumu projekts “Militārpersonu un militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu noteikumi” atbalstīts 9.marta valdības sēdē.

Minētie valdības noteikumi izstrādāti, jo līdz šim Latvijā nebija noteikta kārtība, kādā veicami militārpersonu un militāro kravu dzelzceļa pārvadājumi.

SM: Par ERAF finansējumu satiksmes drošības uzlabojumiem Rīgā

Apstiprināta kārtība, kādā tiks īstenota Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitāte “Satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā”, kurai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami 8,2 miljoni latu. Minētais tiesību akts nosaka atbildīgo un sadarbības iestādi, projektu iesniegumu atlases sākšanu, vērtēšanas kārtību un kritērijus, projekta īstenošanas nosacījumus. Paredzēts, ka apakšaktivitāti īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie un 9.martā Ministru kabinetā apstiprinātie “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.3.2. apakšaktivitāti “Satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā””.

Apakšaktivitātes mērķis ir uzlabot satiksmes drošību Rīgā – likvidēt “melnos punktus” jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas, uzlabot satiksmes vadības un kontroles sistēmu.

Finansējums pieejams infrastruktūras, rekonstrukcijas un attīstības darbiem, kā arī satiksmes organizācijas uzlabojumiem Rīgā, kas būtiski uzlabotu satiksmes drošību. Piemēram, krustojumu, tiltu un tuneļu būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai, kā arī satiksmes organizācijas līdzekļu (ceļa zīmes, drošības barjeras, satiksmes vadības sistēmas elementi u.c.) uzstādīšanai.

Projekta atbalstāmās darbības ietver arī dažāda līmeņa gājēju pāreju izbūvi, energoefektīva apgaismojuma izbūvi, gājēju un veloceliņu izveidi, sabiedriskā transporta pieturvietu izbūvi un citas darbības.

Pēc uzaicinājuma saņemšanas pašvaldība varēs iesniegt šiem noteikumiem atbilstošus projektu iesniegumus. Noteikumi paredz, ka projekti realizējami līdz 2015.gada 31.augustam.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par grozījumiem Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam

Lai aktualizētu transporta politikas mērķus un sasniedzamos rezultātus, atbilstoši pašlaik pieejamajiem un plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem ir veikti grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam. 9.martā valdības sēdē atbalstītajā MK rīkojuma projektā “Grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam” ir atjaunota informācija par sasniedzamajiem rezultātiem, turpmāko rīcību un pieejamo finansējumu transporta politikas īstenošanai tuvākajiem gadiem.

Pamatnostādnēs aktualizēta informācija par pieejamo dotāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un valsts budžeta līdzekļu apjomu ceļu infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai 2010.gadā.

Vienlaikus jāuzsver, ka finansējuma apjoms un sasniedzamie rezultāti laika periodam no 2011. līdz 2013.gadam var tikt precizēti atbilstoši valsts ekonomiskajai situācijai un nākamajos gados piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ar grozījumiem dokumentā tiek precizēti transporta attīstības pamatnostādņu politikas mērķi. Tie ir:

1) pieprasījumam un finansiālajām iespējām atbilstoša komfortabla un droša satiksme valsts autoceļu un dzelzceļa tīklā;

2) efektīvi un sabiedrības interesēm atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumi;

3) jūras transporta drošības nodrošināšana atbilstoši starptautiskajiem standartiem;

4) pastāvīgi augošs transporta un loģistikas pakalpojumu eksports, pieprasījumam atbilstoša ostu caurlaides spēja, konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšana ostās un iesaistītajā transporta ķēdē;

5) dinamiska gaisa transporta sistēma, kas nodrošina pieaugošu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Rīga kā gaisa satiksmes centrs tiešajiem un tranzīta pasažieriem.

Tomēr attiecīgo mērķu īstenošanai prognozētie rezultāti tiek plānoti atbilstoši tam līmenim, kādu iespējams saglabāt vai sasniegt ar pieejamajiem valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Pie iespējama autoceļu jomas finansējuma palielinājuma, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, no 2012.gada plānots izstrādāt plānu valsts vietējo autoceļu sakārtošanai.

SM: Par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli

Satiksmes ministrija (SM) precizējusi prasības autoceļu uzturēšanai un kritērijus autoceļu klases noteikšanai. Turpmāk VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) par valsts, bet pašvaldībām par savu autoceļu uzturēšanas pasākumiem informācija būs jāievieto savā mājaslapā.

Šādas izmaiņas paredz 9.martā valdībā atbalstītais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”.

Iepriekš par Latvijas autoceļu uzturēšanu LVC un pašvaldības informēja ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Taču turpmāk līdzekļu ekonomijas dēļ attiecīgā informācija tiks ievietota LVC un pašvaldību mājaslapā, un plašsaziņas līdzekļi pēc savas iniciatīvas varēs pārpublicēt aktualitātes autoceļu uzturēšanas jomā. Tiesību akta projekts paredz, ka ceļa īpašniekam jānodrošina autoceļu uzturēšana, ievērojot prasības, kas noteiktas konkrētai uzturēšanas klasei.

Autoceļu vai to posmu sarakstus ar noteiktām uzturēšanas klasēm pirms ziemas un vasaras sezonas apstiprina Satiksmes ministrija (valsts autoceļiem) un attiecīgā pašvaldība (pašvaldību autoceļiem). Turklāt ceļa īpašniekam atbilstoši pieejamajam finansējumam ir tiesības vasaras sezonā samazināt noteikumos paredzēto prasību līmeni par vienu uzturēšanas klasi.

Paredzēts, ka ceļa īpašnieks noteiktās uzturēšanas klases var nepiemērot, ja autoceļu uzturēšanai pieejamais finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu konkrētu prasību izpildi. Tādā gadījumā veic noteikumu projektā minēto autoceļu ārkārtas uzturēšanu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par ieteicamo biotīna diennakts devas mērvienību pārtikas preču marķējumā

Valdība 9.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”.

Izmaiņas noteikumos precizē ūdenī šķīstoša vitamīna biotīna ieteicamās diennakts devas mērvienību, nosakot, ka tā ir 50 mikrogrami. Tāpat noteikts, ka uzturvērtības un veselīguma norādes pārtikas preču marķējumā, noformējumā un reklāmā ir izmantojamas saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām.

ZM: Par kvotu kartupeļu cietes ražošanai

Valdība 9.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojumu “Par kartupeļu cietes ražošanas kvotas piešķiršanu”.

Saskaņā ar rīkojumu uzņēmumam SIA “Aloja-Starkelsen” ir piešķirta kvota kartupeļu cietes ražošanai 5778 tonnu apmērā. Šī kvota uzņēmumam piešķirta uz trim tirdzniecības gadiem – 2009./2010., 2010./2011. un 2011./2012. SIA “Aloja-Starkelsen” ir vienīgais kartupeļu cietes ražotājs Latvijā, un 2009.gadā tas saražoja 1853 tonnas kartupeļu cietes.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa