• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 10. marta rīkojums Nr. 140 "Grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.03.2010., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/206489-grozijumi-transporta-attistibas-pamatnostadnes-2007-2013-gadam

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.141

Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Jēkabpils pilsētas pašvaldības īpašumā

Vēl šajā numurā

12.03.2010., Nr. 41

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 140

Pieņemts: 10.03.2010.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta rīkojums Nr.140

Rīgā 2010.gada 10.martā (prot. Nr.12 22.§)

Grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam

1. Izdarīt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.518 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam") šādus grozījumus:

1.1. papildināt nodaļu "Ievads" ar sesto rindkopu šādā redakcijā:

"Pamatnostādņu 1.nodaļā raksturota transporta nozares situācija pirms pamatnostādņu izstrādāšanas – 2006.gadā. Pamatnostādņu īstenošanas rezultāti un no tiem izrietošās izmaiņas transporta nozarē 2007. un 2008.gadā ir apkopotas informatīvajā ziņojumā "Par Transporta attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam īstenošanas gaitu un aktualizēšanas nepieciešamību" (Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija sēde (prot. Nr.45 65.§)).";

1.2. izteikt 4.2.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"4.2. Apakšmērķi

1. Pieprasījumam un finansiālajām iespējām atbilstoša komfortabla un droša satiksme valsts autoceļu un dzelzceļa tīklā.

2. Efektīvi un sabiedrības interesēm atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumi.

3. Jūras transporta drošības nodrošināšana atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

4. Pastāvīgi augošs transporta un loģistikas pakalpojumu eksports, pieprasījumam atbilstoša ostu caurlaides spēja, konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšana ostās un iesaistītajā transporta ķēdē.

5. Dinamiska gaisa transporta sistēma, kas nodrošina pieaugošu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Rīga kā gaisa satiksmes centrs tiešajiem un tranzīta pasažieriem. Iespēju robežās atbalstīta reģionālo lidostu attīstība.";

1.3. izteikt 5.1.tabulu šādā redakcijā:

"5.1.tabula Sasniedzamie rezultāti transporta nozarē

Rezultāts

Rezultatīvie rādītāji

1.1. Politikas rezultāts
Valsts autoceļi un pilsētu tranzītielas sakārtotas darbspējīgā līmenī (vismaz apmierinošā stāvoklī esošo valsts autoceļu īpatsvars %) Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts galvenie autoceļi – 62 %
Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts reģionālie autoceļi ar asfalta segumu – 49 %
Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts vietējie autoceļi ar asfalta segumu – 59 %
Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts reģionālie autoceļi ar grants segumu – 63 %
Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts vietējie autoceļi ar grants segumu – 64 %
Darbības rezultāti
1.1.1. Izbūvēti un rekonstruēti TEN-T (valsts galvenie) autoceļi, attiecas arī uz šīs tabulas 1.2.punktā minēto politikas rezultātu Izbūvēti un rekonstruēti 103,9 km (tai skaitā 47,9 km – 2009.gadā pabeigtais projekts Jēkabpils–Varakļāni)
1.1.2. Sakārtoti reģionālie autoceļi, attiecas arī uz šīs tabulas 1.2.punktā minēto politikas rezultātu Rekonstruēti 330 km
1.1.3. Rekonstruētas pilsētu tranzītielas, attiecas arī uz šīs tabulas 1.2.punktā minēto politikas rezultātu Rekonstruēti 20 km
1.1.4. Uzlabota pilsētu satiksmes drošība, attiecas arī uz šīs tabulas 1.2.punktā minēto politikas rezultātu Īstenoti 100 pilsētu satiksmes drošības uzlabošanas projekti
1.1.5. Uzlabota lielo pilsētu infrastruktūra sasaistei ar TEN-T Īstenoti divi projekti
1.2. Politikas rezultāts
Paaugstināta ceļu satiksmes drošība Bojā gājušo skaita samazinājums, salīdzinot ar 2001.gadu, – 70 %
Darbības rezultāti
Darbības rezultāti ir noteikti Ceļu satiksmes drošības programmā 2007.–2013.gadam
1.3. Politikas rezultāts
Saglabāts vilcienu kustības ātrums, novēršot tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus Kravas vilcienu kustības vidējais tehniskais ātrums 42,8 km/h
Dzelzceļa satiksmes negadījumu relatīvais līmenis (šis līmenis ir skaitlis, kuru nosaka katrai konkrētai ES valstij. To pārskata reizi trijos gados. Šobrīd Latvijai ir noteikts 5,03x10-9. Minēto līmeni aprēķina Eiropas Dzelzceļa aģentūra)
Darbības rezultāti
1.3.1. Izbūvēti TEN dzelzceļa sliežu ceļi,
rekonstruēti TEN dzelzceļa sliežu ceļi
Izbūvēti sliežu ceļi 52 km garumā,
rekonstruēti sliežu ceļi 260 km garumā
1.3.2. Veikta Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora vilcienu kustības vadības sistēmas un ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas modernizācija Dzelzceļa koridora vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija – 100 % no projektā paredzētā (jāpabeidz 2010.gadā)
Ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas modernizācija – 100 % no projektā paredzētā (jāpabeidz 2010.gadā)
2.1. Politikas rezultāts
Nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamība pasažieriem ar īpašām vajadzībām, piemērojot autobusus, dzelzceļa stacijas Pasažieriem ar īpašām vajadzībām piemēroto autobusu īpatsvars reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos – 10 %
Pasažieriem ar īpašām vajadzībām piemēroto autobusu īpatsvars reģionālajos vietējās nozīmes pārvadājumos – 5 %
Pasažieriem ar īpašām vajadzībām piemēroto dzelzceļa staciju īpatsvars – 5 %
Darbības rezultāts
2.1.1. Veikta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju līgumsaistību izpildes uzraudzība, attiecas arī uz šīs tabulas 2.2.punktā minēto politikas rezultātu Pārbaudīto pārvadātāju īpatsvars (%) no kopējā pārvadātāju skaita – 15 % (starppilsētu pārvadātājiem – 100 %)
Apsekoto reisu īpatsvars (%) no kopējā pakalpojumu apjoma – 10 %
Finanšu izlietojuma pārbaužu skaits – 15 % (starppilsētu pārvadātājiem – 100 %)
2.2. Politikas rezultāts
Nodrošināta iespēja visiem iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darba vietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportu Pagastu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi reisi dienā, kas savieno pagastus ar novada centru, – 100 %
Novadu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi reisi dienā, kas savieno novadus ar reģiona centru vai galvaspilsētu, – 100 %
Darbības rezultāti
2.2.1. Uzturēts starppilsētu maršrutu tīkls
2.2.2. Sakārtota normatīvā bāze sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā Jā, līdz 2010.gada beigām
2.3. Politikas rezultāts
Palielināts pasažieru pārvadājumu pa sliežu ceļiem īpatsvars kopējā pasažieru pārvadājumu apjomā Dzelzceļa pasažieru skaita īpatsvars kopējā pasažieru pārvadājumu apjomā – 8 %
Darbības rezultāts
2.3.1. Iegādāto jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu skaits Septiņi dīzeļvilcieni, 34 elektrovilcieni
2.3.2. Pilsētu skaits (ārpus Rīgas), kurās uzlabota tramvaju pasažieru pārvadājumu sistēma

Divas pilsētas (Daugavpils, Liepāja)

3. Politikas rezultāts  
Iekļūšana Parīzes Vienošanās memoranda (PMoU) baltajā sarakstā Aizturēto Latvijas karoga kuģu skaits ārvalstīs pret inspekciju skaitu (%), tiecoties samazināt pārejas faktoru no 0,15 uz 0 vai negatīvu (nosacījums iekļaušanai baltajā sarakstā)
4.1. Politikas rezultāts  
Tranzīta kravu apgrozījuma pieaugums Latvijas ostās straujāks nekā konkurējošās ostās Tranzīta kravu apgrozījuma pieaugums – 10 %
Konteinerkravu un ro-ro kravu apgrozījuma pieaugums – 20 %
Darbības rezultāti
4.1.1. Īstenoti tranzīta un loģistikas iespēju popularizēšanas pasākumi, attiecas arī uz šīs tabulas 4.2.punktā minēto politikas rezultātu Starptautisko izstāžu skaits, kurās ar nacionālajiem stendiem piedalās Latvijas ostas un ar tranzīta biznesu saistīti uzņēmumi, – piecas gadā
Tirdzniecības misiju, semināru skaits, kuros Āzijas un Tālo Austrumu valstīs piedalās Latvijas ostas un ar tranzīta biznesu saistīti uzņēmumi, – divi gadā
Latvijas ostu un tranzīta pakalpojumu mārketinga pasākumu un informatīvo materiālu skaits – divi gadā
4.1.2. Uzlabota ostu infrastruktūra Lielo ostu skaits, kurās uzlaboti pievedceļi 2010.gadā, – divas (Ventspilī, Liepājā)
Lielo ostu skaits, kurās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju uzlabošanā, – trīs
Mazo ostu skaits, kurās uzlabota infrastruktūra, – trīs
4.1.3. Īstenots ostu informācijas sistēmas projekts
4.2. Politikas rezultāts
Distribūcijas pakalpojumu pieaugums uz citām ES dalībvalstīm Iekasētā muitas nodokļa pieaugums –par 30 %
Darbības rezultāti
4.1.1. attiecas arī uz šīs tabulas 4.2.punktā minēto politikas rezultātu
4.3. Politikas rezultāts
Paātrināta kravu autotransporta robežšķērsošana uz Latvijas–Krievijas robežas Vidējais stāvēšanas ilgums uz robežas nepārsniedz vienu diennakti
Darbības rezultāti
4.3.1. Ieviesta elektroniskā rindas vadība
4.3.2. Nodrošināta kravu autotransporta rindas novirzīšana uz stāvlaukumiem pie Terehovas RKP
5.1. Politikas rezultāts
Rīga – dinamiski augošs Baltijas reģiona un Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centrs Apkalpoto pasažieru skaits lidostā 2013.gadā:
6,8 miljoni pasažieru (tajā skaitā 5,3 miljoni nacionālās lidsabiedrības pasažieru)
Tranzīta un transfēra pasažieru skaits lidostā 2013.gadā:
3,75 miljoni pasažieru (tajā skaitā 3,74 miljoni nacionālās lidsabiedrības pasažieru)
Piecu jaunu lidsabiedrību ienākšana lidostā
20 jaunu lidojumu maršrutu ieviešana
Darbības rezultāti
5.1.1. Uzlabota starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūra Saskaņā ar nacionālās lidsabiedrības izaugsmes plāniem līdz 2013.gadam par 10 milj. palielināta starptautiskās lidostas "Rīga" pasažieru apkalpošanas kapacitāte
Veikta starptautiskās lidostas "Rīga" skrejceļa un perona paplašināšana un modernizācija, lai nodrošinātu 2013.gadā plānotās pasažieru plūsmas apkalpošanu
5.1.2. Noslēgti divpusēji starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi Noslēgti 14 jauni nolīgumi
5.2. Politikas rezultāts
Nodrošināts lidojumu drošības līmenis, kas atbilst starptautiskajiem standartiem Lidojumu drošības līmenis nav zemāks par ES valstu vidējo līmeni (nopietnu incidentu skaits uz pārvadājuma vienību)
Darbības rezultāti
5.2.1. Kvalitatīvi un savlaicīgi izmeklēti aviācijas nelaimes gadījumi un incidenti, tiek noteikti aviācijas nelaimes gadījumu, incidentu un starpgadījumu patiesie cēloņi 100 % no kopējā incidentu un nelaimes gadījumu skaita
5.2.2. Nodrošināta gaisa pārvadājumu tehniskās atbilstības un drošības standartu ieviešana 10 sertificētās aviosabiedrības
14 sertificētie lidlauki
Trīs sertificētie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji
11 sertificētās tehniskās apkopes organizācijas
Deviņas sertificētās lidotspējas uzturēšanas organizācijas
5.3. Politikas rezultāts
Sekmēta reģionālo lidostu (Liepāja, Ventspils, Daugavpils) attīstība Sagatavota tiesiskā bāze, kas ļauj reģionālajām lidostām pieteikties Kohēzijas fondu projektiem un attīstīt lidostu infrastruktūru
Darbības rezultāts
5.3.1. Lidostās veikta infrastruktūras izbūve un/vai rekonstrukcija Īstenojoties visiem nosacījumiem (iesniegti pieteikumi, nodrošināts nepieciešamais līdzfinansējums), izbūvēta jauna vai rekonstruēta esošā reģionālo lidostu infrastruktūra (atkarībā no atlases pieteikumā pieteiktā un atbalstītā)"

1.4. izteikt 6., 7. un 8.nodaļu šādā redakcijā:

"6. Rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kas atbilst nacionāla un ES līmeņa politikas plānošanas dokumentos noteiktajam, paredzami šādi rīcības virzieni:

1. Infrastruktūras kvalitātes uzlabošana

– Autoceļu uzturēšana un attīstība

– Dzelzceļa modernizēšana

– Ostu infrastruktūras (tai skaitā pievedceļu) attīstība

– Starptautiskās lidostas "Rīga" paplašināšana un reģionālo lidostu attīstība

2. Satiksmes drošības līmeņa paaugstināšana

– Ceļu satiksmes drošības pasākumu koordinācija

– Bīstamo kravu drošas aprites koordinācija

3. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana maršrutu tīkla valsts un reģionālajos vietējās nozīmes autobusu un vilcienu maršrutos

4. Tranzīta pakalpojumu veicināšana

– Tranzīta un loģistikas tirgus attīstības barjeru novēršana

– Valsts un tranzīta pakalpojumu popularizēšana

– Jaunu tirgu meklēšana

– Jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu ieviešana

– Speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana

5. Transporta politikas veidošana un īstenošana, pamatojoties uz pētījumiem un profesionāliem speciālistiem

7. Valsts pamatbudžeta un Eiropas Savienības fondu finansējums Transporta attīstības pamatnostādņu īstenošanai

7.1.tabula Paredzamais finansējums rīcības virzienu īstenošanai (milj.Ls)

 

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2007.– 2013. pieejamais ES fondu finansēj.

Infrastruktūras kvalitātes uzlabošana

   

 

 

     
VAF

194,3

235,8

121,8

89,7*

98,7*

0*

0*

t.sk. valsts vietējo autoceļu sakārtošana

12,0

12,0

0

0

0

0

0

Autoceļu attīstība (KF, ERAF)

77,5

70,9

40,2**

57,2***

14,5

0

0

426,9

Dzelzceļa modernizēšana (KF)

16,8

16,0

28,1

18,5

0

0

0

91,7

Ostu infrastruktūras (tai skaitā pievedceļu) attīstība (KF, ERAF)

6,5

6,5

7,1

5,3

0

0

0

117,6

Starptautiskās lidostas "Rīga" paplašināšana un reģionālo lidostu attīstība (KF)

4,0

5,3

0

0

0

0

0

51,7

Pētījumi (KF, ERAF, TEN-T)

1,5

0,4

2,9

2,2

0,7

1,9

0

0

Sabiedriskais transports (ERAF, KF)

0

0

0

0

0

0

0

114,1

Sabiedriskā transporta sistēmas attīstība
Dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta sniedzējiem

48,5

74,4

71,1

56,0*

53,5*

0*

0*

Tranzīta pakalpojumu veicināšana
Valsts un tranzīta pakalpojumu popularizēšana

0,03

0,03

0,03

0

0

0

0

Jaunu tirgu meklēšana

0,02

0,02

0,02

0

0

0

0

1. * Tabulā norādīts finansējums saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2010.gadam". Finansējuma apjoms 2011.–2013.gadam tiks noteikts turpmāko gadu budžeta projektu sastādīšanas procesā.

2. ** Tai skaitā 6,5 milj.latu – Valsts kases aizdevums.

3. *** Tai skaitā 22,6 milj.latu – Valsts kases aizdevums.

4. 2011.–2012.gada ES fondu finansējums tiek norādīts saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2010.gadam" (11.pielikums par ilgtermiņa saistībām). 2013.gadā nav iespējams prognozēt finansējumu, jo tas būs atkarīgs no 2010.gada budžeta izpildes rādītājiem.

5. Tabulā ir iekļauta informācija par 2000.–2006.gada un 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda, kā arī Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) budžeta projektu finansējumu.

8. Turpmākās rīcības plānojums

Plānojot turpmāko rīcību, jānodrošina atbilstība šādiem nacionālas nozīmes politikas plānošanas dokumentiem:

1) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564 "Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam");

2) Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns (LESIA) (Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojums Nr.123 "Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu");

3) ziņojums par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā (projekts);

4) Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2010.gadam (projekts).

Izdarot grozījumus, pamatnostādnēs tiek integrētas Pamatnostādnes 2.šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalstam 2008.–2015.gadam un Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005.–2014.gadam, tādējādi nodrošinot politikas plānošanas dokumentu hierarhijas optimizāciju, nezaudējot minētajos dokumentos noteiktos sasniedzamos rezultātus. Tie precizēti atbilstoši esošajiem un prognozējamiem valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī.

Turpmāka jaunu politikas plānošanas dokumentu izstrāde notiks, ja tas būs paredzēts Eiropas Savienības vai nacionāla līmeņa politisko vadlīniju dokumentos, kā arī ja tiks konstatēta problēma transporta nozarē, kuras risināšanai būs nepieciešama īpaša politika. Saistībā ar iespējamo autoceļu jomas finansējuma palielinājumu (uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī), sākot ar 2012.gadu, paredzēts izstrādāt plānu valsts vietējo autoceļu sakārtošanai."

2. Atzīt par spēku zaudējušu:

2.1. Ministru kabineta 2004.gada 29.septembra rīkojumu Nr.704 "Par Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnēm 2005.–2014.gadam";

2.2. Ministru kabineta 2008.gada 14.februāra rīkojumu Nr.64 "Par Pamatnostādnēm valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalstam 2008.–2015.gadam".

3. Satiksmes ministrijai iesniegt precizētās pamatnostādnes Valsts kancelejā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!