Eiropas Komisija: Par iniciatīvu “Eiropas mantojuma zīme”
Eiropas Komisija 9.martā ierosināja izveidot Eiropas mēroga iniciatīvu “Eiropas mantojuma zīme”.
Zīmes mērķis ir pievērst uzmanību objektiem, kas godina un simbolizē Eiropas integrāciju, ideālus un vēsturi. Lēmuma priekšlikumu par zīmes izveidi iesniegs pieņemšanai ES Ministru Padomē un Eiropas Parlamentā, un tas varētu stāties spēkā 2011. vai 2012.gadā.
“Domāju, ka Eiropas mantojuma zīme palīdzēs uzlabot sabiedrības izpratni par mūsu kopīgo, taču atšķirīgo kultūras mantojumu un sekmēs kultūras tūrismu un kultūru dialogu,” teica Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.
Komisijas priekšlikuma pamatā ir 2006.gadā izveidots valdību projekts, kurā piedalījās 17 dalībvalstis.
Paplašinot Eiropas mantojuma zīmi, lai tā kļūtu par Eiropas Savienības iniciatīvu, uzlabosies zīmes uzticamība, atpazīstamība un prestižs.
Pašreizējā shēmā zīmi ir saņēmuši 64 objekti, pamatojoties uz atlasi, ko veica atsevišķas dalībvalstis (saraksts iekļauts pielikumā). Zīme piešķirta ļoti dažādiem objektiem, piemēram, viena no Eiropas Savienības pamatlicējiem, Francijas valstsvīra Roberta Šūmana mājai Scy-Chazelles komūnā Lotringā un Gdaņskas kuģu būvētavai Polijā, kurā tika izveidota Varšavas pakta valstīs pirmā neatkarīgā arodbiedrība “Solidarnostj”, kas sekmēja notikumus, kuri ļāva apvienot kontinentu pēc aukstā kara beigām.
Ierosinātajā jaunajā shēmā paredzēts, ka ikviena no 27 dalībvalstīm jaunās Eiropas mantojuma zīmes saņemšanai varētu izvirzīt ne vairāk kā divus objektus gadā. Neatkarīgu ekspertu žūrija vērtētu kandidātobjektus un no katras valsts izvēlētos ne vairāk kā vienu objektu gadā, kuram piešķirs zīmi. Dalība shēmā būtu brīvprātīga.
Svarīgākie ieguvumi no Eiropas mantojuma zīmes būtu šādi:
• jaunas iespējas uzzināt par Eiropas kultūras mantojumu un demokrātiskajām vērtībām, kas ir Eiropas vēstures un integrācijas pamatā;
• labāka izpratne par Eiropas kultūras tūrismu, kas rada ekonomikas priekšrocības;
• skaidri un caurredzami kritēriji iesaistītajām dalībvalstīm;
• atlases un pārraudzības procedūras, kas nodrošinātu, lai tikai piemērotākie objekti saņemtu zīmi.
Ierosinātā ES Eiropas mantojuma zīme atšķiras no citām kultūras mantojuma iniciatīvām, piemēram, UNESCO “Pasaules mantojuma saraksta” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”, jo
• zīmei izvirzītu objektus, kam bijusi liela nozīme Eiropas Savienības vēsturē,
• objektus atlasītu, pamatojoties uz to simbolisko Eiropas nozīmes vērtību, nevis arhitektūras kvalitāti vai skaistumu;
• lielu uzmanību veltītu izglītošanas dimensijai, īpaši jauniešu vidū.
Objekti, kas pašreizējā shēmā saņēmuši Eiropas mantojuma zīmi
Šos objektus dalībvalstis atlasīja, valdībām veicot kopējus pasākumus. Lai nodrošinātu Eiropas mantojuma zīmes vispārīgo saskaņotību, objekti Eiropas Savienībā, kuriem zīmi piešķīra valdību iniciatīvas shēmā un kas vēlas saņemt jauno zīmi, būs jānovērtē no jauna, ievērojot jaunos kritērijus.
Valsts |
Objekts |
Beļģija |
Firstbīskapu pils Ljēžā (Liège) |
Keramika no Raeren pilsētas (vāciski runājošā kopiena) |
|
Arheoloģisko izrakumu vieta Ename pilsētā |
|
Arheoloģisko izrakumu vieta Coudenberg pakalnā |
|
Bulgārija |
Arheoloģisko izrakumu vieta Debelt ciematā |
Vasila Ļevska (Vassil Levski) memoriāls |
|
Vēsturiskā pilsēta Ruse (Rousse) |
|
Borisa Kristova (Boris Christoff) mūzikas centrs |
|
Kipra |
Nikosijas (Nicosia) nocietinājumi |
Kolossi pils |
|
Kourion antīkās pilsētas drupas |
|
Maršruts Trodos (Troodos) kalnos ar sešām baznīcām, kurās ir bizantiešu un pēcbizantiešu laikmeta freskas |
|
Čehija |
Kynžvart pils |
Tomáš Bat’a dzimšanas pilsēta Zlín |
|
Vítkovice ogļu raktuves Ostravas (Ostrava) pilsētā |
|
Antonīna Dvoržāka (Antonin Dvořák) memoriāls Vysoká u Příbrami ciemā |
|
Francija |
Klūnijas (Cluny) klosteris |
Roberta Šūmana māja netālu no Mecas (Metz) |
|
Pāvestu pils laukums Aviņjonā (Avignon) |
|
Grieķija |
Akropole Atēnās |
Knossos pils |
|
Arheoloģisko izrakumu vieta antīkajā pilsētā Poliochne |
|
Bizantiešu pilsētas Monemvasia drupas |
|
Ungārija |
Karaliskā pils Estergomā (Esztergom) |
Sigetvaras (Szigetvár) cietoksnis |
|
Debrecenas (Debrecen) reformētā koledža un lielā baznīca |
|
Višegradas (Visegrád) karaliskā pils |
|
Itālija |
Rosini, Pučīni un Verdi dzimšanas vietas |
Alčide de Gasperi (Alcide De Gasperi) dzimšanas vieta |
|
Ventotene sala |
|
Kapitolija laukums Romā |
|
Latvija |
Rīgas vēsturiskais centrs |
Rundāles pils |
|
Kuldīgas pilsēta |
|
Lietuva |
Mikaloja Konstantina Čurļoņa (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis) darbi |
Kauņas vēsturiskais centrs |
|
Žemaitijas (“Zemās zemes”) reģions un Krustu kalns |
|
Genocīda upuru (1940–1941) muzejs Viļņā |
|
Malta |
Katakombas Rabatas (Rabat) ciematā |
Polija |
Gdaņskas kuģu būvētavas |
Leha (Lech) kalns Gņezno (Gniezno) pilsētā (katedrāle, baznīca, pilis, muzejs) |
|
Svētā Vaclava un svētā Staņislava (St Vaclav un Stanislav) katedrāle Krakovā |
|
Ļubļinas pilsēta |
|
Portugāle |
Bragas (Braga) katedrāle |
Jēzus klosteris Setubalas (Setúbal) pilsētā |
|
Koimbras (Coimbra) universitātes centrālā bibliotēka |
|
Nāvessoda atcelšana |
|
Rumānija |
Arheoloģisko izrakumu vieta Istrijā (Istria) |
Cantacuzino pils Bukarestē |
|
Rumāņu koncertzāle (Athenaeum) Bukarestē |
|
Brankuzi (Brâncuşi) parks Târgu Jiu pilsētā |
|
Slovākija |
Pirmsromāņu laikmeta baznīcu arhitektūra, Svētās Margaretas baznīca Kopčany ciemā |
Červený Kameň pils |
|
Ģenerāļa Milan Rastislav Štefánik kapkalns Bradlo |
|
Slovēnija |
Svētā Gara memoriālā baznīca Javorca |
Franja slimnīca Dolenji Novaki ciemā |
|
Žale kapi Ļubļanā |
|
Spānija |
Aragonas kroņa arhīvs |
Yuste karaliskais klosteris |
|
Cap Finisterre pussala |
|
Kultūras centrs “Studentu rezidence” Madridē |
|
Šveice |
Svētā Pētera katedrāle Ženēvā |
La Sarraz pils |
|
Svētā Gotharda (St Gotthard) viesnīca |
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa