Par finansējumu gāzes un elektroenerģijas projektiem

Eiropas Komisija 4.martā atlasīja 43 enerģētikas projektus, kuri sniegs būtisku ieguldījumu ES ekonomikas atveseļošanā, kā arī palielinās mūsu energoapgādes drošību, izveidojot pārrobežu infrastruktūru. Ar šo lēmumu Komisija piešķir 2,3 miljardus eiro 31 gāzes un 12 elektroenerģijas projektiem. Šis ir jau otrais lēmums par finansējumu, īstenojot ekonomikas atveseļošanas plānu, kurš paredz gandrīz 4 miljardus eiro. Piešķirtā summa ir līdz šim lielākā, ko ES ir tērējusi enerģētikas infrastruktūrai.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu norādīja: “ES atveseļošanas plāna ietvaros mēs finansējam stratēģiskos ieguldījumus – tas ir īstermiņa stimuls, kas paredzēts ilgtermiņa mērķiem. Investīcijas maģistrālajā infrastruktūrā ne vien rosinās ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi, bet arī palīdzēs nodrošināt apkuri un elektroenerģiju iedzīvotāju mājokļos piegādes traucējumu situācijās. Nesenā gāzes krīze mums bija dzīves skola un viens no iemesliem, kāpēc nolēmām piešķirt ievērojamus līdzekļus jauniem enerģētikas infrastruktūras projektiem.”

Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers minēja: “Komisija ir vienojusies par līdz šim lielāko finansējuma summu enerģētikas projektiem. Esam atlasījuši svarīgākos projektus, kas palīdzēs izveidot integrētāku energotīklu Eiropā un tādējādi panākt vieglāk pielāgojamas enerģijas plūsmas pāri dalībvalstu robežām. Lai izpildītu Eiropas enerģētikas un klimata politikas mērķus, vajadzīgas lielas un riskantas investīcijas infrastruktūrā, kas tik drīz neatmaksāsies. Šābrīža ekonomiskajā situācijā šādi projekti var aizkavēties, Tāpēc ir īstais brīdis iesaistīties Eiropai, lai palīdzētu saglabāt virzību.”

Ar 4.martā pieņemto Komisijas lēmumu 910 miljoni eiro tiek piešķirti 12 elektroenerģijas starpsavienojumu projektiem un 1389 miljoni eiro – 31 gāzes cauruļvadu projektam. Izraudzītie projekti palīdzēs īstenot stratēģiskus investīciju projektus, kuru izpildi apdraudēja ekonomikas lejupslīde. ES līdzekļi tiek piešķirti kā līdzfinansējums līdz 50% papildus 22 miljardiem eiro privātā sektora investīciju. Projektu iesniedzēji 2,3 miljardus eiro saņems 18 mēnešu laikā.

Izraudzītie elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projekti atspoguļo ES prioritātes enerģētikā. Starp tām jāmin ES dalībvalstu starpsavienojumu pilnveidošana un nomaļo teritoriju, piemēram, trīs Baltijas valstu, Īrijas un Maltas, izolācijas mazināšana. Tiks veicināta gāzapgādes drošība, atbalstot divvirziena plūsmas projektus deviņās dalībvalstīs un “Nabucco” un “Galsi” projektus, kas ļaus dažādot gāzes importu.

Šīs investīcijas sniegs stimulu nodarbinātības palielināšanai un saglabās daudzus mazos uzņēmumus būvniecības un pakalpojumu nozarē. Vairāki miljoni iedzīvotāju iegūs drošāku energoapgādi, jo īpaši piegāžu traucējumu gadījumā.

Priekšvēsture

2009.gada martā ES rezervēja 3,98 miljardus eiro Eiropas ekonomikas atveseļošanas palīdzībai.

Ņemot vērā arī CO₂ uztveršanas un jūras vēja projektus, par kuru atbalstīšanu Komisija vienojās 2009.gada 9.decembrī, 97% Eiropas enerģētikas atveseļošanās programmas budžeta jau ir piešķirti konkrētām darbībām.

2010.gada martā Komisija sniegs ziņojumu Eiropadomei.