Funkciju audita komisija: Par uzņēmēju un izglītības iestāžu kontrolējošām institūcijām

10.martā notika Funkciju audita komisijas sēde, kurā turpināja izvērtēt starpziņojumus uzsāktajos auditos šādās jomās: uzņēmēju kontrolējošās institūcijās un izglītības iestāžu kontrolējošās institūcijās.

Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Inese Vaivare informēja Funkciju audita komisiju par izglītības iestāžu kontrolējošo institūciju audita starpziņojumu. Viņa norādīja, ka ir jāizvērtē izglītības iestāžu administratīvo prasību (ugunsdrošība, higiēna u.c.) kontroļu biežums un prasību adekvātums. Tāpat audita grupa atklāj, ka pastāv funkciju dublēšanās statistikas un informācijas pieprasījumos, apgrūtinot izglītības iestāžu darbu un veicinot izmaksas dažādu reģistru uzturēšanai. Pastāv arī funkciju dublēšanās licencēšanas un akreditācijas procesā starp institūcijām, kurām šī funkcija ir uzdota ar tiesību aktiem, un institūcijām, kuras īsteno padotības uzraudzību. Audita grupa atzina, ka pastāv dublēšanās starp valsts institūciju un pašvaldību veiktajām kontrolēm, radot dublējošo pārbaužu iespējamību. Starpziņojumā kā viena problēma tika izvirzīta vienotas sūdzību apstrādes sistēmas neesamība, un tā rezultātā sūdzības gadījuma pārbaudē ierodas vairākas iestādes apskatīt vienu un to pašu jautājumu. Funkciju audita komisija atzinīgi novērtēja audita grupas paveikto un vienojās, ka audita galaziņojums ir jāiesniedz līdz 2010.gada 1.maijam.

Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja vietniece Rudīte Osvalde informēja par uzņēmēju kontrolējošo institūciju audita starpziņojumu. Audita grupas darba pirmajā posmā tika apkopotas uzņēmēju akcentētās problēmas par kontrolējošo iestāžu sistēmiskas pieejas trūkumu, minot, ka pastāv normas, bet nav sistēmas, kā tās piemērot; nav vienotas datubāzes; samērīguma trūkums iestāžu prasībā iesniegt dokumentus dažu dienu laikā, savukārt izskatīšana ilgst vairāk nekā mēnesi; kā arī kontrolējošo iestāžu neprecīzas regulu interpretācijas, padarot tās stingrākas nekā citās valstīs. Uzņēmēji ir norādījuši, ka kontrolējošās iestādes pieprasa maksimālo prasību izpildi, kaut gan normatīvajos aktos prasība ir rekomendējoša. Tāpat tiek ieteikts iestādēm savā darbībā izmantot mazāk sodīšanas un vairāk konsultēšanas principus. Auditā tika konstatēts, ka iestādēs nedarbojas paļāvības un uzticamības princips, piemēram, nepieņemot elektroniski iesniegtus dokumentus, kā arī kopumā tiek uzsvērtas sarežģītās kontrolējošo iestāžu procedūras salīdzinoši ar ārvalstu praksi un nepietiekama sadarbība ar uzņēmējiem un starp valsts un pašvaldību institūcijām. R.Osvalde informēja Funkciju audita komisijas locekļus, ka, pamatojoties uz apkopotajām uzņēmēju izvirzītajām problēmām, tiks sagatavots galaziņojums ar rekomendācijām administratīvo šķēršļu un barjeru mazināšanā uzņēmējdarbībā līdz 2010.gada 1.jūnijam.

Funkciju audita komisija 3.martā izskatīja starpziņojumus par iestāžu atbalsta funkcijām un iestāžu informācijas tehnoloģiju un sistēmu uzturēšanas funkcijām.

Funkciju audita komisija ir izveidota ar mērķi veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti, sniedzot atbalstu valdības lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Funkciju audita komisiju vada Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Komisijā darbojas vairāku ministriju valsts sekretāri, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvji.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments