ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2010. gada 4. marta sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2010., Nr. 42 https://www.vestnesis.lv/ta/id/206572
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2010. gada 4. marta sēdes stenogramma (nobeigums)
Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 16.laidienā (“LV”, Nr.40, 11.03.2010.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja.
Vai varētu palūgt vēlreiz zvanu, jo ir tā kā laiks sākt?... Pārtraukums beidzies, bet zālē nav...
Tā, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 4.marta sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1693/Lp9 – “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.
Ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja, un tas paredz, ka šie grozījumi spēkā stājas vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nedevām”. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Roze.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5526B – ar likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”. Otrais lasījums, steidzams likumprojekts.
Saņemts viens priekšlikums. Tas ir no atbildīgās komisijas, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1417/Lp9). Komisija ir izskatījusi likumprojektu.
1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
Un 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1373/Lp9. Komisija saņēma un izskatīja četrus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Feldmane.
2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Feldmane.
3. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja, tāpēc ka komisija izstrādāja par pārejas noteikumiem atsevišķu likumprojektu un 18.februārī Saeima to pieņēma, un likums jau ir stājies spēkā 3.martā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Feldmane.
4. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Feldmane.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Aigars Štokenbergs.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1181/Lp9.
1. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs.
2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs.
3. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš, protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu.
A.Štokenbergs.
5. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs.
6. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs.
7. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs.
Tieši tāpat ir noticis ar 8. – labklājības ministra Auguļa priekšlikumu. Tas ir iekļauts komisijas priekšlikumā – 9.priekšlikumā – un atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Štokenbergs.
Visbeidzot 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās dienu. Tas ir atbalstīts. Taču man ir neliels komentārs tiem, kuriem nāksies šo likumu piemērot. Kā zināms, Saeima, kā jau likumdevējs, pati var sniegt likumu tulkojumu. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz 101.panta pirmās daļas 11.punkta nosacījumiem. Tie nozīmē, ka šim termiņam nav atpakaļejoša spēka, proti, termiņš nav attiecināms uz darbnespējas laiku pirms šā punkta spēkā stāšanās dienas.
Es aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs.
Un aicinu arī atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.5618. Uz trešo lasījumu saņemti divdesmit četri priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
3. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Porietis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
5. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
6. – deputāta Šadurska priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
9. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
11. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamās deputātes! Godātie
deputāti! Kolēģa Kārļa Šadurska iesniegtais 11.priekšlikums ir
skatāms plašākā kontekstā, kurš ietver deputāta Šadurska 12. un
13.priekšlikumu un atbildīgās komisijas priekšlikumu –
14.priekšlikumu. Priekšlikumi attiecas uz tādu ļoti retu
rakstveida darba žanru kā promocijas darbs. Promocijas darbs ir
doktora zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamais darbs.
2008.gadā promocijas padomēs tika iesniegti aptuveni 190
promocijas darbi, 2009.gadā – aptuveni 130. Esošā likuma
norma noteic, ka zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamie darbi
iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērstu
kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā, bet publiska aizstāvēšana
var notikt valsts valodā vai
svešvalodā.
Atbildīgās komisijas sēdē priekšlikuma autors uzsvēra, ka, aizstājot normu, kura paredz promocijas darba iesniegšanu un aizstāvēšanu valsts valodā vai svešvalodās, ar normu, kura paredz iesniegšanu un aizstāvēšanu valsts valodā vai Eiropas Savienības oficiālajās valodās, likumdevējs veicinātu Latvijas integrāciju Eiropas zinātniskajā telpā, jo viņa priekšlikums tuvinātu promocijas darba iesniedzēju angļu valodas lietošanai.
I.Pimenovs.
Tika arī uzsvērts, ka, ja atļausim disertāciju rakstīt jebkurā valodā, tad nevarēsim pieaicināt Eiropas valstu recenzentus, jo viņi sapratīs ne jebkuru valodu, bet tikai angļu. Bet spēkā esošā norma veicina angļu valodas lietošanu. Noteikti veicina. Un pēdējos divos gados promocijas darbi bija iesniegti galvenokārt angļu valodā.
Priekšlikuma autors savu ierosinājumu pamatoja arī ar to, ka, dodot tiesības rakstīt promocijas darbu jebkurā svešvalodā, nav izslēgti kuriozi, ka viens no eiropeisko izglītību ieguvušajiem cilvēkiem nevar saprast, par ko ir darbs. Šadurska kungs norādīja uz precedentu Latvijas Universitātē, ka tika iesniegti darbi kādā, kā saprotu, Tuvo Austrumu valodā. Taču priekšlikums nemaz neierobežo promocijas padomes attiecībā uz darbiem, kas iesniegti kādā eiropeiskā valodā, piemēram, ungāru valodā.
Ja apkopojam visus šos pierādījumus, tad kļūst skaidrs, ka priekšlikuma vienīgais mērķis ir stumt ārā no doktora zinātniskā grāda iegūšanas procedūras krievu valodu. Tieši to! Tāpēc nosauktie pierādījumi ir ļoti tuvu liekulībai. Vai promocijas darba iesniegšanas un aizstāvēšanas procedūra apdraud latviešu valodu? Jūs zināt, cik daudz promocijas darbu no 320 darbiem pēdējo divu gadu laikā bija iesniegti krievu valodā? Trīs.
Minētie priekšlikumi ir pazemojoši tiem Latvijā, kuri uzskata krievu valodu par savu dzimto valodu, un es lūdzu ņemt to vērā, kad jūs spiedīsiet pogas. Izstrādātajā likumprojektā šo priekšlikumu kopa ir kā darvas karote medus mucā, jo sašaurina promocijas darba sagatavošanas iespējas, nevis tās paplašina.
Aicinu negrozīt spēkā esošajā likumā 11.panta piekto daļu un tādēļ neatbalstīt 11.priekšlikumu, kā arī turpmākos – 12., 13. un 14.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
Es gribu gan norādīt, ka 11.priekšlikumā nav runāts par promocijas darbiem. Tas ir 12.priekšlikumā. Tā ka es aicinu deputātus runāt par konkrētiem priekšlikumiem. Mēs šobrīd debatējam par 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu.
Lūdzu, Cileviča kungs!
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Man pat šķiet, ka tas it kā nebūtu smuki – atkārtot vispārzināmās patiesības par zinātnes globālo raksturu un tā tālāk. Ko grib panākt mūsu kolēģis Šadurskis? Faktiski viņš grib ierobežot zinātnisko darbību. Grib ierobežot iespējas rakstīt disertācijas tādā valodā, kādā zinātnieks uzskata par pareizu. Izmisīgi cenšoties iznīcināt krievu valodas lietošanu Latvijā vai vismaz sašaurināt to, viņš faktiski ierobežo zinātnieku iespējas, samazina Latvijas zinātnieku konkurētspēju.
Es atceros, ka arī pirms divdesmit gadiem vai pat agrāk, kad es strādāju Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, mums bija garas diskusijas par to pašu tēmu. Un, kad vienam ļoti cienījamam zinātniekam uzdevu jautājumu, kādā valodā ir jāraksta zinātniskais darbs vai disertācija, viņš teica tā: “Labi darbi jāraksta angliski vai krieviski, tajās valodās, kurās lielākā daļa zinātnieku pasaulē tos var izlasīt, bet sliktos darbus vispār nevajadzētu rakstīt un publicēt.”
Katrai valodai ir sava funkcija. Gan katrā atsevišķā valstī, gan arī Eiropā un pasaulē. Es neredzu nekādu pamatojumu tam, lai patiešām mākslīgi ierobežotu Latvijas zinātnieku iespējas un līdz ar to veicinātu Latvijas zinātnes provincializāciju.
Mūsu cienījamais kolēģis Šadurskis kārtējo reizi politisko un ideoloģisko apsvērumu dēļ faktiski piedāvā kaut ko tādu, kas ir kaitīgs zinātniekiem.
Es uzskatu, ka šobrīd nav nekādu problēmu aizstāvēties visur kur, viss ir atkarīgs no jomas. Un faktiski, es domāju, arvien vairāk darbu tiks rakstīts tādās valodās kā, piemēram, ķīniešu. Un tā ir ļoti tuva nākotne, cienījamie kolēģi. Man negribētos kārtējo reizi konstatēt, ka mēs esam ļoti konservatīvi. Jaunie cilvēki patiešām mācās ķīniešu valodu, it īpaši tie, kas strādā jauno tehnoloģiju jomā, un arī raksta ķīniešu valodā, jo tur ir pieprasījums un tieši Austrumu valodās ir nākotne. Tā ir realitāte, bet mēs ar šādiem priekšlikumiem vienkārši darbojamies pret šīm pasaules tendencēm un vēl vairāk sašaurinām un samazinām Latvijas zinātnieku konkurētspēju.
Tā ka es domāju, ka akadēmiska brīvība ir patiešām fundamentāls jēdziens un, jo mazāk ierobežojumu mēs uzliksim, jo labāk. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienītie kolēģi! Tik tiešām par šo jautājumu mēs diskutējam jau kopš 1989.gada. Tāpēc es pievērsīšu uzmanību tikai vienai tēzei. Aptuveni citēšu: “Katrai valodai ir savas funkcijas.” Taču es ļoti ceru, ka cienījamais kolēģis negribēja teikt, ka latviešu valodas vieta ir virtuvē vai kultūras sfērā. Atgādināšu, ka valsts valoda pilnvērtīgi var pildīt savu statusu tikai tad, ja tā tiek lietota pilnīgi visās funkcijās – valsts pārvaldē, izglītībā, zinātnē un, protams, arī sadzīvē un virtuvē.
Un atgādināšu, ka promocijas darbs ir zinātnieka pētījumu kvintesence. Darbs, kuram parasti ir rokraksta tiesības, kurš tiek izdots dažos eksemplāros un kurā ir apkopota citu publikāciju pieredze. Un citas publikācijas, protams, var būt jebkurā valodā, jebkuras valsts zinātniskajā žurnālā, ja tas skaitās starptautiski citējams. Bet, protams, zinātniekam, kurš savu promocijas darbu aizstāv Latvijā, ir jābūt spējīgam par savu tematu veidot sakarīgu 150–180 lappušu tekstu latviešu valodā, pārzinot latvisko terminoloģiju. Un tieši tādēļ šis priekšlikums ir lietā un vietā. Tas nav pretrunā ar zinātnes globālo raksturu, un tas ir absolūti nepieciešams, lai latviešu valoda tik tiešām funkcionētu arī zinātnes un augstākās izglītības sfērā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es ļoti pateicos Cileviča kungam par mana vārda daudzināšanu šā priekšlikuma sakarā, bet, godīgi sakot, no Cileviča kunga runas neko daudz nesapratu... Ja jūs, Cileviča kungs, gribat atļaut aizstāvēt promocijas darbus ķīniešu valodā un ar to gribat palielināt Latvijas zinātnieku promocijas iespējas, tad, Cileviča kungs, es domāju, jūs stipri alojaties.
Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Šobrīd likuma redakcija paredz, ka publiska aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā. Mans ierosinājums ir – publiska aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Kāpēc šāds priekšlikums? Kā mēs visi zinām no vēstures, kādreiz zinātnes valoda bija latīņu valoda. Laiki ir mainījušies. Latīņu valodā šobrīd nepublicējas vairs neviens. Šobrīd par neoficiālu zinātnes valodu nenoliedzami ir kļuvusi angļu valoda. Arī jūsu pieminētie, Cileviča kungs, ķīniešu zinātnieki publicē rakstus angļu valodā. Arī Krievijas nopietnākie zinātniskie žurnāli... Nerunāšu spekulatīvi, bet runāšu par matemātiku, kuru pārzinu... Visi Krievijas žurnāli, kuri iznāk tādā jomā kā matemātika un kuri ir ar pasaules vārdu, vispirms iznāk krievu valodā un pēc tam, ar mēneša vai divu mēnešu intervālu, – ar precīzu tulkojumu angļu valodā. Un ļoti bieži par jauna atklājuma pirmās publikācijas datumu tiek uzskatīts nevis brīdis, kad žurnāls iznācis krievu valodā, bet brīdis, kad iznācis tulkojums angļu valodā.
Ir neskaitāmi piemēri no matemātikas vēstures: kāds prominents rezultāts ir nosaukts kāda Eiropas, Rietumeiropas vai ASV matemātiķa vārdā, bet ar piebildi gan, ka vispār šis rezultāts ir bijis zināms jau pārdesmit gadus iepriekš, kad tas ir ticis publicēts krievu valodā, piemēram, izdevumā “Kazaņas Universitātes Vēstis”.
Līdz ar to, lai radītu plašu publicitāti Latvijas zinātnieku pētījumu rezultātiem un lai ar mūsu promocijas darbiem varētu tiešām iepazīties zinātnieki visā pasaulē, ir ļoti ieteicama šī publikācija... darba aizstāvēšana un publikācija kādā no Eiropas valodām, kura – būsim reālisti! – pārsvarā gadījumu būs angļu valoda, ja tiks izvēlēta kāda cita valoda, nevis latviešu.
Tas ir par saturisko pusi.
Bet tagad, kolēģi, par tehnisko pusi. Es esmu iesniedzis vairākus priekšlikumus, un mēs šobrīd skatām 11.priekšlikumu. Un ir palicis vēl tātad 11., 12. un 13.priekšlikums, un tie visi ir daļēji atbalstīti un iekļauti komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.
Un es gribu uzteikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ļoti kvalificēto darbu. Es viesojos šajā komisijā, un mums bija tiešām ļoti saturīga diskusija par šiem jautājumiem, un, plaši uzklausot speciālistus, šie priekšlikumi tika redakcionāli precizēti, apkopoti un ietverti vienā – komisijas priekšlikumā, tas ir, 14.priekšlikumā. Kolēģi, es pateicos par jūsu atbalstu un, lai atvieglotu mūsu procesuālo darbību, atsaucu 11., 12. un 13.priekšlikumu, un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu garu, kas ir izteikts komisijas “burtā” – 14.priekšlikumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Lai arī priekšlikumi ir atsaukti, pieteiktās debates par tiem turpinās.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Kaut gan priekšlikums ir atsaukts, tomēr divas tēzes šeit skanēja no šīs tribīnes, proti, deputātes Druvietes apsvērums, kā arī kolēģa Šadurska apsvērums par to, kāpēc tomēr šis grozījums ir jāizdara. Es uzskatu – tas ir vietā. Tas ir jāpasaka, jo nākamais izskatāmais priekšlikums – 14.priekšlikums – prasa to pašu argumentāciju.
Es gribu cienījamo deputātu, cienījamās Saeimas, uzmanību pievērst faktam, ka esošais... ka nākamais izskatāmais priekšlikums nemaz neaizskar valsts valodas tiesības promocijas darbu sagatavošanas, iesniegšanas un aizstāvēšanas jomā. Nemaz! Nevienā burtā, nevienā komatā! Tas paliek tāds pats. Runa ir par to, vai ir iespēja izmantot kādas citas valodas, iesniedzot vai aizstāvot promocijas darbu. Atzinums, kuru mums sniedza Šadurska kungs, bija ļoti informējošs, interesants un emocionāli labi pasniegts, taču nav patiesībā virzīts uz to, lai aizstāvētu šo priekšlikumu, bet runā par angļu valodu un ir angļu valodas labā. Atkal – gan esošajā redakcijā, gan tajā redakcijā, kas tiks pieņemta vai noraidīta, – angļu valodai paliks tāda pati vieta, jo gan Eiropas Savienības valodu klāstā, gan visu svešvalodu klāstā angļu valoda atrodas. Runa ir par to, ka tiek sašaurināta to valodu telpa, kas ir ārpus... vispār ir noliegta, noraidīta tā telpa, kurā izmanto citas valodas, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Es nerunāju par ķīniešu valodu, bet runāju tikai par krievu valodu, kuru Latvijas iedzīvotāji izmanto tāpat kā latviešu valodu; par to es jau runāju.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamā Saeima! Katram šeit sēdošajam ir pilnīgi skaidra gan 11., gan atbildīgās komisijas iesniegtā 14.priekšlikuma būtība – sarežģīt dzīvi Latvijas krieviem, kas vēl paliek Latvijas zinātnē, izstumt viņus no šīs zinātnes. Kārtējais mēsls, ja godīgi runā. Un, izlasot šo Šadurska kunga priekšlikumu, var tikai lūgt, lai ātrāk viņš maina savu darba vietu... Eiropas Parlamenta diskusijā par šiem jautājumiem visi Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā savu vietējo retoriku krasi maina. Pat Roberts Zīle šodien var kalpot par normāla eiropeiska politiķa paraugu. Tādam lielam kuģim liela peldēšana.
Un es gribu pateikt, ka mūsu pārstāve Eiropas Parlamentā – Tatjana Ždanoka – strādā pie tā, lai visas mazākumtautību valodas...
Sēdes vadītāja.
Lūdzu, runājiet par priekšlikumu. Priekšlikums ir par publisku darba aizstāvēšanu.
V.Buzajevs.
Argumentēju savu nostāju pret šo priekšlikumu.
Kad visu minoritāšu valodas būtu atzītas par Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tad no Saeimas vairākuma nāktu vēl viens priekšlikums – izslēgt Eiropas valodas, lai paliktu tikai latviešu.
Aicinu šo cūcību neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Tas ir bezgala interesanti, ka mēs varam šeit diskutēt ilgi un nopietni, kaismīgi aizstāvot vai apstrīdot lietas, kas tomēr visā pasaulē ir vairāk vai mazāk saprotamas.
Minēšu jums vienu piemēru, lai nebūtu tukša runāšana. Markova procesu teorijā ir ļoti būtiska diferenciālvienādojumu klase, ar ko tiek aprakstīti Markova ķēžu stāvokļi ķēdēm ar nepārtrauktu laiku un diskrētu fāžu telpu. Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā tos pazīst kā Kolmogorova vienādojumus. Amerikā un Rietumeiropā tos pazīst kā Čepmena vienādojumus. Šodien beigu beigās ir vairāk vai mazāk panākta vienošanās, ka Krievijā tie tiek saukti par Kolmogorova-Čepmena vienādojumiem, citur pasaulē – par Čepmena-Kolmogorova vienādojumiem.
Godātie kolēģi! Izcilais krievu matemātiķis Kolmogorovs atklāja šos faktus, pierādīja šo teoriju vairākus gadu desmitus pirms Čepmena. Un iedomājieties tagad šādu situāciju: mans godātais kolēģis Buzajevs izdarīs pasaulslavenu atklājumu un publicēs to tikai latviski vai tikai krieviski, bet 20 gadus vēlāk kāds Tomsons-Džonsons vai vēl kāds izdarīs to pašu un nosauks to par Tomsona-Džonsona, nevis Buzajeva teorēmu.
Kolēģi! Nu taču rūpēsimies paši par saviem zinātniekiem un ļausim viņiem iziet ar cieņu un godu plašajā pasaulē!
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādājošs deputāts, gribu teikt lielu paldies Šadurska kungam, kurš iesniedza ļoti daudzus priekšlikumus, ieradās uz komisijas sēdēm un aizstāvēja savus priekšlikumus. Un es esmu viņa pozīcijās. Viņš pareizi darīja, jo esošajā redakcijā teksts skanēja pavisam citādāk: zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā. Tas nozīmē, ka, lūk, tajā – krievu valodā, par ko mēs te esam šodien tik daudz runājuši. Un atbildīgā komisija atrada pareizu formulējumu, un vairums vienojās par to.
Es gribu pasacīt vēl arī to, ka tagad, šodien, mēs pabeigsim skatīt Izglītības likumu, bet komisija ir jau aizsākusi darbu pie Augstākās izglītības likuma. Notika pirmā sēde šajā sakarā, un mēs esam nonākuši pašlaik taisni pie tiem punktiem, pie tiem pantiem, kuri runā par valodas lietošanu augstākajā izglītībā, un, protams, atkal būs pietiekami lielas debates. Es domāju, ka līdzīgi kā šeit, Izglītības likumā, kas ir faktiski jumta likums, mēs arī tur aizstāvēsim latviešu valodas pozīcijas.
Vēlreiz paldies, Kārli.
Sēdes vadītāja.
Paldies, Tabūna kungs.
Bet mēs patlaban skatām likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.
Tātad 11., 12. un 13.priekšlikumu iesniedzējs ir atsaucis.
Tātad, lūdzu, mēs turpinām ar 14.priekšlikumu.
J.Porietis.
14.priekšlikums ir summēts šo priekšlikumu rezultāts. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Es atbalstu kolēģa Šadurska patosu par angļu valodas lietošanu Latvijas zinātnē. Ar abām rokām! Tikpat efektīvi, kā tas tika darīts Latvijas zinātnē varbūt pēdējo simt gadu laikā, tas varbūt tiks darīts arī turpmāk, neatkarīgi no tā, vai būs vai nebūs pieņemti šie grozījumi. Angļu valodai mūsu zinātnē un mūsu zinātnes integrācijai Eiropas zinātnē neviens nedraud nevienu mirkli. Par to nav runa nemaz. Tāpat neviens nedz ar šiem grozījumiem, nedz ar esošo likuma normu nedraud latviešu valodai. Runa ir par to, ka tiek izstumtas no aktīvās lietošanas zinātnes jomā citas valodas, kuras līdz šim bija izmantotas un kuras Latvijas valstī izmanto vismaz 36 procenti no visiem iedzīvotājiem. Tikai par to ir runa, ne par ko citu.
Speciālisti, kuri tika aicināti piedalīties mūsu komisijas sēdē, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, kā arī Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns, apliecinājuši, ka galvenokārt visi pieteicēji, visi doktora zinātniskā grāda pieteicēji vai darbu iesniedzēji, to izdarījuši jau angļu valodā un neviens viņiem netraucēja līdz šim to darīt. Līdz ar to es uzskatu, ka runāšana par angļu valodu ir vienkārši, kā latvieši saka, tukšu salmu kulšana, vai ne? Runāsim par ko citu – par lietas būtību.
Vēlreiz atkārtoju: šis priekšlikums sašaurina zinātnisko darbu iesniegšanu un aizstāvēšanu, nevis paplašina. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidāms.
Es aicinu atbalstīt esošās normas saglabāšanu tādā pašā formulējumā, kādā tā ir šobrīd.
Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Jānim Eglītim.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es nepiekrītu ne pašreizējam likuma formulējumam, ne arī komisijas piedāvātajam variantam, jo mums patiesībā ir jādomā par Latvijas zinātnes prestižu un atpazīstamību. Taču 14.priekšlikums, komisijas priekšlikums, es domāju, nekādā ziņā neveicina Latvijas zinātnes atpazīstamību Eiropā un pasaulē, jo teorētiski... Iedomāsimies: jebkurā no Eiropas Savienības valstu valodām šeit var iesniegt disertāciju. Nu pārtulkos to izvērsto tekstu latviešu valodā. Nu, un kas no tā? Kāda starptautiska publikācija Latvijas zinātnei? Es domāju, ka faktiski nekāda.
Līdz ar to es apšaubu šīs normas lietderību. Un es domāju, ka Augstākās izglītības likuma projektā, ko skata Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir jāveic attiecīgās korekcijas. Un, manuprāt, disertācijas ir jāiesniedz vai nu valsts valodā, vai angļu valodā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nē, nē, nē! Balsojam!”)
Ābiķa kungs tomēr nevēlas debatēt.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Balsojam “par”, un miers!”)
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Būtībā jau es Eglīša kungam varētu piekrist. Vienīgā nelaime ir tā, ka angļu valoda ir pēc noklusēšanas kļuvusi par starptautisko zinātnes valodu. Nevienā normatīvā dokumentā angļu valoda nav izcelta iepretī citām Eiropas oficiālajām valodām. Līdz ar to mums ierakstīt mūsu normatīvajos aktos, ka valsts valodā vai angļu valodā, ir neiespējami. Turklāt, ja darbs ir, piemēram, par franču literatūru vai vācu valodniecības pētījumi, tad to būtu ļoti grūti rakstīt gan latviski, gan angliski.
Saprotams, ka saskaņā ar to formulējumu, kas ir piedāvāts 14.priekšlikumā, lielākā daļa darbu tiks iesniegti latviešu valodā vai, ja svešvalodā, tad angļu valodā. Nav nekādu problēmu, Eglīša kungs, ar šo redakciju, un es domāju, ka viss notiks absolūti vislabākajā kārtībā.
Atbalstīsim.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Uz šo lietu jāskatās drusku plašāk. Eiropa šobrīd tomēr ir reģions, kam ir... Eiropas Savienība ir reģions, kam ir jākonkurē ar citiem ļoti strauji attīstošamies reģioniem Austrumāzijā, Dienvidāzijā, jākonkurē ar Ziemeļameriku un tamlīdzīgi. Un ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības telpā varētu īstenot saskanīgu politiku ne tikai zinātnes jomā, bet arī daudzās citās jomās. Taču šobrīd sakarā ar to, ka Eiropas Savienībā ir daudzas jaunas dalībvalstis un arī vecajās dalībvalstīs ne visur labi zina svešvalodas, ir savstarpējas komunikācijas problēmas, kas traucē šai konkurētspējai. Šis komisijas priekšlikums vienkārši ir vērsts uz to, lai mēs labāk iekļautos Eiropas Savienības telpā un mūsu zinātnes lietas būtu konkurētspējīgākas līdz ar to.
Tāpēc es aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Porietis.
Kā jau tika minēts, komisijas darbā piedalījās gan zinātnieki, gan augstskolu pārstāvji, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un šo variantu atbalstīja. Vēl tikai gribu piebilst, ka te ir parādījies jauns teikums: publiskā aizstāvēšana filoloģijas doktora grāda ieguvei var notikt arī citā svešvalodā. Es domāju, ka šis priekšlikums ir kompromisa variants, un aicinu Saeimu to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 22, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
J.Porietis.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
Arī 21. – šīs komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Porietis.
Un 24.– deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Porietis.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 5, atturas – 16. Likums pieņemts.
J.Porietis.
Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes un augsti godātie kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
2. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
4. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču es uzreiz gribu paskaidrot, ka turpmāk ir atbalstīti daudzi priekšlikumi, ko ir iesniegusi deputāte Pētersone saistībā ar bibliotēkām. Juristi vienkārši uzskatīja, ka šeit, preambulā, faktiski... ka nebūtu šis priekšlikums jāatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jā, tiešām, jautājums par skolu bibliotēkām ir vairākos deputātes Karinas Pētersones priekšlikumos akcentēts. Es nerunāšu par visiem, bet vienkārši mēģināšu attiecībā uz šo priekšlikumu nedaudz paskaidrot un motivēt, kāpēc tas bija nepieciešams... un arī kāpēc šis priekšlikums varēja būt arī atbalstāms.
Izskatot likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā, ņemot vērā arī Juridiskā biroja ieteikumus, tika izņemtas nedaudzās normas par izglītības iestāžu bibliotēkām. Tomēr komisijā bija panākta vienošanās, ka uz trešo lasījumu šīs normas ir jāprecizē un jāiestrādā likumā. Tiekoties ar izglītības iestāžu vadītājiem, bibliotekāriem, kā arī asociāciju pārstāvjiem, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti iesniedza (Karinas Pētersones personā) priekšlikumus uz trešo lasījumu. Ieinteresētās puses norādīja, ka esošajā situācijā, kad krasi tika samazināts finansējums izglītībai, kad tika reorganizētas un likvidētas izglītības iestādes, bibliotēku pakalpojumu pieejamība tiek apdraudēta.
Taču, strādājot komisijā, saskārāmies ar lielu Izglītības un zinātnes ministrijas nevēlēšanos šīs normas iestrādāt likumā. Galvenie argumenti bija tie, ka nevajagot izcelt izglītības iestāžu bibliotēkas kā atsevišķu struktūru, jo tad arī citas struktūras ir jādefinē likumā. Turklāt bibliotēku darbību definē un koordinē Kultūras ministrija savā Bibliotēku likumā. Taču pēc vairākkārtējām sēdēm un ar Juridiskā biroja tiešu atbalstu tomēr izdevās daļēji šīs normas iestrādāt. Ir runa par pakalpojumu, ko ir tiesīgs saņemt izglītojamais. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka Izglītības likums attiecas arī uz augstākās izglītības iestādēm – tieši tā ir! –, kuras ir samērā autonomas, un ka nevajadzētu pieprasīt šo normu kā obligātu. Tomēr nebūtu pieļaujams tas, ka skolās bibliotēku pakalpojumi nebūtu pieejami vai būtu tikai daļēji pieejami skolēniem neērtā veidā, kā dažreiz tas sāk parādīties Latvijā, pie novadu vai pagastu nelielajām bibliotēkām.
Igaunijas Izglītības likumā ir konkrēta norma: skolās ir jābūt skolu bibliotēkām.
Nav iedomājama pilnvērtīga izglītības iestādes darbība bez izglītības iestādes bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt esošajā situācijā, pēc tiesībsarga atzinuma, valdība rupji pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 112.pantu, tas ir, tiesības uz bezmaksas izglītību. Kā piemēru varu minēt finansējumu mācību grāmatu iegādei – tikai 69 santīmi uz vienu izglītojamo.
Mūsdienās izglītības iestāžu bibliotēku nozīme ir jānostiprina. Tām ir jākļūst ne tikai par grāmatu krātuvēm, bet arī par metodiski informatīviem centriem.
Tāpēc uzskatām, ka, definējot to likumā, nenodarīsim nevienam ļaunumu (un tas arī nav nekāds politisks jautājums), bet tikai ar likumu precizēsim, kas tad ir izglītības iestādes bibliotēka, un palielināsim tās nozīmi. Turklāt tas ir saskaņots arī ar bibliotēku asociācijām. Tāpēc es domāju, ka deputātes Pētersones priekšlikumu vajadzētu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Godīgi cilvēki balso “par”!”) Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 18, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
9. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Ne jau tāpēc, ka šis priekšlikums būtu slikts, bet tāpēc, ka komisija uzskata, ka šobrīd, krīzes apstākļos, īstenot lietas, ko piedāvā “Pilsoniskā Savienība”, un termiņus, ko piedāvā “Pilsoniskā Savienība””... ka te ir pārāk optimistisks skatījums uz reālo situāciju.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es zinu, ka ar varu nevienu laimīgu padarīt nevar, tāpēc es neaicināšu veikt balsojumu par šo priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi, un acīmredzot šim priekšlikumam šobrīd Saeimā nav vairākuma atbalsta. Taču es gribu teikt dažus vārdus argumentācijas labad.
Taisnība jau ir Dzintaram, kad viņš saka, ka šobrīd mēs to īsti nevaram atļauties. Bet mani ļoti interesē, kāda būs Latvija, kad mēs sāksim rāpties ārā no tās ekonomiskās bedres, kurā šobrīd esam, un cik ātri mēs to spēsim paveikt. Un, proti, vai mēs spēsim radīt zināšanu ekonomiku. Un vai mēs ražosim produktus ar augstu pievienoto vērtību, un vai inovācijas būs tikai labskanīgs vārds bez satura, vai arī tam būs kāda dziļāka jēga.
Šobrīd mūsu valstī bezdarbs ir apmēram 19 procenti, vidēji. Ja mēs sadalām šos bezdarbniekus pēc viņu izglītības pakāpes un paņemam tā saukto svērto procentu atbilstoši katras grupas īpatsvaram (personas ar pamatizglītību, ar vidējo un ar augstāko izglītību), tad šie procenti ir šādi: grupā ar augstāko izglītību bezdarbs ir 8 procenti, grupā ar vidējo izglītību – apmēram 17-18 procenti, un grupā ar pamatizglītību – 28 procenti.
Godātie kolēģi! Gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, kas ir ieguvis tādu izglītības pakāpi, kādu valsts no viņa obligāti prasa, paliek bez darba. Zema izglītība ir vislielākais bezdarba risks. Padomāsim mazliet par to, ka harmoniski attīstās tās valstis, kurās sabiedrība nav ļoti dziļi polarizēta! Un šis priekšlikums ir tieši vērsts uz šīs polarizācijas mazināšanu, uz mūsu iedzīvotāju kopas harmonizēšanu, un es esmu absolūti pārliecināts, ka pie šīs diskusijas mēs atgriezīsimies tuvākajā laikā, un, jo drīzāk mēs to izdarīsim, jo pozitīvāk atrisināsim, jo labāk būs mums, kad mēs sāksim domāt par jaunu ekonomikas attīstību.
Bet, kā jau es sacīju, kolēģi, es neaicinu balsot.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Frakcija “Saskaņas Centrs” vienojās par to, ka atbalstīs šo priekšlikumu. Mēs piekrītam tam, ka budžetā trūkst naudas, lai nodrošinātu šo ļoti spēcīgo normu, bet mēs esam pārliecināti, ka drīz būs jauna Saeima, būs cits budžets, būs citi līdzekļi, un mēs darīsim... vismaz tie, kas būs tajā Saeimā... Es runāju tagad par tiem, kas vēlas, lai šī norma tiktu īstenota, lai tā būtu īstenota, jo patiešām mūsu bērnu, mūsu pusaudžu izglītība ir vienīgais resurss, kas var nodrošināt mūsu tautas un mūsu ekonomikas izaugsmi un uzplaukumu. Nekas cits, neviens mums nepalīdzēs, ja mēs paši sev nepalīdzēsim.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Droši vien no dažām politiskām frakcijām vai partijām mēs nākotnē sagaidīsim ļoti interesantus priekšlikumus. Bet, ja mēs gribam šos priekšlikumus iestrādāt likumdošanā, tomēr ir jāpadomā, kā mēs kompleksi to varētu risināt. Un vai vispār konkrētajā brīdī tas ir iespējams. Nākotnē – jā.
Es negribētu piekrist tam, ka, ja mēs ieviešam obligātu vidējo izglītību, mēs momentā sāksim risināt bezdarba problēmas. Tā tas nav. Tas ir cits jautājums.
Godīgi runājot, jāteic, ka par šādu priekšlikumu varbūt varēja runāt tajos “treknajos gados”, arī tajā laikā, kad izglītības un zinātnes ministrs bija Kārlis Šadurskis. Nez kāpēc no viņa puses mēs pašvaldībās tādus priekšlikumus neesam dzirdējuši. Pēkšņi nāk tāds priekšlikums.
Par bezdarba jautājumu. Jā, tiešām, – to jauniešu vidū, kuri ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem, esošajā situācijā, pēc Valsts nodarbinātības dienesta statistikas, ir liels skaits bezdarbnieku, laikam 27 tūkstoši. Un var spriest: jā, ja mēs viņus visus saliekam skolās, tad viņi turpinās kaut kā mācīties, iegūs akadēmisko vidējo izglītību vai arī profesionālo, un tādā veidā mēs kaut kā šo problēmu risināsim. Nav tas tik vienkārši! Pirmkārt, tas prasīs gan resursus, gan arī... Bet galvenais jautājums – kāpēc jaunieši kļūst par bezdarbniekiem? Mēs jau nevaram pamatizglītību nodrošināt pilnā apmērā, mēs nevaram izsekot līdzi tiem skolēniem, kuri sistemātiski neapmeklē skolu. Pieci procenti jauniešu vispār neiegūst pat pamatizglītību. Tāpēc mūsu izglītības sistēma pagaidām vēl nav gatava, pieņemot šo priekšlikumu, efektīvi strādāt.
Un vēlreiz par bezdarbu. Aktuālāk ir droši vien skolās tomēr atjaunot profesionālās orientācijas un profesionālās karjeras izglītības jautājumu aktualizēšanu. Tas ir svarīgāk, jo nav normāli, ka jaunieši iegūst vidējo izglītību, arī akadēmisko vidējo izglītību, bet nemaz nezina, kā viņi ieies darba tirgū. Pēc aptaujām spriežot, viņiem galvenais ir ātrāk izbraukt no šīs valsts. Piecdesmit procenti jauniešu, beidzot 12.klasi, vispār nezina, kur tālāk iet un kur doties.
J.Dukšinskis.
Domāju, ka risināt šos jautājumus ir aktuālāk nekā mehāniski, populistiski ieviest obligātu vidējo izglītību vai nākotnē varbūt arī augstāko un uzskatīt, ka līdz ar to visi jautājumi būs atrisināti. Tā tas nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es priecātos atbalstīt šo priekšlikumu, taču mani nedaudz māc šaubas, varbūt var kāds tās kliedēt, – vai mēs ar zemāka līmeņa normatīvo aktu varam uzstādīt augstākas obligātās prasības, nekā tas ir noteikts Satversmē? Var būt, ka varam. Bet man tomēr ir šaubas... Taču es piekrītu, ka debatēm par šo jautājumu ir jābūt, un, ja šīs debates sasniedz kaut kādu kopīgu rezultātu, tad tomēr vajadzētu to fiksēt Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā, kurā šobrīd ir teikts, ka pamatizglītība ir obligāta. Jā, šādu priekšlikumu mēs varētu nākotnē atbalstīt – ar piebildi, ka valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību obligātā programma ir valsts valodā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Jā, cienījamie kolēģi! Šī tiešām ir ļoti nopietna lieta, tāpēc es ļoti lūdzu jūs izturēties pret to ar nopietnību, kad veiksiet balsojumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Labi!”) Es tikai vēlreiz paskaidrošu komisijas nostāju.
Komisija ar izpratni izturas pret šo priekšlikumu, bet tas ir jāskata kontekstā ar pārejas noteikumiem. Iesniedzēji paredz, ka šī likuma sadaļa stātos spēkā jau 2011.gada janvārī. Komisija uzskata – un es domāju, ka jūs tam piekritīsiet –, ka šobrīd ekonomiskā situācija nav tāda, ka mēs varam šo likumprojektu īstenot dzīvē. Un diez vai, kā te teica Pimenova kungs, jaunā Saeima pēkšņi tiks pie lielas naudas, nezin kur atradīs kādas apslēptas mantas vai ko... Diez vai tas kaut ko mainīs.
Tāpēc es diemžēl aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 33, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
10. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Spēkā esošais likums nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Iegūst arī citās valodās, ja ir tādas izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Ierosinu starp citām valodām izdalīt Latvijas mazākumtautību valodas un noteikt, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst mazākumtautību valodās, ja tam ir pietiekams pieprasījums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Šis priekšlikums ir tiešā saskaņā ar Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību, ko Latvija ratificēja.
Konvencijas 14.panta 2.punkts nosaka, ka puses apņemas valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošināt personām, kuras pieder pie mazākumtautības, ja ir pietiekošs pieprasījums, līdzvērtīgas iespējas iegūt izglītību mazākumtautības valodā vai saņemt zināšanas savā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautības personas. Es uzsveru šos vārdus – ja ir pietiekošs pieprasījums. Un pievēršu deputātu uzmanību tam, ka priekšlikums nozīmē nevis mainīt valstī esošo sistēmu, bet gan uzdot valdībai izstrādāt kritērijus, kuri apliecinātu, ka izglītība mazākumtautības valodā ir pietiekoši pieprasīta, un nekas cits.
Šis priekšlikums nekaitē latviešu valodas kā valsts valodas statusam Latvijā, bet paplašina demokrātiskās iespējas izvēlēties katram bērnam izglītības valodu, tai skaitā arī Latvijā dzīvojošas mazākumtautības valodu. Uzreiz gribu atbildēt kolēģim, kas pieļauj, ka Latvijā mazākumtautības nav noteiktas. Likumā “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” valsts ir noteikusi, ko nozīmē termins “nacionālā minoritāte”. Līdz ar to šīs kopas definīcijas principus varam attiecināt arī uz valodu, kuru mazākumtautība lieto.
Lūdzu deputātus atbalstīt 10.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Mēs vārds vārdā varētu atgriezties 1999.gadā, kad šajā pašā zālē, tiesa gan, mēs ar Pimenova kungu tad diskutējām citos forumos, tika skarts jautājums, kas ir identisks ar to, ko mēs iztirzājam šodien. Tāpēc es neiešu dziļāk analīzē, kāpēc mūsu Izglītības likuma pants ir tieši tāds, kāds tas ir, bet norādīšu uz dažiem aspektiem, kurus šajā diskusijā nedrīkstētu ignorēt. Vispirms par Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju.
Vispārzināma patiesība, ka ir jālasa ne tikai pants, bet tad, ja starptautiski saistošam dokumentam ir oficiāli komentāri, būtu jālasa arī tie. Un tieši 14.panta komentāros ir skaidri noteikts, ka nav pieļaujami aizspriedumi pret oficiālās valodas apguvi vai mācībām šajā valodā. Tas gan, starp citu, neskar šo pantu, tas ir pilnīgi cita līmeņa fenomens, taču, ja tas tika pieminēts, tad nu būsim precīzi līdz galam.
Bet par šo ieteikumu. Kas tad īsti ir jauns? Piedodiet, pēc gara – nekas. Pēc burta – tiek papildināta 9.panta pirmā daļa ar faktu, ka, lūk, valsts valoda un mazākumtautības valoda tiek ietverta vienā pantā, kas jau pats par sevi tīri radikāli maina pieeju šiem jautājumiem. Tātad – valodu hierarhijai. Un šeit ir divi jautājumi, kuri pagaidām ir neskaidri.
Pirmais – šis pietiekošais pieprasījums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Un otrs jautājums – šī lieta tomēr ir pietiekami sarežģīta, lai par to lemtu Saeima un lai tas būtu ietverts likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos.
Tādi vārdi kā “pietiekošs pieprasījums” ir bez seguma. Zinām, cik daudz grūtību rodas, interpretējot kaut vai Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju vai Eiropas vai reģionālo minoritāšu valodu hartu. Līdz ar to šeit ir diezgan lielas iespējas plašākai interpretācijai. Un pats galvenais – šis likuma panta grozījums nedod neko pozitīvu, bet tikai atkal var pavērt vārtus nevajadzīgām diskusijām par valodu hierarhiju Latvijā.
Tātad aicinu neatbalstīt, jo mazākumtautību izglītības tiesības pietiekami tiek nodrošinātas esošajā likuma pantā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Jāatzīst, ka pašreizējā likuma 9.pantā ir viena zināma problēma, jo ir ļoti labi aprakstīta situācija ar valodas lietojumu pamata un vidējās izglītības pakāpē, savukārt šā panta ceturtā un piektā daļa runā par profesionālās kvalifikācijas ieguvi un akadēmiskā grāda... un zinātniskā grāda ieguves valodu.
Šeit trūkst vienas daļas, ko atbildīgā komisija ir ļoti sekmīgi atrisinājusi savā priekšlikumā – 12.priekšlikumā –, ieviešot 3.1 daļu un līdz ar to ļoti eleganti un skaisti pabeidzot šo 9.pantu.
Godātie kolēģi, es aicinu neatbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu, jo Druvietes kundze jau norādīja uz vairākām problēmām, un es vēl no savas puses gribu piebilst, ka Pimenova kunga redakcija ir ļoti divdomīga un tur tiešām nevar saprast, par kurām izglītības pakāpēm viņš runā, vai ietver arī augstāko izglītību. Un, ja tā, tad tur ir tikai terminoloģiskas problēmas, jo augstskolām mums nav izglītības programmas, mums nav tāda jēdziena “mazākumtautību izglītības programma”, augstskolās mums ir studiju programmas un studiju priekšmeti. Savukārt ministrija nu nekādi nevar diktēt augstskolai, kādā valodā kādu studiju priekšmetu pasniegt.
Tā ka es aicinu to neatbalstīt.
Savukārt par 11. – “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikumu, kurš faktiski ir atbalstīts un iekļauts manis pieminētajā komisijas priekšlikumā, es neaicinu balsot, jo galvenās idejas, manuprāt, atbildīgā komisija ir ļoti veiksmīgi iestrādājusi savā – 12.priekšlikumā.
Tātad par 10.priekšlikumu aicinu balsot “pret”, par 11.priekšlikumu balsojums nebūtu vajadzīgs, bet 12.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Prezidij! Deputāti! Cienījamā bijusī ministre runāja par pirms 11 gadiem notikušo diskusiju ar Igoru Pimenovu, tikai aizmirsa vienu lietu, ka 2005.gadā Saeima tomēr ratificēja Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību – pēc pēdējo 10 gadu debatēm, ar atrunām, bet tomēr ratificēja. Un, ja nemaldos, par izglītību ir runa 14.pantā, un noteikti šis pants tika pieņemts bez jebkādām atrunām. Praktiski zināmā mērā šie konvencijas panta teksti arī ir uzrakstīti ar cienījamā Pimenova kunga roku.
Līdz ar to, kad jūs runājat par
kādām pretrunām šajā priekšlikumā, jūs kritizējat nevis Pimenovu,
bet visu Eiropu un visas valstis, kas kopā ar Latviju šai
konvencijai pievienojās. Un ne jau pirmo reizi šeit kolēģi nevar
saprast konvencijas jēdzienu “pietiekošs pieprasījums”, bet visi,
kas sēž Saeimā, šeit 2004.gadā šo pietiekošo pieprasījumu redzēja
tieši ielās blakus Saeimas ēkai. Tie bija 10 tūkstoši
krievu
skolēnu.
Man šķiet, ka Pimenova kunga priekšlikums ir pilnībā atbalstāms un runā ne tikai par konvenciju. Praktiski tas zināmā mērā atjauno 1919.gadā pieņemto pirmās Latvijas Republikas Izglītības likumu. Tomēr jūsu senči bija gudrāki nekā pēcteči, kurus var novērot šeit zālē un kuri negrib nacionālo saskaņu pat dziļas krīzes laikā. Un zināmā mērā atņem Latvijai visas attīstības iespējas. Es tomēr aicinu saskaņot visas nacionālās nesaskaņošanas un šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs.
Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka visi ir ļoti noguruši un ir grūti dienas otrajā pusē skatīt vēl vienu tikpat smagu likumu kā Imigrācijas likums. Un uzmanību varbūt nav tik viegli koncentrēt uz šādiem ļoti precīziem, juridiski konkrētiem jautājumiem. Es to saprotu, tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumam, jo tieši šis likums ir tas likums, kurš nosaka Latvijas likumdošanas konstrukciju, nodrošina gan mieru, gan integrāciju mūsu sabiedrībā, mūsu valstī.
Par apsvērumiem, kurus minēja kolēģi Druviete un Šadurskis. Es savā priekšlikumā izmantoju to valodu, to loģisko valodu un to loģiku, kuru izmantoja mūsu valsts un Saeima pirms 11 gadiem, pēc tam 2004.gadā, negrozot šajā valodā nevienu pantu, nevienu domu. Vienīgais... tātad, ja ir pretrunas, tad šīs pretrunas ir jau pārmantotas no esošās redakcijas. Vienīgais jauninājums ir šāds. Es rosinu nodrošināt mazākumtautībām garantijas mācīties savā dzimtajā – mazākumtautības valodā, ja ir pietiekošs pieprasījums, un deleģēt valdībai noteikt attiecīgos kritērijus, lai valdība, lai izpildvara domā, ko tas nozīmē – pietiekošs pieprasījums. Mūsu darbs jau tika izdarīts, kad mēs ratificējām Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju. Tagad nākamais solis jāsper valdībai. Tikai šo soli es arī aicinu valdībai deleģēt.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka neapzināti, turklāt šajā gadījumā neapzināti to dara abu pušu deputāti, kas aizstāv divus viedokļus – pamatnācijas viedokli un krievu un krievvalodīgo viedokli –, jauc vienu jēdzienu – “nacionālā minoritāte”. Neapgalvoju, ka man ir pilnīgi simtprocentīga patiesība, bet es šīm lietām sekoju līdzi. Nepārtraukti. Līdz šim ne Eiropā, ne pasaulē, ne reģionu mērogā, nevienā vietā nav, cik man zināms, noslēgta konvencija, kurā būtu vienotība par to, kas ir kādas valsts nacionālā minoritāte. Vēsturiskie apstākļi jau nosaka katrā valstī to, ka nevar nonākt pie šādas konvencijas un šādas vienprātības.
Arvien vairāk, kā esmu lasījis pat beidzamajos mēnešos, dominē uzskats, ka nacionālā minoritāte ir kādā valstī tāda mazākumtautība, kura dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā, kur tā ir radusies, attīstījusies un turpina dzīvot, un kurai nav savas valsts. Pilnīgi pareizi! Latvijā tādi ir lībieši. Un pārējie ir tikai mazākumtautības. Bet arī par jēdzienu “mazākumtautība” ir vērts runāt. Nekur starptautiskajās konvencijās vēl nav noteikts, kas ir mazākumtautība. Un tas ir atkal atkarīgs tikai no mūsu pašu – šinī gadījumā latviešu, jo mēs šajā zemē vēl esam vairākumā, – no mūsu pašu viedokļa, kas ir mazākumtautība.
Lūk, konkrēti piemēri. Vācija un turku jautājums. Es jau esmu šeit runājis par to lietu, bet “Saskaņas Centrs” un PCTVL cilvēki diemžēl negrib to atkārtoti dzirdēt. Proti, 1959.gadā abas valstis noslēdza līgumu par turku viesstrādnieku ieplūšanu Vācijā, un, kā zināms, tagad viņu skaits sasniedz jau 2,5 miljonus. Un tā ir mazākumtautība arī vācu uztverē, bet joprojām... 21.gadsimta sākumā, ja nemaldos, 2002. vai 2003.gadā, pirmajai turku skolai pēc turku lūguma, pēc Berlīnes turku lūguma (Berlīne ir otra lielākā turku apdzīvotā vieta Eiropā!), piešķīra trešdaļu no skolai nepieciešamajiem līdzekļiem. Par pārējo daļu turkiem pateica: rūpējieties paši par savu skolu.
Tā ka, redziet, “Saskaņas Centram” un PCTVL šeit nevajadzētu visu laiku runāt par mazākumtautībām un tās uzsvērt.
Mūsu mazākumtautību jēdziens arī nav nekur definēts, skaidri noteikts, un tas ir ļoti pareizi un ļoti labi, jo arī starptautiski, vēlreiz uzsveru, tas nav izdarīts.
Kāda Latvijā ir situācija ar mazākumtautībām? Bēdīga. Iepriekšējā tautskaitē Latvijā cilvēkiem tika uzdots jautājums, kāda ir viņu ģimenes valoda, respektīvi, pie kādas tautības viņi sevi pieskaita, kāda ir dzimtā valoda. Atbilstoši tam, kā tur ir definēts, mums bija 102 tautības. Bet tagad Eiženija Aldermane, kuru Pēteris Tabūns bieži ielūdz Pilsonības likuma izpildes komisijā, jau paziņoja, ka mums ir 152 tautību pārstāvji. Mums arī tad, ja mēs gribētu, nav iespējams ierakstīt likumā tā, kā jūs, kolēģi no PCTVL un “Saskaņas Centra”, gribat: ja ir mazākumtautību pieprasījums, tad mēs atveram šīm mazākumtautībām skolas. Situācija Latvijā ir tāda – nākamā tautskaite to apstiprinās –, ka tikai latvieši, krievi un čigāni savā vairākumā ir saglabājuši dzimto un ģimenes valodu, savas nācijas valodu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Igauņi arī!”) Igauņi un lietuvieši savā vairākumā nav paturējuši savu dzimto valodu, bet, mums, latviešiem, par laimi, viņi vairākumā ir latviskoti un mazākumā pārkrievoti. Pat šīm divām tautām jau nav vairs dzimtās valodas... Un visas pārējās tautas ir pārkrievotas.
Jūs gribat mazākumtautības? Nu nav šo mazākumtautību... Un, ja jūs gribat likumprojektā iekļaut priekšlikumu par skolu atvēršanu pēc pieprasījuma, tad nākamie skaita ziņā ir tatāri, armēņi, azerbaidžāņi, kuru skaits galvaspilsētā veido tūkstošus. Jā, tūkstošus! Tātad, pieņemot jūsu priekšlikumu, mēs būsim spiesti Latvijā atvērt skolas tatāru, armēņu, azerbaidžāņu un varbūt vēl kādas tautas valodā.
Tas nav iespējams. Mums ir jānoraida šis priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis.
Godātie kolēģi! Kolēģī Buzajevā vienmēr ir vērts ieklausīties, jo viņš parasti pasaka interesantas atziņas. Un viena no tām bija tā, kur Buzajeva kungs runāja par to, kas ir pietiekams pieprasījums. Tuvu tekstam citēju Buzajeva kungu: 2004.gadā krievu skolnieki parādīja, kas ir pietiekams pieprasījums.
Un tas mani mudina uz ļoti interesantām pārdomām, jo, patiesi, nu jau ar zināmu laika distanci mēs varam izvērtēt 2004.gada notikumus, teiksim, nevis politiski, bet vēsturiski.
Kas notika 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu? Latvijā mazākumtautību bērnu vecāki par 5 tūkstošiem vairāk savu bērnu nekā iepriekšējā gadā aizsūtīja 1.klasē uz latviešu skolām, nevis uz mazākumtautību skolām, tāpēc ka mani labie kolēģi Pliners un Buzajevs tiešām ir izdarījuši milzīgu darbu integrācijas politikas attīstībā, jo nekas netiek tik ļoti emocionāli uztverts kā bailes par savu bērnu nākotni un viena liela daļa mazākumtautību bērnu vecāku noticēja šiem cienījamiem kolēģiem, ka bilingvālā izglītība nedos viņu bērniem to, ko bērni varētu sasniegt. Un vecāki adekvāti noreaģēja uz šo propagandu un izvēlējās nevis iziet ielās, bet parūpēties par savu bērnu nākotni un sūtīt savus bērnus latviešu skolās, jo noticēja šiem cienījamiem aģitatoriem.
Un, godātie kolēģi, pavērtēsim no šā aspekta: vai 5 tūkstoši bērnu – tas ir pietiekams pieprasījums? Es domāju, ka ir, bet, Pimenova kungs, tas nerunā par labu jūsu terminam – pietiekams pieprasījums.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs patiešām esam ļoti noguruši, un es piekrītu Pimenova kungam, ka mums vajadzētu šim jautājumam pieiet ļoti konstruktīvi. Un visi šie jautājumi, par ko jūs šodien runājat, manuprāt, ir atrisināti vismaz divos Satversmes tiesas spriedumos. Un, proti, ja jūs paskatītos 2004., 2005.gada spriedumus lietās, kur vienā gadījumā tika apstrīdēta izglītības finansēšanas atbilstība Satversmes 91.pantam, kas, kā jūs zināt, runā par diskrimināciju, un kur otrā gadījumā, manuprāt, bija runa par šo valodu sadalījumu vispārizglītojošās skolās, tad jūs redzētu, ka šeit viss ir izanalizēts – šeit ir izanalizēts mazākumtautību statuss, šeit ir izanalizēta vēsturiskā situācija, kāda ir radusies, šeit ir izanalizēts Satversmes 4.panta saturs, jo mēs zinām, ka valsts valodai ir konstitucionāls raksturs. Šeit ir izanalizēta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.
Godātie kolēģi, es saprotu, tuvojas vēlēšanas, bet esiet taču saprātīgāki un mēģiniet minēt pamatotus, nevis tikai emocionālus argumentus! Es nezinu, kāds ir iemesls. Vai tie ir domāti mums? Es gan domāju, ka ne. Tie vairāk ir domāti varbūt radioklausītājiem. Bet nevajag lauzties atvērtās durvīs! Visa šī lieta, tostarp saistībā ar privātajām skolām, ir izanalizēta.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Redziet, cik dziļi mežā esam iebraukuši ar šīm problēmām. Tikko mēs skatījām Imigrācijas likumu; tagad, runājot par šīm pašām problēmām, skatām Zinātniskās darbības likumu un Izglītības likumu, un visur pavīd viens un tas pats. Pa logiem, pa durvīm, pa visām šķirbām krievu valodu grib mums uzspiest kā galveno valodu, lai gan faktiski... de facto valoda Latvijā jau ir krievu valoda, lai cik skumīgi tas būtu. Un latviešu valoda, jā, ir oficiāli – de iure. Un tad es atminos un vēl daži šeit atminas, teiksim, 5., 6.Saeimu. Šie sarkanie, kuru te bija pavisam maz, pieci cilvēciņi, arī sabiedrībā klusēja, viņi bija priecīgi pieņemt par valsts valodu latviešu valodu, nečīkstēja un nepīkstēja, lai tik varētu palikt Latvijā! Lai tik viņi varētu palikt Latvijā! Tagad aug buciņš, aug radziņi, un – paskatieties, kas te notiek! Gandrīz katrā Saeimas sēdē, komisijās viņi atkal un atkal pumpē savas tiesības! (No zāles dep. A.Golubovs: “Pareizi!”) Atkal un atkal! Un šodien balsojumā par Imigrācijas likumu jau iezīmējas – nedod Dievs! – nākamās varas vai Saeimas aprises. Kas tad būs, draugi mīļie?! (No zāles dep. A.Rubiks: “Par priekšlikumu!”) Vai jūs apjaušat to? Minoritāte, mazākumtautības... Jo pie minoritātēm vai pie mazākumtautībām pieskaita 360 vai 370 jeb tuvu pie 400 nepilsoņu. Kas tad tās par mazākumtautībām (No zāles dep. A.Golubovs: “Par maz saskaitīji!”), kuras, piedodiet man, tikai ar mūsu žēlastību atrodas Latvijā? Nu taču izbeidziet vienreiz un nostājieties latviešu parlamenta pozīcijās (No zāles dep. A.Golubovs: “Ej apsēdies! Ej savā vietā!”), latviešu tautas pozīcijās, nevis Maskavas rokaspuišu! Labi, ka nevienas sievietes te nav, tikai šitie te...
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Paldies Šadurska kungam par komisijas darba labu novērtējumu.
Gribu kolēģiem atgādināt, ka valodas politikas, tāpat kā vispār politikas, viens no virsuzdevumiem ir stabilitāte valstī. Kopš 1990.gada mēs pakāpeniski un konsekventi esam nostiprinājuši latviešu valodas pozīcijas izglītībā, mūsu mazākumtautības šīs reformas ir akceptējušas, un šobrīd visas lietas notiek sekmīgi. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs kārtējo reizi tikai izjauktu šo stabilitāti. Tāpēc es aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
11. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
15. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
16. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
17. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Šis nav politisks priekšlikums. Vienīgais, ko mēs ar doktoru Buhvalovu gribam, ir uzlabot Latvijas izglītības kvalitāti un atvieglot dzīvi skolotājiem. Priekšlikums skan tā: “Izglītības iestāde ir tiesīga palīdzēt realizēt citās valstīs izstrādātas mācību programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”
Ko tas nozīmē? Pieņemsim, viens no mums ir fizikas skolotājs vai ķīmijas skolotājs, vai matemātikas skolotājs un viņam ir zināma Lielbritānijas vai Vācijas, vai Krievijas, vai Francijas vidusskolu matemātikas programma. Un viņš uzskata, ka šī programma ir labāka nekā Latvijā izstrādātā paraugprogramma konkrētajā priekšmetā. Viņš arī šodien faktiski var izmantot šo programmu. Viņš to nošpikos, viņš to noformēs kā savu, šis skolotājs teiks, ka viņš ir autors. Viņš sūtīs šo programmu uz Izglītības un zinātnes ministriju, panāks atļauju vai tā saukto akceptu, licenci, un strādās pēc šīs programmas.
Otrs jautājums. Viņš nevienam nepaziņos, bet turēsies pie šīs programmas.
Mēs gribam, lai tas viss būtu oficiāli atļauts un lai skolotājs neliekuļojot varētu izmantot attiecīgajā priekšmetā Vācijas vai Francijas, vai Izraēlas, vai Krievijas, vai Lielbritānijas valsts programmu fizikā vai ķīmijā, vai bioloģijā, vai citā mācību priekšmetā.
Mēs ceram, ka tas, skaidrs, ne sevišķi, ne divas reizes, bet vismaz par simto daļu uzlabotu zināšanu kvalitāti un atvieglotu skolotāju darbu un dzīvi. Lūdzu atbalstīt.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vai deputātam Šadurskim pietiks ar četrām minūtēm? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Absolūti!”)
Lūdzu! Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Plinera kungam ir pilnīga taisnība. Šis priekšlikums nav politisks. Šis priekšlikums ir, piedodiet, Plinera kungs, bezjēdzīgs. Jo šajā priekšlikumā ir atļauts tas, kas jau šobrīd ir atļauts. Proti, Ministru kabineta noteikumi nosaka atbilstošās izglītības pakāpes standartu. Un programmas atbilstoši šim standartam izstrādā katra izglītības iestāde. Vai izglītības iestāde sacer pati vai kā paraugu izmanto interneta resursos iegūtas programmas, tā ir šīs iestādes pilnīgi brīva griba. Tā ka, godātie kolēģi, mēs, protams, varam pieņemt likumu, ka marts nāk pēc februāra, bet, ticiet man, marts tāpat pienāk akurāt pēc februāra.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
Arī 19.priekšlikums – līdzīgi. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
20. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
25.priekšlikums – tāpat. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Mums ir jāsāk debates par 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Bet tās mēs sāksim pēc pārtraukuma, jo ir pienācis laiks pārtraukumam. Mēs šoreiz nereģistrējamies. Reģistrēsimies sēdes beigās.
Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.30.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 15.30. Turpinām 4.marta sēdi.
Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā lasījumā. Pirms pārtraukuma mēs palikām pie 25. – atbildīgās komisijas priekšlikuma.
Sākam debates par 25.priekšlikumu.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Esošajā situācijā valstī pašvaldībām un skolām ir jārūpējas par katra bērna likteni. Un laikus jāsniedz arī atbalsts un palīdzība.
Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar manu priekšlikumu – 40.priekšlikumu –, kur tā pati norma tika deleģēta pašvaldībām. Mans priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iestrādāts šajā – 25.priekšlikumā.
Tas būs vēl labāk un stingrāk, ka šo normu un arī šo kārtību noteiks nevis pašvaldības, bet Ministru kabinets. Tātad šī kārtība būs vienota.
Es domāju, ka komisijas pieeja bija pareiza un tā ir jāatbalsta.
Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka visā valstī būs jānosaka vienota kārtība, kā rīkoties skolai, pašvaldībai gadījumā, kad skolēns nav ieradies skolā. Problēma ir aktuāla, jo šādos gadījumos parasti katra skola rīkojas pēc saviem ieskatiem. Dažas nekavējoties reaģē un mēģina noskaidrot, kas ir ar skolēnu, bet dažas nedēļām un mēnešiem neliekas zinis. Dažās skolās ir skolēni, kas ļoti sistemātiski neapmeklē izglītības iestādi.
Uzskatām, ka šāda attieksme nav pieļaujama, ka ļoti operatīvi ir jāreaģē un jānoskaidro iemesli, kāpēc skolēns nav skolā, un visiem kopā jāsniedz atbalsts. Šajā darbā jāiesaista ne tikai skolas, bet arī attiecīgie pašvaldību dienesti.
Salīdzinājumā ar citu valstu pieredzi šajā ziņā Latvijā normatīvajos aktos nav nekas precīzi reglamentēts. Citās valstīs, piemēram, ir arī normas, saskaņā ar kurām skolas pienākums ir sazināties ar bērnu vecākiem, ja skolas neapmeklēšanas otrajā dienā tā nav informēta par neapmeklēšanas iemesliem. Ja nav izdevies noskaidrot, tad pirmās nedēļas laikā ir jāinformē attiecīgās pašvaldības vai valsts struktūras.
Ceram, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās pietiekami kvalitatīvus Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiks šādu vienotu kārtību. Ceram.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai ir nepieciešams balsojums? Nav. Tad turpinām. Lūdzu!
Dz.Ābiķis.
26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
27. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
Līdzīgi arī 31. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
Arī 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret minētajiem priekšlikumiem.
Dz.Ābiķis.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 36. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 38. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
39. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Ierosinu ļaut pašvaldībai, kura dibina vispārējās izglītības iestādi, iecelt amatā skolas vadītāju, neprasot saskaņojumu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tā ir priekšlikuma būtība.
Jebkurš saskaņojums var gan stiprināt pārvaldes vertikāli, gan ierobežot pārvaldāmo iniciatīvu, jo ievieš papildu filtrāciju. Direktora kandidāta saskaņojums varētu būt lietderīgs, ja nebūtu cita – iepriekšēja saskaņojuma. Bet tad jau tiek saskaņots, piemēram, ar Izglītības un zinātnes ministriju, kad pašvaldība dibina skolu. Pirms direktora iecelšanas amatā pašvaldības izglītības pārvalde veic personāla analīzi un atlasi, un neviens cits to nevar izdarīt labāk kā vien pašvaldība, īpaši maza pašvaldība, jo tikai novadā un pagastā tiešām pazīst attiecīgo kandidātu.
Papildu saskaņojums nav vajadzīgs. Tas bieži vien notiek formāli, neieviešot jaunu saturu, bet valsts izpildvarai var dot ieganstu, lai iejauktos pašvaldības izvēlē un manipulētu.
Pats, nesen būdams Rīgas domes deputāts, labi zinu, ka tādi gadījumi, par nožēlu, bija, bet tie kavē pašvaldības rīcību. Tieši tāpēc ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu – 39.priekšlikumu – un turpmāk neprasīt, lai pašvaldības, kuras dibina skolas, direktora iecelšanu saskaņotu ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Es uz šo jautājumu gribētu paraudzīties no cita skatpunkta. Tik tiešām taisnība, ka pašvaldības daudz labāk nekā Izglītības un zinātnes ministrija pārzina procesu savā teritorijā un pazīst cilvēkus, kas varētu vadīt pašvaldību izglītības iestādes. Tieši tādēļ pašvaldībai arī ir pirmais un galvenais vārds sakāms šajā jautājumā.
I.Druviete.
Bet nelaime ir cita. Dažkārt pašvaldības pārāk labi pazīst savus cilvēkus, un dažkārt šis cilvēku loks ir pārāk ierobežots. Arī es no pieredzes varu teikt, ka ne reizi vien šo izglītības iestāžu vadītāju izvēlē ir izpaudies nemotivēts subjektīvisms, kuru ir izdevies novērst tikai ar Izglītības un zinātnes ministrijas pamatotu iejaukšanos, un, šķiet, tādēļ pašreizējā redakcijā subsidiaritātes princips ir saskaņots ar valsts pārraudzības principu. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Kolēģi! Šāda saskaņošanas prakse pastāv jau daudzus gadus, šī likuma norma sekmīgi darbojas, un nebūtu vērts neko mainīt. Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
40. – deputāta Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts. Par to jau šeit debatēja, un šī ideja ir iekļauta jau nobalsotajā 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
41. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42. un 43.priekšlikumā – komisijas priekšlikumos, kuri abi ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
45. – deputāta Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 46. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija)
Cienījamie kolēģi! Centīšos pamatot šā priekšlikuma nepieciešamību un būtību. Tas saistīts ar izglītības iestāžu reorganizāciju un likvidāciju.
Cienījamie deputāti! Atgādināšu, ka jau 2008.gadā Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja veikt tā saukto izglītības reformu – nauda seko skolēnam. Galvenais reformas mērķis droši vien arī bija līdzekļu efektivitāte, kaut arī parasti reformām jābūt arī citiem mērķiem – pieejamībai un kvalitātei. Vai šie mērķi tiks sasniegti – to laiks rādīs. Taču visi procesi saasinājās tad, kad tika apstiprināti 2009.gada budžeta grozījumi, kuru rezultātā finansējums izglītībai, pedagogu algām un mērķdotācijām tika samazināts par 50–60 procentiem. Pašvaldības saņēma ļoti samazinātu finansējumu, turklāt tas bija atkarīgs arī no skolām... un skolēnu skaita pašvaldībā. Tā rezultātā pašvaldības uzsāka savu skolu reorganizēšanu un likvidēšanu, turklāt diezgan haotiski un stihiski. Tā, piemēram, 2009.gadā tika likvidētas 58 skolas, 85 reorganizētas, likvidētas vai reorganizētas 13 ministrijas padotības iestādes. Turklāt dažās pašvaldībās, kur skolēnu blīvums bija neliels, tika likvidēts vai reorganizēts ievērojams skaits iestāžu, piemēram, Rēzeknes rajonā 11 izglītības iestādes. Arī Rīgā un citās pilsētās tā bija nopietna problēma. Piemēram, Rīgas domes Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis šodienas avīzē “Izglītība un Kultūra” piemin šo optimizāciju un konkrētu skolu reorganizāciju vai slēgšanu: “Pērn pieņemtais dokuments tika gatavots pietiekami lielā steigā, jo situācija attīstījās ārkārtīgi ātri un mums nebija iespēja lēmumu detalizēti izrunāt ar pašām iestādēm. Šobrīd, kad pamainījusies situācija ar pedagogu atalgojumu, ir plānots uzsākt sarunas ar pašām izglītības iestādēm ar mērķi nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un izdiskutēt, kā tas atsauksies uz pašiem audzēkņiem.”
Budžeta grozījumi stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā, kad visi pedagogi bija atvaļinājumā un bērni – brīvlaikā. Tāpēc ne vienmēr bija iespējama sabiedrības un attiecīgo institūciju informēšana un saskaņošana ar tām. Bija gadījumi, kad skolēni un vecāki par to uzzināja tikai augusta beigās vai pat 1.septembrī. Uzskatām, ka šādi veikt reformas ir nepieļaujami. Nepieciešams laikus sagatavoties un arī saskaņot ar visām šajos procesos iesaistītajām institūcijām. Par to pārliecinājāmies arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kad Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija norādīja uz šīm problēmām. Arī citu Eiropas Savienības valstu un kaimiņvalstu likumos ir noteikts, ka reorganizēt vai likvidēt skolas var tikai sešus mēnešus pēc informēšanas un saskaņošanas ar attiecīgām institūcijām, skolēnu vecākiem un pašvaldību, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju. Turklāt to aizliegts veikt mācību gada laikā, tas darāms tikai pēc mācību gada beigām, proti, brīvlaikā.
Katrā izglītības iestādē ir noteikts mācību gads. Izglītības un zinātnes ministrija uzskatīja, ka likums attiecināms uz visām iestādēm, arī uz augstskolām. Piekrītam! Bet tām mācību gads ir visai nosacīts, dažādās programmās tas var būt arī atšķirīgs. Daļēji var piekrist, bet ar tādu piebildi, ka citos likumos – Profesionālās izglītības likumā un arī Vispārējās izglītības likumā – tomēr šī norma ir jāatrunā un jānorāda, ka mācību gada vidū šāda reorganizācija vai slēgšana nav pieļaujama.
Tāpēc arī šis priekšlikums tika iesniegts.
Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Kolēģi! Es saprotu, nevienam nav iebildumu ne pret 45., ne pret 46.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
48.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
49. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamā Saeima! Otrajā lasījumā ir pieņemta 26.panta trešās daļas norma par to, ka izglītības iestādes nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti. Uzskatu, ka šī norma pārkāpj saistības, ko valsts apņemas pildīt, pieņemot likumu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Konvencijas 11.panta 2.punkts noteic, ka jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga sabiedrībai redzamās vietās izvietot zīmes, uzrakstus un citu personiska rakstura informāciju minoritātes valodā.
Tāpēc ierosinu noteikt, ka izglītības iestādes nosaukumā ir lietojami latviešu vai latīņu alfabēta burti, bet, ja izglītības iestādē tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma, tad arī mazākumtautības valodas alfabēta burti.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Ļoti īsi. Šis priekšlikums ir pretrunā gan ar Valsts valodas likumu, gan arī ar noteikumiem par uzņēmumu, iestāžu un zemnieku saimniecību nosaukumu veidošanu, kur ir noteikts tieši tas, kas ir iekļauts esošajā redakcijā, proti, ka visu iestāžu nosaukumos ir lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti. Un es atgādinu, ka runa ir par oficiālu nosaukumu, par to nosaukumu, ar kādu izglītības iestāde tiek reģistrēta.
Un vēl. Neaizmirsīsim to, ka pasaulē pašreiz aktīvi tiek lietoti vismaz 40 alfabēti! Tātad mums, protams, ir jāapzinās, par ko šajā Pimenova priekšlikumā ir runa.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 51. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Par 50.priekšlikumu vai par... (No zāles dep. I.Pimenovs: “Par 50.!”) Par 50.priekšlikumu?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Ja deputāti lūdz balsojumu par 50.priekšlikumu, tad es aicinu balsot “pret” un nobalsot “par” 51.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Vai jūs gribējāt debatēt?... Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 70, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
Es saprotu, 51.priekšlikums iebildumus neizraisa.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Kolēģi! Par latīņu un latviešu burtiem. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir slikti sagatavots, jo atsauce ir uz burtiem, nevis uz valodu... atkārtoju – nevis uz latviešu valodu, bet latviešu burtiem. Tas var dot iespēju veidot skolu nosaukumus citās valodās no burtiem, kas sakrīt ar latīņu vai latviešu burtiem. Un tas patiešām var būt ļoti jocīgi. Piemēram, var izveidot kādu Rīgas vispārējās vidējās privātskolas nosaukumu, kurā, piemēram, būs vārds “Maskva”, un šo vārdu patiešām rakstīt ar latīņu vai latviešu burtiem, bet tomēr tas būs rakstīts krievu valodā. Un es nedomāju, ka tieši šādu mērķi gribēja sasniegt šā priekšlikuma autori. Tāpēc ierosinu to noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Es aicinu balsot “par”. Kirilicu vēl daļa mūsu sabiedrības pazīst, bet, ja tas būs arābu alfabētā vai ivritā, es domāju, sabiedrība tiks rupji maldināta. Tā ka aicinu atbalstīt komisijas redakciju – 51.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
52. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Patlaban vispārizglītojošo skolu maksimālais akreditācijas laiks ir seši gadi. Kādēļ tieši seši gadi – to neviens nezina. Droši vien, lai izglītības sfēras ierēdnim netrūktu darba. Kā profesionāls pedagogs, kurš daudzus gadus nostrādājis skolā, varu apgalvot, ka sešgadīgais akreditācijas termiņš ir elementārs un nevajadzīgs nervu sasprindzinājums gan pedagogiem, gan skolēniem, gan vecākiem. Ja skola strādā stabili, tad būtu pilnīgi pietiekami veikt akreditāciju reizi desmit gados. Neredzu nekādas nepieciešamības to darīt biežāk, ja nav saņemtas vecāku, skolēnu un pedagogu sūdzības.
Mēs pazemināsim birokrātijas līmeni un dosim skolām iespēju mierīgi strādāt, it īpaši pašreizējos grūtajos laikos, kad izglītības kvalitātes līmeņa celšanas un finansējuma palielināšanas vietā valsts nodarbojas vienīgi ar skolām piešķirto finansiālo līdzekļu samazināšanu un turpina regulāri kontrolēt to, kam šāda bieža kontrole nav nepieciešama.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 53, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
Arī 54. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
58. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
60. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jau sen ir pienācis laiks pārtraukt daudzus gadus ilgušo nevienlīdzīgo attieksmi pret valsts un privātajām mācību iestādēm. Runa ir par interešu izglītību. Kādēļ valsts un pašvaldību skolās pedagogi var bez licencēm nodarboties ar interešu izglītību, bet privātajās skolās to darīt nedrīkst?
Mācību iestādes valsts akreditācija neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts vai privāta mācību iestāde, apstiprina, ka tā strādā kvalitatīvi. Nekādas papildu licences šajā gadījumā nav nepieciešamas. Bet praksē viss notiek otrādi. Akreditētajām mācību iestādēm neuzticas. Tātad neuzticas arī valsts akreditācijai, bet tas jau ir absurds.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 63. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
64. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šeit Leiškalna kungam, protams, ir pilnīga taisnība, ka komisija darīja šoreiz nepareizi, to neatbalstot.
Neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību.
Mēs daudz runājam par mūsu augstākās izglītības kvalitāti, taču patiesībā ar to, ka mēs pieprasīsim augstu kvalitāti, vēl nekas nebūs līdzēts, jo tas, kāda ir izglītības iestāde, ir tieši atkarīgs no tā, kāds akadēmiskais personāls tur strādā. Un, pastāvot tām ārkārtīgi zemajām un liberālajām prasībām, kādas ir šobrīd, protams, kvalitāti mēs iegūstam tam atbilstošu.
K.Šadurskis.
Šā priekšlikuma būtība ir paaugstināt kvalifikācijas prasības augstskolu akadēmiskajam personālam, nosakot, ka augstskolās vismaz 50 procentiem jābūt ar doktora zinātnisko grādu un universitātēs – vismaz 65 procentiem.
Godātie kolēģi! Pat ja mēs izpildītu šīs normas, mēs tālu atpaliktu no pasaules vadošo augstskolu akadēmiskā potenciāla. Mēs jau, protams, varam uzskatīt, ka Latvija ies citu ceļu, bet diemžēl šis cits ceļš nav sevišķi progresīvs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Kolēģi! Šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskata Augstākās izglītības likumu. Es domāju, ka mēs vēl pie šīs diskusijas atgriezīsimies, bet tagad es aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 48, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
Arī 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 68. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
69. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
Arī 70. – līdzīgi. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
71. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
72. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 74. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
75. – deputātes Pētersones priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā 74. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
77. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
79. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
80., 81. un 82. – Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri skar likumprojekta 28.pantu. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta minētos priekšlikumus.
Dz.Ābiķis.
83. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
84. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
85. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
87. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
88. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
90. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
91. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
92. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Pārejas noteikumu 9.punktā ir ietverts vispārējās vidējās izglītības standarta formulējums, proti, ka mācību satura apguve valsts valodā ir jānodrošina ne mazāk kā trīs piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Es atgādināšu, ka šis standarts tika iekļauts likumā 2004.gada februārī, tajā laikā, kad bija ass saspīlējums, politisks saspīlējums ap Izglītības likuma normu, kas paredzēja 2004.gada 1.septembrī uzsākt nodarbības mazākumtautību skolu 10.klasēs tikai valsts valodā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Tagad kompetence noteikt standartus piešķirta valdībai, tātad – Ministru kabinetam. Šis standarts ir iekļauts Ministra kabineta noteikumos un darbojas. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un šo pārejas noteikumu punktu no likuma izņemt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Šī 9.panta pirmā daļa ir pilnīgs anahronisms. Kāpēc? Tas jau ir sen aiz muguras... Tas un tas jāizdara ar 1999.gada 1.septembri... Bet tas arī ir sen aiz muguras. Un proporcija “60 uz 40” ieviest ar 2004.gada 1.septembri... Un arī tas sen ir aiz muguras.
Es uzskatu, ka deputātam Pimenova kungam ir taisnība, šis punkts jau sen ir izpildīts, tas ir novecojis, tāpēc to var no likuma izslēgt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Plinera kunga mazā, bērnišķīgā viltība ir ļoti jauka: mēs izmetīsim pārejas noteikumu punktu, kas attiecas uz 2004.gadu (No zāles dep. J.Pliners: “...99. – arī!”) un uz 1999.gadu arī, un tad jau viss lēnām kaut kā atrāpos atpakaļ, būs tā, kā bija kādreiz. Jo patiesi – šajos pārejas noteikumos ir minēta arī valodu lietojuma proporcija. Bet, Plinera kungs, nu nav jums tās laika mašīnītes! Un, ja jūs gribat argumentēt ar to, ka šie pārejas noteikumi sen ir zaudējuši jēgu, jo tajos ir runa par seniem gadiem, tad man ir jāuzdod jums divi jautājumi.
Pirmais jautājums ir tāds: kāpēc jūs neaicinājāt izmest pārejas noteikumu 5.1 punktu, jo tajā arī ir runa par 2004.gadu? Vai to drīkst atstāt? (No zāles dep. J.Pliners: “Izmetīsim arī to!”) Nav tāda priekšlikuma.
Un otrs jautājums, Plinera kungs, ir tāds, nu, kā lai to saka, delikāts. Sakiet, Plinera kungs, vai šis ir pirmais Latvijas Republikas izdotais likums, kuru jūs lasāt? Un vai jūs neesat ievērojis, ka tā ir mūsu likumdošanas prakse, ka mēs vēsturiski visus šos pārejas noteikumus saglabājam, neraugoties uz to, ka visi termiņi jau ir pienākuši un pagājuši? (No zāles dep. J.Pliners: “Tā ir slikta prakse, nepilnīga prakse!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Jā, kolēģi, argumentācija, aizstāvot šo priekšlikumu, bija, maigi izsakoties, dīvaina. Es aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. – deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! 93., 94., 95. un arī 96.priekšlikums nav balsojami, jo šie pārejas noteikumu punkti attiecas uz likuma normām, par kurām mēs nenobalsojām.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
97. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
98. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
Un arī 99. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt. (Aplausi.)
Dz.Ābiķis.
Aicinu jūs, cienījamie kolēģi, balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 21. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis.
Paldies, kolēģi, par atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr.1488/Lp9).
Komisija saņēma četrdesmit četrus priekšlikumus.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
16. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
17. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
20. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
22. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
24. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
25. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
26. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
28. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
29. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
30. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
31. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
33. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
35. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
36. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
37. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. – komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
39. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
40. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
41. – arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
42. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
43. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
Un 44. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta arī pēdējo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Circene.
Paldies.
Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.martam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis.
Saeimas Juridiskais birojs iesniedzis arī 2.priekšlikumu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis.
Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Latkovskis.
Šā gada 22.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to iekļaušanas kārtību. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 23.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu darīt tāpat.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Latkovskis.
Šā gada 17.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu””, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā kā uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Porietis.
Paldies par operatīvo darbu un vienprātīgo atbalstu. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz šā gada 9.martam.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.marts.
J.Porietis.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba Rivža.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad – “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Šie likuma grozījumi ir saistīti tieši ar sadaļu par nodevām, proti, – kas ir valsts nodevu objekts. Un ir astoņi priekšlikumi, un visi ir arī atbalstīti.
1. – zemkopības ministra vietā iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
B.Rivža.
2. – zemkopības ministra vietā iekšlietu ministres Mūrnieces iesniegts priekšlikums. Arī tas atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
B.Rivža.
3. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
B.Rivža.
4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
B.Rivža.
5. – zemkopības ministra vietā iekšlietu ministres Mūrnieces iesniegts priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
B.Rivža.
6. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
B.Rivža.
7. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
B.Rivža.
Un 8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
B.Rivža.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9.marts.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
B.Rivža.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.marts. Vai citu priekšlikumu nav? Priekšlikums atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5615 – likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.
Atbildīgā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi divus priekšlikumus.
1. – vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Rubiks.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Rubiks.
Lūdzu balsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Rubiks.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.marts. Paldies.
A.Rubiks.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu dot atļauju 9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija nolēma atbalstīt deputāta Igora Aleksandrova saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 2, atturas – 4. Lēmuma projekts atbalstīts.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Pirms mēs reģistrējamies, gribu jūs informēt, ka ir saņemts piecu Saeimas deputātu – Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva – jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par līdzekļu piešķiršanu bezdarbnieku atbalstam”. Jautājums tiks nodots ministram.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas
rezultāta izdruka, vēlos jūs informēt, ka šodien bija paredzēta
atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Uz abiem
jautājumiem, kas tika iesniegti Ministru prezidentam Valdim
Dombrovskim, proti, “Par informācijas atklātumu” un “Par
situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā”, ir saņemta rakstveida
atbilde, kas deputātus apmierina. Tātad atbilžu sniegšana uz
deputātu jautājumiem šodien
nenotiks.
Paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie frakciju vadītāji! Visi tiek aicināti ierasties Sarkanajā zālē uz Frakciju padomes un Prezidija kopīgu sēdi. Mums jāizlemj trīs ļoti svarīgi jautājumi.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Karina Pētersone, Inese Šlesere un Dzintars Zaķis.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Līdz ar to Saeimas 4.marta sēdi pasludinu par slēgtu.