Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 4. marta sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija):

Tautas partija uzskata, ka jebkuram lēmumam pašlaik būtu jāpiemēro viens galvenais kritērijs – vai tas palīdz vai nepalīdz iziet no ekonomiskās krīzes, vai tas dod kaut kādu labumu tautsaimniecībai.

Tādēļ es gribu ne vien par šodienas sēdi runāt, bet pastāstīt arī par vairākām Tautas partijas iniciatīvām šajā jomā.

Mēs kārtējo reizi šonedēļ aktualizējām jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu tūrisma nozarei, jo uzskatām, ka šis jautājums nav atliekams, jo tuvojas tūrisma sezona un viesnīcām, viesu namiem ir jāzina, kādi tad būs šie spēles noteikumi, lai viņi varētu attiecīgi reklamēt savus pakalpojumus. Šī ir būtiska eksporta nozare. Un tādēļ nākamnedēļ mēs ceram panākt, ka komisijā jau skatīs šos likuma grozījumus.

Otrs. Šonedēļ mēs esam iesnieguši vēl vienus likuma grozījumus attiecībā uz nodokļiem. Ir runa par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Faktiski tas ir kļūdu labojums, jo pašreizējā redakcija paredz, ka par dāvinājumu, ja tas nav dāvināts tuvam radiniekam, ir jāmaksā 26 procentu likme. Tas diemžēl attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad tiek saziedoti līdzekļi tiem cilvēkiem, kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība; tas attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad tiek ziedota nauda studijām gan šeit, Latvijā, gan ārzemēs. Mūsu priekšlikuma būtība ir tāda, ka šādos gadījumos, ja šie dāvinātie līdzekļi ir ziedojumu veidā par medicīnas pakalpojumiem vai par mācībām, šī 26 procentu likme nav jāpiemēro.

Šodien sēdē viskaismīgākās debates bija par izmaiņām Imigrācijas likumā. Jāteic, ka te daļa deputātu tiešām ļoti kaismīgi metās virsū Tautsaimniecības komisijas izstrādātajiem priekšlikumiem, kuri paredz investoriem atvieglotu uzturēšanās atļauju saņemšanu Latvijā. Un te tika zīmētas ainas drūmās krāsās – tika teikts, ka tas var veicināt lielāku imigrāciju Latvijā, ka tas apdraud latviešu intereses. Jāteic, ka Saeima atbalstīja Tautsaimniecības komisijas izstrādātos priekšlikumus, jo tie tiešām – gan katrs atsevišķi, gan visi kopumā – veicina ekonomisko attīstību. Bet es tomēr gribu paskaidrot tiem, kuri rūpīgi nesekoja līdzi šai sēdei, ka pašreizējais likuma regulējums ļauj iegūt šo uzturēšanās atļauju, samaksājot 2000 latu, nodibinot kompāniju, un obligāti šiem cilvēkiem 6 mēnešus jāuzturas Latvijā. Šāda norma ir spēkā jau vairākus gadus, un katru gadu šādu iespēju izmanto vidēji 500 cilvēku.

Mēs Tautsaimniecības komisijā uzskatījām, ka ir jāuzrunā tie cilvēki, kuri negrib dzīvot Latvijā, bet kuriem līdzekļi atļauj investēt šeit un kuri šeit tātad ierodas tad, kad ir nepieciešams, nevis obligāti uzturas 6 mēnešus. Un, protams, tas radīs gan jaunas darba vietas (pēc mūsu aplēsēm, kopumā visas trīs šīs normas varētu radīt vismaz trīs līdz četrus tūkstošus jaunu darba vietu, un tas ir ļoti svarīgi, jo tagad katru dienu darbu zaudē vairāk nekā 300 cilvēku), gan arī ievērojami palielinās nodokļu ieņēmumus – pēc orientējošām aplēsēm, gūsim vismaz 10 miljonus latu gadā.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Vairākas dienas mēs pie televīzijas ekrāniem sekojām līdzi mūsu olimpiskajai komandai Vankūverā. Mēs pārdzīvojām mūsu sportistu neveiksmīgos startus un priecājāmies par sasniegtajiem labajiem rezultātiem. Tātad sports mūs vieno. Tomēr gribētos ticēt, ka sporta dzīves jautājumi mūsu valstī tiks risināti atbilstoši starptautiskajiem vispāratzītajiem standartiem. Vēlos atgādināt, ka sports nav tikai skaista izrāde, cilvēka spēju demonstrēšana un augstu godalgu piešķiršana. Sportisti sevi ziedo uzvarai, aizmirstot par savu personisko dzīvi, par traumām. Tas viss notiek tādēļ, lai ar lepnumu varētu redzēt, kā paceļas mūsu valsts karogs un skan tās himna.

Sportistam nav lielākas un vērtīgākas uzvaras, kā iegūta olimpisko spēļu medaļa. Līdz ar to frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāts Ivans Klementjevs šodien ierosināja izdarīt grozījumus Sporta likumā, nosakot, ka sportistiem, kuri izcīnījuši olimpiskās medaļas, ir tiesības uz izdienas pensiju.

Diemžēl Saeimas vairākums ir pretējās domās un noraidīja apvienības “Saskaņas Centrs” priekšlikumu par sportistu tiesībām uz izdienas pensiju. Tas ir ļoti nožēlojami.

Otrām kārtām Saeimas vairākums šodien noraidīja apvienības “Saskaņas Centrs” sagatavotos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredz priekšlaicīgi pensijā aizgājušajiem izmaksāt pensijas 80 procentu apmērā, nevis pašreizējo 50 procentu apmērā no aprēķinātās vecuma pensijas.

“Saskaņas Centrs” aicināja parlamentu atgriezties pie līdzšinējās kārtības priekšlaicīgi pensionējušos cilvēku pensiju aprēķināšanai; tā tika grozīta pērn vasarā. Pēc mūsu domām, arī priekšlaicīgi pensijā aizgājušajiem ir tiesības saņemt pensiju, kas nav mazāka par iztikas minimumu, turklāt daļai cilvēku, kas sasnieguši konkrētu vecumu, nav iespēju ne Latvijā, ne arī ārzemēs atrast darbu. Diemžēl arī šis “Saskaņas Centra” priekšlikums neguva vairākuma atbalstu.

Un visbeidzot, ņemot vērā to, ka tuvojas 8.marts, es apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā vēlos pateikt, ka viss dzīves daiļums nāk no sievietes.

Dārgās sievietes, no sirds apsveicam jūs 8.martā, Starptautiskajā Sieviešu dienā. Mīlestību, laimi un prieku!

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien man jums ir divas ziņas. Viena – slikta, bet otra – laba.

Sākšu ar slikto, kā tas arī hronoloģiski šodien notika. Šodien Saeimā ar Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš”, “Saskaņas Centrs” un PCTVL frakcijas deputātu atbalstu, ar 48 balsīm “par” un 42 balsīm “pret”, tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kurus tikko, pirms kāda brīža, slavēja mans kolēģis Kraukļa kungs. Diemžēl jāteic, ka šie likuma grozījumi neatrisinās nevienu problēmu, nepiesaistīs nekādas investīcijas Latvijai. Jo, kā jau Kraukļa kungs pirmīt sacīja, līdz šim par 2000 latiem var iegūt ieceļošanas atļauju. Nu tad padomājiet paši: kurš muļķis tā vietā maksās 25 tūkstošus vai 100 tūkstošus? Tātad tā būs vienkārši papildu iespēja, papildu biļete uz Rietumeiropu caur Latviju, līdz ar to būs arī riski – risks, ka būs nekontrolēta naudas plūsma, nekontrolēta ieceļotāju plūsma caur Latviju, un tas nekalpos ne valsts prestižam, ne arī dos kādu ekonomisku labumu. Un, jāteic, nu var jau darīt muļķības; deputātiem ir tā priekšrocība, ka viņi drīkst balsot un grozīt likumus. Bet kāpēc darīt to, ja no tā nav nekāda labuma, bet tikai pieaug riski?

Šobrīd tās frakcijas, kas balsoja “pret” šiem grozījumiem, vāc deputātu parakstus, lai iesniegtu lūgumu Valsts prezidentam neizsludināt šo likumu, un mēs gatavojam arī argumentāciju vēstulē Valsts prezidentam, jo šeit, šajā likumā, ir daudz gan juridiska brāķa, gan arī politisku muļķību.

Otra ziņa ir laba. Gribu runāt par Zinātniskās darbības likuma grozījumiem un Izglītības likuma grozījumiem. Šeit tika pieņemtas vairākas normas, kas palīdzēs Latvijai integrēties Eiropas un pasaules zinātniskajā telpā; normas tika grozītas gan attiecībā uz valodu lietojumu, gan arī uz citiem jautājumiem. Protams, bija atkal kaismīgas debates no “Saskaņas Centra” un PCTVL deputātu puses: kārtējo reizi mēģināja nostiprināt krievu valodas pozīcijas augstākajā izglītībā. Taču Saeimas deputātu vairākums pieņēma, manuprāt, ļoti pareizus lēmumus. Un gribu atzīmēt to, ka, piemēram, balsojot par Izglītības likuma grozījumiem, neviens nebija “pret”; vairāki deputāti atturējās.

Tā ka gribu noslēgt ar labo ziņu.

Un vēl, godātie kolēģi, atgādinu, ka šosestdien ir ievērojams notikums: 6.martā trīs politiskās partijas – “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā Savienība” un “Sabiedrība citai politikai” – pieņems, manuprāt, ļoti būtisku politisku lēmumu. Sestdien notiks šo triju partiju kopējs kongress – partiju apvienības “Vienotība” izveides kongress. Nu, un tāpēc tā ļoti personīgi aicināšu jūs, godātie radioklausītāji: turiet par mums īkšķus, lai mums labi izdodas.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”):

No rīta šķita, ka mūsu sēde šodien nebūs gara, jo darba kārtībā bija, ja nemaldos, tikai 27 jautājumi. Tomēr, ielūkojoties sēdes darba kārtībā ciešāk, pamanījām, ka mums ir priekšā likti grozījumi Izglītības likumā un arī grozījumi Imigrācijas likumā. Skaidrs, ka tad jau liela daļa deputātu devās uz tribīni un izteica savu viedokli. Diezgan aktīvas bija šodien debates.

Tagad par Imigrācijas likumu. Partijas “Jaunais laiks” frakcijas pozīcija bija šāda.

Arī saprotot to, ka ļoti daudzas garas diskusijas bija bijušas pašā komisijā, mēs tomēr uzskatījām, ka mēs varētu atbalstīt to viedokli, ka tad, ja šeit ar termiņuzturēšanās atļaujām ierodas cilvēki (un viņi jau arī šodien ir šeit – ir 500 tādu cilvēku), mēs varētu, protams, izvirzīt kādas savas prasības, lai valstij būtu lielāks izdevīgums arī no šādas ierašanās Latvijā. Un mēs atbalstījām to viedokli, ka termiņuzturēšanās atļauja tiktu izsniegta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, tad, ja ir ieguldīti kapitālsabiedrību pamatkapitālā 25 tūkstoši (ne mazāk par to!), ja ir izveidotas jaunas darba vietas, ja ir ieguldīta nauda Latvijas Republikas kredītiestādēs un ja ir samaksāti nodokļi. Tad mēs tādu viedokli varētu arī atbalstīt. Taču mēs nekādā ziņā neatbalstījām viedokli, ka šādā pašā veidā varētu arī izmantot citu iespēju palikt Latvijā, šeit ierasties tad, ja, piemēram, šeit nopērk nekustamos īpašumus: Rīgā, Pierīgā – par 100 tūkstošiem latu, ne mazāk, bet citur Latvijā – par 50 tūkstošiem, ne mazāk. Mums likās šis slieksnis pārāk zems. Mums likās arī, ka tomēr šie īpašumi galvenokārt būtu saglabājami Latvijas iedzīvotājiem, un mēs tātad šo priekšlikumu, 27., neatbalstījām, kaut arī komisijā tas bija atbalstīts. Un, tā kā mums neizdevās – un arī diskusijās, debatēs neizdevās – pārliecināt, ka tiešām mums nevajadzētu atbalstīt šāda veida priekšlikumu, tad mēs, “Jaunais laiks”, balsojām pret visu šo likumprojektu. Tomēr mums neizdevās gūt Saeimas atbalstu.

Nākamais jautājums, par ko tika diskutēts, protams, bija jau pieminētais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. Bija 99 priekšlikumi, un bija arī ļoti daudz diskusiju – protams, arī par latviešu valodas pozīciju pavājināšanu, kas mums arī nebija pieņemami. Mēs neatbalstījām šādus priekšlikumus.

Un bija vairāki sociālās jomas likumprojekti, to skaitā arī grozījumi Darba likumā, kuri vēl vairāk sakārto šīs darba attiecības – attiecības starp darba uzņēmēju un darbinieku. Bija arī grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kuri ir ļoti svarīgi un kurus noteikti visi arī gaida (likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtā, un otrais lasījums tātad jau ir galīgais), – ka nevarēs piedzīt parādus no pabalstiem. Tas ir ļoti svarīgi, un daudzi, protams, šādu lēmumu no Saeimas arī gaidīja.

Un visbeidzot es gribu pateikt par to, ko mans kolēģis Šadurskis jau nupat pieminēja, – notikumu sestdien. Tātad taps politiska apvienība – latviešu partiju politiskā apvienība, kurā būs “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā Savienība” un “Sabiedrība citai politikai”. To, ko jūs vienmēr esat vēlējušies, to, ko esat uzsvēruši tikšanās reizēs, to mēs tagad arī mēģināsim īstenot. Būs dibināšanas kongress Nacionālajā teātrī sestdienas rītā.

Ir jāteic, ka visas svarīgākās pārmaiņas Latvijas vēsturē tiešām ir notikušas tikai tad, kad mēs esam bijuši vienoti. Mēs atceramies Atmodas laiku, Baltijas ceļu un mūsu Dziesmu svētkus – šo sajūtu mēs atceramies. Un es gribu citēt tikai vienu nelielu fragmentiņu no pamatnostādnēm mūsu topošās politiskās apvienības dokumentā. Tur ir teikts tā: “Vienoti mēs vairs neesam sīki, vienoti mēs esam vairāk rīcībspējīgi, vienoti mēs esam stiprāki un gudrāki. Vienotības jēga un būtība nav jāpamato un jāpierāda. Tā runā pati par sevi. Tā uzrunā, tā ir vērtība, kas izsaka visu. Esot vienoti, mēs iezīmēsim pagrieziena punktu Latvijas politikā. Esot vienoti, mēs dosim Latvijai jaunu elpu, jaunu iespēju, jaunu politiku, apvienojot spēkus mūsu labklājībai un valsts sekmīgākai attīstībai.”

Lai mums visiem izdodas!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija):

Jūs jau droši vien, viena daļa, dzirdējāt debates sēdē un tagad manu kolēģu izteikumus, un tie visi skāra Imigrācijas likumu. Patiešām īsts cunami sacēlās tribīnē, kad bija runa par šiem grozījumiem, kuri apdraudēja, aizskāra latviešu kā nācijas vitālās intereses, jo cerības pastāvēt latviešiem kā nācijai tiek apdraudētas ar katru dienu vairāk.

Tas tā bija gan 50 okupācijas gados, gan it īpaši tagad; tas ir visai nesaprotami šajos gandrīz 20 atjaunotās neatkarības gados. Un, lūk, atkal jauns kolonizācijas, arī okupācijas paveids – Imigrācijas likums!... Tātad ir iespēja no visas pasaules, it īpaši no bijušās Padomju Savienības, par nieka naudu, par ubaga grašiem – 25 000 latu – sabraukt šeit, Latvijā, veselam pulkam cilvēku – tā sauktajiem investoriem. Šie investori ieguldīs 25 000 latu, bet faktiski no valsts budžeta, no mūsu līdzekļiem, patērēs daudz vairāk – mācoties skolās, mācoties valodu, izmantojot mūsu infrastruktūru un tā tālāk, un tā joprojām. Un jūs jau dzirdējāt – it īpaši dedzīgi par to runāja Kraukļa kungs no Tautas partijas –, ka ar to mēs pārvarēšot krīzi. Ar to krīzi mēs nepārvarēsim. Taisni otrādi, ar to varam padziļināt krīzi. Un tāpēc nu, tā sakot, latvisko spēku pretošanās bija ļoti liela, bet diemžēl pretlatviski noskaņotie deputāti, frakcijas, pieņēma šā likuma grozījumus. Un tagad iezīmējas nākamās, es pat teiktu, draudošās, varas vai nākamās Saeimas aprises – “Saskaņas Centrs”, PCTVL, Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, kā arī Tautas partija. Un tas ir vairākums. Un nobalsoja 48 deputāti. Mēs palikām mazākumā – bijām 42.

Diemžēl nekas neizdevās, lai gan mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Visu Latvijai!”, pat rīkojām tepat pie Saeimas protesta piketu pret šiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Bet, kā jau parasti, šie pretlatviskie vai nodevīgie spēki, kas Saeimā ir iezīmējušies ļoti strikti, to, dabīgi, neņēma vērā un kā lokomotīves, kā buldozeri devās uz priekšu.

Šajā pašā sakarībā es gribu sacīt, ka latviskuma stiprināšanai ir ļoti svarīga “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iniciatīva stiprināt latviešu valodas pozīcijas Satversmē, paredzot, ka par valsts naudu mācībām jānotiek tikai un vienīgi latviešu valodā, tā, kā tas ir visās normālās pasaules valstīs.

Tādēļ mēs esam sākuši parakstu vākšanu referendumam. Jāsavāc 10 tūkstoši parakstu, apstiprinātu pie notāra. Es arī aicinu jūs, latviski, nacionāli noskaņotos cilvēkus, kuru, es nešaubos, ir ļoti daudz, nesēdēt mājās un izdarīt arī šoreiz izvēli par labu mūsu Latvijas neatkarībai un latviskumam, ko nedrīkstam pazaudēt.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija):

Kā jau iepriekšējie Saeimas deputāti minēja, šī Saeimas sēde bija stipri gara un arī diezgan emocionāla, un tāda tā bija pārsvarā divu likumprojektu dēļ – Izglītības likuma grozījumu dēļ un arī Imigrācijas likuma grozījumu dēļ.

Jāteic gan, ka faktiski trūka pragmatisku diskusiju, bet vairāk bija apvainojošu epitetu, kurus izteica cits citam, runāja par patriotisma trūkumu vai nodevību pret latviskumu un tamlīdzīgi. Taču mēs atbalstījām šīs iniciatīvas, tāpēc ka tās ļaus ieguldīt Latvijas ekonomikā kādus līdzekļus, un tie savukārt radīs kādas darba vietas, un tiks maksāti arī nodokļi. It sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka katru dienu mūsu valstī darbu zaudē vairāki simti strādājošo. Patiesi liekas: vai tiešām nepienāks diena, kad šis bezdarba pieaugums apstāsies? Diemžēl, kā mēs redzam līdz šim, bezdarbs tikai pieaug.

Taču ir viena lieta, ko vēlos uzsvērt un ko pārējie runātāji neminēja. LPP/LC frakcija iesniedza premjerministram pieprasījumu “Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”. Tas pārsvarā balstās uz Valsts kontroles veiktajām revīzijām vairākās ārstniecības iestādēs. Valsts kontroles veikto revīziju rezultāti dažos gadījumos ir pat ļoti satraucoši un šokējoši, jo šie rezultāti parāda, ka, piemēram, Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca reklāmas rakstam žurnālā “The European Time” maksā 36 tūkstošus latu, bet tajā pašā laikā nevar atrast naudu, lai reto slimību slimniekiem noteiktu diagnozi un viņi līdz ar to varētu saņemt kādu finansējumu zāļu iegādei vai ārstēšanas veikšanai, – 50 tūkstošus latu nevar atrast, lai par šiem 50 tūkstošiem latu nodrošinātu visu šo reto slimību slimnieku diagnožu noteikšanu. Tāpat šie pārbaudes rezultāti parāda, ka ir slimnīcas, kas par dažādiem pakalpojumiem, kuri ir jāveic pašiem slimnīcas darbiniekiem, ir maksājušas kā par ārpakalpojumiem. Piemēram, Stradiņa slimnīcā vairāk nekā 200 tūkstoši latu ir samaksāti kādām citām iestādēm, kaut gan tas būtu jāveic pašiem. Tāpat ir braukts uz ārzemēm apgūt kādas datorprogrammas. Citiem vārdiem sakot, šajā nozarē, kur līdzekļu katastrofāli trūkst, tajā pašā laikā redzam, ka to izlietošana ir bieži vien ļoti neracionāla un izšķērdīga.

Tieši tāpēc mēs gribētu, lai arī valsts valdības vadītājs, premjers, pievērstu tam īpašu uzmanību un tātad pieņemtu kādus zināmus mērus, lai tiešām veselības nozare varētu tikt sakārtota un pēc iespējas racionālāk šis finansējums sasniegtu mērķus; citiem vārdiem sakot, cilvēki varētu saņemt kvalitatīvus veselības pakalpojumus, nevis atbalstīt dažādas firmas vai cilvēkus, kas ir ap veselības sistēmu saradušies. Mēs ceram, ka tātad šis pieprasījums tomēr veicinās zināmu akcentu likšanu šajā akūtajā jautājumā.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija):

Es gribu runāt par situāciju izglītības jomā. Kopš šā mācību gada 1.septembra 52 Latvijas skolas netika atvērušas savas durvis, tajās neatskanēja skolas zvans. Tās tika likvidētas. Vēl 54 skolas ir reorganizētas.

Mums teica – krīze, bērniem un skolotājiem trūkst naudas. Vēl nesen gandrīz 20 procenti no IKP tika tērēti uz skaitliskajā ziņā lielo neprofesionālo ierēdņu armiju. Miljoni – tā dēvētajai Gaismas pilij, grāmatu kapsētai. Nepamatoti uzpūsts ir arī militārais budžets, kaut gan neviens Latvijai, paldies Dievam, uzbrukt negrasās. Varas pārstāvji, domājams, nesaprot, ka šāda nevērīga attieksme pret izglītības sistēmu novedīs mūsu valsti pie katastrofas, paaugstinās bezdarba, noziedzības, alkoholisma un narkomānijas līmeni, veicinās vēl lielāku nabadzību. Vai mēs varam palīdzēt mūsu skolām? Protams.

Šodien PCTVL frakcija ierosināja pagarināt akreditācijas laiku uz 10 gadiem, lai palīdzētu skolām. Patlaban vispārizglītojošo skolu maksimālais akreditācijas laiks ir seši gadi. Kādēļ tieši seši gadi? To neviens nezina. Droši vien tādēļ, lai izglītības sfēras ierēdņiem netrūktu darba.

Kā profesionāls pedagogs, kurš daudzus gadus nostrādājis skolā, varu apgalvot, ka sešgadīgais akreditācijas termiņš – tas ir elementārs un nevajadzīgs nervu sasprindzinājums gan pedagogiem, gan skolēniem, gan vecākiem. Ja skola strādā stabili, tad būtu pilnīgi pietiekami veikt akreditāciju reizi 10 gados. Neredzu nekādas nepieciešamības to darīt biežāk – ar nosacījumu: ja nav sūdzību no vecāku, skolēnu un pedagogu puses.

Mēs pazemināsim birokrātijas līmeni un dosim skolēniem iespēju mierīgi strādāt, it īpaši pašreizējos, grūtajos laikos, kad skolu izglītības kvalitātes līmeņa celšanas un finansējuma palielināšanas vietā valsts nodarbojas vienīgi ar skolām piešķirto finansiālo līdzekļu samazināšanu un turpina regulāri kontrolēt to, kam šāda bieža kontrole nav nepieciešama.

Diemžēl valdošā koalīcija šodien noraidīja mūsu priekšlikumu.

I.Līdaka (ZZS frakcija):

Nu, šodien putenis gan ārā pie Saeimas, kur no rīta pulcējās piketētāji, gan arī šeit – Saeimā, kur putenis plosījās daudzu deputātu galvās.

Protams, vislielākā uzmanība tika veltīta likumprojektam “Grozījumi Imigrācijas likumā”, un tūdaļ teikšu, ka pēc diezgan plašām debatēm, kas frakcijā notika vakar, šodien ZZS frakcija bija praktiski vienota un neatbalstīja šos grozījumus.

Un patiesībā man šķiet, ka taisnība šodien nebija ne tiem, kas saskatīja šajos grozījumos milzīgu bīstamību Latvijas neatkarībai, jaunu imigrācijas vilni, kolonizāciju un ko tik vēl ne... Noteikti nebija taisnība arī tiem, kas saskatīja šajos grozījumos visu ekonomisko problēmu atrisinājumu – gan jaunu celtniecības iespēju vilni, gan darba vietu pieplūdumu. Šķiet, patiesība, kā vienmēr, ir pa vidu. Un jāsaprot arī Saeimas deputāti, kas darbojas Tautsaimniecības komisijā, kurā arī es strādāju un piedalījos debatēs par šiem priekšlikumiem. Arī Saeima strādā. Strādā un meklē risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecisko situāciju, un – “kur malku cērt, tur skaidas lec”. Un diemžēl šoreiz tās skaidas bija diezgan sāpīgas, un, manuprāt, sanāca diezgan amorāli, jo daudzi deputāti, ieskaitot Kraukļa kungu, neslēpa, ka šī pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir maksa... pareizāk sakot, tā tiek pārdota. Un šī ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja ne tikai Latvijā, tā ir uzturēšanās atļauja arī visā Eiropas Savienības telpā. Un iznāk tā, ka mēs šeit tirgojam to, kas patiesībā nav mūsu. Es piekristu, ja tas būtu atbalsts uzņēmējiem. Šis atbalsts uzņēmējiem jau ir mūsu likumdošanā, un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas jau var visai viegli iegūt uzņēmēji, kuri ir investējuši Latvijā un ir attiecīgā uzņēmuma valdē. Tur nav nekādu problēmu, un diezgan daudzi – gan krievi, gan citu zemju uzņēmēji, ­ kuri ir šeit, Latvijā, investējuši, – jau ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, jo viņi piedalās savu uzņēmumu pārvaldē.

Vēl. Par 100 000 latu ieguldījumu nekustamā īpašuma iegādei šeit – Latvijā. Man šķiet, ka Latvija jau tā ir ļoti, ļoti iztirgota. Kur tik vien brauc, visur dzird – šis lauks pieder kanādiešiem, tas lauks pieder dāņiem... Jūrmalā praktiski vasarā latviešu valodu nedzird. Tiek solītas darba vietas – apkopēju darba vietas. Bet diez vai mums šeit, Latvijā, ir jābūt šiem apkopējiem, šoferiem, galu galā – īrniekiem kādiem citzemniekiem piederošos īpašumos. Tas jau ir amorāli.

Un līdz ar to ZZS frakcija neatbalstīja šādus grozījumus Imigrācijas likumā. Diemžēl tie tomēr guva Saeimas vairākuma atbalstu.

Bet runāšu par labajām ziņām. Labā ziņa, pati galvenā labā ziņa, kas patiešām varētu veicināt tautsaimniecības attīstību vai iepriecināt zemniekus, ir tā, ka otrdien, respektīvi, aizvakar, Ministru kabinets pieņēma noteikumus par akcīzes nodokļa atmaksas kārtību. Tātad turpmāk, jau samērā drīz, degvielas uzpildes stacijās, visās degvielas uzpildes stacijās zemnieki sev pienākošos limitu ietvaros varēs saņemt degvielu jau bez PVN uzrēķina. Un tas atbrīvos zemniekus no liekas papīru kārtošanas un laika vilcināšanas, jo ne vienmēr jau šo PVN par iztērēto dīzeļdegvielu varēja saņemt atpakaļ laikus. Šī ir labā ziņa.

Vēl viena labā ziņa ir tā, ka Tautsaimniecības komisijā norisinās ļoti plašas debates par izmaiņām Komerclikumā. Un patiešām drīz vajadzētu šeit, Saeimā, būt jau balsojumam par izmaiņām, kuras paredz atvieglot mikrouzņēmumu dibināšanas iespējas, un tādējādi patiešām tiks atbalstīta uzņēmējdarbības uzsākšana. Tātad – bez 2000 latu ieguldīšanas statūtkapitālā. Šis patiešām varētu būt viens no veidiem, kas kaut nedaudz tomēr mazinās bezdarbu. Atgādināšu, ka šis ir veids, kā mazināt arī nodokļu slogu: 26 procenti – pašnodarbinātajiem, uzņēmumiem – 15 procenti.

Šie ir reālie darbi, kas Saeimā notiek. Patiešām darbs šeit notiek diezgan intensīvi.

Nobeigumā, protams, es gribu aicināt... visi kaut kur aicina šodien... gribu aicināt svētdien uz Skaistkalni, kur pulksten 14.00 būs bezmaksas koncerts – Gunta Skrastiņa koncerts kultūras namā. Laipni lūgti! Arī es, kā jau šā novada pārstāvis, tur būšu.