Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs J.Dūklavs

Uz jaut. nr.199/J9 – dok. nr.5630

Par informācijas atklātumu

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem, kuri ietverti Saeimas deputātu 2010.gada 25.februāra vēstulē Nr.817-2-25-(9/10), sniedzu šādu rīcībā esošo informāciju:

1. Valsts kapitālsabiedrību vadošo darbinieku atalgojums tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 5.maija noteikumiem Nr.411 “Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību”. Informācija par valsts kapitālsabiedrību amatpersonu atalgojumu ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē.

Valsts kapitālsabiedrības kā privātpersonas galvenokārt darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem kapitālsabiedrības valde veido konkrētai ekonomiskajai situācijai piemērotu, elastīgu un motivējošu darbinieku atlīdzības sistēmu, kas atbilst kapitālsabiedrības noteikto mērķu sasniegšanai. Kapitālsabiedrību darbinieku darba samaksas avots ir pašas kapitālsabiedrības nopelnīta nauda. Turklāt darbinieku atlīdzība vairumā gadījumu tiek noteikta, ievērojot kolektīvo līgumu noteikumus, un darba devējs, kas ir ieinteresēts izmaksu samazināšanas nolūkos par iespējami lētāku cenu nopirkt darbaspēka resursus, sarunās ar arodbiedrību vienojas par abām pusēm, tas ir, darba devējam un darbinieku pārstāvim – arodbiedrībai – pieņemamiem kolektīvā līguma noteikumiem. Kapitālsabiedrībās darba algas sistēma tiek veidota hierarhiski, un, samazinot vadošo darbinieku atalgojuma līmeni, atbilstoši samazinās arī pārējo darbinieku atlīdzība. Ja darba algas apmēru ierosina administratīvi samazināt, tad jārēķinās ar risku, ka var tikt apdraudēta komercsabiedrības mērķu sasniegšana un konkurētspēja. Tā visa rezultātā samazinās arī valstij samaksāto nodokļu apmērs un valsts budžets nesaņem plānotos ienākumus.

Ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības un personas Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā nostiprinātās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, sniedzu šādu informāciju par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu mēneša darba atalgojumu:

– VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājam – LVL 2835 un pārējiem valdes locekļiem – LVL 2551;

– AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājam – LVL 2835 un pārējiem valdes locekļiem – LVL 2551;

– VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājam – LVL 2835 un pārējiem valdes locekļiem – LVL 2551;

– VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” valdes priekšsēdētājam – LVL 2835 un pārē­jiem valdes locekļiem – LVL 2551;

– VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājam – LVL 2608 un pārējiem valdes locekļiem – LVL 2347;

– VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” valdes priekšsēdētājam – LVL 2608 un pārējiem valdes locekļiem – LVL 2347;

– VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājam – LVL 2040 un pārējiem valdes locekļiem – LVL 1830;

– VAS “Latvijas Jūras administrācija” valdes priekšsēdētājam – LVL 2041 un valdes loceklim – LVL 1837;

– VAS “Lauku attīstības fonds” valdes priekšsēdētājam – LVL 1247, vienam valdes loceklim – LVL 1122 un otram valdes loceklim – LVL 624;

– VAS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājam – LVL 2833, diviem valdes locekļiem – LVL 2549 un četriem valdes locekļiem – LVL 2408;

– VAS “Latvenergo” vidējā darba samaksa valdes locekļiem – LVL 2407 (15 valdes locekļi);

– VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” vidējā darba samaksa valdes locekļiem – LVL 2619 (4 valdes locekļi).

2. Saistībā ar Saeimas deputātu jautājumu par ierobežotās pieejamības statusa pilnīgu noņemšanu informācijai par valsts kapitālsabiedrību darbinieku atalgojumu informēju, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šobrīd tiek skatīts grozījumu projekts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Viens no jautājumiem, kas tika apspriests Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2010.gada 25.februāra sēdē, bija par informācijas par valsts un pašvaldību institūciju darbinieku atlīdzības publiskošanu, tai skaitā tika skarts jautājums par to, cik lielā mērā publiskot informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Atzīmējam, ka diskusija tiek turpināta, ņemot vērā arī to, kāds ir kapitālsabiedrību finansējuma avots, kā arī darbību konkurences apstākļos.

Savukārt saistībā ar Valsts kontroles ziņojumu atklātumu vēlos informēt, ka saskaņā ar Valsts kontroles likuma 58.panta pirmo daļu Valsts kontrole nodod atklātībai slēgtas revīzijas atzinumu un revīzijas ziņojumu pēc tā stāšanās spēkā un šā likuma 3.panta 1.punktā minēto atzinumu – pēc tā iesniegšanas Saeimā.

Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka slēgtas revīzijas atzinums un dati nav nododami atklātībai, ja tie satur ar normatīvajiem aktiem noteiktu ierobežotās pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.

Tādējādi atbilstoši Valsts kontroles likumā noteiktajam Valsts kontroles ziņojumā iekļautai informācijai ir jābūt publiski pieejamai, ja tai nav noteikts ierobežotās pieejamības vai valsts noslēpuma statuss.

Valsts kontroles ziņojumu publiskošana un regulējamo nozaru tarifu projektos iekļaujamās informācijas publiskošana nav viennozīmīgi atbalstāma. Veicot revīzijas kapitālsabiedrībās, Valsts kontrolei ir saistošs komercnoslēpuma statuss gan rakstiskai, gan mutiskai informācijai, kas attiecīgajā kapitālsabiedrībā noteikts atbilstoši Komerclikuma 19.pantam. Šādas informācijas izpaušana, piemēram, attiecībā uz valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, dotu iespēju konkurentiem orientējoši prognozēt dzelzceļa infrastruktūras maksu un tās svārstības nākamajam gadam, kas varētu būtiski ietekmēt turpmāko valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Tajā pašā laikā, ja Valsts kontrole konstatē neatbilstības, tai ir tiesības noteiktā kārtībā vērsties pie attiecīgām institūcijām, lai risinātu jautājumu par pārkāpumu novēršanu un vainīgo saukšanas pie atbildības.

3. Saistībā ar regulējamās sabiedrisko pakalpojumu nozares tarifu projektā iekļaujamās informācijas pieejamību bez jebkādiem ierobežojumiem vēlos informēt, ka šobrīd likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 21.panta pirmā daļa nosaka obligātu pienākumu publicēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, bet 21.panta otrā daļa nosaka, ka Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, kā arī iesniegt priekšlikumus un ieteikumus Regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Šī kārtība ir publicēta Regulatora mājaslapā www.sprk.gov.lv.

Procedūras ietvaros sniedzamās informācijas aizsardzību reglamentē likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 45.pants un citi tiesību akti, kas reglamentē ierobežotas pieejamības informācijas apriti. Līdz ar minēto pantu, Regulatoram nav tiesības publiskot informāciju, ko komersants klasificējis kā ierobežotas pie­ejamības informāciju (komercnoslēpumu).

Jānorāda, ka Regulatoram funkciju īstenošanā ir jābūt publiski uzticamam subjektam gan no sabiedrisko pakalpojumu lietotāju, gan pakalpojumu sniedzēju puses. Tādēļ Regulatora darbā jāievēro informācijas plūsmas asimetriskums – jo lielāka apjoma informācija tiks publiskota, jo vairāk mazināta tiks komersantu uzticība Regulatoram turpmāk sniegt komerciāli jutīgu informāciju, kas var apgrūtināt Regulatora funkciju veikšanu.

Komerciāli jutīgas informācijas publicēšana komersantiem var nest lielus zaudējumus, un tādējādi tiktu kropļota veselīga konkurence regulējamās nozarēs, kas var nelabvēlīgi atsaukties arī uz patērētājiem.

Līdz ar iepriekš minēto uzskatu, ka ieguvums no tarifu projektu publiskošanas pilnā apjomā būtu mazāks nekā zaudējumi no iepriekš minētajiem riskiem, jo vairāk, ņemot vērā apstākli, ka tarifu projektu aprēķini ir ļoti komplicēti un ne vienmēr pat katrs ekonomists spēj izvērtēt minēto projektu aprēķinu pamatotību. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka tarifu projektu atbilstība Regulatora noteiktajai metodikai ir jāvērtē speciālistiem ar noteiktu kvalifikāciju.

Papildus norādu, ka pienākums valstu regulatoriem ievērot konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli jutīgu informāciju ir noteikts arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, ar ko atceļ Direktīvu 2003/54/EK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu.

4. Saistībā ar Saeimas deputātu noslēguma jautājumu informēju, ka mūsu rīcībā nav informācijas par salīdzinošas analīzes veikšanu jautājumā par citu Eiropas Savienības valstu pieredzi savu iedzīvotāju nodrošināšanā ar informāciju par valsts uzņēmumu darbinieku atalgojumu.

Papildus iepriekš minētajam informēju par to, ka saspringtā darba grafika dēļ nevaru nodrošināt savu klātbūtni jautājumu izskatīšanas laikā.

Cieņā,

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

Rīgā 2010.gada 2.martā

Ārlietu ministrija

Uz jaut. nr.200/J9 – dok. nr.5634

Par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā

Ārlietu ministrija ir izvērtējusi Jūsu 2010.gada 25.februāra vēstulē Nr.8/7-2-2.6-(9110) uzdotos jautājumus un savas kompetences ietvaros sniedz šādas atbildes.

Ārlietu ministrija vēlas informēt par cilvēktiesību situāciju Irānā un Latvijas pozīciju šajā jautājumā, uz ko Jūsu vēstulē dotas atsauces un uz kuru balstīti Jūsu vēstulē uzdotie jautājumi.

Latvijas un Eiropas Savienības (ES) pozīcija, kā arī uz to pamatotie demarši atbilst citu starptautisko organizāciju, it īpaši ANO, vairākkārt paustajam viedoklim par cilvēktiesību situāciju Irānā un tās pasliktināšanos pēc 2009.gada jūnija vēlēšanām.

Pēc 2009.gada prezidenta vēlēšanām un tām sekojošām protesta demonstrācijām ANO sistēmas organizācijas un to augstākie pārstāvji, piemēram, ANO ģenerālsekretārs, ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos, kā arī vairāki ANO speciālo mandātu turētāji ir izteikuši nopietnas bažas par sistemātiskiem un nopietniem vārda brīvības un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem Irānā. Tiek norādīts uz Irānas varas iestāžu pielietoto vardarbību protesta demonstrāciju laikā, patvaļīgi veiktajiem arestiem, kā arī tiesību uz taisnīgu tiesu neievērošanu masveida tiesu prāvās, nāvessoda piemērošanu un izpildīšanu vairākiem protesta demonstrāciju dalībniekiem, kā arī veiktajiem ierobežojošiem pasākumiem pret opozīcijas pārstāvjiem, ārvalstu žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī viņu ģimenēm.

Balstoties arī uz ANO ģenerālsekretāra 2009.gada 25.septembra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Irānā, kopš 2008.gada jūnija (ietverot arī notikumus pēc Irānas prezidenta vēlēšanām 2009.gada jūnijā), ANO Ģenerālā asambleja 2009.gada 18.decembrī pieņēma rezolūciju “Par cilvēktiesību situāciju Irānas Islāma Republikā”. Rezolūcijā ir paustas nopietnas bažas par esošajiem un periodiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā. Vienlaikus tiek izteiktas īpašas bažas par Irānas valdības rīcību pēc 2009.gada 12.jūnija Valsts prezidenta vēlēšanām un vairākkārt pieaugušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Rezolūcija pieprasa Irānas valdībai:

1) pilnībā ievērot tās saistības cilvēktiesību jomā;

2) novērst nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem;

3) atbrīvot personas, kas patvaļīgi arestētas, pamatojoties uz viņu politiskajiem uzskatiem;

4) nodrošināt citām arestētajām personām tiesības uz taisnīgu, starptautiskajiem standartiem atbilstošu tiesu;

5) izbeigt politisko oponentu, cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un citu personu vajāšanu.

Š. g. 15.februārī ANO Cilvēktiesību padomē (CTP) tika izskatīts Irānas universālais periodiskais ziņojums (“Universal Periodic Review” – UPR) par cilvēktiesību situāciju. Interaktīvajā dialogā starp ANO dalībvalstīm un Irānu vislielākā uzmanība tika pievērsta cilvēktiesību situācijai, kas krasi pasliktinājusies kopš 2009.gada vēlēšanām. No Irānai sniegtajām valstu rekomendācijām Irāna noraidīja 45, t.sk. attiecībā uz politieslodzīto un nelegāli aizturēto personu atbrīvošanu, neatkarīga starptautiska izmeklēšanas mehānisma par vardarbību pēc prezidenta vēlēšanām veidošanu un bezierunu sadarbību ar ANO speciālajām procedūrām.

Jāatzīmē, ka jau vairāk nekā 10 gadus ANO Ģenerālā asambleja (ĢA) pieņem rezolūciju par cilvēktiesību situāciju Irānā, arī ANO Cilvēktiesību komisijas (tagadējā Cilvēktiesību padome) darba kārtībā ik gadu bija rezolūcija par cilvēktiesību situāciju Irānā. Šajās rezolūcijās Irānas valdībai tiek prasīts novērst cilvēktiesību pārkāpumus, t.sk. ilgstošus, sistemātiskus un nopietnus vārda brīvības un pulcēšanās brīvības ierobežojumus, sieviešu tiesību ierobežojumus, nāvessoda piemērošanu ar tādām metodēm kā nomētāšana ar akmeņiem un nāvessoda piemērošanu nepilngadīgajiem, tiesību uz taisnīgu tiesu neievērošanu un sodu izpildi, neievērojot starptautiskos standartus šajā jomā, politisko oponentu un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu, kā arī pieaugošo reliģisko minoritāšu (“Baha’ i”)
tiesību neievērošanu. Lai arī Irāna ir izsniegusi pastāvīgo ielūgumu ANO speciālo mandātu turētājiem, tā neatļauj speciālo procedūru vizītes valstī, tādēļ vairākkārt tikusi aicināta sadarboties ar ANO procedūrām un speciālo mandātu turētājiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas, tāpat kā minēto starptautisko institūciju pozīcijās par cilvēktiesību situāciju Irānā tiek nosodīta nevis sankciju bardzība par dalību masu nekārtībās, bet gan cilvēka tiesību un pamatbrīvību ierobežošana un starptautisko standartu par tiesību uz taisnīgu tiesu neievērošana, sankcijas piespriežot.

Līdz ar to Ārlietu ministrija uzskata, ka deputātu jautājumos norādīto pasākumu veikšana saistībā ar Irānā noteiktajiem sodiem par dalību masu nekārtībās nav atbilstoša interpretācija Latvijas pozīcijas būtībai.

Attiecībā uz Jūsu vēstulē uzdotajiem jautājumiem Ārlietu ministrija sniedz šādu informāciju.

Kriminālsodu politika un Krimināllikums neietilpst Ārlietu ministrijas kompetencē, tādēļ Ārlietu ministrija nevar sniegt atbildes uz 1. un 2. Jūsu vēstulē uzdoto jautājumu. Uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem savas kompetences ietvaros atbildes sniegs arī Iekšlietu un Tieslietu minis­trijas.

Ārlietu ministrija nosūta savā rīcībā esošo neoficiālo informāciju par kriminālsodiem atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs par aktīvu dalību masu nekārtībās.

Austrijas Krimināllikuma 269.p. nosaka, ka sods par dalību masu nekārtībās ir brīvības atņemšana Iīdz 3 gadiem. Ja šāds kriminālnoziegums ir veikts paaugstinātas bīstamības apstākļos (piemēram, apdraudot citas personas dzīvību), sods ir brīvības atņemšana no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem.

Bulgārijas Krimināllikumā netiek lietots termins “aktīva dalība masu nekārtībās”, Bulgārijas Krimināllikuma 325.p. par smagiem pārkāpumiem pret sabiedrisko kārtību, atklāti izrādot necieņu pret sabiedrību, personai paredz sodu par huligānismu ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem vai nosacīti, vai rājienu. Ja šīs darbības veiktas, nepakļaujoties varas pārstāvjiem vai sabiedrības pārstāvjiem, kas rūpējas par kārtību, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem. Ja papildus huligānismam tiek veikti citi Krimināllikumā paredzētie noziedzīgie nodarījumi, tiesa piemēro sodu par smagāko no tiem. Piemēram, par nekustamā īpašuma dedzināšanu vai bojājumu nodarīšanu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu no 1 līdz 8 gadiem.

Čehijas Krimināllikumā nav lietots termins “aktīva dalība masu nekārtībās”, bet paredzēti sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti to laikā. Piemēram, par vandālismu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem, par vardarbību pret varas pārstāvjiem paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz pat 15 gadiem, ja tā veikta sevišķi atbildību pastiprinošos apstākļos (izraisot varas pārstāvja nāvi).

Francijas Krimināllikuma 431.p. par dalību grautiņos un nepakļaušanos varas pārstāvjiem paredz sodu ar brīvības atņemšanu līdz 1 gadam un naudas sodu 15000 EUR apmērā. Papildus tiek piemēroti sodi par atbildību pastiprinošu apstākļu iestāšanos, piemēram, dalība masu nekārtībās ar ieroci ir sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem un 45000 EUR naudas sodu.

Igaunijas Krimināllikums par masu nekārtību organizēšanu, sagatavošanos tām un aicinājumu piedalīties masu nekārtībās ar lielu dalībnieku skaitu, ja šādu nekārtību rezultātā notiek apgānīšana, postīšana, dedzināšana vai citas līdzīga veida darbības, paredz sodu ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 8 gadiem.

Lietuvas Krimināllikums par grautiņu organizēšanu paredz sodu ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem, bet par dalību grautiņos – sodu ar brīvības atņemšanu līdz 6 gadiem.

Nīderlandes Krimināllikumā nav lietots termins “aktīva dalība masu nekārtībās”, bet paredzēti sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti to laikā. Piemēram, par vardarbīgu izturēšanos sabiedriskā vietā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 4,5 gadiem vai naudas sods 11500 EUR apmērā.

Polijas Krimināllikuma 254.p. par aktīvu dalību masu nekārtībās, ja tā iekļauj vardarbību pret personām vai īpašumu, paredz sodu ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem. Ja šādas darbības rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai nodarīti smagi miesas bojājumi, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem. Ja dalības masu nekārtību laikā tiek veikti arī citi noziedzīgi nodarījumi, piemēram, vandālisms, dedzināšana, nepakļaušanās varas pārstāvjiem, sodi par katru no nodarījumiem tiek summēti, par pamatu ņemot to Krimināllikuma pantu, kas paredz vissmagāko sodu. Tāpat Polijas Krimināllikuma XX nodaļā par noziedzīgu nodarījumu īpaši bīstamos apstākļos pret daudzu personu veselību vai dzīvību vienlaikus vai bojājumu nodarīšanu personu īpašumam lielos apmēros vienlaikus it paredzēts sods ar brīvības atņemšanu no 6 mēnešiem līdz 8 gadiem (personas nāves iestāšanās gadījumā).

Portugāles Krimināllikums par dalību grautiņos paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem vai alternatīvu naudas sodu, kas atbilst 240 dienām ieslodzījumā. Par nepakļaušanos varas pārstāvjiem paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu vai alternatīvs naudas sods, kas atbilst 120 dienām ieslodzījumā. Par nepakļaušanos varas pārstāvjiem, kas saistīta ar vardarbību –, brīvības atņemšana līdz 5 gadiem. Vardarbība pret personām, dedzināšana, īpašuma bojāšana tiek paredzēti kā atsevišķi noziedzīgi nodarījumi. Piemēram, par tāda īpašuma bojāšanu, kam ir augsta vērtība vai kas tiek lietots sabiedrības vajadzībām, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem, atsevišķos gadījumos līdz 8 gadiem. Par tāda paša īpašuma ar augstu vērtību vai kas tiek lietots sabiedrības vajadzībām – bojāšanu, ja tas noticis, lietojot vardarbību, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 15 gadiem.

Rumānijas Krimināllikuma 369.p. par personas dalību neatļautā publiskā demonstrācijā, tās laikā veicot vardarbības aktus pret citām personām vai citu personu īpašumu, paredz sodu ar brīvības atņemšanu no 3 mēnešiem līdz 1 gadam, vai arī naudas sodu. Tāds pats sods paredzēts par nepakļaušanos varas pārstāvjiem, kā arī ja neatļautas demonstrācijas laikā tiek bloķēta satiksme uz nacionālas nozīmes ceļiem vai dzelzceļa.

Spānijas Krimināllikuma 557.p. par tādu darbību grupā, kas vērsta uz sabiedriskā miera traucēšanu, rīkojoties pret publisko kārtību, nodarot kaitējumu personām, radot zaudējumus īpašumam, nosprostojot publiskos ceļus vai pieeju tiem, tādējādi apdraudot to izmantotājus, iebrūkot būvēs vai ēkās, paredz sodu ar brīvības atņemšanu no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem ar iespēju papildināt ar sodiem, kas noteikti arī citos Krimināllikuma pantos. Ja iepriekšminētā rīcība notikusi sabiedriskos pasākumos ar lielu dalībnieku skaitu, paredzētais sods ir brīvības atņemšana, sākot no 3 gadiem.

Ungārijas Krimināllikums par plašu pret sabiedrību vērstu vardarbīgu uzvedību, kas izraisa protestus vai satraukumu citos cilvēkos, ja vien šādas uzvedības laikā nav veikts smagāks noziedzīgs noziegums, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Atsevišķos gadījumos, ja tādas pašas darbības veiktas bruņoti vai grupā, sods ir brīvības atņemšana līdz 5 gadiem. Kā papildu sods var tikt piemērota izraidīšana no valsts. Papildus tiek ņemti vērā masu nekārtību laikā veikti citi noziedzīgi nodarījumi. Piemēram, par sabiedriskā miera traucēšanu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem, par dalību grautiņos paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 8 gadiem. Par sabiedriskās drošības apdraudējuma radīšanu ir paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 20 gadiem.

Vācijas Krimināllikumā nav lietots termins “masu nekārtības” un nav paredzēts sods par sabiedrisko nepakļaušanos. Par dalību grautiņos, apdraudot sabiedrisko mieru, 125.pantā paredzēts sods, sākot no naudassoda līdz brīvības atņemšanai uz 3 gadiem. Ja personai, veicot šo noziegumu, ir bijis ierocis, veikti arī noziegumi pret personas veselību vai laupīšana, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu no 6 mēnešiem līdz 10 gadiem.

Vēlreiz jāuzsver, ka Ārlietu ministrija, kuras kompetencē neietilpst krimināltiesības un ar tām saistītie jautājumi, oficiālu informāciju par deputātu uzdoto jautājumu par Eiropas Savienības valstu praksi sodu noteikšanā par dalību masu nekārtībās var sagatavot tikai pēc oficiālas informācijas saņemšanas no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vienlaikus, atbildot uz Saeimas kancelejas 2010.gada 1.marta vēstuli Nr-12/2-7-n/76-(9/10), vēlos informēt, ka nevarēšu ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu Saeimā 4.martā sakarā ar to, ka šajā dienā atradīšos Ministru prezidenta apstiprinātā komandējumā Spānijas Karalistē, kur norisināsies neformālā ES valstu ārlietu minis­tru tikšanās.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Iekšlietu ministrija

Uz jaut. nr.200/J9 – dok. nr.5634A

Par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā

Saskaņā ar Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja finanšu ministra E.Repšes rezolūciju Iekšlietu ministrija ir izskatījusi deputātu jautājumus par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā un sniedz šādu viedokli.

Ministru kabinets ar savu 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.6 ir apstiprinājis Kriminālsodu politikas koncepciju, kuras ieviešanai Tieslietu ministrijā izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī Iekšlietu ministrija. Minētās darba grupas ietvaros tika vērtētas Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu sankcijas, piedāvājot samazināt šajās sankcijās paredzētās brīvības atņemšanas soda ilgumu atbilstoši noziedzīgu nodarījumu kaitīgumam.

Šobrīd Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas piedāvā Krimināllikuma 225.pantu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka par masu nekārtību, kas saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, organizēšanu vai aktīvu piedalīšanos tajās soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. Iekšlietu ministrija šo grozījumu ir atbalstījusi.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres pienākumu izpildītāja I.Aire

Rīgā 2010.gada 3.martā

Tieslietu ministrija

Uz jaut. nr.200/J9 – dok. nr.5634B

Par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā

Tieslietu ministrijā ir saņemta Minis­tru prezidenta 2010.gada 25.februāra rezolūcija Nr.45/SAN-764 ar lūgumu ārlietu ministram, iekšlietu ministram un tieslietu ministram sagatavot un iesniegt savstarpēji saskaņotu atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu “Par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā” (reģ. Nr.200/J9) Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Izvērtējot minētos Saeimas deputātu jautājumus, Tieslietu ministrija sniedz šādu informāciju.

Ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.6 (prot. Nr.1, 32.§) tika apstiprināta Kriminālsodu politikas koncepcija (turpmāk – koncepcija). Koncepcijā ir konstatēts, ka Krimināllikuma (turpmāk – KL) Sevišķajā daļā ir daudz pantu, kas būtiski ierobežo tiesas iespējas piespriest personai taisnīgu sodu. Vairākos gadījumos, formulējot noziegumu kvalificētos sastāvus, likumdevējs ir paredzējis minimālo brīvības atņemšanas laiku, ko var piespriest personai par izdarīto noziegumu. Nav retums, ka atbildību pastiprinošo apstākļu dēļ tiesa nevar piemērot KL 49.pantu un piespriest personai sodu, kas ir vieglāks par likumā paredzēto, savukārt arī minimālais pantā paredzētais sods ir pārāk bargs, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu un noziedznieka personību.

Koncepcijā secināts, ka ļoti plašs sodu diapazons vienā pantā vai panta daļā bieži vien arī negatīvi ietekmē sodu praksi. Attiecīgos gadījumos tiesas parasti piespriež panta sankcijā paredzēto minimālo sodu vai vidējo sodu starp paredzēto minimālo un maksimālo sodu, bet gandrīz nekad nepiemēro panta sankcijā paredzēto maksimālo sodu. Šāda tiesu prakse, ka tiesas meklē iespēju piemērot mazāku sodu, nekā panta sankcijā paredzēts, liecina par to, ka Latvijas krimināltiesību sistēma par noziedzīgiem nodarījumiem paredz pārāk bargas sankcijas.

Koncepcija paredz, ka, lai nodrošinātu efektīvāku soda mērķu sasniegšanu, KL Sevišķajā daļā paredzētajiem sodiem jāatbilst izdarīto noziedzīgo nodarījumu kaitīgumam, vienlaikus nodrošinot tiesai plašas izvēles iespējas piemērot pārkāpējiem sodu. Pārskatot pantu sankcijās paredzēto sodu atbilstību noziedzīgiem nodarījumiem, katrā konkrētajā gadījumā jāizvērtē: 1) nepieciešamība paredzēt panta sankcijā vairākus alternatīvus pamatsodus; 2) ja panta sankcija ietver alternatīvos sodus, jānosaka to savstarpējā atbilstība; 3) par noziedzīgu nodarījumu paredzētais soda mērs un soda diapazons; 4) paredzēto sankciju samērība; 5) nepieciešamība paredzēt obligāti piemērojamos un alternatīvos papildsodus.

Ievērojot koncepcijā ietvertos risinājumus, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (VSS-1521) (turpmāk – likumprojekts), kas tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 2009.gada 22.oktobrī. Tieslietu ministrija likumprojektu ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.

Likumprojekts citu grozījumu starpā paredz izdarīt grozījumus arī Krimināllikuma 225.pantā “Masu nekārtības”, izsakot to šādā redakcijā: “Par masu nekārtību, kas saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, organizēšanu vai aktīvu piedalīšanos tajās – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.” Tas nozīmē, ka ar grozījumiem minētajā pantā būtiski tiek samazināta brīvības atņemšanas minimālā robeža, t.i., no astoņiem uz trim gadiem. Bez tam KL 225.pants tiek izteikts vienā daļā, tādējādi novēršot tajā ietverto nesamērību, ka masu nekārtību organizatoram panta pirmajā daļā ir paredzēta mazāka atbildība salīdzinājumā ar masu nekārtību dalībniekiem, kuriem bargāka atbildība ir paredzēta panta otrajā daļā.

Ar cieņu,

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos L.Medina

Rīgā 2010.gada 5.martā