Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ģenerālprokurors Jānis Maizītis intervijā Dinai Gailītei un Jānim Plepam. Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu

Mazāk nekā divi mēneši palikuši līdz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrā pilnvaru termiņa beigām – 11.maijam. Kas notiks dienu pēc tam, ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Saeimas ziņā – Ivaram Bičkovičam ir jāizvirza kandidāts, bet parlamentam tas vai nu jāapstiprina, vai arī jānoraida. Vai J.Maizītis turpinās darbu, vai arī par ģenerālprokuroru kļūs kāda cita persona – to joprojām var tikai minēt, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs par savu lēmumu sabiedrību ir nolēmis informēt marta beigās, savukārt Saeimā debates pagaidām risinās vien kuluāros. Skaidrs ir tikai viens – pats ģenerālprokurors ir gatavs turpināt darbu un to, kā pats atzīst, plašsaziņas līdzekļu spiests, paziņoja jau šā gada sākumā.

“Jurista Vārds” centās neuzdot ģenerālprokuroram kolēģu žurnālistu jau vairākkārt iztirzātos jautājumus par skaļajām krimināllietām, tā vietā koncentrējoties uz juristiem sistēmiski interesanto ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru un prokuratūras darbu krīzes laikos. Saistībā ar ģenerālprokurora nominēšanas kārtību aptaujājām arī trīs ekspertus – bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus Gvido Zemribo un Andri Guļānu, kā arī Augstākās tiesas šā brīža vadītāju Ivaru Bičkoviču. Pirmie divi uz “Jurista Vārda” jautājumiem atbildēja, savukārt I.Bičkovičs arī šoreiz savu viedokli atturējās paust – pat procedūras jautājumā, jo tuvākajā laikā gatavojas pieņemt lēmumu par kandidāta izvēli ģenerālprokurora amatam.

• Liene Rikova. Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde – kreditora cerība

Pašlaik ekonomiskās krīzes un personu maksātnespējas palielināšanās apstākļos, kas neapšaubāmi palielina tiesvedību skaitu un pārslogo tiesas, jautājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi ir jo īpaši aktuāls. Jāatzīst, ka pienācīgas saistību izpildes jautājums arī tā dēvētajos treknajos gados nezaudēja aktualitāti, taču pašlaik parādnieku saistību nepildīšana var izraisīt pat kreditora bankrotu, jo tieši tagad ir katastrofāls apgrozāmo līdzekļu trūkums. Tomēr ne vienmēr parādnieks savas saistības nepilda ļaunprātīgi, kaut arī tas neatbrīvo parādnieku no pacta sunt servanda principa ievērošanas un izpildes. Rakstā tiks aplūkots, kādas ir kreditora Civilprocesa likumā nostiprinātās iespējas atgūt aizdotos līdzekļus, izanalizējot civilprocesuālo saistību bezstrīdus piespiedu izpildes veidu, to priekšrocības un trūkumus.

Rakstā pievērsīšos tikai saistību bezstrīdus piespiedu izpildei, jo vēršanās tiesā vispārējā tiesāšanās kārtībā kreditoram ir ļoti neizdevīgs, dārgs un laikietilpīgs process, kas var ieilgt pat vairāk nekā trīs četru gadu garumā. Jāatzīst, ka nekādi saistību bezstrīdus piespiedu izpildes mehānismi nespēs atrisināt problēmu, ja parādniekam nav mantas, uz kuru vērst piedziņu. Tāpēc kreditoram, jau slēdzot vienošanos ar potenciālo parādnieku, būtu ieteicams šajā vienošanās iekļaut parāda nodrošinājumu – ķīlu vai galvojumu, kas, neapšaubāmi, atvieglos parāda atgūšanu. Civilprocesa likums paredz divu veidu saistību piespiedu izpildi – saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

“Jurista Vārda” redakcija