Par darba tirgus politiku ekonomiskās krīzes laikā

Ņemot vērā krīzes apmēru, kā arī izanalizējot citu Eiropas un pasaules valstu pieredzi par rīcību šādos apstākļos, tajā skaitā Latvijas valdības darbību pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos 30.gados, pasākums “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībā” ir saglabājams kā viens no būtiskākajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem finanšu ietilpības un dalībnieku iesaistes ziņā ne tikai 2010.gadā, bet arī 2011.gadā, norāda Labklājības ministrija (LM), atsaucoties uz pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos izskanējušo viedokli par neadekvātu valdības rīcību nodarbinātības jautājumu risināšanā. “Turpinot ieviest tā saukto 100 latnieku programmu ar pašreizējiem jau praksē aprobētajiem nosacījumiem, bezdarbnieki bez iztikas līdzekļiem tiek nodrošināti ar ienākumiem. Vienlaikus nodrošināta arī taisnīga konkurence uzņēmēju starpā, jo valsts nekropļo tirgu. Tādējādi netiek kavēts tautsaimniecības restrukturizācijas process un tiek stabilizēta sociālekonomiskā situācija. Tie visi ir priekšnosacījumi, kas ir būtiski Latvijas kredītreitingu paaugstināšanai un atbilstošas uzņēmējdarbības vides veidošanai,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. 

LM atgādina, ka pasākums “Darba praktizēšana ar stipendiju” pašvaldībās izstrādāts, ņemot vērā Pasaules Bankas (PB) ekspertu pieredzi līdzīga apmēra krīzēs pasaulē. Tā mērķis ir stabilizēt sociālekonomisko situāciju, nodrošināt bezdarbnieku aktivizāciju veidā, kas netraucē ekonomikas restrukturizāciju. Vienlaikus LM norāda, ka darba praktizēšana pašvaldībās mazina nabadzības risku. Tas ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, kad Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums un līdz ar to arī bezdarba līmenis neizbēgami ir sasnieguši vēsturiskus apmērus.

Iepriekšminētais pasākums izstrādāts atbilstoši vairākiem principiem. Tam ir jāsniedz atbalsts visnelabvēlīgākajā materiālajā situācijā esošajiem bezdarbniekiem (kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu), jāveicina bezdarbnieku vēlme iesaistīties normālajā darba tirgū, meklējot darba vietu privātajā sektorā (daļa šā pasākuma dalībnieku ir atraduši). Tāpat darba praktizēšanas vietas pašvaldībās tiek ierīkotas nekomerciāliem mērķiem (nekropļojot konkurenci un neizspiežot no darba vietām esošos darbiniekus), sniedzot sociālo labumu pašvaldību iedzīvotājiem. 

Dalībnieku iesaistīšanās pasākumā notiek reģistrācijas rindas kārtībā neatkarīgi no bezdarbnieka kvalifikācijas vai iepriekš iegūtajām prasmēm, līdz ar to izslēdzot subjektivitātes iespējamību un diskriminācijas riskus. Svarīgi, ka šī programma tiek īpaši aktīvi īstenota nelabvēlīgākajā situācijā esošajos novados.

LM izsaka pateicību Eiropas Komisijai par atbalstu un līdzfinansējumu, PB ekspertiem par informācijas sniegšanu šīs programmas tapšanas procesā. Tāpat LM pateicas arī citām institūcijām, kas iesaistījās šīs programmas izstrādes procesā, un jo īpaši Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas domes un Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes pārstāvjiem, visām pašvaldībām un to sadarbības partneriem, nevalstiskajām organizācijām, kas aktīvi iesaistās šā pasākuma īstenošanā, veidojot darba praktizēšanas vietas. 

Pēc LM rīcībā esošās informācijas dalību pasākumā “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” līdz 2010.gada 29.februārim bija uzsākuši 21 988 cilvēki.

Vienlaikus LM uzsver, ka pašreiz Latvijā aktīvās darba tirgus politikas ietvaros tiek īstenoti pasākumi, kas nodrošina arī subsidētās vietas nelabvēlīgākajā situācijā esošajiem bezdarbniekiem, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti. Tāpat šogad plānots uzsākt jaunu pasākumu jauniešu bezdarbnieku atbalstam (darba prakses). 

Patlaban LM un Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar darba devējus pārstāvošām organizācijām strādā pie atbilstoša mehānisma izstrādes piemērotāko uzņēmumu izvēlei, kas varētu piedāvāt darba un prakses vietas jauniešiem. Šim mērķim konsultatīvu palīdzību tieši jauniešu bezdarbnieku atbalsta jomā LM sniedz arī Austrijas Sociālo, darba un patērētāju lietu ministrija.

Tāpat LM norāda, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu ievērojami pastiprināt subsidēto un darba prakšu vietu izveides nosacījumus, nepieļaujot pašreiz nodarbināto darbinieku subsidēšanu vai aizvietošanu. NVA ir pienākums šos nosacījumus stingri kontrolēt. 

“Aktīvās darba tirgus politikas pasākumi ir paredzēti cilvēku konkurētspējas paaugstināšanai darba tirgū vai nodrošina atbalsta sniegšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, piemēram, personām ar invaliditāti, kompensējot cilvēka salīdzinoši mazāku darba ražīgumu. Tādēļ arī pašreizējos krīzes apstākļos tiek turpināta bezdarbnieku apmācības īstenošana, lai mazinātu strukturālā bezdarba riskus nākotnē un ļautu cilvēkiem izmantot šo laiku savu prasmju un līdz ar to darba ražīguma paaugstināšanai. Tas ir svarīgi, lai Latvijas ekonomika kļūtu konkurētspējīgāka,” norāda labklājības ministrs U.Augulis.

Vienlaikus viņš atzīst, ka “darba vietu radīšana ir uzņēmēju atbildība un iespēja. Neatbilstošu algu subsīdiju izmaksāšana bieži izraisa aizvietošanas efektu un kopumā mazina tautsaimniecības konkurētspēju”.

Lai noteiktu bezdarbnieku un darba meklētāju prioritāros apmācību virzienus 2010.gadam, LM sadarbībā ar NVA ir izstrādājusi ziņojumu “Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”, kuru tuvākajā laikā plānots izskatīt valdībā.

Atgādinām, ka subsidētās darba vietas un jauniešu darba prakses ir instruments, kas attīstītajās valstīs tiek pielietots, lai atbalstītu visnelabvēlīgākajā situācijā esošos bezdarbniekus, kompensējot to zemāku darba ražīgumu, piemēram, cilvēku ar invaliditāti gadījumā, vai arī atvieglojot ieiešanu darba tirgū, piemēram, ar valsts finansiāli atbalstītu jauniešu darba prakšu starpniecību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments