Par jauno Elektronisko mediju likumprojektu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene pauž gandarījumu, ka pēc ļoti intensīva darba komisija beigusi darbu pie Elektronisko mediju likumprojekta otrā lasījuma redakcijas. “Komisija šā likumprojekta izskatīšanai sasauca vairākas papildu sēdes, lai ciešā sadarbībā ar nozares ekspertiem izskatītu vairāk nekā 300 priekšlikumus,” norādīja I.Circene. Komisijas priekšsēdētāja pauda apņēmību turpināt aktīvi strādāt, lai Saeimā likumu varētu pieņemt līdz pavasara sesijas beigām.

Jauns likums nepieciešams, lai noteiktu Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības, veidošanas, reģistrācijas un uzraudzības kārtību atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju attīstības tendencēm un Eiropas Savienības prasībām. Likumprojekts izstrādāts, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai sadarbojoties ar Nacionālās radio un televīzijas padomi, Saeimas Juridisko biroju, kā arī nozares pārstāvjiem.

Elektronisko mediju likums paredz nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas pieejamību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem. Likums arī veicinās sabiedrības integrāciju, īstenojot Valsts valodas likuma prasības, un sekmēs latviešu valodas kā Latvijas Republikas valsts valodas saglabāšanu un lietošanu. Vienlaikus tiek paredzētas tiesības medijos lietot arī mazākumtautību un citas valodas.

Lai atvieglotu administratīvo procedūru, turpmāk elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem izsniegs tikai divu veidu licences – apraides atļaujas un retranslācijas atļaujas. Apraides atļaujas piešķirs tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri paši veido un izplata programmas, savukārt retranslācijas atļaujas saņems tie, kuri retranslēs citu sagatavotās programmas. Patlaban plašsaziņas līdzekļu licencēšanai tiek izsniegtas apraides, retranslācijas un citas speciālās atļaujas.

Pašreizējo Nacionālo radio un televīzijas padomi aizstās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas arī būs pilntiesīga autonoma institūcija. Tā atbilstoši savai kompetencei pārstāvēs sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzraudzīs, lai to darbībā tiktu ievērotas likumu prasības. Jaunajā padomē darbosies pieci Saeimas vēlēti locekļi.

Lai veicinātu sabiedrības līdzdalību mediju attīstības jautājumos, tiks veidota sabiedriskā konsultatīvā padome. Šajā padomē darbosies nozares profesionāļi, kuri piedalīsies sabiedriskā pasūtījuma un mediju nozares attīstības stratēģijas izstrādē.

Deputāti tāpat vienojās par jaunu sabiedriskā pasūtījuma jēdzienu. Sabiedriskā pasūtījuma uzdevums būs veicināt cilvēktiesību un pamattiesību realizāciju, sekmēt demokrātijas un ētikas principu nostiprināšanos, nodrošināt objektīvu un neatkarīgu ziņu, analīzes un komentāru veidošanu. Tāpat sabiedriskajam pasūtījumam būs jāparedz programmas mazākumgrupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jānodrošina atbildīga un ilgtspējīga žurnālistika, kā arī jāievēro citas prasības.

Sabiedriskā pasūtījuma izpildi arī turpmāk veiks sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, tomēr daļu pasūtījuma NEPLP varēs konkursa kārtībā nodot citiem nacionālajiem vai reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas bez maksas pieejamas skatītājiem un klausītājiem. Par sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildes kvalitāti atbildīgs būs sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors, kuru NEPLP iecels uz pieciem gadiem.

Sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem valsts budžeta finansējums tiks nodrošināts ikgadējā sabiedriskā pasūtījuma izpildei, infrastruktūras nodrošināšanai un plašsaziņas līdzekļu attīstībai.

Jaunais likums regulēs arī televīzijas apraidi ciparu jeb digitālajā formātā. To nodrošinās Ministru kabineta izvēlēts komersants.

Komisijā prognozē, ka Saeima Elektronisko mediju likumprojektu 2.lasījumā varētu skatīt 22.aprīlī.

Saeimas preses dienests