Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām

Saeimas Juridiskā komisija 10.martā pirms otrā lasījuma atbalstīja likumprojektu, kas paredz uzlabot līdzšinējo kārtību, kā notiek nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām.

“Valsts pamatlikums aizsargā tiesības uz īpašumu, tajā pašā laikā atsevišķos izņēmuma gadījumos pieļaujot tā piespiedu atsavināšanu – tad, ja tas pamatoti nepieciešams sabiedrības vajadzībām. Patlaban to regulē vēl 1923.gadā pieņemts likums, kas neapšaubāmi prasa virkni būtisku uzlabojumu,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

Likumprojekts paredz, ka nekustamo īpašumu var atsavināt, ja tas nepieciešams valsts aizsardzības, kultūras, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, transporta infrastruktūras attīstībai, vides aizsardzībai, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai citu būtisku sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.

Jaunais likums regulēs ne tikai piespiedu atsavināšanas procesu, bet arīdzan zemes un ēku labprātīgu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kas patlaban notiek civiltiesiskā ceļā. Katrai institūcijai izveidojusies sava prakse šādu jautājumu risināšanā, tādēļ īpašniekam nav skaidri labprātīgas atsavināšanas nosacījumi un tiesiskās sekas.

Likums paredz ieviest vienotus taisnīgas atlīdzības noteikšanas kritērijus un skaidras atsavināmā īpašuma īpašnieka tiesības. Patlaban nav noteikta arī procedūra, kā īpašnieks tiek informēts par atsavināšanu un ar to saistītiem procesiem.

Jaunais regulējums risinās arī patlaban aktuālo problēmu, ka gadījumā, ja īpašnieks nepiekrīt piedāvātajam atlīdzības apmēram, projekta uzsākšana tiek būtiski kavēta, jo īpašuma tiesības par labu valstij vai pašvaldībai var nostiprināt pēc tam, kad par īpašumu ir samaksāta atlīdzība.

Patlaban ir arī problēmas ar atsavinātā nekustamā īpašuma atbrīvošanu, jo nereti iestādei jāiesaistās ilgstošos tiesu procesos, lai saņemtu nolēmumu, uz kura pamata īpašumu var atbrīvot piespiedu kārtā.

Likumprojektā ņemti vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumi un Satversmes tiesas norādes par to, kā nodrošināt tiesisku nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Jaunais likums regulēs nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību, atlīdzības noteikšanas un apstrīdēšanas kārtību, atlīdzības izmaksāšanu, kā arī atsavinātā nekustamā īpašuma nodošanu atpakaļ.

Saeimas preses dienests