Ministru prezidenta Valda Dombrovska Saeimas 2010.gada 11.marta ārkārtas sēdei iesniegtais ikgadējais ziņojums par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Ministru prezidenta priekšvārds

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts ar Saeimas balsojumu 2009.gada 12.martā, apstākļos, kad ekonomiskās krīzes un valsts maksātspējas problēmas bija kļuvušas par realitāti. Lai gan Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadītais Minis­tru kabinets bija veicis nekavējošas darbības, lai saglabātu Latvijas maksātspēju, un īsā laika periodā bija panāktas vairākas būtiskas vienošanās, kas materializējās konkrētos parakstītos dokumentos (2008.gada 18.decembrī – Nodomu vēstule (LOI) Starptautiskajam Valūtas fondam un 2009.gada 28.janvārī – Saprašanās memorands (MOU) ar Eiropas Komisiju), ar kuriem Latvija uzņēmās nopietnas ilgtermiņa saistības pret starptautiskajiem donoriem, šo saistību īstenošanu kavēja nespēja panākt politisku vienošanos par nepieciešamo rīcību un pasākumu kopumu. Starptautiskā aizdevuma saņemšanai uzņemto saistību izpilde bija jānodrošina ar otro 2009.gada budžeta grozījumu sagatavošanu, kas kļuva par Ivara Godmaņa valdības krišanas iemeslu. Ekonomiskās un politiskās krīzes likumsakarīgs pavadonis bija sabiedrības pieaugoša neuzticība valsts varai. Sabiedrības uzticības atjaunošana bija viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tam, lai krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē. Valsts maksātnespējas novēršanas laika rezerves jau bija izsmeltas, tāpēc turpmākie lēmumi bija jāizstrādā un jāpieņem nekavējoši.

Latvijas tautsaimniecības situācijas raksturojums iepriekšējās valdības krišanas brīdī bija ļoti sarežģīts. Latvijai vairakkārt tika samazināti kredītreitingi un saglabājās augstas procentu likmes (starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3-12 mēnešu termiņam bija 12.0-13,5% robežās, kas signalizēja par augstu riska pakāpi). Valsts kasei iekšējā tirgū bija mainīgi panākumi valsts parādzīmju pārdošanā, uz ilgāku termiņu par trim mēnešiem neviens nebija gatavs valdībai naudu aizdot. Trīs mēnešu parādzīmju likme bija apmēram
8-10 %. Valsts kases likviditātes problēmas radīja draudus, ka var pietrūkt līdzekļu algu, pensiju un pabalstu izmaksai un valsts publisko pakalpojumu nodrošināšanai.

Valsts ieņēmumu samazināšanās un nepieciešamība ieguldīt ievērojamus līdzekļus finanšu sistēmas stabilizēšanā bija globālās un vietējās ekonomiskās krīzes attīstības simptomi, kam pamatā bija virkne politisku un ekonomisku kļūdu, atliktu un novilcinātu lēmumu. Nepārdomāta valsts makroekonomiskā un fiskālā politika, kas noveda pie ekonomikas pārkaršanas, pretinflācijas pasākumu novēlota un nepilnīga ieviešana, spekulatīvo nekustamo īpašumu darījumu neaplikšana ar nodokli, novēloti pieņemti kreditēšanas ierobežošanas pasākumi bija tie cēloņi, kas noveda pie nesabalansētas ekonomiskās attīstības, palielinot makroekonomiskos riskus un saasinot globālās finanšu krīzes ietekmi.

Šādos apstākļos darbu sāka jaunizveidotā valdība. Valdības izveidošanas brīdī krīzes kopaina jau iezīmējās pilnā mērā – strauji pieaugošs bezdarbs, arvien krītoša uzņēmējdarbības aktivitāte, eksporta konkurētspējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, ierobežotas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Negatīva fiskālā bilance saglabājās visu 2009.gada pirmo pusgadu, kulmināciju sasniedzot 2009.gada jūlijā.

Pēc valdības izveidošanas tās pirmais īstermiņa uzdevums bija valsts maksātnespējas novēršana, izmantojot starptautiskā aizdevuma resursus, veicot dramatisku budžeta konsolidāciju un vienlaikus īstenojot šādos apstākļos iespējamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Valsts budžeta izdevumu samazināšana prasīja apjomīgas reformas lielākajos izdevumu sektoros – valsts pārvaldes sistēmā, veselības aprūpē, izglītībā, un diemžēl arī sociālajā jomā.

Lai nodrošinātu budžeta deficīta finansēšanu un likviditātes atbalstu banku sektoram, starptautiskie donori (EK, SVF, PB un citas valstis) Latvijai uz vienošanās pamata darījuši pieejamu aizdevumu (“kredītlīniju”) 5,27 miljardu latu apmērā. Ar katru no finanšu atbalsta sniedzējiem tiek noslēgta atsevišķa vienošanās par līdzekļu pieejamību. Visu vienošanos galvenais pamatnosacījums ir valsts budžeta deficīta pakāpeniska samazināšana (10 %, 8,5 %, 6 % un 3 % attiecīgi 2009.–2012.gadā) un Māstrihtas kritēriju izpilde eiro ieviešanai. Tā ietvaros Latvija ir apņēmusies stiprināt fiskālo disciplīnu, nodrošināt risku uzraudzību banku sektorā, veicināt ES struktūrfondu apguvi un veikt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Tai pašā laikā starptautiskie aizdevēji uzrauga arī Latvijas apņemšanos paplašināt sociālās drošības tīklu, mazinot krīzes negatīvās sekas nabadzīgākajos iedzīvotāju slāņos.

Ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu tika novērsts valsts bankrota risks un sasniegts tobrīd būtiskākais valsts mērķis – novērsta valsts maksātnespēja un bankrots.

Nākamais vidēja termiņa mērķis – valsts konkurētspējas kāpināšana un ekonomiskās darbības atjaunošana – paredzēja veikt gan finanšu sistēmas, gan visas ekonomikas stabilizāciju, uzsākot darbu trīs galvenajās jomās:

• ekonomikas izaugsme;

• sociālās aizsardzības pasākumi;

• valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.

Jāuzsver, ka ekonomikas atveseļošanos būtiski sekmēja un sekmēs starptautiskās sabiedrības uzticēšanās Latvijas valdības apņēmībai izpildīt starptautiskās saistības, īpaši pret Eiropas Komisiju un valstīm, ar kurām panākta vienošanās par aizdevumu. Uzņemoties Baltijas Ministru padomes vadību 2010.gadā, valdībai ir radusies iespēja un pienākums celt Latvijas un Baltijas valstu konkurētspēju, sadarbojoties plašā nozaru spektrā. Latvijas valdības konstruktīva darbība Eiropas Savienības un NATO ietvaros liecina par stabilitāti pat nopietnu ekonomisku grūtību laikā, un vairo Latvijas kā uzticamas un spējīgas valsts tēlu. Vienlaikus jāatzīmē, ka valdības paveiktie un plānotie darbi tiek skatīti kontekstā ar mērķi pozitīvā gaisotnē pozicionēt Latvijas tēlu un vietu gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē kopumā.

2010.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, tādēļ valdības darbībai līdz vēlēšanām jābūt īpaši atbildīgai, nepieļaujot populistisku un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu. Šobrīd, kad iezīmējas pirmās ekonomiskās stabilizācijas tendences, bet ekonomiskā krīze vēl ne tuvu nav pārvarēta, ir svarīgi nemazināt apņēmību, lai turpinātu uzsāktās reformas un nodrošinātu atklātu, intensīvu komunikāciju ar sabiedrību, skaidrojot un pamatojot ikviena nozīmīga valdības lēmuma jēgu un būtību.

Saturs

Ievads

I Ekonomika

1. Valdības paveiktais

1.1. Finanšu tirgus

1.2. Fiskālais sektors

1.3.Situācija ar Parex banku

1.4. Inflācija

1.5. Banku finansējums

1.6. Kreditēšana un kredītu kvalitāte

1.7. Maksājumu bilance

1.8. Preču un pakalpojumu eksports

1.9. Starptautiskais aizdevums

1.10. Ekonomikas izaugsmes veicināšana

1.11. Darba tirgus pārstrukturēšana

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē

II Sociālā joma

1. Valdības paveiktais

1.1. Nodarbinātība

1.2. Sociālā apdrošināšana

1.3. Veselības aprūpe

1.4. Reformas izglītības sistēmā

1.5. Sociālās drošības tīkla stratēģija

1.6. Valdības un pašvaldību dialogs

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē

2.1. Nodarbinātības veicināšana

III Valsts pārvaldes reformas

1. Valdības paveiktais

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē

IV Noslēgums

1.pielikums. Ministriju būtiskākie paveiktie darbi Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības darbības laikā līdz 2010.gada 1.martam un plānotie darbi 2010.gadā

2. pielikums. Attīstības plānošanas sistēmas novērtējums

Ievads

Ikgadējais ziņojums Saeimai par valdības gada laikā paveikto ir sagatavots atbilstoši likuma “Saeimas kārtības rullis” 118¹ panta pirmajai daļai, kas uzdod Minis­tru prezidentam katru gadu ne vēlāk kā 1.martā rakstveidā iesniegt Saeimā ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta piektajai daļai, ar kuru saskaņā Ministru prezidents ziņo Saeimai par Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāna izpildi vismaz reizi gadā, un Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12.panta devītajai daļai, kas nosaka, ka Ministru prezidents savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību ietver pārskatu par valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību.

Ziņojuma pamattekstā atspoguļota esošā situācija un būtiskākais valdības veikums atbilstoši galvenajām valdības darba prioritātēm, kā arī norādīts uz svarīgākajiem tuvākajā nākotnē veicamajiem pasākumiem. Ziņojumā atsevišķi aprakstīts paveiktais un plānotais katrā no valdības prioritārajiem darbības virzieniem.

Ziņojuma pielikumā augstākā detalizācijas pakāpē iespējams iepazīties ar atsevišķos sektoros paveikto, tajā skaitā Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību un Rīcības plānā nozaru griezumā, kā arī atsevišķā pielikumā ir aprakstīta valsts attīstības plānošanas sistēmas darbība.

Ar detalizētu pārskatu par Rīcības plāna izpildi iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā sadaļā “Valdības rīcības plāns” http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/ricibas-plans/.

I Ekonomika

1. Valdības paveiktais

1.1. Finanšu tirgus

Valdībai uzsākot darbu, finanšu tirgos pēc vairākkārtējiem kredītreitinga samazinājumiem valdīja saspringts noskaņojums.

Latvijai bija reģionā visaugstākie maksātnespējas riska rādītāji (Latvijai 10 gadu CDS – kredītriska mijmaiņas līgumu likmju starpība, kas norāda valsts maksātnespējas risku, – bija tuvu pie 12 % procentiem). Pasaules finanšu tirgos Latvijai bija slikta reputācija, ziņu aģentūras īpaši akcentēja Latvijas rādītājus, lai novērtētu krīzes attīstības perspektīvas visā pasaulē.

Tautsaimniecības straujais kritums un nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus veicināja finanšu tirgus dalībnieku savstarpēju neuzticēšanos un pat spekulācijas saistībā ar lata stabilitāti. Maija beigās, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizsākās plašākas spekulācijas par starptautiskās palīdzības programmas īstenošanas turpmāko gaitu un valdības spēju turpināt pildīt savas finansiālās saistības, nesaņemot turpmāku starptautisko palīdzību. Valsts kase vairs nespēja pārfinansēt iekšējo parādu. Latu trīs mēnešu procentu likmes sasniedza pat 30 %

2009.gada budžeta izdevumu sekmīgā samazināšana un ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņota 2010. gada budžeta apstiprināšana ir nodrošinājusi strauju riska uztveres kritumu un situācijas uzlabošanos finanšu tirgos (latu procentu likmes 2009. gada beigās bija būtiski nokritušās, piemēram, RIGIBOR trīs mēnešu likme nokritās līdz 6,80 %, šobrīd starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3-12 mēnešu termiņam ir 3,0–6,0 %). Latvija ir saņēmusi vairākus starptautiskā aizdevuma pārskaitījumus, tādejādi noņemot no dienas kārtības jautājumu par valsts maksātnespēju. Valsts kase veiksmīgi pārfinansē savu iekšējo parādu, pieprasījums pēc valsts parādzīmēm aug, procentu likmes krīt (6 mēnešu parādzīmju ienesīguma likme martā bija 8,1 %, bet 18.februārī tā bija jau 4,1 %). Aizdevēji ir gatavi uzticēt naudu uz arvien ilgāku termiņu (valsts parādzīmju izsolēs izsolīto parādzīmju kopējā atlikumā 23.februārī, salīdzinot ar gada beigām, 3 mēnešu parādzīmju īpatsvars samazinājās no 20 % līdz 14 %, 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars nemainījās (43 %), bet 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars pieauga no 37 % līdz 43 %). Patlaban Latvija vairs netiek uztverta kā lielākā problēmvalsts un krīzes virzības scenāriji tiek vēroti jau caur Grieķijas prizmu (Latvijai 10 gadu kredītriska mijmaiņas līgumu likmju starpība samazinājusies zem 500 bāzes punktiem, Grieķijas maksātnespējas riska rādītājiem brīžiem pat pārsniedzot Latvijas rādītājus).

Pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā, krītot latu naudas tirgus procentu likmēm, kredītņēmējiem, kam kredīti izsniegti latos ar mainīgo procentu likmi, samazinājās ikmēneša procentu maksājumi, tādējādi atvieglojot kredītu samaksu. Kredītņēmējiem labvēlīga bija arī ārējā vide, kam bija raksturīgs pakāpenisks eiro tirgus samazinājums. Visspēcīgāk procentu likmju samazinājumu izjuta uzņēmēji, kam no 2008.gada decembra līdz 2009.gada janvārim latu kredītu atlikumiem (neskaitot norēķina kontu overdraftus) vidējā svērtā procentu likme saruka par 4,5 procentu punktiem (līdz 8,1 %). Mājsaimniecībām mājokļa iegādei latos izsniegto kredītu atlikumiem procentu likme saruka par 2,0 procentu punktiem (līdz 8,6 %)

1.2. Fiskālais sektors

Fiskālās stabilizācijas pasākumi starp­tautiskā aizdevuma ietvaros ir bijuši ļoti smagi. Tomēr atšķirībā no citām valstīm, kurām šajos globālās nenoteiktības apstākļos nav skaidrības par papildu finanšu resursu piesaisti, Latvijai šis aizdevums dod iespēju plānot valsts attīstību vairākus gadus uz priekšu.

Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts 2009.gadā saskaņā ar naudas plūsmas principu bija 892.1 milj. latu jeb 6,7 % no IKP, bet saskaņā ar uzkrāšanas principu (EKS 95), pēc kura tiek vērtēta atbilstība Māstrihtas kritērijiem un kuru vērtē starp­tautiskie aizdevēji, deficīts bija no 8 % līdz 9 % no IKP (precīzs aprēķins būs pieejams 2010.gada 1.aprīlī).

2009.gada budžeta grozījumos un 2010.gada budžetā panākta budžeta konsolidācija gandrīz 1 miljarda latu apmērā, izpildot uzņemtās saistības par budžeta deficīta samazināšanu 2010.gadā līdz 8,5 % līmenim. Tāpat ir skaidri arī 2011. un 2012.gada budžeta mērķa griesti, kuru sasniegšana ļaus īstenot vienu no Latvijas stratēģiskajām prioritātēm – iestāšanos eiro zonā.

1.3. Situācija ar “Parex banku”

Salīdzinot ekonomisko situāciju Latvijā ar Lietuvu un Igauniju, ir jāņem vērā, ka “Parex bankas” pārņemšana un valsts atbalsta sniegšana ir nopietni ietekmējusi valsts budžeta situāciju Latvijā un veiksmīga bankas pārdošana var būtiski uzlabot gan valsts makroekonomiskos rādītājus, gan stiprināt investoru uzticību Latvijas ekonomikai.

Būtiskākais paveiktais darbs pēc bankas akciju pārņemšanas 2008.gada 5.decembrī bija noguldījumu aizplūšanas apturēšana un vienošanās noslēgšana ar sindicēto kredītu aizdevējiem par izmaiņām kredītu atmaksas nosacījumos. Līdz šim sindicēto kredītu aizdevējiem jau samaksātas divas trešdaļas kredīta – otro maksājuma lielāko daļu 165 miljonus eiro sedza pati banku no piesaistītajiem noguldījumiem, pēdējais maksājums 30 % apmērā no kopējās summas jāmaksā 2011.gada maijā. Noguldījumu apjoms vasaras vidū stabilizējās, gada otrajā pusē uzrādot kāpumu, savukārt šī gada februārī bankas piesaistīto noguldījumu apjoms audzis par vairāk nekā 52 miljoniem latu.

Bankas stabilizāciju apliecināja arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kļūšana par “Parex bankas” akcionāru – līgums par akciju pirkšanu tika parakstīts 2009.gada 16.aprīlī, augustā ERAB pārstāvis uzsāka darbu bankas padomē un septembrī ERAB kļuva par “Parex bankas” akcionāru, investējot pamatkapitālā un izsniedzot subordinēto aizdevumu, tādējādi stiprinot “Parex bankas” kapitāla bāzi.

Gada laikā nozīmīgs darbs ieguldīts bankas biznesa sakārtošanā, sadalot to trīs galvenajos virzienos – privātpersonu apkalpošana, korporatīvo klientu apkalpošana un privāta kapitāla pārvalde, nosakot prioritāros attīstības mērķus. Būtiska uzmanība veltīta, lai palielinātu darba efektivitāti un samazinātu administratīvos izdevumus, kopumā panākot administratīvo izdevumu ekonomiju par 39 % jeb ietaupot 32 miljonus latu, tai skaitā par 41 % samazinot personāla atalgojuma izmaksas un par 700 štata vietām – darbinieku skaitu.

2009.gadā izstrādāts bankai sniegtā valsts atbalsta restrukturizācijas plāns (Ministru kabinetā apstiprināts 8.maijā un iesniegts Eiropas Komisijā). Piesaistot starptautiski atzītu konsultantu (investīciju banku “Nomura International plc”), turpinās darbs pie bankas restrukturizācijas modeļa izstrādes, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts tiek atmaksāts pēc iespējas ātrāk, kā arī īsā termiņā tiek piesaistīts investors. Restrukturizācijas rezultātā tiks panākta bankas stabilitāte un tās pievilcība investoru acīs. Bankas restrukturizācijas rezultātā tiks uzlaboti finanšu rādītāji, jo banka jau panākusi vienošanos ar Eiropas Investīciju banku par kreditēšanas atjaunošanu Latvijas uzņēmumiem. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka bankas restrukturizācijas plāns valdībā tiks apstiprināts līdz 31.martam.

1.4. Inflācija

2009.gadā inflācija galvenokārt pieprasījuma faktoru ietekmē strauji samazinājās no 9,8 % janvārī līdz 1,2 % gada beigās, bet gada vidējā inflācija saruka līdz 3,5 % (2008.gadā – 15,4 %). Inflācijas kritumu noteica krītošais iekšzemes pieprasījums un finanšu krīzes ietekmē sarukušais ārējais pieprasījums, kā arī relatīvi zemās pasaules energoresursu cenas. Turklāt iekšzemē, sarūkot ekonomiskajai aktivitātei, nozīmīgi mazinājās arī ražošanas izmaksas, īpaši darbaspēka atalgojums. Tomēr straujāku cenu kritumu aizkavēja piedāvājuma faktori, izmaiņas netiešo nodokļu likmēs, kā arī pasaules naftas cenu kāpuma atjaunošanās. Straujāku cenu kritumu nozīmīgi bremzēja arī nodokļu likmju kāpums. Nodokļu pieaugums ietekmēja gandrīz visu preču un pakalpojumu cenas, un tā novērtētā ietekme uz gada vidējo inflāciju sasniedza 2,1 procentu punktu.

2010.gada janvārī bija vērojams patēriņa cenu līmeņa neliels pieaugums par 0,2 %. Tomēr tas nenozīmē, ka cenu kritums ir beidzies, jo janvāris vienmēr iezīmējas ar straujāku cenu kāpumu nekā gada beigās. To galvenokārt veido sezonāls pārtikas produktu cenu pieaugums, kā arī būtisks degvielas cenu kāpums. Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenu indekss turpināja samazināties, cenu līmenis 2010.gada janvārī jau bija par 3,1 % zemāks nekā pirms gada. Cenu kritumā joprojām atspoguļojas gan pieprasījuma, gan piedāvājuma faktori. Cenas samazinājušās gan pārtikas precēm un dažādiem neregulējamiem pakalpojumiem, gan administratīvi regulējamiem energoresursiem. Tomēr nozīmīgi šo kritumu bremzēja degvielas cenu pieaugums, kurš salīdzinājumā ar pagājušo gadu jau sasniedzis 30,9 %.

1.5. Banku finansējums

Lai gan nebanku noguldījumi nenoteiktības dēļ Latvijas ekonomikas attīstības nākotnes prognozēs Latvijas komercbankās 2. un 3.ceturksnī samazinājās par 653 milj. latiem, tomēr pēdējā ceturksnī tie pieauga par 545 milj. latu. Noguldījumu pieaugumu 4.ceturksnī veicināja veiksmīgi pieņemtais 2010.gada valsts budžets, kas stabilizēja finanšu tirgus Latvijā un liecina par uzticības atjaunošanos banku sektoram.

Lai gan ārvalstu banku finansējums turpina sarukt (kopš 2009.gada marta par 1 079 milj. latu), ko ietekmēja kredītportfeļa samazinājums (par 964 milj. latu), tomēr liela daļa šī finansējuma tika novirzīta banku kapitalizācijas uzlabošanai (896 milj. latu). Bankas veiksmīgi spēja pildīt saistības pret sindicēto kredītu aizdevējiem, 2009.gada pēdējos 9 mēnešos atmaksājot 269 milj. latu, un tas uzlaboja starptautisko investoru skatījumu uz banku sektora spēju pildīt saistības.

1.6. Kreditēšana un kredītu kvalitāte

Kredītportfelis turpināja samazināties visu 2009.gadu, gada laikā sarūkot par -1 075,1 milj. latu jeb 7,3 %. Salīdzinot 2010.gada janvāri ar 2009.gada marta beigām, kredītportfelis ir sarucis par 6,4 %. Gada otrajā pusē kredītu atlikuma sarukuma ātrums mazinājās (straujākais samazinājums decembrī ir uzskatāms par izņēmumu). Gada laikā visvairāk samazinājās komerckredīti – par 541,3 milj. latu jeb 20,0 %. Tajā pat laikā industriālo kredītu atlikums samazinājās tikai nedaudz pret iepriekšējo gadu (par 0,6 %) un vairākos mēnešos uzrādīja ievērojamus pieaugumus. Salīdzinot 2010.gada janvāri ar 2009.gada martu, industriālo kredītu atlikums pieauga par 0,8 %. Samazinājās arī visu veidu kredīti mājsaimniecībām. Lai arī gada vidū mājsaimniecību kredītu mājokļa iegādei samazinājums bremzējās, gada otrajā pusē tas atkal sāka pieaugt nedaudz straujāk.

Kavēto kredītu atlikums gada laikā vairāk nekā dubultojās, bet ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu atlikums – vairāk nekā četrkāršojās. Taču, neskatoties uz straujo pieaugumu gada laikā, 2009.gada otrajā pusgadā kavēto kredītu mēneša pieauguma temps sāka mazināties, tādējādi norādot uz iespējamo situācijas stabilizāciju.

Gada laikā par 1 403 milj. latu pieauga pārstrukturēto kredītu apjoms. Straujāks pieaugums bija novērojams gada pirmajos divos ceturkšņos, bet, sākot ar trešo ceturksni, pārstrukturēto kredītu apjoma pieaugums sāka samazināties.

1.7. Maksājumu bilance

2009.gadā tekošā konta pārpalikums attiecībā pret IKP sasniedza 8,8 %¹, iepretim 13,0 % deficītam 2008.gadā. To visvairāk ietekmēja preču un pakalpojumu saldo deficīta sarukums līdz 0,3 % no IKP (iepriekš 13,6 % no IKP), tam pamatā bija importa lielāks kritums par eksportu atšķirīga iekšzemes un ārējā pieprasījuma krituma rezultātā. Gada beigās preču un pakalpojumu saldo turpināja uzlaboties (4.ceturksnī pārpalikums – 2,5 % no IKP) preču eksporta pieauguma ietekmē, tam decembrī jau pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Būtiska palielinoša ietekme uz tekošā konta pārpalikumu bija arī ienākumu konta uzlabojumam līdz 5,8 % no IKP (iepriekš deficīts – 1,6 % no IKP), ko noteica tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi.

2009.gada 2.pusē būtiski samazinājās finansējuma aizplūdes no privātā sektora. 1.pusgadā caur finanšu kontu no privātā sektora aizplūda gandrīz 2 miljardi latu, galvenokārt – īstermiņa finansējums no bankām. Atgriežoties finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei ārvalstīs un Latvijā, 2.pusgadā aizplūdes no privātā sektora veidoja vien 0,6 miljardus latu, turklāt 4.ceturksnī tās visvairāk ietekmēja banku ārvalstu aktīvu pieaugums.

1.8. Preču un pakalpojumu eksports

2009.gadā tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un cenu samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja preču eksportu. 2009.gadā Latvijas preču eksports bija ievērojami mazāks nekā gadu iepriekš (faktiskajās cenās par 19,4 %). Tāpat 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preču eksports saruka visās galvenajās preču eksporta grupās – mērenāk tādās grupās kā lauksaimniecības un pārtikas produkti (-10,7 %), kā arī mašīnbūves produkcija (-10,2 %), savukārt lielāki eksporta kritumi bija vērojami metālapstrādes produktiem (-38,3 %) un koksnei un tās izstrādājumiem (-20,4 %).

Latvijas preču eksports pa galvenajām preču grupām
(%, faktiskajās FOB cenās)
	2008		2009
	struktūra	izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu	izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu	ieguldījums apjomu izmaiņās
Kopā, tai skaitā:	100	9,6	-19,4	-19,4
koksne un tās izstrādājumi	16,6	-19,1	-20,4	-3,4
metāli un to izstrādājumi	16,7	25,3	-38,3	-6,4
vieglās rūpniecības preces	6,1	-8,5	-25	-1,5
lauksaimniecības un pārtikas produkti	16,9	29	-10,7	-1,8
ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru produkcija un plastmasas	11,2	18,5	-17,9	-2
mašīnbūves produkcija	12,5	24,7	-10,2	-1,3
minerālie produkti	4,2	11,2	6,5	0,3
transporta līdzekļi	7,4	16	-24	-1,8
pārējās preces	8,4	5,2	-17,3	-1,5

Avots: CSP

Taču 2009.gada pēdējā ceturksnī eksporta pieaugums uzrādīja pozitīvas tendences un arī turpmākajos mēnešos eksportu labvēlīgi varētu ietekmēt ārējā pieprasījuma palielināšanās, kas saistīta ar globālās izaugsmes atjaunošanos un ārējā tirgus stabilizēšanos.

2009.gadā Latvijas galvenie preču un pakalpojumu eksporta partneri bija Lietuva (13 %), Igaunija (12 %), Krievija (8 %), Vācija (8 %), Zviedrija (6 %).

1.9. Starptautiskais aizdevums

Noslēdzot vienošanos ar starptautiskajiem donoriem (EK, SVF, PB un citas valstis), Latvijai uz vienošanās pamata kļuvis pieejams aizdevums (“kredītlīnija”) 5,27 miljardu latu apmērā. Aizdotajiem līdzekļiem tiek piemērota procentu likme ~3,5 % gadā, kas salīdzinot ar tirgus likmi, par kuru Latvija varēja aizņemties (virs 10 %), ir par 7 un vairāk procentpunktiem mazāka. Pie kopējā aizņēmumu apjoma procentu likmes starpība veido vairāk nekā 200 miljonus latu. Līdz ar to Latvijai, aizņemoties tirgū pašai, nevis no donoriem, būtu nepieciešams vēl par aptuveni 200 miljoniem latu samazināt izdevumus no valsts budžeta, kas vēl vairāk skartu finansējumu algām, pensijām, uzņēmējdarbības atbalstam u.c. pasākumiem.

1.10. Ekonomikas izaugsmes veicināšana

Viens no nozīmīgākajiem un prioritārajiem uzdevumiem jau no valdības izveidošanas pirmajām dienām ir ekonomikas atveseļošana, kas tiek aktīvi īstenota, neskatoties uz ierobežotajiem valsts finanšu resursiem. Šobrīd finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai krīzes laikā, kā arī citiem atbalsta veidiem ir pieejams vairāk nekā 20 atbalsta programmu ietvaros. Kopumā atbalsta pasākumiem līdz 2013.gadam Ekonomikas ministrija ir novirzījusi ES un valsts budžeta līdzfinansējumu vairāk nekā 582 milj. latu apmērā, papildus nodrošinot ievērojamu privātā līdzfinansējuma apjomu. Ekonomikas sildīšanas pasākumi ietver šādas aktivitātes – apmācības, inovācijas, finanšu instrumenti, uzņēmējdarbības veicināšana, mājokļu energoefektivitāte un enerģētika, tūrisms.

Vienlaikus ar finanšu resursu koncentrāciju prioritārajiem pasākumiem, piemēram, ekonomikas sildīšanu, turpinās darbs pie administratīvo procedūru vienkāršošanas ES finansējuma saņemšanai, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ietvaros izvērtējot problemātiskākās jomas un sniedzot priekšlikumus situācijas uzlabošanai, kā arī ir uzsākts darbs pie nodokļu politikas izvērtēšanas. Vairāki Ministru kabineta piedāvātie un Saeimā pieņemtie nodokļu pasākumi ir vērtējami kā īstermiņa pasākumi budžeta stabilizēšanai, un vidējā termiņā ir nepieciešams nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem pārcelt uz īpašuma un patēriņa nodokļiem.

Jāatzīmē, ka ekonomikas izaugsmes veicināšanā nozīmīga loma ir arī pašvaldībām. Ieguvums no ekonomiskās aktivitātes pieauguma ir arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums.

Šobrīd valdības gada darba rezultātā ir manāmas ekonomikas stabilizācijas pir­mās pazīmes, par to liecina izmaiņu stabilizācija iekšzemes kopproduktā, ražošanas, mazumtirdzniecības u.c. sektoros.

 

1.attēls. Iekšzemes kopprodukta pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu

2.attēls. Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums tūkst. latu; datu avots – CSP

Pirmo reizi kopš krīzes sākuma starp­tautiskās reitingu aģentūras ir mainījušas savus vērtējumus par Latviju, piemēram, starptautiskā reitingu aģentūra “Standard&Poor’s” ir pārvērtējusi Latvijas nākotnes vērtējumu un paaugstināja kredītreitingu no negatīva uz stabilu. Šis signāls ir ļoti svarīgs ārvalstu investoriem un visai starptautiskajai sabiedrībai, kas apstiprina Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.

Tomēr Latvijas tautsaimniecības atkopšanās tiek prognozēta tikai 2010. gada beigās. Arī 2011. un 2012.gadā kopējā izaugsme vēl nebūs izteikta, jo apjomīgas tautsaimniecības strukturālas izmaiņas prasa ievērojamu darba un investīciju resursu pārdali. Tas izraisa nepieciešamību pēc tālākiem budžeta konsolidācijas soļiem, lai sasniegtu vidējā termiņā kopbudžeta deficīta līmeni zem 3 % no IKP, tādējādi izpildot Eiro zonai noteiktos kritērijus.

1.11. Darba tirgus pārstrukturēšana

2009.gadā, mazinoties ekonomiskajām aktivitātēm, nodarbināto iedzīvotāju skaits strauji samazinājās (par 140 tūkst. jeb 12,6 % salīdzinājumā ar 2008.gadu)

Visbūtiskāk nodarbinātības samazinājumu šajā laika periodā ietekmēja darbaspēka pieprasījuma kritums būvniecības nozarē, kur nodarbināto skaits 2009.gadā bija par gandrīz 40 % mazāks nekā iepriek­šējā gadā. Jāatzīmē arī būtiskais nodarbināto skaita samazinājums  apstrādes rūpniecībā un valsts pārvaldē, kur 2009.gadā dabu zaudēja caurmērā katrs  piektais nodarbinātais.

2010.gadā sagaidāms, ka turpināsies nodarbinātības samazinājums. Nodarbināto skaits šogad var būt par 7 % mazāks nekā 2009.gadā. Turpinās samazināties strādājošo skaits būvniecībā (par 15 %), apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā (apmēram par 10 %). Kaut arī dažās nozarēs 2010.gadā ekonomiskā situācija uzlabosies, piemēram, apstrādes rūpniecībā (tas saistīts ar eksporta iespēju palielinājumu), tomēr nodarbināto skaits var turpināt samazināties, jo izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes pieaugumu, nevis nodarbināto skaita palielinājumu. Nodarbināto skaita samazinājumu sabiedrisko pakalpojumu nozarēs – valsts pārvaldē, izglītībā un medicīnā – nosaka valsts pārvaldes optimizācijas pasākumi un budžeta ierobežojumi.

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas atveseļošanos, it īpaši tās prioritārajos segmentos un tādās nozarēs kā pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde un  uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares (transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas), valdībai, jānodrošina izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Lai sekmētu konkurētspējas un darba ražīguma palielināšanos, kā arī izmaiņas darbaspēka struktūrā, valdība ir:

• atbalstījusi partnerībās organizētās apmācības (nozaru asociācijas, apkopojot vismaz 15 komersantu apmācību vajadzības) un komersantu individuāli organizētās apmācības darbinieku kvalifikācija celšanai;

• veicinājusi izglītības kvalitāti un tās atbilstību darba tirgum;

• atbalstījusi kompetences nodrošināšanu atbilstoši mūsdienīgām darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām.

Lai paaugstinātu saimnieciskās darbības aktivitāti īpaši ārpus Rīgas, attīstot saimnieciskās darbības uzsācēju zināšanas un iemaņas saimnieciskajā darbībā, kā arī sniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai, t.i. konsultācijas, apmācības un finansējumu aizdevumu un grantu veidā sava biznesa uzsākšanai, LHZB īsteno atbalsta programmu “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”.

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē

Ekonomikas izaugsmes kontekstā tuvākajā nākotnē plānotie pasākumi ir vērtējami, ņemot vērā nepieciešamību īstenot ekonomiskās aktivitātes veicināšanas pasākumus (investīciju piesaiste, eksporta, kreditēšanas un finanšu pieejamības veicināšana) un uzlabot Latvijas kredītreitingu, līdz ar to par svarīgākajiem valdības uzdevumiem ir uzskatāmi turpmāk norādītie.

2.1. Valsts budžeta projekta izstrāde 2011.gadam

Ir jānodrošina, ka jaunievēlētajam parlamentam ir sagatavots kvalitatīvs un ar sociālajiem partneriem un sabiedrību izdiskutēts materiāls ar skaidru un saprotamu informāciju par iespējamiem turpmākās finanšu konsolidācijas pasākumiem. Galvenie pasākumi atbilstoši Latvijas uzņemtajām saistībām ir nodrošināt budžeta deficītu, kas nepārsniedz 8,5 % no IKP 2010.gadā, turpināt stingru fiskālo politiku, sabalansējot izdevumus ar ieņēmumiem, stiprināt finanšu sektora regulēšanu un uzraudzību, nodrošinot finanšu institūciju stabilitāti un uzticamību, kā arī samazināt valsts veiktu uzņēmējdarbību finanšu sektorā. Ministru kabinetā reformu vadības grupā 2010.gada februārī ir izskatīts un akceptēts to pasākumu grafiks, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā un likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu. Grafikā ietvertie pasākumi aptver gan darbus, lai sagatavotu likumprojektu “Par valsts budžetu 2011.gadam” (bāzes izdevumu noteikšana u.c. darbības), gan darbus ilgtermiņa finanšu izvērtējumam, piemēram, vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārija izstrāde, budžeta ieņēmumu pārskatīšana, vidēja termiņa nodokļu politikas dokumenta izstrāde.

2.2. Līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana

Krīzes pārvarēšanas pasākumi līdz šim galvenokārt īstenoti atbilstoši “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānam”, kas ietvēra starptautiskajiem aizdevējiem dotās saistības. Par šī plāna izpildi tiek sniegti detalizēti ceturkšņa ziņojumi Saeimas noteiktajai uzraudzības institūcijai – Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijai.

Globālās finanšu krīzes iespaidā ārvalstu kapitāla plūsmas Latvijas ekonomikā būtiski samazinājās. Vienlaikus ekonomikas atveseļošanai vitāli svarīga ir naudas līdzekļu piesaiste gan investīciju, gan kredītlīdzekļu formā, kas veicinātu ekonomikas attīstību. Investīciju piesaistei tuvākajā nākotnē paredzēts aktivizēt darbu pie investīciju vides uzlabošanas, piedāvājot potenciālajiem investoriem skaidrus un nemainīgus nosacījumus, dažādus iespējamus investīciju projektus un viesmīlīgu attieksmi.

Paralēli investīciju vides uzlabošanai tiks turpināts aktīvs darbs, lai nodrošinātu Latvijas ekonomiku ar pietiekamiem finanšu resursiem kreditēšanai, īstenojot aktīvu dialogu ar Latvijā pārstāvētajām finanšu institūcijām, kā arī izmantojot citus valdības rīcībā esošos instrumentus, kas palīdzēs nodrošināt vietējās uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamos finanšu resursus.

Reformu vadības grupā tiks turpināts darbs pie tā, lai izvērtētu iekšējā tirgus patēriņa nozīmi un iespējas to stimulēt, apzinoties iekšējā tirgus stimulācijai izmantoto resursu samērojamību ar prognozējamo ieguvumu valsts ekonomikas attīstības nodrošināšanā.

Eksportspējīgiem uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmējdarbības uzsākšanai jāturpina nodrošināt maksimāla kredītresursu un garantiju pieejamība, tostarp pārdalot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Lēmumi par pieejamo fondu līdzekļu pārdali prioritāro virzienu finansēšanas uzsākšanai pieņemti jau 2009.gada beigās un 2010.gada sākumā, un šis darbs tiks turpināts, veicot aktīvu uzraudzību un izvērtējumu.

Būtiski arī nākotnē turpināt darbu pie uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanas un administratīvo šķēršļu mazināšanas, identificējot problemātiskākās nozares, veicot atbilstošu analīzi un izdarot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī izvērtējot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus un to kvalitāti.

Lai vienkopus apkopotu dažādu nozaru prioritātes, mērķus, sasniedzamos rezultātus un veicamos īstermiņa pasākumus, kā arī rīcības virzienus vidējam termiņam, norit darbs pie Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna līdz 2013.gadam projekta izstrādes. Arī Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns balstīts uz trīs prioritātēm – ekonomiskās izaugsmes veicināšana, sociālās spriedzes mazināšana un valsts pārvaldes efektivitāte.

2.3. Vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde

2010.gadā pēc rūpīgas apspriešanas un diskusijām ar sociālajiem partneriem, tiks izstrādāts valsts vidēja termiņa nodokļu politikas dokuments, kura mērķis būs nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību. Valdība jau 2009.gadā iepazinās ar iespējamajām izmaiņām nodokļu politikā, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, un šie priekšlikumi tiks vērtēti arī vidēja termiņa nodokļu politikas dokumenta izstrādē. Tomēr galvenie mērķi, ieviešot turpmākās nodokļu politikas izmaiņas, ir prognozējamība, kura atbilstoši reformu vadības grupā panāktās vienošanās nosacījumiem tiks īstenota, nodrošinot, ka jebkuras būtiskās nodokļu politikas izmaiņas stājas spēkā ne ātrāk kā vienu gadu pēc to pieņemšanas. Šāda stabilitāte dos papildus garantijas tam, ka Latvija investīciju vides ziņā tiks veidota par pievilcīgāko primāri jau Baltijas reģionā.

2.4. Fiskālās disciplīnas likuma izstrāde

Ir svarīgi turpināt darbu pie fiskālās disciplīnas nodrošināšanas arī pēc krīzes pārvarēšanas. Pieredze iepriekšējos gados ir pierādījusi, ka bieži vien, padodoties populistiskam spiedienam, tiek aizmirsts par makroekonomisko stabilitāti un ekonomikas cikliskuma pamatprincipiem. Tāpēc izstrādājams fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas noteiks vispārīgos principus, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un veicinātu stabilu ekonomikas izaugsmi, ierobežojot valsts budžeta izdevumu svārstību amplitūdas un pilnveidojot vidēja termiņa budžeta plānošanu, piemēram, nosakot finansiālo bilanci vidējam termiņam gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā arī pilnveidojot Ministru kabineta un citu valsts pārvaldes līmeņu atbildību.

Tāpat likumprojektā pārejas periodam līdz 2012.gadam paredzēts noteikt deficīta līmeni, lai izpildītu vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju un ieviestu eiro līdz 2014.gadam.

Fiskālās disciplīnas likumprojekts šo­brīd atrodas izstrādes stadijā Finanšu ministrijā un jūlijā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un attiecīgi Saeimā.

2.5. Iepirkumu procedūru pārskatīšana

Ekonomiskās lejupslīdes laikā īpaši aktuāla ir kļuvusi nepieciešamība maksimāli ātri iepludināt ekonomikā pieejamo finansējumu. Šo procesu kavē nepieciešamais, tomēr smagnējais publiskā iepirkuma process. Līdz ar to ir uzsākts darbs pie publiskā iepirkuma procedūru pārskatīšanas, maksimāli samazinot administratīvo slogu, kā arī paātrinot pašu procesu, vienlaikus nezaudējot un pat uzlabojot iepirkumu caurspīdīgumu, bet samazinot laiku, kas tiek veltīts pašai iepirkumu procedūrai. 2010.gada pirmajā pusē publiskai apspriešanai tiks piedāvāti šī darba pirmie rezultāti.

2.6. Pastāvīgas valsts konkurētspējas uzraudzības sistēmas izveide

Lai izvērtētu veikto un plānoto plašo reformu ietekmi uz Latvijas starptautisko konkurētspēju, kā arī lai novērtētu Latvijas priekšrocības un trūkumus globālajā pasaules tirgū, plānots veikt fundamentālu Latvijas un tās ekonomikas novērtējumu. Novērtējuma veikšanai tiks piesaistīti nacionālie un starptautiskie zinātnieki, pētnieki un praktiķi, tādējādi nodrošinot vispusīgu un kvalitatīvu novērtējumu šajā jomā. Šāds, kompetents, vispupusējs un starp­tautiski atzīts novērtējums būs labs pamats turpmāku uz Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu vērstu pasākumu identificēšanai un to efektivitātes pastāvīgai novērtēšanai.

2.7. Nodarbinātības veicināšana

Sadarbībā ar reformu vadības grupu periodiski tiks izvērtēti esošie un plānotie nodarbinātības veicināšanas pasākumi, ja nepieciešams, esošos atbalsta pasākumus aizstājot ar jauniem, efektīvākiem, bezdarbu samazinošiem pasākumiem.

II Sociālā joma

1. Valdības paveiktais

1.1. Nodarbinātība

Ekonomiskās krīzes sekas sociālajā jomā vissmagāk ir skārušas nodarbinātību. Bezdarba līmenis 2009.gada laikā ir strauji pieaudzis un 2010.gadā var sasniegt 20 % (2009.gadā 16,9 %), tādēļ valdība ir atbalstījusi papildu finansējuma 27 milj. latu apmērā piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā, pārdalot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus un piesaistot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu. Rezultātā 2010.gadā nodarbinātības veicināšanas pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk kā 72 tūkstošus bezdarbnieku. Kopumā 2010.gadā ar ESF un valsts budžeta atbalstu vairāk nekā 110 tūkstoši bezdarbnieku jeb 55 % no kopējā bezdarbnieku skaita būs iespējams iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību.

Situācijai darba tirgū pasliktinoties, 2009.gadā tika veikti grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumiem”, paplašinot personu loku, kas var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, un pagarinot pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem (pagarinātajā periodā pabalstu izmaksā konstantas summas apmērā – 45 lati mēnesī laikā no 01.07.2009. līdz 31.12.2011.).

Savukārt preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros ir ieviesti tādi pasākumi kā profesionālā apmācība ar kuponu sistēmu dīkstāves darbiniekiem un atbalsts bez darba palikušajām personām komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, bet 2010.gadā paredzēts uzsākt jaunus preventīvos pasākumus – profesionālās apmācības papildināšana ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu, izmantojot apmācību kuponu metodi, kā arī apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā.

Lai bez darba palikušie cilvēki varētu parūpēties par sevi paši, valdība ir maksimāli centusies atbalstīt uzņēmējdarbību, atvieglojot tās veikšanu (piemēram, atceļot pavadzīmes) un uzsākšanu. 2009.gadā Ministru prezidenta uzdevumā ir izstrādāta, apstiprināta un šobrīd tiek īstenota Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcija, tādējādi veicinot individuālo un ģimenes komercdarbību, kas pašreizējos apstākļos var nodrošināt iztiku bez darba palikušajiem cilvēkiem, bet, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un uzņēmējdarbībai potenciāli paplašinoties, radīs jaunas darba vietas. Tāpat 2009.gadā ir ieviesta patentmaksa, kas apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Patentmaksu var izvēlēties maksāt fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās. Patentmaksas ikmēneša apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 30 līdz 120 latiem mēnesī.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu plānā norādīts, ka šim mērķim 2009.gadā atvēlēti apmēram 8 milj. latu, bet 2010.gadā plānots novirzīt gandrīz 16 milj. latu lielu finansējumu (ieskaitot ES Sociālā fonda līdzfinansējumu). Ņemot vērā pasākuma būtisko lomu, tiek meklētas iespējas 2010.gadā iesaistīt tajā pēc iespējas vairāk bezdarbnieku un turpināt pasākuma īstenošanu arī 2011.gadā.

1.2. Sociālā apdrošināšana

Valsts budžeta deficīta samazināšanai 2009.gadā valdība bija spiesta pieņemt sarežģītus un nozīmīgus lēmumus arī sociālās apdrošināšanas jomā, tostarp lēmumus, kuru rezultātā tiek samazināts sociālo garantiju līmenis atsevišķām sabiedrības grupām. Lai sniegtu personām sociālo nodrošinājumu pieejamā finansējuma ietvaros, tika noteikti pensiju un pabalstu izmaksu ierobežojumi laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam. Valdību veidojošo politisko partiju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pensionāru federācijas 2009.gada 11.jūnija vienošanās samazināt sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru palīdzēja Latvijai līdz starptautisko aizdevumu saņemšanai iegūt resursus, kas tieši tajā brīdī bija kritiski nepieciešami, lai izvairītos no valsts bankrota iestāšanās. Šie lēmumi arī palīdzēja pārvarēt ekonomiskā cikliskuma zemāko punktu. Pašreizējā situācijā, kad ir novērsti valsts maksātnespējas iestāšanās draudi un ekonomika sāk izrādīt atveseļošanās pazīmes, kā arī ir pieejami starp­tautisko aizdevumu resursi, ir iespējams saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumiem vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par sākotnējo vienošanos precizēšanu un atcelt šos iepriekš tik ļoti nepieciešamos lēmumus, neizmaksāto pensiju daļu atmaksājot šī gada aprīlī.

1.3. Veselības aprūpe

2009.gadā uzsāktās reformas mērķis bija nodrošināt veselības aprūpes sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos, optimizēt veselības aprūpes jomas pārvaldes iestāžu funkcijas, pilnveidot veselības aprūpes sistēmas vadību, kā arī optimizēt finanšu resursu administrēšanas mehānismus. Veselības aprūpes jomā īstenoto strukturālo reformu ietekmē budžeta izdevumi ir samazināti par 0,6 % no IKP 2009.gadā un vēl papildus par 0,2 % no IKP 2010.gadā. Nozīmīga optimizācija ir veikta veselības nozares pārvaldē, samazinot kopējo pārvaldē iesaistīto darbinieku skaitu par vairāk nekā 600 cilvēkiem (no 1300 uz 595). 2010.gadā veselības jomas pārvaldes finansējums nepārsniegs 7,5 miljonus latu jeb būs par 54 % mazāks nekā 2009. gadā.

Tāpat ir veikta sen atliktā slimnīcu tīkla optimizācija. Kopumā slimnīcu skaits ir samazināts no 59 uz 42 slimnīcām, veicot slimnīcu pārprofilēšanu aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī izveidoti neatliekamās palīdzības traumpunkti aprūpes slimnīcās. Tiek veicināta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ambulatorajās ārstniecības iestādēs un mājas aprūpē, stiprināta primārās veselības aprūpes sistēma, pediatru prakšu veidošana. Ir izveidots vienotais valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, līdz 2010.gada 1.jūlijam plānots nodrošināt tā darbību visā valsts teritorijā.

Vienlaikus “sociālā spilvena” ietvaros ir paredzēti atvieglojumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 vai attiecīgi 150 latus mēnesī.

Tomēr veselības aprūpes sistēmā nepieciešams turpināt darbu, lai nodrošinātu labāku caurskatāmību iepirkumiem veselības aprūpes iestādēs, lai zāļu cenas būtu atbilstošas iedzīvotāju pirktspējai un lai nozares optimizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi tiktu izmantoti veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Turpmāk īpašu uzmanību valdība pievērsīs valsts operatīvā medicīniskā transporta iepirkumiem, kuru kopsumma pārsniedz 20 milj. latu robežu, valsts garantēto kredītu izmantošanai veselības aprūpes iestādēs, kuru summa vērtējama vairāk nekā 157 milj. latu apjomā, kā arī veiks būtiskas izmaiņas, lai gūtu priekšstatu par veselības pakalpojumu pašizmaksu un pašizmaksas atbilstību reālajām izmaksām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī ES fondu līdzekļu (apjoms 59,901 milj. LVL) piešķīruma izmantošanai, uzlabojot ārstniecības iestāžu saimniecisko darbību un samazinot pakalpojumu pašizmaksu.

Ar Ministru prezidenta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.418 tika izveidota darba grupa, lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest sistēmu, kas nodrošinātu noteiktu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kuri maksā vai par kuriem ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet kas paredzētu, ka par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu jānorēķinās pilnā apmērā darbspējīgā vecumā esošiem iedzīvotājiem, kuri neattaisnoti nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr saglabājot iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un atsevišķas būtiskākās valsts apmaksātās veselības aprūpes programmas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pašlaik Saeimā notiek diskusija par iespēju īstenot izstrādātajā koncepcijas projektā aprakstītos risinājumus.

Ņemot vērā veselības aprūpē strādājošo cilvēkresursu attīstības nepieciešamību un iesaistot nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, valdība ir rosinājusi izstrādāt politikas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam un plānu 2010.-2013.gadam, lai novērstu vienādas profesijas un kvalifikācijas medicīniskā personāla dažādo atalgojuma līmeni līdzīga rakstura ārstniecības iestādēs un ārstniecības specialitātēs Latvijā.

1.4. Reformas izglītības sistēmā

2009.gadā tika uzsāktas nozīmīgas reformas izglītības jomā ar mērķi paaugstināt izglītības sistēmas izmaksu efektivitāti un optimizēt esošo resursu izlietošanu atbilstoši ekonomiskajai situācijai un pēdējo gadu demogrāfiskajām tendencēm. Vienlaikus papildus uzmanība ir pievēršama izglītības kvalitātes paaugstināšanai.

Vispārējā izglītībā no 2009. gada 1. septembra Latvijā tika ieviests jauns finansēšanas princips “nauda seko skolēnam”, nodrošinot iespēju efektīvāk izmatot finansējumu izglītībai, kā arī plānot skolu tīkla optimālu attīstību. Plānots, ka 2012.gadā vidēji uz 12 skolēniem apmaksās vienu pedagoģisko likmi. 2008.gadā uz vienu skolotāju vidēji bija seši, 2009.gadā – astoņi bērni. Reformu rezultātā paredzēts samazināt pedagoģisko likmju skaitu pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs no 38309 līdz 25022 likmēm un pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skaitu no 982 līdz 873 iestādēm. Vienlaikus tiek nodrošināti pārkvalifikācijas pasākumi pedagogiem.

Vidējais mērķdotācijas apmērs uz vienu skolēnu ir palielināts no vidēji 463 latiem 2009.gadā līdz vidēji 650 latiem 2010. gadā.

Tiek veikta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, nodrošinot efektīvu resursu izlietojumu un paplašinot kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamību.

Augstākās izglītības optimizācijas ietvaros tiek veikta koledžu integrācija augstskolās, samazinot administratīvos izdevumus. Vienlaikus tiek saglabāts budžeta vietu skaits, samazinot studiju vietas izmaksas un administratīvās izmaksas. Tajā skaitā 2009.gada līmenī tika saglabātas 60-70 % budžeta studiju vietas tādās tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs kā inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, informācijas tehnoloģijās un medicīnā. Līdzšinējie pasākumi izglītības sistēmas efektivitātes paaugstināšanai galvenokārt ir vērsti uz izmaksu samazināšanu, atsevišķos gadījumos panākot rezultātu, kas palielina sociālo spriedzi un rada papildu izmaksas citās jomās (piemēram, skolēnu nogādāšana skolā). Tomēr optimizācijas rezultātā panāktā līdzekļu ekonomija ļauj novirzīt papildu līdzekļus izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Līdz ar to tuvākajā nākotnē uzmanība pievēršama visu veidu izmaksu un ieguvumu sabalansēšanai un Latvijas izglītības konkurētspējas paaugstināšanai, iekļaujoties Eiropas izglītības telpā un radot nepieciešamos priekšnoteikumus izglītības pakalpojumu eksportam.

1.5. Sociālās drošības tīkla stratēģija

Lai mazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas izveidojusies nelabvēlīgu ekonomisko apstākļu un uzsākto nozaru reformu rezultātā, Ministru kabinets ir apstiprinājis un sadarbībā ar Pasaules Banku uzsācis sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu, kas iedzīvotājiem paredz ārkārtas drošības pasākumus labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomā. Stratēģijas īstenošanai 2009.gadā tika paredzēti 15 miljoni latu, 2010.gadā jau 45 miljoni latu.

Pasākumu plāns labklājības jomā paredz garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, ar 2009.gada 1.oktobri nosakot 40 latu pabalstu pieaugušajiem un 45 latu pabalstu bērniem līdz šim noteikto 37 latu vietā, dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšanu un iespēju bezdarbniekiem veikt sabiedriski vajadzīgus darbus pašvaldībās, katru mēnesi saņemot 100 latu stipendiju.

Veselības aprūpes jomā izveidots  kompensācijas mehānisms trūcīgām personām pacientu iemaksu segšanai, nodrošinot zāļu kompensēšanu trūcīgajiem pacientiem 100 % apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendāra gada laikā sasniedz 50 latu, kā arī attīstīt aprūpi dienas centros trūcīgajiem pacientiem ar garīgām slimībām. Tāpat plānota kompensācijas mehānisma izveide trūcīgo pacientu “slimnīcu viesnīcas” izdevumu segšanai un  mājas aprūpes nodrošināšana trūcīgajiem pacientiem ar smagām slimībām.

Izglītības jomā paredzēts nodrošināt skolēnu nogādāšanu skolās no apdzīvotām vietām, kur izglītības reformas rezultātā skolas ir slēgtas. Tāpat paredzēts nodrošināt pirmsskolas izglītību bērniem 5 un 6 gadu vecumā.

Saskaņā ar Stratēģijas pasākumu ieviešanai valsts budžetā paredzēto finansējumu 2009.gadam ir nodrošināta labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomas pasākumu ieviešana. Finansējuma izmaksas veiktas visiem 2009.gadā plānotajiem pasākumiem par kopējo summu 13 761 531 lata apmērā. Procentuāli finansējuma apguve līdz 2009.gada decembra beigām pret paredzētajām izmaksām 2009.gadam sastāda 63 %, kas ir saistīts ar jaunu pasākumu ieviešanas uzsākšanu un veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos. Izglītības jomā finansējums ir apgūts 94 % apmērā un labklājības – 92 % apmērā no 2009.gadā paredzētajām izmaksām, savukārt veselības aprūpes jomā tikai 5 % apmērā.

1.6. Valdības un pašvaldību dialogs

Ekonomiskās krīzes pārvarēšana nav iedomājama bez visciešākās valsts un pašvaldību sadarbības, jo arī sociālās drošības tīkla pasākumi pamatā tiek īstenoti pašvaldību līmenī. Līdzās jau ierastajiem sadarbības mehānismiem ir izveidoti arī jauni. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir viens no aktīviem Reformu vadības grupas dalībniekiem. Dialogs ar pašvaldībām tiek uzturēts ne tikai LPS līmenī, bet arī ar Latvijas lielo pilsētu asociāciju un Novadu apvienības valdi, identificējot aktuālākās problēmas, piemēram, māju siltināšanas programmas ieviešanā, pašvaldību ceļu uzturēšanā, komunālo pakalpojumu parādu administrēšanā, dzīvesvietas deklarēšanā, publiskā iepirkuma procedūru organizēšanā u.c., kā arī meklējot ātrus risinājumus to novēršanā.

Tomēr pieaugošās garantētā minimālā ienākuma izmaksas un cita veida pabalsti arvien lielākam trūcīgo iedzīvotāju un bezdarbnieku skaitam, kā arī skolu autobusu nodrošināšana rada papildu slogu pašvaldību budžetam. Vienlaikus ekonomiskās krīzes apstākļos samazinās pašvaldību ienākumi. Lai nodrošinātu pašvaldību spēju sniegt sociālo atbalstu iedzīvotājiem, atbilstoši Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2010.gada domstarpību un vienošanās protokolam, likumā „Par valsts budžetu 2010. gadam” ir paredzēts kompensācijas mehānisms pašvaldībām. Likuma 32.pants paredz, ka gadījumos, kad faktiskā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpilde iepriekšējā mēnesī salīdzinājumā ar prognozēto neizpildās vairāk kā par 8 procentiem, valdība pieņem lēmumu par nodokļa ieņēmumu neizpildes kompensāciju no valsts budžeta. Ievērojot iedzīvotāju ienākumu nodokļa neizpildi 2010.gada janvārī, Ministru kabinets 9.februāra sēdē nolēma piešķirt kompensāciju pašvaldībām 9 481 230 latu apmērā.

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē

Par valdības svarīgākajiem uzdevumiem sociālajā jomā tuvākajā nākotnē ir uzskatāma ekonomiskās krīzes sociālo seku mīkstināšana un pakāpeniska pārvarēšana.

2.1. Nodarbinātības veicināšana ir 2010.gada būtiskākais risināmais uzdevums, kas saistāms gan ar jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu iniciēšanu, gan esošo novērtējumu, gan pašnodarbinātības un mazās un vidējās uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu un jaunu darba vietu radīšanu;

2.2. Sociālās drošības tīkla stratēģijas turpmāka realizēšana, nepieciešamības gadījumā lemjot par papildu vai koriģējošiem pasākumiem, sekojot līdzi pieejamo resursu apguvei, operatīvi reaģējot uz neapguves iemesliem, lai iespēju robežās atvieglotu ekonomiskās lejupslīdes radītā trieciena smagumu iedzīvotājiem, kas nav varējuši pietiekami operatīvi reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā;

2.3. Pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšana, paredzot nepieciešamos koriģējošos pasākumus, nodrošinot sistēmas uzticamību, plašas diskusijas ar sociālajiem partneriem un visām iesaistītajām pusēm, pietiekamus sabiedrības informēšanas pasākumus un saudzējošu pāreju no esošās sistēmas uz topošo.

2.4. Īstenot ciešu veselības un izglītības reformu monitoringu, regulāri un rūpīgi sekojot reformu īstenošanai, sasniegto rezultātu atbilstībai prognozētajiem rezultātiem.

Nodrošināt, lai ārstniecības iestādes sagatavotu konkrētus rīcības plānus saimnieciskās darbības rezultātu uzlabošanai, paredzētu taupības pasākumus, līdzekļu un resursu optimizācijas pasākumus, kā arī darbības, lai samazinātu parādsaistības par medikamentiem un ārstniecības līdzekļiem.

Izglītības sistēmā nodrošināt, lai strukturālo reformu ietvaros izdarītās izmaiņas būtu sabalansētas un līdzsvarotas ar pakalpojumu saņēmēju un sabiedrības interesēm. Attīstīt izglītības un veselības pakalpojumu eksportpotenciālu, racionāli izmantojot optimizācijas rezultātā atbrīvojušos resursus un novēršot pastāvošos šķēršļus sektoru eksportspējas attīstībai.

III Valsts pārvaldes reformas

1. Valdības paveiktais

Strukturālās reformas valsts pārvaldē 2009.gadā ir īstenotas atbilstoši valdības apstiprinātajam Pasākumu plānam valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai, kā arī veicot papildu pasākumus izdevumu samazināšanai. Reformu kopējais mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.

1.1. Valsts pārvaldē veiktie štatu un izdevumu samazinājumi

2010.gada valsts budžeta projekta izstrādes procesā tika veikta ministriju un tām padoto iestāžu un aģentūru funkciju izvērtēšana. Kopumā tika identificētas un izvērtētas vairāk nekā 1050 valsts funkcijas un uzdevumi. Funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija, salīdzinot 2010.gada sākumu ar 2009.gada sākumu, ir 719 milj. LVL apjomā, t.sk. ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 milj. LVL; pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 milj. LVL; savukārt vairāk nekā 671 milj. LVL samazinājums ir iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas.

3.attēls. Finanšu līdzekļu ietaupījums, deleģējot, pārtraucot vai samazinot funkciju izpildei nepieciešamos valsts budžeta un speciālā budžeta līdzekļus

Izpildot Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.41 38.§) “Priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 12.punktā dotos uzdevumus, Ministru kabinets šā gada 14. jūlija sēdē (prot. Nr.48 52.§) apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas priekšlikumiem ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumam un valsts aģentūru skaita samazinājumam”, kurā iekļauta informācija par valsts aģentūru skaita samazināšanu par 50 %, salīdzinot ar 2009.gada sākumu. Uzsākot padotības iestāžu sistēmas izvērtēšanu, ir rastas papildu optimizācijas iespējas. 2010.gada 1.janvārī valsts tiešajā pārvaldē pastāv 39 valsts aģentūras, tādējādi to skaits ir samazināts par 52 %, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri. Kopējais ministrijām padoto iestāžu skaits (valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestāde) ir samazinājies no 148 iestādēm līdz 97 iestādēm jeb par 34 %, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 11.jūnija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.40 35.§) par 12 200 samazināts minis­triju centrālajos aparātos, kā arī valsts aģentūrās nodarbināto skaits. Darbinieku skaits samazināts arī citās no valsts budžeta finansētās iestādēs, kā rezultātā 2009.gada decembrī valsts budžeta iestādēs bija 64 218 nodarbināto jeb par 19% mazāk, salīdzinot ar nodarbināto skaitu vidēji 2008.gadā.

 

4.attēls. Datu avots: Finanšu ministrijas apkopotie dati

Saskaņā ar spēkā esošajiem darba samaksu valsts pārvaldē regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu tika noteikts uzdevums atlīdzības izmaksai paredzēto valsts budžeta finansējuma apjomu samazināt par 15 % no kopējā institūcijai 2009.gadā šim mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma.

Savukārt ar 2009.gada 1.jūliju stājās spēkā izmaiņas vairākos tiesību aktos, lai ierēdņu, darbinieku un amatpersonu mēnešalgām līdz 300 latiem pirms nodokļu nomaksas par 15 % samazinātu maksimāli pieļaujamās robežas, savukārt algām 300 latu un vairāk maksimāli pieļaujamās robežas samazinātas
par 20 %.

5. attēls Datu avots: Finanšu ministrijas apkopotie dati

Valsts budžeta iestādēs mēneša vidējais atalgojums 2009.gadā samazinājās arī, ņemot vērā aizliegumu 2009.gadā izmaksāt prēmijas un atvaļinājuma pabalstus. Likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” atlīdzībai plānotais finansējums tika būtiski samazināts, vienlaikus jūlijā Ministru kabinetā pieņemot lēmumu par mēnešalgu skalas augšējo robežu samazināšanu vidēji par 20 %. Tā rezultātā mēneša vidējais atalgojums īpaši krasi samazinājās, sākot ar augustu, decembrī sasniedzot 24 % samazinājumu pret 2008.gada vidējiem rādītājiem.²

Valdībai īstenojot minēto darba samaksas politiku, kopējais atlīdzībai nepieciešamais finansējums valsts budžetā samazinājās no 895,1 miljona latu 2008.gadā līdz 557,7 miljoniem latu 2010.gadā, radot kopējo ietaupījumu 337,4 miljonu latu apmērā. Arī pašvaldību budžetos ir novērojams ietaupījums, un izdevumu apjoms no 780,7 miljoniem latu ir samazinājies līdz 612,8 miljoniem latu, radot kopējo ietaupījumu 167,9 miljonu latu apmērā.

Valsts pārvaldes iestādes, apzinoties nepieciešamību samazināt administratīvo slogu gan valsts pārvaldes ietvaros, gan attiecībā uz privātpersonām, ir veikušas izvērtējumu un īstenojušas virkni pasākumu, lai atvieglotu nosacījumus dažādu pakalpojumu sniegšanā.

1.2. Valsts un pašvaldību institūciju vienotas atlīdzības sistēmas izstrāde

Ar 2010.gada 1.janvāri stājās spēkā jaunais „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” (turpmāk – Atlīdzības likums), kas iezīmē būtiski jaunu pieeju valsts sektora algu sistēmas veidošanai, apvienojot vienā normatīvā regulējumā lielāko daļu valsts sektorā strādājošo atlīdzības noteikumus. Atlīdzības likums tika izstrādāts, lai samazinātu dažādo atalgojuma sistēmu skaitu valsts sektorā un noteiktu vienotus principus darba samaksai, nodrošinot tās caurskatāmību un vienkāršošanu. Atlīdzības likums nosaka darba samaksas – mēnešalgas, piemaksu un prēmiju – izmaksāšanas nosacījumus, kā arī paredz vienotus kritērijus sociālo garantiju – pabalstu, kompensāciju un apdrošināšanas – nodrošināšanai.

Atlīdzības likums attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm, Ministru kabinetu, Valsts prezidenta kanceleju, Saeimu, Valsts kontroli, Centrālo zemes komisiju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu darbiniekiem, pastarpinātās pārvaldes iestādēm un atvasinātām publiskām personām (pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, valsts augstskolām un to izveidotām iestādēm, zinātniskiem institūtiem un to izveidotām iestādēm, plānošanas reģioniem), publiskiem nodibinājumiem, Nacionālo radio un televīzijas padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojekta apspriešanas gaitā vairāku valsts institūciju atlīdzības sistēmas tika izslēgtas no tā. Piemēram, Atlīdzības likums attiecībā uz Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atlīdzības sistēmām nosaka vienīgi informācijas publikācijas un sniegšanas pienākumu. Arī attiecībā uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, pedagogiem, ostu pārvaldniekiem un darbiniekiem tiek attiecināta vienīgi prasība informāciju par attiecīgo amatpersonu un darbinieku atlīdzību iekļaut vienotajā atlīdzības uzskaites sistēmā. Šobrīd Atlīdzības likumā nav iekļauti nedz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atlīdzības regulējuma principi, nedz pienākumi attiecībā uz informācijas sniegšanu, un minētais regulējums ir atstāts Ministru kabineta līmenī, kas neatbilst likumā noteiktajiem atlīdzības sistēmas pamatprincipiem.

Jaunā atlīdzības sistēma ir izveidota, balstoties uz iepriekš veikto valsts sektora amatu novērtējumu, kas bija pamatā valsts tiešās pārvaldes iestāžu darba samaksas sistēmai. Atlīdzības likuma izstrādes gaitā papildus tika veikts arī to valsts pārvaldes iestāžu amatu novērtējums, kas nav padotas Ministru kabinetam. Tomēr sistēmas ieviešanas laikā tiešās pārvaldes iestādēs kopš 2007.gada, ievērojot vairākkārtējus un bieži vien steidzamības kārtā pieņemtus lēmumus par atlīdzības samazināšanu, ir izveidojušās disproporcijas, kas nav metodoloģiski pamatotas un neatbilst sākotnējam darbu nozīmības izvērtējumam. Ievērojot minēto, kā arī to, ka jaunā sistēma aptver gan pašvaldības, gan daudzas citas valsts institūcijas, kuru atlīdzības sistēmas līdz šim tika noteiktas ar atsevišķiem dažāda līmeņa normatīviem aktiem, pēc jaunās atlīdzības sistēmas ieviešanas ir nepieciešams veikt tās kvalitatīvu izvērtējumu, identificējot problēmas un novēršot iespējamās nepilnības un disproporcijas. Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams izvērtēt arī piemēroto koeficientu sistēmu, it sevišķi attiecībā uz atsevišķu pabalstu aprēķināšanu, piemērojot vienādus koeficientus mēnešalgām, kuru noteiktā pamatsumma atšķiras vairākkārtīgi, rezultātā veidojot nepamatoti lielas pabalstu izmaksas personām, kuru mēnešalgas atbilst augstākajām algu grupām. Atlīdzības sistēmas izvērtējums ir paredzēts arī likuma pārejas noteikumos.

Vienotā atlīdzības sistēma nav veidota tikai ekonomiskās krīzes situācijai. Atlīdzības likuma regulējums ietver arī sabalansētu materiālās motivācijas sistēmu, kas ir vērsta uz labu darba rezultātu novērtēšanu. Tomēr likuma motivācijas sistēmas darbība ar pārejas noteikumiem ir apturēta 2010.gadā un 2011.gadā, ievērojot nepieciešamību ierobežot valsts budžeta izdevumus. Jāatzīmē, ka 2009. un 2010.gadā būtiska līdzekļu ekonomija tika panākta, samazinot valsts sektorā strādājošo algas, atceļot jebkādus motivācijas instrumentus, kā arī samazinot nodarbināto skaitu. Jāatzīst, ka mehāniskā algu samazināšana valsts sektorā savu potenciālu ir izsmēlusi. Algas vietām ir tik kritiski zemas, ka var ietekmēt darbinieku motivāciju un darba kvalitāti. Turpmākai izdevumu samazināšanai rūpīgāk būtu jāpārskata valsts funkcijas un to pakalpojumu klāsts, kas valstij ir jāsniedz, likvidējot vai nododot privātajam sektoram tās funkcijas, kuras tas var veikt efektīvāk, kā arī iespējami ātri atjaunojot darba samaksas daļu, kas saistīta ar sasniegto rezultātu novērtēšanu.

1.3. Administratīvā sloga mazināšana

Pastāvošās ekonomiskās situācijas un nepieciešamo valsts budžeta konsolidācijas pasākumu iespaidā praktiski visas valsts pārvaldes iestādes ir bijušas spiestas samazināt savus izdevumus, kas vienlaikus nozīmē arī sniegto pakalpojumu nepieciešamības un apjoma pārvērtēšanu un iespējamu samazināšanu. Tādējādi administratīvo procedūru vienkāršošanas jautājums ir kļuvis īpaši aktuāls, jo, samazinot valsts pārvaldes aparātu, nepieciešams samazināt arī veicamā darba apjomu, pretējā gadījumā nesamērīgi palielinātos pakalpojuma sniegšanas laiks.

Lai padarītu valsts pārvaldi iedzīvotājiem pēc iespējas saprotamāku, ļautu izvairīties no vairāku dažādu iestāžu apmeklēšanas un neskaidrībām par attiecīgajā jautājumā kompetento valsts pārvaldes iestādi, ir uzsākts darbs pie vienas pieturas aģentūru izveides. Vienas pieturas aģentūras principa īstenošana nodrošinātu valsts pārvaldes institūciju savstarpējo sadarbību saskaņā ar labas pārvaldības principu, kā rezultātā iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt nepieciešamo informāciju un pārvaldes pakalpojumus vienuviet, personīgi nevēršoties kompetentajā iestādē, kura izskata iesniegto pieteikumu, saskaņo to un pieņem lēmumu par pieprasīto pārvaldes pakalpojumu izpildi. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana samazinātu tādas administratīvās izmaksas kā telpu noma, personāla izmaksas, sakaru pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju izmaksas.

Lai samazinātu administratīvo slogu komersantiem, ir veikti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, lai atvieglotu atskaitīšanās kārtību par akcīzes nodokļa piemērošanu, samazinātu iesniedzamo dokumentu apjomu dažādu atļauju un sertifikātu iegūšanai, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienestam, atceltu nevajadzīgus reģistrācijas pienākumus, īstenotu vienas pieturas aģentūras principu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanā, vienkāršotu tehniskās prasības kases aparātu reģistrācijai. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiek plānots ieviest jaunu komercsabiedrību kategoriju – “mikrouzņēmums”. Tāpat ir vienkāršota atskaitīšanās procedūra ES fondu apguves jomā.

Funkciju optimizācijas nolūkos ir notikusi vairāku valsts pārvaldes iestāžu veikto pārbaužu savienošana, piemēram, izglītības kvalitātes kontroles jomā, kā arī atteikšanās no nelietderīgām pārbaudēm, atsevišķas no tām veicot izlases kārtībā, uz aizdomu pamata, piemēram, pārbaudot svaigpiena aprites prasību ievērošanu. Vienlaicīgi būtiski ir samazināts kontroļu biežums, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests inspekciju skaitu ir samazinājis par 30 %. Valsts darba inspekcija, samazinot apsekojumu skaitu, secina, ka tas ļauj veikt pārbaudes kvalitatīvāk, vairāk uzmanības pievēršot ne tikai dokumentu pārbaudēm, bet arī praktiskajai situācijai uzņēmumus.

Valsts pārvaldes iestādes ir veikušas ne tikai attiecīgu normatīvo aktu grozīšanu, bet arī izmantojušas citas inovatīvas metodes administratīvā sloga mazināšanai – veikti pasākumi informācijas aprites veicināšanai elektroniskā formā, piemēram, informācijas aprite valsts pārvaldes ietvaros, elektroniskā pieteikšanās platību maksājumiem, elektroniskā dzīvesvietas deklarēšana. Tāpat valsts pārvaldes ietvaros tiek strādāts pie dažādu datubāzu savietošanas un datu ticamības nodrošināšanas. Vienlaikus ir jāatzīst, ka šie procesi ir tikai savas attīstības sākumā. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu sadrumstalotība, vienotas uzraudzības un koordinācijas trūkums to aizsardzības nodrošināšanā šobrīd ir iezīmējies kā viena no būtiskākajām tuvākajā nākotnē risināmajām problēmām.

Valsts pārvaldes optimizācijas un efektivitātes paaugstināšanas pasākumi ietver arī atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrādi, administratīvā sloga novērtējuma un samazināšanas pasākumus, pakalpojumu sniegšanas optimizāciju un funkciju auditus valdības noteiktajās prioritārajās jomās.

1.4. Sadarbība ar valdības partneriem, sabiedrības līdzdalība

Dialogs ar sabiedrību un sociālajiem partneriem, informēšana par valsts ekonomisko situāciju un valdības lēmumiem, kā arī plānoto un pieņemto lēmumu izskaidrošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem krīzes pārvarēšanā. Lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, birokrātijas mazināšanu un ekonomikas stimulēšanu, valsts budžeta projekta 2010.gadam sagatavošanas procesā tika izveidota Reformu vadības grupa Ministru prezidenta vadībā, kurā piedalīties tika aicināti arī darba devēju organizāciju, arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Valdības partneru, kā arī sabiedrības aktīva līdzdalība 2010.gada valsts budžeta projekta sagatavošanā un reformu virzīšanā bija jauna un Latvijā pirmoreiz izmantota pieeja, kas ļāva paaugstināt sabiedrības līdzdalības līmeni lēmumu pieņemšanā un nonākt līdz savstarpēji saskaņotam lēmumam par resursu sadali būtiski samazināta finansējuma apstākļos.

Vienlaikus Reformu vadības grupa 2009.gadā saskārās ar negaidīti lielu darba apjomu, kura kvalitatīvai veikšanai nebija pietiekami daudz laika. Tāpēc 2010.gadā nepieciešams attīstīt un uzlabot Reformu vadības grupas darbu, lai pieņemtie lēmumi būtu ne tikai saskaņoti, bet arī sagatavoti un izdiskutēti laikus, izvairoties no nepieciešamības nozīmīgus lēmumus pieņemt pēdējā brīdī. 2010.gadā Reformu vadības grupas darbā būtu nostiprināms arī solidaritātes princips, sadalot atbildību par pieņemtajiem lēmumiem visu Reformas vadības grupā iesaistīto dalībnieku – valdību veidojošo partiju, valdības, Saeimas un sociālo partneru starpā.

2010.gadā Reformu vadības grupai ir jākļūst par valdības vidēja termiņa reformu vadības centru, kas turpinātu darbu būtiskākajos reformu virzienos – ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte –,lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi – kāpināt Latvijas konkurētspēju. Nozīmīgs izaicinājums Reformu vadības grupas darbam būs valsts vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde un saskaņošana un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju sistēmā, kā arī atkārtots valsts pārvaldes funkciju izvērtējums un tā rezultātu apspriešana.

Lai gan ar apstiprināto 2010.gada budžetu pilnībā apmierināta, visticamāk, nav neviena no tā tapšanā iesaistītajām pusēm, tomēr Reformu vadības grupas darba pieredze ir vērtējama pozitīvi, un 2010.gadā ir paredzama vēl aktīvāka tās darbība. Šobrīd grupas darbā ir iesaistīti arī valdības koalīciju veidojošo frakciju pārstāvji, nodrošinot nepieciešamo saikni ar parlamentu.

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē

Par valdības svarīgākajiem uzdevumiem valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanā un strukturālo reformu turpināšanā tuvākajā laikā ir uzskatāma:

2.1. Valsts funkciju izvērtēšanas turpināšana

Turpinot uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas ir nepieciešams sasniegt konkrētu rezultātu – līdz brīdim, kad būs jāpieņem konkrēti lēmumi par turpmāko budžeta izdevumu samazinājumu, sagatavot galīgu un pārskatāmu valsts pārvaldes funkciju sarakstu, piedāvājot valdībai to funkciju sarakstu, kuras nav raksturīgas valsts pārvaldei.  Šādu funkciju finansēšanas izbeigšana kalpotu par pamatu jaunai, racionālākai un pārskatāmākai valsts pārvaldes struktūrai, kā arī ļautu veikt kvalitatīvus un ilgtspējīgus papildus fiskālās konsolidācijas pasākumus pašreiz notiekošo strukturālo reformu kontekstā. Valsts pārvaldes funkciju uzskaitījums un to raksturojošie lielumi (rezultāti, klienti, pakalpojumi, nodarbināto skaits, izdevumu apjoms) nodrošinās nepieciešamo informāciju saturīgai diskusijai un atbalstīs spēju pieņemt lēmumus par turpmākiem valsts budžeta līdzekļu samazinājumiem. Funkciju izvērtēšanas procesa ietvaros, jānodrošina pietiekami daudz laika diskusijām koalīcijā, Reformu vadības grupā un sabiedrībā, lai pieņemtie lēmumi ir izdiskutēti un saprotami sabiedrībai.

2.2. Civildienesta turpmākās darbības modeļa izstrāde

Fiskālās konsolidācijas ietvaros veiktie valsts pārvaldes tēriņu samazinājumi šodien liek būtiski pārskatīt valsts iestāžu darbību. Valsts pārvaldes darbības kvalitātes pamats ir tajā nodarbināto kvalifikācija un motivācija. Nedrīkst aizmirst, ka 2015.gadā Latvijai jāuzņemas Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi. Tā būs liela pārbaude mūsu valstij kopumā un šim svarīgajam notikumam jāsāk gatavoties jau šodien.

Tāpat, diskutējot un apstiprinot civildienesta turpmākās attīstības modeli, jāatceras, ka valsts vistuvāk pilsonim ir tieši pašvaldībās. Tādēļ, lai celtu valsts un pilsoņa attiecību kvalitāti, nepieciešams ieviest civildienesta statusu arī pašvaldībās, lai tādējādi nodrošinot vienādu principu piemērošanu visām valsts amatpersonām, kas apveltītas ar valsts varu.

Visbeidzot, pēc iespējas ātri nepieciešams ieviest valsts un tās amatpersonu sniegto pakalpojumu kvalitātes uzraudzību. Valsts amatpersonu darba kvalitātes novērtēšanā īstenojama kompetenču pieeja, novērtējot katras konkrētās amatpersonas spējas, prasmes un to atbilstību veicamajiem darba pienākumiem. Nepieciešams sekot valsts sektora vienotās darba samaksas sistēmas izveidē piemērotajiem principiem, nodrošinot tās saglabāšanu un caurskatāmību , kā arī nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas. Atalgojumu sistēma veidojama, samērojot to ar atalgojumu privātajā sektorā, tajā pašā laikā izvairoties no pagājušo gadu pārmērībām un nodrošinot valsts labā strādājošo vienotu un vienmērīgu atalgojuma attīstību nākotnē.

2.3. Valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācija

Nepieciešams paātrināt un pabeigt darbu pie valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas, pārejot uz vienas pieturas aģentūras modeli pakalpojumu nodrošināšanā. Vienas pieturas aģentūras princips īstenojams visās republikas pilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās – katrā administratīvajā centrā un pagastā, pilsētas pārvaldē, nodrošinot pašvaldības un valsts pakalpojumu pieejamību. Vienas pieturas aģentūrās pilsētās tiks koordinēta valsts institūciju sniedzamo pakalpojumu saņemšana, kā arī nodrošināti tie valsts institūciju teritoriālo struktūrvienību sniedzamie pakalpojumi, kur nepieciešams klātienes apmeklējums.

2.4. Atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde

Funkciju audita ietvaros notiek darbs pie tā, lai izvērtētu un izanalizētu valsts pārvaldē veikto atbalsta funkciju apjomu un izmaksas, kā arī efektivitāti un lietderību ar mērķi analizēt alternatīvas iespējas atbalsta funkciju centralizācijai valsts pārvaldes iekšienē vai nododot tās ārpakalpojumā.

IV Noslēgums

Atskatoties uz valdības darba gadu, ir objektīvi jāatzīst gan tas, kas ir izdevies, gan arī tas, kas nav izpildīts, kā arī jādefinē turpmāk darāmais. Savu svarīgāko uzdevumu valdība ir paveikusi – valsts maksātnespēja ir novērsta, ekonomiskās krīzes smagākais punkts ir pārvarēts un ir panākta finanšu un ekonomikas sistēmas stabilizēšanās, kas ir nepieciešamais pamats turpmākajam darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ekonomiskās darbības atjaunošanas. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā. Vienlaikus – ar Sociālā drošības tīkla pasākumu starpniecību – tiek nodrošināts kompensācijas mehānisms, sniedzot atbalstu cilvēkiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.

Ekonomikas atjaunošanas jomā ir daudz darīts un iesākts. Pakāpeniski, bet atjaunojas Latvijas labais vārds pasaulē, mūsu valsti pat dzird pieminam kā paraugu krīzes pārvarēšanā citām valstīm³. Kā viens no stabilizācijas iemesliem tiek minētas arī Latvijas veiksmīgās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un to rezultātā panāktās vienošanās⁴, kas varbūt daudzviet tiek kritizētas, tomēr ir vienīgā šobrīd iespējamā alternatīva. Jebkurš cits aizdevums valstij izmaksātu papildus 200 miljonus latu gadā, attiecīgi radot pienākumu par šo summu papildus samazināt līdzekļus algām, pensijām, uzņēmumu atbalstam utt. Tomēr ekonomikas izaugsmes atjaunošanas rezultāti nav sagaidāmi tūlīt pēc nepieciešamo mehānismu iedarbināšanas. Ir nepieciešams zināms laiks, kamēr piešķirtie resursi nonāk tautsaimniecībā un dod atdevi, kamēr jaunie atvieglotie noteikumi stājas spēkā, uzņēmēji sāk tos izmantot un tie parādās statistiskajās atskaitēs. Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmes atjaunošanai ir jābūt svarīgākajai vidēja termiņa prioritātei arī turpmāk. Tikai sekmīga ekonomiskās izaugsmes politika var nodrošināt jaunas darba vietas, ģimeņu ienākumu atjaunošanos, nodarbinātības paaugstināšanos un jaunā emigrācijas viļņa apturēšanu.

Sarežģītā ekonomiskā situācija un nepieciešamība veikt būtisku valsts budžeta konsolidāciju ir sekmējusi nepamatoti iekavēto strukturālo reformu veikšanu gan izglītības un veselības jomās, gan valsts pārvaldē, dodot iespēju izvērtēt katras sistēmas efektivitāti, racionalitāti un pat nepieciešamību. Tieši krīze mūsu valstij sniedz iespēju no burbuļekonomikas, kas balstījās uz lētu kredītresursu bezatbildīgu tērēšanu, pāriet un atbildīgu pašu pelnītas labklājības audzēšanu. Kur beidzas nauda, tur sākas reformas!

Lai arī valdības darbības laiks ir ierobežots, par atlikušā perioda svarīgāko uzdevumu ir uzskatāma pārdomāta un reālistiska ekonomiskā un fiskālā ietvara izstrāde vidējam termiņam – līdz 2013.gadam, saliekot kopā makroekonomiskās prognozes, nepieciešamos budžeta konsolidācijas pasākumus un galvenās veicamās reformas ar to ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, lai panāktu Māstrihtas kritēriju izpildi un pievienošanos eirozonai 2014.gadā. Šis process nav nodrošināms ar tik pierastajiem plānošanas pasākumiem, kas paredz “uzlabot, attīstīt un veicināt”. Ja mēs esam vienojušies par šo 2014.gada mērķi, tad mūsu vidēja termiņa stratēģijai tās galvenajos fiskālajos un makroekonomiskajos parametros ir jābūt ļoti konkrētai un izsekojamai pa gadiem. Bija nereāli šādu ietvaru radīt mēneša laikā 2009.gada jūlijā – situācijā, kas prasīja koncentrēšanos uz tūlītēju rīcību. Bet ir reāli to radīt un par to vienoties šobrīd.

---

¹ Izmantots IKP aktuālais novērtējums 2009.gadam

² Divpadsmitais informatīvais ziņojums par atalgojuma un nodarbinātības izmaiņām valstī. 2010.gada februāris. Finanšu ministrijas metodoloģija mēneša vidējā atalgojuma aprēķināšanai atšķiras no Centrālās statistikas pārvaldes metodoloģijas mēneša vidējā atalgojuma aprēķināšanai. Finanšu ministrijas aprēķinos atalgojuma fonds noteikts atbilstoši Budžeta izdevumu klasifikācijas ekonomiskajām kategorijām.

³ The Economist, February 25th 2010, Baltic thaw, Aegean freeze

⁴ European Commission, Directorate-General for Economic and Financial Affairs. Cross-country study. Economic policy challenges in the Baltics.

 

1.pielikums

Ministriju būtiskākie paveiktie darbi Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības darbības laikā līdz 2010.gada 1.martam un plānotie darbi 2010.gadā

Aizsardzības ministrija

2009.gada laikā nodarbināto skaits Aizsardzības ministrijas budžeta resorā samazināts par 19 % (no 7784 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 6340 darbiniekiem 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gada laikā ir mainīta Aizsardzības ministrijas struktūra – likvidētas 11, apvienotas 5, pārņemtas 7, samazinātas 18 iestādes un struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Aizsardzības ministrijā 2010.gadā samazinājās par 37 % pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Aizsardzības ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gada laikā samazinājās par 30 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā budžeta resorā “Aizsardzības ministrija” ir 64,43 milj. LVL.

Būtiskākie Aizsardzības ministrijas paveiktie darbi

2009.gadā aizsardzības nozarē veiktas strukturālās reformas, kuru ietvaros optimizēti Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas resursi un struktūras, kā arī samazināta atsevišķu funkciju izpilde. Reformu rezultātā panākta administratīvā personāla samazināšana līdz 10 % no kopējā karavīru skaita, veikta ministrijas un bruņoto spēku stratēģiskās plānošanas funkciju apvienošana.

Pārņemot funkcijas no Nacionālo bruņoto spēku štābiem un vienībām, Aizsardzības ministrijas sastāvā tika iekļauti arī karavīri, līdz ar to Aizsardzības ministrija no civilas institūcijas ir kļuvusi par civili militāru institūciju. Koncentrējot gan funkcijas, gan cilvēkus vienviet, ir izdevies gan ietaupīt uz cilvēkresursu rēķina, gan panākt ātrāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu.

2009.gadā likvidēta ministrijas padotībā esošā v/a “Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra”, kuras funkcijas tika nodotas jaunizveidotajam Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram. Likvidēta ministrijas padotībā esošā v/a “Tēvijas sargs” un Jaunsardzes centrs, kuru funkcijas pārņēma jaunizveidotais Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs. Veikto reorganizāciju rezultātā no sešām līdz piecām samazināts ministrijas padotības iestāžu skaits, par 30–40 % samazināts padotības iestāžu finansējuma apjoms, kā arī tajās nodarbināto personu skaits.

Kopumā aizsardzības budžeta izpilde 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu samazinājās par aptuveni 40 %. Atbilstoši valdībā pieņemtajam lēmumam par atlīdzības samazināšanu valsts pārvaldē par 30 % tika samazinātas gan ministrijas un tās padotības iestāžu darbinieku, gan Nacionālo bruņoto spēku karavīru atlīdzības.

Pildot starptautiskās saistības NATO, Latvija 2009.gadā turpināja dalību Alianses prioritārajā starptautiskajā operācijā Afganistānā. Aizvadītajā gadā Latvija palielināja savu kontingentu līdz 174 karavīriem, kā arī jūnijā nosūtīja otrajā Operacionālās padomdevēju un sadarbības grupas rotācijā 34 karavīru vienību uz Afganistānas austrumu reģionu, kur tā piedalās Afganistānas Nacionālās armijas apmācībā. Piedaloties starptautiskajā operācijā Afganistānā, Latvija gan sniedza ieguldījumu starptautiskajā drošībā, gan stiprināja nacionālo drošību. Dalība starptautiskajā operācijā veicināja Latvijas sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, sniedzot tām politisku un praktisku atbalstu aktuālo drošības jautājumu risināšanā un vienlaikus gūstot lietderīgu pieredzi militārajā jomā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 10.jūlija rīkojumam Nr.426 “Par Latvijas Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu” AM aizvadītajā gadā turpināja šī Latvijas aizsardzības spēju attīstības projekta īstenošanu. Jaunā Jūras novērošanas sistēma nomainīs esošo, novecojušo jūras novērošanas sistēmu ar mūsdienu tehnoloģijām atbilstošu un uzturēšanā lētāku sistēmu, kura spēs nodrošināt pilnīgu informāciju par situāciju valsts teritoriālajos ūdeņos. Kopumā Jūras novērošanas sistēmas izveidē tiks būvēti 12 un rekonstruēts viens tehniskās novērošanas punkts, kā arī iegādātas divas mobilās stacijas. 2009.gadā ar komandcentru tika saslēgti pirmie četri tehniskās novērošanas punkti, savukārt sistēmas pilnīgu ieviešanu plānots pabeigt 2010.gadā.

2009.gadā tika turpināts vienīgais NATO līdzfinansētais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā – Nacionālo bruņoto spēku bāzes “Lielvārde” lidlauka rekonstrukcija. Projekta ietvaros paredzēts izveidot NATO un nacionālajām prasībām atbilstošu lidlauku, kā arī mūsdienīgu un daudzfunkcionālu militāro bāzi. Aizvadītajā gadā tika atklāta bāzes jaunā administratīvā ēka, pabeigta bāzes rekonstrukcijas skiču projekta un lidlauka tehnisko projektu izstrāde un aviācijas degvielas noliktavas tehniskā projekta izstrāde. Noslēgts līgums par Lielvārdes lidlauka skrejceļa un ģeneratora ēkas izbūvi un gaisa kuģu bremzēšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu.

Lai pilnveidotu kārtību, kādā NBS sniedz atbalstu civilajām institūcijām, 2009.gada 10.februārī Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi Nr.113 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”. Pildot Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 5.4. un 9.2.2.apakšpunktus, 2009.gada 25.septembrī Zemessardze un Valsts policija parakstīja sadarbības līgumu “Par Valsts policijas un Latvijas Republikas Zemessardzes sadarbību vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā”. 2009.gada 28.janvārī Gaisa spēki un Katastrofu medicīnas centrs (tagad – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests) noslēdza sadarbības līgumu par pastāvīgu sadarbību gaisa medicīniskajā transportēšanā un glābšanas darbu veikšanā.

Būtiskākie Aizsardzības ministrijas plānotie darbi

Pildot Latvijas saistības NATO, tiks turpināta dalība Alianses prioritārajā starp­tautiskajā operācijā Afganistānā (ISAF) 2009. gada apmērā, NATO ātrās reaģēšanas spēku (NATO Response Force) 14. rotācijā 3 cilvēku sastāvā un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos (EU Battle group) 66 cilvēku sastāvā.

Turpināsies vienību kaujas spēju saglabāšana un profesionālā militārā dienesta karavīru mācības, jo sevišķi rūpējoties par karavīriem, kas piedalās starptautiskajās operācijās. 2010.gadā Latvijā tiks organizētas nozīmīgas starptautiska mēroga mācības.

Tiks attīstīta NBS bāze “Lielvārde”, realizējot NATO drošības investīciju pro­grammas projektus. Militārais lidlauks Lielvārdē ir ilgtermiņa projekts, un tā izveidei ir vairāki pozitīvi aspekti. Tas būtiski veicinās bruņoto spēku spēju uzlabošanu meklēšanas un glābšanas darbu veikšanā. Ārkārtas situācijās to būs iespējams izmantot kā rezerves lidlauku civilās aviācijas mērķiem.

Turpināsies darbs, lai Jūras novērošanas sistēma no 2010.gada spētu darboties pilnā režīmā. Sistēma nodrošinās gan Jūras spēkiem uzticēto valsts aizsardzības uzdevumu izpildi, gan sekmēs cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanu.

Izskatīšanai Saeimā tiks virzīts Zemessardzes likumprojekts un izstrādāti no tā izrietošie normatīvie akti. Jauns Zemessardzes likums bija nepieciešams, jo kopš Zemessardzes dibināšanas būtiski mainījušās tās funkcijas un spēkā esošais likums bija kļuvis nepilnīgs. Zemessardzes likums piedāvā jaunu Zemessardzes definīciju, kas precīzāk raksturo pašreizējo Zemessardzes lomu valsts aizsardzības sistēmā. Likumprojekts nosaka Zemessardzes mērķus, uzdevumus, struktūru, vadību un komplektēšanas principus, kā arī zemessargu sociālās garantijas, apbalvošanas nosacījumus un zemessargu dienesta gaitas kārtību.

Tiks piesaistītas Eiropas kravas Latvijas tranzīta maršrutam  ISAF misijas dalībvalstu kravu transportēšanai pa dzelzceļu uz Afganistānu caur Latviju. “Vadošās valsts” loma nozīmē, ka Aizsardzības ministrija noslēdz vispārējo vienošanos ar diviem kravu pārvadātājiem par multimodālo pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu kravu sūtījumiem uz Afganistānu un piedāvā citām ISAF dalībvalstīm sūtīt savas kravas, izmantojot šo vienošanos. Šis kravu tranzīts notiek sadarbībā ar NATO pavēlniecību Eiropā (SHAPE) un Pārvietošanas koordinācijas centru Eiropā (Movement Coordination Centre Europe – MCCE).

Ārlietu ministrija

2009.gada laikā nodarbināto skaits Ārlietu ministrijas budžeta resorā samazināts par 28,3 % (no 877 nodarbinātajiem 2009.gada sākumā līdz 629 nodarbinātajiem 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gada laikā ir mainīta Ārlietu ministrijas struktūra – likvidēta 1 direkcija, 3 departamenti un 9 nodaļas, apvienotas – 2 direkcijas, 4 departamenti un 12 nodaļas, koncentrējot funkciju izpildi.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Ārlietu ministrijā 2010.gadā samazinājās par 34,8 % pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Ārlietu ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gada laikā samazinājās par 22,8 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā Ārlietu ministrijas budžeta resorā ir 11 291 631 lats.

Būtiskākie Ārlietu ministrijas paveiktie darbi

Viens no būtiskākajiem Ārlietu minis­trijas un tās vēstniecību tīkla darbiem 2009.gadā bija aktīvi iesaistīties Latvijas ekonomiskās situācijas un valdības pieņemto pasākumu skaidrošanā ārvalstu sadarbības partneriem, ārvalstu institūcijām un starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī lobēt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu saņemšanu. Tā, piemēram, Ārlietu ministrijas aktivitātes Zviedrijā, Eiropas Savienībā, Skandināvijā veicināja Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma saņemšanu.

2009.gada oktobrī – decembrī Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju rīkoja apaļā galda diskusiju ciklu “Ārlietu dienests Latvijas eksportam. Uzņēmēju tikšanās ar Latvijas vēstniekiem”, kura mērķis bija atrast konkrētus risinājumus Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu palielināšanai un tirgu paplašināšanai, izmantojot Latvijas ārlietu dienesta atbalsta iespējas. Desmit apaļā galda diskusijās piedalījušies vairāk kā 200 uzņēmēji, to starpā gan tādi nozīmīgi eksportspējīgie uzņēmēji kā “Grindeks”, “Severstaļlat” un “Ventspils Nafta”, gan arī vidējie un mazie uzņēmumi, kas vēl tikai meklē savus eksporta tirgus.

Jaunu Latvijas eksporta tirgu meklējumos notikušas sekmīgas uzņēmēju vizītes, pavadot Valsts prezidentu vizītēs Azerbaidžānā, Gruzijā un Armēnijā.

Ārlietu ministrijas darbība spēlēja nozīmīgu lomu, lai panāktu līdzfinansējuma piešķiršanu enerģētikas projektiem Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmas ietvaros. Divi Latvijas iesniegtie projekti saņēma līdzfinansējumu – 44 milj. eiro tika piešķirti a/s “Latvenergo” Kurzemes pārvades sistēmas stiprināšanai un 10 milj. eiro – a/s “Latvijas Gāze” reversās gāzes apgādes attīstīšanai starp Latviju un Lietuvu.

Turpinājies darbs pie attiecību padziļināšanas ar Krieviju. Darbojas starpvaldību konference, tās ietvaros tiek veidota reģionālās sadarbības grupa, puses gatavo līgumus parakstīšanai, tai skaitā par dubultnodokļiem, uzsākta LR-KF robežas demarkācija, Latvijas vēstniecības un konsulāti aktīvi veicina uzņēmēju kontaktus. Valdība arī aktīvi iesaistījās Latvijas autopārvadātāju problēmu uz Krievijas robežas risināšanā.

Būtiski izkustinātas Latvijas un Baltkrievijas attiecības – notikusi ārlietu minis­tru vizīšu apmaiņa, veicināts uzņēmēju dialogs, notiek tālāku sadarbības perspektīvu apzināšana.

Ministrija organizē augsta līmeņa ārvalstu ekonomikas padomnieku  sanāksmes, kurās ar savu pieredzi un padomiem bez maksas dalās Eiropas Savienības un citu valstu pieredzējuši eksperti.

Būtiskākie Ārlietu ministrijas plānotie darbi

1. Latvijas dalība Eiropas Savienībā.

Latvijas aktīva un efektīva dalība ES politiku veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesā:

• Lisabonas līguma ieviešana;

• Eiropas ārējās darbības dienesta izveide un Latvijas atbilstošas pārstāvības nodrošināšana;

• Gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā;

• ES ilgtermiņa ekonomiskās attīstības virzieni un ES budžeta pārskats;

• Aktīva divpusējā politiskā dialoga uzturēšana ar ES dalībvalstīm;

• Enerģētikas politika – Baltijas starpsavienojumu plāna īstenošana;

• Latvijas līdzdalības ES aģentūru darbā aktivizēšana. Latvijas kandidatūras lobēšana Eiropas elektronisko sakaru regulatoru aģentūras BEREC (Body of European Regulators for Electronic Communications) izvietošanai Latvijā; Latvijas pārstāvju lobēšana citu aģentūru izpildinstitūcijās.

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība

• Latvijas prezidentūra Baltijas Minis­tru padomē 2010.gadā un koordinējošās valsts funkciju pildīšana Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbībai 2010.gadā;

• ES Baltijas jūras valstu stratēģijas īstenošana;

• Ziņojuma Latvijas – Igaunijas Minis­tru prezidentiem par divpusējās sadarbības pastiprināšanas iespējām sagatavošana.

ES Austrumu partnerība un Centrālāzija

• ES Austrumu partnerības projektu realizēšana Austrumu partnerības valstīs;

• Divpusējo attiecību attīstīšana un ES iniciatīvu Centrālāzijas reģionā aktīva veicināšana.

2. Transatlantiskās attiecības un Eiropas drošība

• Stratēģiskā dialoga padziļināšana ar ASV;

• NATO stratēģiskās koncepcijas izstrāde;

• Latvijas līdzdalība situācijas stabilizēšanā Afganistānā (dalība ISAF, nemilitāro kravu tranzīts, dalība civilajos projektos);

• EDSO (Eiropas drošības un sadarbības organizācija) dialogs par Eiropas drošības stiprināšanu.

3. Mērķtiecīgs darbs eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē

• Dialoga ar uzņēmējiem padziļināšana konkrētu tautsaimniecības nozaru griezumā;

• Ārvalstu vizīšu ar uzņēmēju delegāciju līdzdalību organizēšana;

• Vēstniecību aktīva sadarbība ar uzņēmējiem, tai skaitā goda konsulu aktīva izmantošana biznesa kontaktu veidošanā.

4. Krievija

• Latvijas un Krievijas robežas demarkācija;

• Līgumtiesiskās bāzes stiprināšana;

• Biznesa vides uzlabošanas, transporta un tranzīta jautājumu risināšanas veicināšana; starpvaldību konference ar Krieviju 2010.g. jūnijā;

• ES un Krievijas dialogs (t.sk. vīzu jautājumi);

• NATO – Krievijas dialogs.

5. Starptautiskās organizācijas

• Latvijas kandidatūras lobēšana ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē ECOSOC;

• Eiropas Cilvēktiesību tiesas reforma;

• Eiropas Savienības pievienošanās Cilvēktiesību konvencijai.

6. Prioritātes konsulārajā jomā

• Latvijas valsts piederīgo interešu aizsardzība ārvalstīs;

• Pārstāvība vīzu jomā;

• Efektīvi konsulārie pakalpojumi Latvijā.

7. Nozīmīgi starptautiski pasākumi/ Publiskā diplomātija

• Komunikācijas koordinēšanas funkcijas sabiedrības informēšanai par ES, Eiropas nedēļa (3.–9.maijs);

• 4.maija Neatkarības deklarācijas 20 gadu pasākumi, NATO Parlamentārā asambleja Rīgā (28.maijs–1.jūnijs);

• Ikgadējā (piektā) “Rīgas konference”, 2010.g. 10.–11.septembris (sadarbībā ar LATO un AiM);

• Konference “Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģija – reģiona konkurētspējai”, 24.septembris (organizē ĀM sadarbībā ar EM un LDDK);

• Žaņa Lipkes memoriāla Ķīpsalā atklāšana (septembris);

• Latvijas dalība Šanhajas EXPO 2010.

8. Latvijas institūts

• Izzinošas, operatīvas un saskaņotas informācijas par politiskajām, ekonomiskajām un sabiedrības aktualitātēm valstī angļu valodā gatavošana un izplatīšana;

• Partnerības nodrošināšana un kontaktu veidošana Latvijas uzņēmēju projektiem un iniciatīvām ārzemēs;

• Drukātas un elektroniskas informācijas par Latviju nodrošināšana;

• Informācija un palīdzība ārvalstu žurnālistu vizīšu organizēšanā.

Ekonomikas ministrija

2009.gada laikā nodarbināto skaits Ekonomikas ministrijas budžeta resorā samazināts par 22 % (no 1541 darbinieka 2009.gada sākumā līdz 1208 darbiniekiem 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gada laikā ir mainīta Ekonomikas ministrijas struktūra, atbilstoši kurai ministrijā valsts sekretāra vietnieku skaits samazināts no 5 līdz 3, struktūrvienību skaits samazināts no 18 līdz 11, likvidēta Valsts būvinspekcija, apvienots Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Latvijas standarts, samazināta Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (ar 01.07.2009. uzsākta likvidācija). Koncentrējot funkciju izpildi, no likvidētās Valsts būvinspekcijas uz centrālo aparātu pārņemtas funkcijas – būvniecības uzraudzība un kontrole, sūdzību un iesniegumu izskatīšana, skaidrojumu sniegšana būvniecības procesa dalībniekiem; uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru – Valsts būvinspekcijas būvmateriālu atbilstības kontrole ražotnēs, bīstamo iekārtu kontrole un uzraudzība, t.sk. reģistra uzturēšana; uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju – HES hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzība un kontrole, energokomersantu kontrole (t.sk. siltums, gāze).

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Ekonomikas ministrijā 2010.gadā samazinājās par 39 % pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Ekonomikas ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gada laikā samazinājās par 22 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā budžeta resorā “Ekonomikas ministrija” ir 18 016 501 LVL.

Būtiskākie Ekonomikas ministrijas paveiktie darbi

Viens no nozīmīgākajiem un augstākās prioritātes uzdevumiem jau no valdības izveidošanas pirmajām dienām ir ekonomikas atveseļošana, kura, neskatoties uz ierobežotajiem valsts finanšu resursiem, tiek aktīvi īstenota.

2009.gada laikā Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets apstiprinājis vairākas atbalsta programmas uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai krīzes laikā, kā arī citiem atbalsta instrumentiem, kopumā atbalsta pasākumiem līdz 2013.gadam novirzot ES un valsts budžeta līdzfinansējumu vairāk nekā 582 milj. latu apmērā, papildus nodrošinot ievērojamu privātā līdzfinansējuma apjomu.

Ekonomikas sildīšanas pasākumi ietver šādas aktivitātes – apmācības, inovācijas, finanšu instrumenti, uzņēmējdarbības veicināšana, mājokļu energoefektivitāte un enerģētika, tūrisms.

Apmācību nodrošināšanai ir paredzēti divi atbalsta instrumenti:

• Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām. Atbalsts tiek piešķirts komersantiem to darbinieku kvalifikācijas celšanai, tādējādi sekmējot darba ražīgumu, produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanos. Šajā aktivitātē projektus iesniedz nozaru asociācijas, apkopojot vismaz 15 komersantu apmācību vajadzības. Līdz ar to projekti ir lielāki, un mēroga efekts ļauj samazināt vienības izmaksas. Jāņem arī vērā, ka, sniedzot atbalstu komersantiem darbinieku apmācībām, tiek atslogots valsts budžets. Ja komersantiem nebūs pieejams atbalsts darbinieku kvalifikācijas celšanai, darbinieki ar nepietiekamu kvalifikāciju zaudēs darbu un valstij par saviem līdzekļiem būs jānodrošina gan bezdarbnieku pabalstu izmaksa, gan arī pārkvalifikācija. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas risinājās no 2008.gada 2.jūnija līdz 25.jūlijam, atbalstu saņēma 13 projekti par kopējo summu 1,9 milj. lati. Minēto projektu ietvaros tiek apmācīti 2813 komersantu darbinieki.

• Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām. Atbalsts tiek piešķirts komersantiem to darbinieku kvalifikācijas celšanai, tādējādi sekmējot darba ražīgumu, produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanos. Sniedzot atbalstu komersantiem darbinieku apmācībām, tiek atslogots valsts budžets. Ja komersantiem nebūs pieejams atbalsts darbinieku kvalifikācijas celšanai, darbinieki ar nepietiekamu kvalifikāciju zaudēs darbu un valstij par saviem līdzekļiem būs jānodrošina gan bezdarbnieku pabalstu izmaksa, gan arī pārkvalifikācija. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas risinājās no 2008.gada 21.maija līdz 2.jūlijam, atbalsts tika piešķirts 97 projektu īstenošanai par kopējo summu 3 milj. lati. Minēto projektu ietvaros tiek apmācīti 6513 komersantu darbinieki.

Inovāciju attīstībai un atbalstam finansējums tiek sniegts, izmantojot sešas atbalsta programmas.

• Kompetences centri – kompetences centrs ir juridiska persona, kuru veido vairāki zinātnes, augstākās izglītības un privātā sektora partneri ar mērķi veikt kopīgus rūpnieciskos pētījumus un jaunu produktu attīstību, kas sekmētu uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu un dotu nozīmīgu atdevi tautsaimniecībai kopumā. Kompetences centri dod labumu vienlaikus gan komersantiem (tiek palielināta to konkurētspēja), gan arī augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kuri saņem ilgtermiņa un liela apjoma pasūtījumus no privātā sektora. Lai uzsāktu aktivitātes īstenošanu, Uzraudzības komitejā ir apstiprināti projektu vērtēšanas kritēriji un sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kurš tiek saskaņots ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Valsts kanceleju. Projektu iesniegumu pieņemšana šajā aktivitātē ir plānota š.g. II ceturksnī. Aktivitātē pieejamais finansējums ir 36 milj.lati.

• Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti – tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts ir zinātniskā institūta vai augstskolas struktūrvienība, kura atbalsta un veicina zināšanu un tehnoloģiju pārneses aktivitātes un ir atbildīga par ārējo sakaru nodibināšanu un uzturēšanu (t.sk. ar privāto sektoru), sniedzot informāciju par organizācijas pētnieciskajām aktivitātēm un pieredzi. Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti apkalpo komersantus, kuri ir gatavi pasūtīt augstskolās vai zinātniskos institūtos pētījumus vai iegādāties augstskolu vai zinātnisko institūtu īpašumā esošo intelektuālo īpašumu. Tādējādi tiek palielināti augstskolu un zinātnisko institūtu pašu ieņēmumi un atslogots valsts budžets. Līgumi par tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu finansēšanu ir noslēgti 2008.gadā uz pieciem gadiem ar šādām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem: Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Ventspils Augstskola, Rēzeknes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija. Kopējā atbalsta summa piecu gadu periodā ir 1,9 milj. lati. 2009.gadā ir sasniegti šādi rezultāti: sagatavots 51 komercializācijas piedāvājums, iesniegti 44 nacionālo patentu pieteikumi, 5 starptautisko patentu pieteikumi, 48 citu rūpnieciskā īpašuma objektu pieteikumi un 36 līgumi par pasūtījumu pētījumu veikšanu, pētniecisko pakalpojumu sniegšanu un rūpnieciskā īpašuma vai tā lietošanas tiesību pārdošanu, kuri noslēgti tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbības rezultātā.

• Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde. Apakšaktivitātes ietvaros finansējumu var saņemt komersanti jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas risinājās no 2008.gada 15.decembra līdz 2009.gada 23.janvārim, atbalsts ir piešķirts 120 projektiem par kopējo summu 8,3 milj. lati.

• Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā. Apakšaktivitātes ietvaros finansējumu var saņemt komersanti jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanai ražošanā un jaunu darba vietu radīšanai – iekārtu un tehnoloģiju iegādei. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas risinājās no 2008.gada 29.septembra līdz 7.novembrim, atbalsts ir piešķirts 54 projektiem par kopējo summu 12 milj. lati.

• Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai. Apakšaktivitātes ietvaros finansējumu var saņemt sīkie, mazie un vidējie komersanti veiksmīgi izstrādāto jauno produktu vai tehnoloģiju patentēšanai. Atbalsts šīs aktivitātes ietvaros ir saistīts ar citām aktivitātēm, kurās atbalsts tiek piešķirts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Līdz šim šajā aktivitātē ir noslēgti 9 līgumi par kopējo summu 136 499 lati, tāpat ir saņemts 21 projektu pieteikums par kopējo summu 269 743 lati.

• Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Aktivitātes mērķis ir stimulēt vietējos komersantus ieguldīt zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Atbalsts tiek piešķirts liela mēroga ražotņu izveidei un jaunu darba vietu radīšanai – iekārtu iegādei, ēku būvniecībai un rekonstrukcijai. Minimālā projekta attiecināmo izmaksu summa ir vismaz 3 000 000 latu. Projektu iesniegumu pieņemšana šajā aktivitātē norisinājās no 2009.gada 7.augusta līdz 7.novembrim par visu pieejamo finansējumu. Tika iesniegti 66 projektu pieteikumi par kopējo summu 143 miljoni latu, no kuriem tika apstiprināti 34 projektu pieteikumi par kopējo summu 77 530 993,14 lati.

Būtisku atbalstu Ekonomikas ministrija ir paredzējusi finanšu instrumentu veidā. Kopumā ir izstrādātas deviņas atbalsta programmas.

• Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai – programma ir radīta, lai uzlabotu mazo, vidējo un lielo komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību. Programma paredz, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka līdz 2013.gada 31.decembrim izsniegs aizdevumus maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kuriem ir ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni, bet nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstinātu risku dēļ. Atbalsta programmas ietvaros tiek piedāvāti divu veidu aizdevumi – investīciju aizdevums sākotnējo ieguldījumu veikšanai Latvijas Republikas teritorijā ar maksimāli pieejamo apjomu 5 miljoni latu ar termiņu līdz 10 gadiem un apgrozāmo līdzekļu aizdevumi līdz 2,5 miljoniem latu ar termiņu līdz 5 gadiem. Komersantam var sniegt atsevišķi apgrozāmo līdzekļu aizdevumu vai investīciju aizdevumu vai abus minētos aizdevumus kopā. Kopējā aizdevumu summa komersantu konkurētspējas uzlabošanai vienam komersantam nedrīkst pārsniegt 6 000 000 latu. Kopējais programmā paredzētais finansējuma apjoms ir 128 miljoni latu. Līdz šā gada 14.februārim ir piešķirti aizdevumi par kopējo summu vairāk nekā 109 milj. latu.

• Aizdevumi sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai – programma ir izstrādāta, lai uzlabotu Latvijā reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju pieeju finansējumam. Š.g. 22.februārī VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” ir uzsākusi aizdevumu izsniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni, bet nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstinātu risku dēļ. Atbalsta programmas ietvaros saimnieciskās darbības veicējiem tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi – līdz 200 tūkstošiem latu ar termiņu līdz 5 gadiem un investīciju aizdevumi sākotnējo ieguldījumu veikšanai Latvijas Republikas teritorijā – līdz 300 tūkstošiem latu ar termiņu līdz 10 gadiem. Saimnieciskās darbības veicēji var saņemt apgrozāmo līdzekļu aizdevumu vai investīciju aizdevumu, vai abus minētos aizdevumus kopā. Kopējā aizdevumu summa vienam saimnieciskās darbības veicējam nedrīkst pārsniegt 300 000 latu. Kopējais programmas finansējuma apjoms ir 142 miljoni latu.

• Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai  – programmas mērķis ir saimnieciskās darbības aktivitātes paaugstināšana valstī, attīstot biznesa uzsācēju zināšanas un iemaņas, kā arī sniedzot nepieciešamo atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai, kopumā programma piedāvā kompleksu atbalstu uzsācējiem un jaundibinātajiem komersantiem. Kopējais programmas finansējums ir 23 miljoni latu, no kuriem 17,5 miljoni latu ir paredzēti aizdevumu sniegšanai, 4 miljoni – apmācību un konsultāciju sniegšanai un 1,5 miljoni latu – programmas administrēšanai un vadībai. Aizdevumus programmas ietvaros ir paredzēts piešķirt līdz 2013.gada 30.jūnijam, bet grantus līdz 2015.gada 30.jūnijam. Līdz š.g. 15.februārim ir noslēgtas 573 vienošanās par biznesa plāna izstrādi, iesniegti 134 biznesa plāni (44 no tiem ir apstiprināti, 52 – noraidīti). Biznesa plāni ir apstiprināti par kopējo summu 0,82 milj. LVL. Apmācības šobrīd ir pabeiguši 85 cilvēki.

• Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai – programmas mērķis ir nodrošināt komersantiem iespēju saņemt kredītresursus komercdarbības veikšanai situācijās, kad komersanta rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamā apjomā. Programmas ietvaros Latvijas Garantiju aģentūra līdz 2010.gada beigām izsniegs garantijas par šādiem finanšu pakalpojumiem: aizdevums investīciju veikšanai (garantijas termiņš nepārsniedz 10 gadus), apgrozāmo līdzekļu aizdevums (garantijas termiņš nepārsniedz 3 gadus), finanšu līzings (garantijas termiņš nepārsniedz 10 gadus), faktorings (garantijas termiņš nepārsniedz 3 gadus). Izsniegtās garantijas sedz līdz pat 80 % no finanšu pakalpojuma pamatsummas ar maksimālo ierobežojumu 3 miljoni eiro vienam uzņēmumam. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais finansējuma apjoms ir 40,5 miljoni lati. Līdz š.g. 15.februārim izsniegtas 343 garantijas 119 uzņēmumiem 37 milj. latu apjomā.

• Eksporta garantijas – programmas mērķis ir atbalstīt eksportētājus, sedzot ar eksporta darījumiem saistītos riskus, tā arī kalpo par nodrošinājumu eksporta darījuma finansējuma saņemšanai. Programmas ietvaros Latvijas Garantiju aģentūra līdz 2010.gada beigām izsniegs eksporta kredīta garantijas, kuras segs līdz 90 % no atliktā maksājuma apjoma, bet ne vairāk kā 1 miljonu eiro vienam uzņēmumam. Kopējais paredzētais programmas finansējums ir 20 milj. latu. Līdz š.g. 16.februārim LGA ir saņēmusi 52 eksporta kredīta garantiju pieteikumus no 21 uzņēmuma. No saņemtajiem pieteikumiem apstiprināti 28 par kopējo summu 1,99 milj. latu, savukārt no apstiprinātajiem pieteikumiem jau noslēgti 19 līgumi par kopējo summu 1,2 milj. latu. Visi uzņēmumi, ar kuriem noslēgti līgumi, pārstāv apstrādes rūpniecību (sakaru iekārtu ražošana; sadzīves elektroiekārtu ražošana; finiera lokšņu un koka paneļu ražošana; ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu ražošana; pārtikas produktu ražošana). Izsniegto garantiju risku sadalījums pa valstīm: uz Krieviju 607 924 lati, uz Baltkrieviju 159 009 lati, uz Azerbaidžānu 112 288 lati, uz Somāliju 43 290 lati, uz Gruziju 39 357 lati, uz Kazahstānu 52 710 lati un uz Nigēriju 174 532 lati.

• Riska kapitāla fonds – programma paredzēta Latvijā strādājošiem maziem un vidējiem komersantiem produktu attīstībai un uzņēmuma paplašināšanai. 2009.gada 13.jūlija Eiropas Investīciju fonda (kas ievieš 2.2.1.1.aktivitāti “Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos”, kuras ietvaros savukārt tiek izveidoti riska kapitāla, sēklas un uzsākšanas kapitāla fondi, kā arī aizdevumu programma) valdes sēdē tika nolemts riska kapitāla fonda pārvaldīšanu uzticēt BaltCap Management Latvia (BaltCap). Līgums ar BaltCap tika parakstīts 2010.gada 22.janvārī. Pirmās riska kapitāla investīcijas plānots veikt š.g. pirmajā ceturksnī. Plānotais sākotnējo investīciju periods ilgs līdz 2013.gada beigām. Kopējais plānotais programmas apjoms ir 21 miljons latu, kurus plānots investēt 15 līdz 20 projektos.

• Sēklas un uzsākšanas kapitāla fondi – programmā tiks nodrošināts agrīnas stadijas finansējums inovatīviem mikro, mazajiem un vidējiem tehnoloģiju uzņēmumiem ar starptautisku izaugsmes potenciālu. 2009.gada 21.septembra EIF valdes sēdē tika pieņemts lēmums par sēklas un uzsākšanas kapitāla fondu pārvaldnieku apstiprināt “Imprimatur Capital Baltics”. Līgumu ar finanšu starpniekinstitūciju plānots noslēgt, tiklīdz tiks nodrošināts nepieciešamais privātā līdzfinansējuma apjoms. Programmu paredzēts uzsākt 2010.gada pirmajā pusgadā, un plānotais sākotnējo investīciju periods ilgs līdz 2013.gada beigām. Kopējais plānotais programmas apjoms ir 14,33 miljoni latu, kurus plānots investēt 14 līdz 16 projektos.

• EIF aizdevumu programma – programmas ietvaros tiks izsniegti investīciju un apgrozāmā kapitāla aizdevumi mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un izaugsmei Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot apstrādes rūpniecības sektoram. Finanšu starpniekinstitūciju atlases ietvaros ir izvēlētas divas bankas, kas izsniegs aizdevumus, – A/S “Swedbank” un A/S “SEB bank”. Līgumus ar bankām plānots noslēgt š.g. I ceturksnī. Kopējais paredzētais programmas finansējums ir 73 miljonu latu apmērā, kuru plānots izsniegt divu gadu laikā. 70 % no kopējā programmas apjoma paredzēts novirzīt apstrādes rūpniecības nozarē strādājošajiem maziem un vidējiem komersantiem.

• Mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programma – programmas mērķis ir ieviest mazo un vidējo komersantu un pašnodarbināto personu mikrokreditēšanas mehānismu un veicināt mikrokredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai. Kopējais programmā paredzētais finansējums sastāda 564,8 tūkstošus latu, kurus izsniedz aizdevumu veidā ar maksimālo apjomu 3000 lati.

Tautsaimniecības attīstībai viens no svarīgākajiem jautājumiem ir uzņēmējdarbības veicināšana, kuras atbalstam ir izstrādātas četras atbalsta programmas.

• Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings. Atbalsts tiek piešķirts komersantu līdzdalībai starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības misijās, kontaktbiržās un tiešajās vizītēs pie sadarbības partneriem ārvalstīs. Atbalsts šīs apakšaktivitātes ietvaros veicina Latvijas komersantu dalību starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, tai skaitā vienotajos nacionālajos stendos (Lietuva, Lielbritānija, Vācija, Somija, Zviedrija, Krievija, Baltkrievija, Ukraina, ASV, Indonēzija, Apvienotie Arābu Emirāti, Japāna), tiešā veidā veicinot eksportu – komersanti, piedaloties izstādēs ārvalstīs, atrod pircējus savai produkcijai. Pirmās piecas projektu iesniegumu atlases kārtas, kas risinājās no 2008.gada 15.decembra līdz 24.aprīlim, ir noslēgušās. 2009.gada 17.novembrī Ministru kabinets piešķīra papildu finansējumu 3 911 145, 04 latu apmērā aktivitātes īstenošanai, tādējādi projektu iesniegumu atlase turpinās visu 2010.gadu. Sākot ar 2010.gada janvāri, mēneša kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir 500 000 latu. Līdz š.g. 21.janvārim aktivitātes ietvaros ir noslēgti 198 līgumi par kopējo apjomu 2,69 milj. latu.

• Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai. Aktivitātes īstenošana ir uzsākta 2009.gada 3.jūlijā, kad v/a “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” noslēdza līgumu par projekta īstenošanu, un tiks pabeigta 2014.gada 31.decembrī. Projekta mērķis ir informēt un iedrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu uzsākt uzņēmējdarbību, paaugstināt uzņēmējdarbības tēlu sabiedrībā, kā arī sekmēt sabiedrības izpratni par inovāciju lomu konkurētspējas veicināšanā, informēt sabiedrību par inovāciju potenciālu, tādējādi iedrošinot pēc iespējas plašāku sabiedrības un uzņēmēju daļu pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai. Šīs aktivitātes īstenošana ir cieši saistīta ar citām aktivitātēm, kuras sniedz atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, pašnodarbinātības un komercdarbības uzsākšanai.

• Biznesa inkubatori. Aktivitātes mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar komercdarbībai nepieciešamo vidi un konsultatīvajiem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu inkubācijas pakalpojumu sniegšanu jauniem MVK Latvijā, valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” organizēja divus atklātu valsts iepirkumu konkursus. Konkursu rezultātā ir izvēlēti deviņi inkubācijas pakalpojumu sniedzēji – biznesa inkubatoru operatori, kas nodrošinās inkubācijas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā teritorijā piecus gadus. Aktivitātes ietvaros atbalstu saņems vismaz 850 komersanti un tiks radītas vismaz 2000 jaunas darba vietas.

• Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmās teritorijās (ĪAT). Aktivitātes ietvaros finansējumu piešķir mikro, maziem un vidējiem komersantiem, kuri darbojas īpaši atbalstāmajās teritorijās, jaunu darba vietu radīšanai un konkurētspējas palielināšanai – iekārtu iegādei un rūpnieciskās ražošanas ēku būvniecībai un rekonstrukcijai. Projektu pieteikumu pieņemšana ir noslēgusies 2009.gadā. Aktivitātes ietvaros tika organizētas deviņas projektu iesniegumu atlases kārtas. Pirmā projektu iesniegumu atlases kārta norisinājās no 2008.gada 14.janvāra līdz 22.februārim, savukārt pārējās astoņas projektu iesniegumu atlases kārtas ilga katru mēnesi no 2009.gada 11.maija līdz 2009.gada 31.decembrim (ieskaitot). Katras kārtas ietvaros bija pieejams finansējums 3 milj. latu apjomā. Kopā aktivitātes ietvaros ir noslēgts 191 līgums par kopējo summu 13,6 milj. lati (ERAF finansējums). Pēdējās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, kas norisinājās no 2009.gada 1.decembra līdz 31.decembrim, tika iesniegti 186 projekti. Šobrīd notiek lēmumā par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpilde.

Kā nākamais būtiskais Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgais atbalsta pasākums ir mājokļu energoefektivitātes palielināšana un enerģētikas uzlabošanas pasākumi, kas plānoti, lai veicinātu Latvijas energoneatkarības palielināšanu no ārējiem vides apstākļiem. Šiem mērķiem kopumā ir izstrādātas četras atbalsta programmas.

• Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi. Aktivitātes mērķis ir mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieki projektu iesniedz ar pilnvarotās personas starpniecību. V/a “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” 2009.gada 10.martā izsludināja projektu iesniegumu atlases uzsākšanu 3.4.4.1.aktivitātē par visu aktivitātē pieejamo finansējumu. 2009.gadā no 14.aprīļa līdz 20.novembrim kopā tika organizētas 7 projektu iesniegumu atlases kārtas ar katras kārtas ilgumu – viens mēnesis. 2009.gada 23.novembrī tika uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana 8.atlases kārtā, kura turpināsies līdz paziņojumam par projektu iesniegumu pieņemšanas pārtraukšanu, tas ir, līdz brīdim, kad 3.4.4.1.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums būs izlietots. Projektu iesniegumu savstarpējā salīdzināšana 8.kārtā notiek kalendāra mēneša ietvaros, proti, visi vienā mēnesī iesniegtie projekti tiek vērtēti un salīdzināti savā starpā. Līdz 2010.gada 19.februārim 3.4.4.1.aktivitātes ietvaros tika iesniegts 121 projektu iesniegums par kopējo attiecināmo izmaksu apjomu 11,68 milj. latu, no tā ERAF finansējums – 5,86 milj. latu. Līdz 2010.gada 19.februārim ir noslēgti 40 līgumi par kopējo attiecināmo izmaksu apjomu 4,5 milj. latu, no tā ERAF finansējums – 2,25 milj. latu, pabeigti 6 projekti par kopējo attiecināmo izmaksu apjomu 0,4 milj. latu, no tā ERAF finansējums – 0,2 milj. latu, un apstiprināti 39 projektu iesniegumi (vēl nav noslēgti līgumi) par kopējo attiecināmo izmaksu apjomu 4 milj. latu, no tā ERAF finansējums – 2 milj. latu. Noraidīts, atsaukts vai pārtraukts ir 31 projekta iesniegums par kopējo attiecināmo izmaksu apjomu 2,3 milj. latu, no tā ERAF finansējums – 1,15 milj. latu, bet 5 projektu iesniegumi atradās izvērtēšanas procesā. 2009.gada 12.maijā, 28.jūlijā un 15.septembrī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par 3.4.4.1.aktivitātes īstenošanu, atvieglojot ERAF finansējuma saņemšanas un projektu īstenošanas nosacījumus. Līdz ar aktivitātes ieviešanas uzsākšanu tendence pārņemt daudzdzīvokļu māju savā valdījumā un apsaimniekošanā ir ievērojami palielinājusies visā Latvijā, izņemot Latgales reģionu. Tāpat ir palielinājies arī pieteikto renovācijas projektu skaits, kas liecina, ka ir paredzams liels skaits māju, kas pretendēs uz ERAF līdzfinansējumu 3.4.4.1.aktivitātes ietvaros. Papildus ir plānots veikt grozījumus aktivitātes ieviešanas nosacījumos, lai noteiktu, ka mājām, par kurām iesniedz projekta iesniegumus, nav obligāti jābūt pārņemtām dzīvokļu īpašnieku apsaimniekošanā, un Ekonomikas ministrija ir ierosinājusi grozījumus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, lai noteiktu, ka atbalstu var saņemt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras ir nodotas ekspluatācijā līdz 2002.gadam (ieskaitot) un kuras nav iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādējādi paplašinot finansējuma saņēmēju loku aktivitātē. Ņemot vērā iepriekš minētos pasākumus, sagaidāms, ka 2010.gadā palielināsies projektu iesniegumu skaits aktivitātē.

• Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības pasākumi. Aktivitātes mērķis ir palielināt pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda energoefektivitāti, uzlabojot tā kvalitāti un ilgtspēju un nodrošinot sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ar atbilstošu mājokli. Aktivitātes ietvaros projekta iesniedzēji ir pašvaldības. Pirmā projektu iesniegumu atlases kārta tika organizēta 2008.gada rudenī, un tika noslēgtas vienošanās par 24 projektu īstenošanu (par kopējo ERAF finansējuma apjomu 2 802 927 lati). 2009.gadā tika pabeigta 4 sociālo dzīvojamo māju renovācija Tukumā, Ilūkstē, Valmierā un Cēsīs. Otrā projektu iesniegumu atlases kārta par aktivitātē atlikušo finansējumu (4 miljoni latu) tiek organizēta no 2010.gada 12.februāra līdz 1.aprīlim. Atlases kārtas ietvaros viena pašvaldība varēs iesniegt vairākus projektus, tādējādi uzlabojot energoefektivitāti vairākām savā īpašumā esošām sociālajām dzīvojamām mājām.

• Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai. Aktivitātes mērķis ir būtiski paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās un sekmēt fosilā kurināmā veidu aizvietošanu ar atjaunojamiem vai cita veida kurināmiem. Aktivitātes ietvaros projekta iesniegumus var iesniegt sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji – komercsabiedrības, kurām ir licence siltumenerģijas ražošanai vai pārvadei un sadalei, ja to nosaka normatīvie akti enerģētikas jomā. Projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā, kas tika organizēta no 2009.gada 14.aprīļa līdz 26.maijam, tika apstiprināti 11 projektu iesniegumi par kopējo Kohēzijas fonda finansējumu 6 704 689 lati. Ņemot vērā, ka projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā netika apgūts viss aktivitātē pieejamais Kohēzijas fonda finansējums, 2010.gada III ceturksnī plānots
organizēt projektu iesniegumu atlases otro kārtu.

• Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība. Aktivitātes mērķis ir būtiski paaugstināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomus no atjaunojamiem energoresursiem, tādējādi mazinot Latvijas atkarību no primāro enerģijas resursu importa. Aktivitātes ietvaros projekta iesniegumus var iesniegt sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji – komercsabiedrības, kurām ir licence siltumenerģijas ražošanai, ja to nosaka normatīvie akti enerģētikas jomā. Projektu iesniegumu atlases pirmā kārta tika organizēta no 2009.gada 14.aprīļa līdz 31.augustam, tās ietvaros tika apstiprināti 6 projektu iesniegumi par Kohēzijas fonda finansējumu 14 022 849 lati. Projektu iesniegumu atlases otrās kārtas termiņš tiks noteikts pēc tam, kad Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras projektu iesniegumu vērtēšanas komisija izvērtēs pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā noraidītos projektu iesniegumus, kurus projektu iesniedzēji ir apstrīdējuši un Ekonomikas ministrija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā atcēlusi. Papildus jāveic arī projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas rezultātu izvērtēšana.

Visbeidzot atbalsts ir paredzēts arī vienam no eksporta tirgus dalībniekiem – tūrismam. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā eksports ir būtiskākais instruments, kā nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tūrisma nozares atbalstam ir izstrādātas divas atbalsta programmas.

• Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai. Aktivitātes mērķis ir veicināt nacionālas nozīmes kultūras tūrisma produktu attīstību, nodrošinot starptautiski atzītu Latvijas kultūrvēsturisko vērtību tūrisma infrastruktūras uzlabošanu. Aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt pašvaldība, kuras īpašumā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļa, kas līdz 2007.gada 1.janvārim ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 2008.gada rudenī tika organizēta pirmā projektu iesniegumu atlases kārta. Pirmās kārtas ietvaros tika noslēgtas 8 vienošanās par projektu īstenošanu ar Jūrmalas, Ventspils, Siguldas, Liepājas, Jēkabpils, Daugavpils, Cēsu un Jelgavas pašvaldībām par kopējo ERAF finansējumu 5 219 196 lati. No 2009.gada 14.septembra līdz 21.novembrim notika otrā projektu iesniegumu atlases kārta. Tās ietvaros tika apstiprināti 14 pašvaldību projektu iesniegumi Kuldīgas, Līgatnes, Kandavas, Rīgas, Dobeles, Alūksnes, Durbes, Talsu, Ludzas, Grobiņas, Bauskas, Krāslavas, Jaunjelgavas un Limbažu pašvaldību projekti par kopējo finansējumu 4 647 458, 38 lati. Šobrīd notiek lēmumā par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpilde un vienošanās par projektu īstenošanu slēgšana.

• Nacionālās nozīmes velotūrisma produkta attīstība. Aktivitātes mērķis ir veicināt velotūrisma attīstību, izveidojot veloceliņu infrastruktūru un ievērojot tūristu drošības un tūrisma resursu ilgtspējas nodrošināšanas prasības. Aktivitātes ietvaros projekta iesniegumus varēja iesniegt pašvaldības. 2008.gada rudenī tika organizēta projektu iesniegumu atlases kārta, kuras ietvaros tika noslēgtas 7 vienošanās ar Tukuma, Siguldas, Rīgas, Dobeles, Garkalnes, Jūrmalas un Liepājas pašvaldībām par projektu īstenošanu par kopējo ERAF finansējumu 4 699 533 lati jeb par 96 % no aktivitātei pieejamā finansējuma. Turpmākas atlases kārtas aktivitātē netiek
plānotas.

Papildus iepriekš minētajām atbalsta aktivitātēm Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un 2009.gada novembrī Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā ir identificēti prioritārie segmenti, uz kuriem koncentrēt valsts atbalstu nodokļu stimulu un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma un finanšu atbalsta instrumentu veidā, kā arī īstenojot atbalsta pasākumus izglītībā un zinātnē, konkurētspējīgi uzņēmumi ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu un apstrādes rūpniecības nozares ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, kā arī ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu nākotnē. Šīs nozares ir pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares (transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas). Atbilstoši Ekonomikas atveseļošanas plānam prioritāro nozaru atbalstam ir noteikti konkrēti īstenojamie pasākumi. Piemēram, atbalsts kokrūpniecības attīstībai paredz izvērtēt iespēju, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis no ienākumiem, kas gūti darījumos ar privātā īpašumā esošu augošu mežu un tajā sagatavoto kokmateriālu pārdošanu, nav jāmaksā vismaz līdz 2014.gadam, saglabāt pievienotās vērtības nodokļa reverso maksāšanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem vismaz līdz 2014.gada 31.decembrim, piemērot akcīzes nodokļa atlaidi dīzeļdegvielai mežsaimnieciskajos darbos, nodrošināt regulāru statistisko meža inventarizāciju, izstrādāt programmu privāto meža īpašnieku kooperācijas veicināšanai, pārskatīt Meža likumā noteiktos meža apsaimniekošanu ierobežojošos faktorus u.c.

2010.gada 1.janvārī spēkā stājusies Ekonomikas ministrijas izstrādātā kārtība par patentmaksu piemērošanu fizisku personu saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā un tām fiziskām personām, kas nodarbojas ar meža vai pļavas velšu vākšanu tirdzniecībai. Turpinās darbi un 2010.gada 1.pusē paredzēts ieviest mikrouzņēmumu atbalsta pasākumus, kas paredz būtiski vienkāršot mikrouzņēmumu grāmatvedības kārtošanu, ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu, tostarp vienu fiksētu nodokli mikrouzņēmumiem, būtiski samazināt minimālā pamatkapitāla lielumu jaundibināmam uzņēmumam un samazināt mikrouzņēmumu reģistrācijas izmaksas. Šie pasākumi attieksies uz tiem uzņēmējdarbības veidiem, kuros tradicionāli konkurētspējīgi ir tieši mikrouzņēmumi.

Veiktas būtiskas strukturālas un funkcionālas reformas EM darbības jomās, t.sk. veiktas būtiskas reformas ministrijā un īstenota padotības iestāžu reorganizācija. Reformu rezultātā jau 2009.gadā uz algu un administratīvo izdevumu samazinājuma rēķina ietaupījums Ekonomikas ministrijas budžetā bija 4 miljoni latu, bet sākot no 2010.gada tiks ietaupīti 8 miljoni latu. No 2009.gada 1.jūnija ir spēkā jaunā Ekonomikas ministrijas struktūra, atbilstoši kurai valsts sekretāra vietnieku skaits samazināts no 5 līdz 3, struktūrvienību skaits samazināts no 17 līdz 10, savukārt darbinieku skaits samazināts no 230 līdz 172. Līdz 2009.gada 1.jūlijam reorganizēta Valsts būvinspekcija, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra un Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra, optimizēta Tūrisma attīstības valsts aģentūras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Patērētāju tiesības aizsardzības centra struktūra.

Ieviests samērīgs atbalsts zaļās enerģijas ražošanai. 2009.gada 26.maijā, akceptējot grozījumus MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos resursus, valdība vidēji par 30 % samazināja iepriekš noteiktās nesamērīgi augstās cenas elektroenerģijai no zaļās enerģijas, kā arī pārdalīja ražošanas kvotas starp zaļās enerģijas veidiem, dodot iespēju īstenot savas ieceres Latvijas zemniekiem – proti, tiem zemniekiem, kuri bija gatavojušies un saņēmuši Eiropas Savienības atbalstu elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai no biogāzes un biomasas. Pašlaik Ekonomikas ministrijā tiek izstrādāts Atjaunojamo energoresursu likums.

2009.gadā ir panākta vienošanās ar valsts enerģētikas uzņēmumu “Latvenergo” par sociālā atbalsta akciju trūcīgām mājsaimniecībām, piešķirot 100 000 mājsaimniecībām elektroenerģijas priekšapmaksas kartes 500 kilovatstundu (37 latu) vērtībā. Sociālā atbalsta akcijas īstenošana tika uzsākta 2009.gada decembrī. Līdzīgu lēmumu par atbalstu 1,5 miljonu latu vērtībā trūcīgām mājsaimniecībām 2009./2010.gada apkures sezonā pieņēmusi a/s “Rīgas siltums”, kurā valsts kapitāldaļu turētāja ir Ekonomikas ministrija.

Būtiskākie Ekonomikas ministrijas plānotie darbi

Ministrijas galvenās prioritātes 2010.gadā ir atbalsts eksportam, mikrouzņēmumiem un enerģētiskās neatkarības veicināšanai. Tas galvenokārt tiks panākts ar ekonomikas atveseļošanas plāna iedzīvināšanu, ES struktūrfondu līdzekļu novirzīšanu eksporta atbalstam un birokrātisko šķēršļu izskaušanu uzņēmējdarbībā.

2010.gadā tiks īstenoti dažādi pasākumi, lai pilnveidotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to paaugstinātu mūsu valsts reitingu Pasaules Bankas Doing Business uzņēmējdarbības vides indeksā, 2011.gadā sasniedzot ne zemāk kā 25.vietu. Samazinot administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai, īpaša uzmanība tiks pievērsta ikgadējā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izstrādei un izpildes kontrolei. Šogad plānots samazināt uzņēmumu reģistrēšanas izmaksas un izveidot uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas sistēmu, līdz ar to topošajiem uzņēmējiem vairs nevajadzēs fiziski apmeklēt četras iestādes – notāru, banku, Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu –, lai reģistrētu jaunu uzņēmumu. Tāpat šogad notiks Koncepcijas par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem ieviešana, ieviešot fiksētu mikrouzņēmuma nodokli, kā arī īstenojot dažādus pasākumus, kas atvieglos mikrouzņēmumu reģistrāciju, darbību, nodokļu deklarēšanu, kā arī tiks izstrādāts jauns Būvniecības likums, kas vienkāršos būvniecības procesu, samazinot administratīvās procedūras un diferencējot prasības atkarībā no paredzamās būves.

Uzņēmējdarbības sekmēšana un eksporta veicināšana notiks gan ar tiešiem valsts atbalsta instrumentiem, gan dažādām starptautiskām aktivitātēm.

Aktivizējot ekonomisko sadarbību ar Latvijai prioritārajiem un potenciālajiem eksporta tirgiem un radot labvēlīgu līgumtiesisko bāzi Latvijas eksportētājiem, 2010.gadā tiks noslēgti jauni vai uzlaboti esošie divpusējās ekonomiskās sadarbības līgumi ar Krievijas reģioniem (Pleskava un Kirova), Ukrainu un Koreju.

Turpināsies darbs Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas ietvaros, lai iespējami drīzākā laikā varētu tikt parakstīti vairāki abu valstu divpusējās sadarbības līgumi, piemēram, līgums par investīciju veicināšanu un aizsardzību, līgums par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas, līgums par sadarbību tūrisma jomā.

Nozīmīga būs Latvijas dalība starptautiskajā izstādē World Expo 2010 Šanhajā, Ķīnā, kas būs būtisks posms ekonomisko attiecību veidošanā ar dažādām pasaules valstīm, īpaši ar Ķīnu un citām Āzijas valstīm. Izstādē piedalīsies 192 valstis, potenciālais apmeklētāju skaits – 70 miljoni cilvēku. World Expo 2010 notiks no 1.maija līdz 31.oktobrim.

Enerģētikas jomā 2010.gadā nozīmīgākais darbs būs turpināt iesākto attīstības projektu īstenošanu – Baltijas savienojumiem ar Ziemeļeiropu un Centrāleiropu. Būtiski turpināt darbu pie starpsavienojumiem Lietuva-Polija, Baltija-Zviedrija, Igaunija-Somija.

Tāpat tiks turpināts darbs pie jaunā elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudas projekta ieviešanas – 400 megavatu cietā kurināmā un biomasas elektrostacijas būvniecības projekta Kurzemē – un nepieciešamo tiesību aktu un citu dokumentu sagatavošanas. Saskaņojums no Eiropas Komisijas saņemts.

2010.gadā tiks izstrādāts Atjaunojamo energoresursu likums. Ekonomikas ministrija šobrīd jau uzsākusi darbu pie likumprojekta izstrādes. Likuma mērķis – veicināt enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, izmantošanu. Likumprojektu plānots izstrādāt līdz pavasarim, kad arī plānotas plašas diskusijas ar sociālajiem partneriem. 

Finanšu ministrija

2009.gadā nodarbināto skaits finanšu resorā samazināts par 12,4 % (no 5981 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 5238 darbiniekiem 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Finanšu ministrijas struktūra. Likvidēta viena padotības iestāde – Valsts proves uzraudzības – inspekcija, pārveidojot to par valsts kapitālsabiedrību, vienlaikus izvērtējot iespēju to nākotnē atsavināt, nododot funkcijas izpildi privātajam sektoram. Koncentrējot funkciju izpildi, ministrijā apvienotas (likvidētas) 10 struktūrvienības⁵, to vietā izveidojot 4 struktūrvienības⁶.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Finanšu ministrijā 2010.gadā samazināti par 36 % pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Finanšu ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gadā samazināta par 26,8 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā budžeta resorā “Finanšu ministrija” (atskaitot valsts parāda apkalpošanas izmaksas, ar ES fondu apkalpošanu saistītās budžeta programmas u.c.) ir 43,99 milj. LVL.

Būtiskākie Finanšu ministrijas paveiktie darbi

2009.gadā jūnijā veikti budžeta grozījumi, nodrošinot nepieciešamos konsolidācijas pasākumus LVL 500 milj. apmērā, tai skaitā palielinot valsts ieņēmumus no visām kontrolēto kapitālsabiedrību dividendēm (80 % no iepriekšējā pārskata gada peļņas), palielinot ieņēmumus no izložu un azartspēļu nodevām un nodokļiem, kā arī valsts pārvaldē samazinot izdevumus atlīdzībai LVL 82 milj. apmērā (mēnešalgu samazinājums par 20 %).

2009.gada beigās izstrādāts un Saeimā pieņemts 2010.gada budžets, paredzot papildus konsolidācijas pasākumus LVL 500 milj. apmērā un nodrošinot būtiskākos priekšnosacījumus tautsaimniecības atveseļošanai – Latvijas valūtas stabilitāte, pensiju apmēra saglabāšana 2009.gada līmenī, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un sociālā nodokļa likmju nepaaugstināšana. Atbilstoši starptautisko aizdevumu programmas nosacījumiem budžeta deficīta līmenis ir paredzēts zem 8,5 %⁷ no iekšzemes kopprodukta (IKP). Konsolidācijas ietvaros ir paplašināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāze ar ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa bāze ar ienākumu no dzīvojamām mājām.

Ir nodrošināta valsts maksātspēja, un budžeta deficīta finansēšanai no starptautiskajiem aizdevējiem 2009.gadā saņemti 2,7 miljardi eiro, bet apstiprināti saņemšanai 2010.gada 1.ceturksnī 500 miljoni eiro no EK un 200 miljoni eiro no Starptautiskā Valūtas fonda.

Notikuši kvalitatīvi uzlabojumi budžeta sagatavošanas procesā un budžeta projekts izstrādāts un analizēts valsts pārvaldes veikto funkciju griezumā, vērtējot tās un sakārtojot prioritārā secībā. Par šā gada budžeta prioritārajām jomām noteiktas sociālā aizsardzība, veselība, izglītība, kā arī sabiedriskā kārtība un drošība, tādējādi tām ir piemērots salīdzinoši mazāks samazinājums nekā citām jomām.

Lai mazinātu krīzes radīto ietekmi uz nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, FM izstrādājusi un MK apstiprinājis Sociālās drošības tīkla stratēģiju, kas paredz nodrošināt garantētā minimālā ienākuma apmēru, nodrošināt transporta pakalpojumus izglītības pieejamībai, nodrošināt veselības aprūpes pamata pakalpojumu un pamata medikamentu pieejamību trūcīgajām personām, kā arī nodrošināt darba prakses vietas pašvaldībās.

Izstrādāts un Saeimā apstiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, uzsākot vienotas atlīdzības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē un pašvaldībās, tostarp likvidētas arī valsts kapitālsabiedrību padomes.

2009.gadā arī FM kompetences jomās veikti vairāki pasākumi, lai mazinātu administratīvo slogu un sniegtu stimulu komercsabiedrībām:

• no 2010.gada Latvija ir atteikusies no pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto numuru;

• ieviestas šādas PVN piemērošanas izvēles normas – apliekamo personu iespēja apvienoties PVN maksātāju grupā jeb, tā sauktajā, PVN grupā, tiesības samazināt budžetā maksājamo nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu, īpašs nodokļa režīms preču importa darījumos;

• ir atvieglotas normas saistībā ar PVN uzskaiti un atmaksu uzņēmējiem;

• samazināts pārskatu daudzums un apjoms, kas jāizstrādā dažādiem akcīzes nodokļa maksātājiem;

• ieviesta e-muitas sistēma;

• ir atvieglotas grāmatvedības u.c. prasības mikrouzņēmumiem.

ES fondu apguvē līdz 2009.gada beigām finansējuma saņēmējiem izmaksāti
LVL ~483 milj. jeb 15,2 % no piešķirtā LVL 3,18 miljardu ES fondu finansējuma 2007.–2013.gadā (Lietuva izmaksājusi 14,7 %, Igaunija – 13,4 %). Šobrīd ar līdzekļu apguvi vislabāk veicas inovāciju un uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātēs, kur noslēgti līgumi jau vairāk kā par pusi no pieejamā finansējuma un vairāk kā trešdaļa jau izmaksāta finansējuma saņēmējiem vai finanšu starp­niekiem (kā LHZB, LGA, Eiropas Investīciju fonds). Tāpat, salīdzinot ar pārējām nozarēm, ievērojams progress ir vides un pilsētvides nozarēs, kur finansējuma saņēmējiem izmaksāti apmēram 12 % no pieejamā fondu finansējuma.

ES fondu ieviešanas statuss uz 31.10.2009. dalījumā pa nozarēm (milj. latu)

Izstrādāta un MK atbalstīta koncepcija “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveidi par Attīstības banku”, izstrādāts un Saeimā pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums.

Iepriekš minēto pasākumu rezultātā 2010.gadā Latvijas ekonomikā vērojamas stabilizācijas pazīmes. Finanšu tirgi ir atguvuši uzticību, procentu likmes ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Uzlabojas konkurētspēja (mazinās darbaspēka vienības izmaksas gan algu krituma, gan produktīvu uzlabojumu uzņēmumos dēļ, tiek optimizēti ražošanas procesi) un sāk atdzīvoties tirdzniecības sektors.

Būtiskākie Finanšu ministrijas plānotie darbi

Izstrādāt valsts nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes, kas kļūs par ilgtermiņa dokumentu šajā politikas jomā.

Izstrādāt Fiskālās disciplīnas likumprojektu.

Izstrādāt vadlīnijas par Eiropas Savienības fondu uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipiem.

Izstrādāt Finanšu sektora attīstības stratēģiju, ņemot vērā visus ierobežojumus un finanšu tirgus situāciju.

Izstrādāt valsts budžeta likuma projektu, tā paskaidrojumus un precizēto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru, ievērojot plānoto fiskālo konsolidāciju.

Sagatavot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.–2013.gadam.

Iekšlietu ministrija

2009.gadā nodarbināto skaits Iekšlietu budžeta resorā samazināts par 19,4 % (no 18831 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 15184 (bez Naturalizācijas pārvaldes) darbiniekiem 2010.gada sākumā) (Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā samazināts darbinieku skaits par 20,6 % – no 170 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 135 darbiniekiem 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Iekšlietu ministrijas centrālā aparāta struktūra – likvidēta 1, samazinātas 9 struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi.

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Valsts policijas struktūra – samazinātas 22 struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi.

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra – pārņemta 1, samazinātas 28 struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi.

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Valsts robežsardzes struktūra – likvidētas 13, samazinātas 3 struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi.

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūra – likvidētas 3, apvienotas 2, samazinātas 3 struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi.

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Iekšlietu ministrijas struktūra – likvidēta 1 (Latvijas Policijas akadēmija), apvienotas 4, izveidojot 2 iestādes (Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, izveidots Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, reorganizēta valsts aģentūra “Materiālās rezerves” un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra un izveidota Nodrošinājuma valsts aģentūra), koncentrējot funkciju izpildi.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009. gadam” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Iekšlietu ministrijā 2010.gadā samazināti par 21 % pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem (Iekšlietu ministrijas centrālajam aparātam par 28 %).

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Iekšlietu ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gadā samazinājās par 22,3 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā budžeta resorā “Iekšlietu ministrija” ir 49 165 279 LVL.

Būtiskākie Iekšlietu ministrijas paveiktie darbi

Līdzekļu taupības nolūkā 2009.gadā pabeigta pēdējo gadu vērienīgākā Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu reforma. Ir veikts iestāžu reģionālā izvietojuma izvērtējums, pārejot uz piecu reģionu modeli, tādējādi samazinot finanšu līdzekļu izlietojumu dienestos – tiek izmantotas kopīgas dienesta telpas, īstenoti kopīgi saimnieciskie pasākumi (reģionālie iepirkumi, personāla un grāmatvedības uzskaite).

Iekšlietu ministrija 2008.gadā uzsāka un 2009.gadā pilnībā pabeidza centrālā apa­rāta funkciju pārskatīšanu un struktūras optimizēšanu, atsakoties arī pilnībā no atsevišķu funkciju īstenošanas, samazinot nodarbināto skaitu un atalgojumu, samazinot struktūrvienību skaitu no sešpadsmit uz deviņām, likvidējot visu struktūrvienību vadītāju vietnieku amatus, četru valsts sekretāra vietnieku amatus samazinot uz diviem, kā arī samazinot ministra biroja darbinieku skaits.

Veiktas arī vairākas citas reformas, piemēram, Sakaru centrs pievienots Informācijas centram, ir reorganizētas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūra, Īpašumu valsts aģentūra un valsts aģentūra “Materiālās rezerves”, izveidojot vienu aģentūru – Nodrošinājuma valsts aģentūru.

Tiek turpināts darbs pie vienotas grāmatvedības un personāla sistēmas izveides un ieviešanas visās Iekšlietu ministrijas iestādēs, tā rezultātā tiks iegūta ievērojama finanšu līdzekļu ekonomija tieši atbalsta funkciju veikšanā. Tas nodrošinās ne tikai efektīvāku personāla un finanšu vadību katrā iestādē, bet arī iekšlietu ministrija efektīvāk īstenos finanšu kontroli visā sistēmā.

2009.gadā ir uzsākts darbs pie informācijas un komunikāciju tehnoloģijas resursu optimizācijas un centralizācijas, tā rezultātā iekšlietu ministrijas iestāžu veicamās informācijas un komunikāciju funkcijas tiek nodotas un turpmāk centralizēti īstenotas Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā. Šāda centralizācija nodrošinās vienotu, vienveidīgu un ekonomiski izdevīgāku un efektīvāku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšanu un attīstības plānošanu.

Kopumā iekšlietu sistēmā veiktās reformas ir devušas 31 miljonu latu ietaupījumu, kas panākts ar strukturālo un personāla optimizāciju. Sistēmā strādājošo skaits, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, ir sarucis par aptuveni trīs tūkstošiem, vienlaikus spējot nodrošināt likumā noteiktās funkcijas.

Aktualizēta legālo narkotiku izplatības problēma un cīņa pret to lietošanu. Pēc Iekšlietu ministrijas aicinājuma Veselības ministrija ir papildinājusi aizliegto vielu sarakstu ar tādām vielām, kas ir šobrīd Latvijā izplatītāko augu maisījumu sastāvā. Iekšlietu ministrija ir uzsākusi darbu pie grozījumu sagatavošanas, kas noteiktu vielu daudzumus, atbilstoši kuriem tiesas varēs noteikt šo vielu glabātāju un izplatītāju atbildības pakāpi.

Īstenota aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Iekšlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam kopumā jau pievienojusies 21 nevalstiskā organizācija. Aktīvas sadarbības rezultātā izstrādāti dažādi ieteikumi un likumdošanas izmaiņas, lai pilnveidotu iekšlietu sistēmas tiesiskos ietvarus.

Iekšlietu ministrija izstrādājusi un valdība apstiprinājusi divas nozīmīgas iekšlietu politikas plānošanas programmas: Programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam un Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programma 2009.-2011.gadam.

Būtiskākie Iekšlietu ministrijas plānotie darbi

2010.gada pirmajā pusgadā plānots izstrādāt un pieņemt valdībā vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu – valsts pamatnostādnes narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanai un kontrolei, kurā tiks aptverti galvenie turpmākās politikas pamatprincipi un nepieciešamie pasākumi gan narkomānijas profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas, gan nelegālo narkotiku izplatīšanas apkarošanas jomā. Tas saistīts ar būtiskiem mērķtiecīgas attīstības priekšnosacījumu ilgtermiņa redzējumiem, kurus pretnarkotiku politikas jomā Latvija ir atzinusi, atbalstot ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005.-2012.gadam un tajā definēto nepieciešamību pēc vienotas, koordinētas un sabalansētas daudznozaru pretnarkotiku politikas noteikšanas un īstenošanas kā ES, tā arī nacionālā līmenī.

Turpinot cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas pasākumus, 2010.gadā ir plānots izveidot pastāvīgu starpinstitucionālu koordinācijas mehānismu, lai īstenotu efektīvu politiku jaunu cilvēku tirdzniecības formu identificēšanā un apkarošanā, veicot apmācības un sabiedrības informēšanas pasākumus. Papildus tiek plānots sagatavot jaunu sadarbības modeli starp valsts un sabiedrisko sektoru, izstrādājot saprašanās memorandu par sadarbības kārtību cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanā un rehabilitācijā.

Izglītības un zinātnes ministrija

2009.gadā nodarbināto skaits Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta resorā samazināts par 50,3 % (izņemot izglītības iestādes) (no 1076 darbiniekiem (izņemot izglītības iestādes) 2009.gada sākumā līdz 535 darbiniekiem (izņemot izglītības iestādes) uz 2010.gada 31.janvāri).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Izglītības un zinātnes minis­trijas struktūra – likvidētas 13 iestādes un 1 struktūrvienība, apvienotas 19 iestādes, pārņemtas 2 iestāžu struktūrvienības, samazinātas (nodotas) 4 iestādes, koncentrējot funkciju izpildi.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Izglītības un zinātnes ministrijā 2010.gadā samazināti par 38,6 % (IZM centrālais aparāts par 22,3 %) pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Izglītības un zinātnes ministrijā (15,34 %) un tās padotības iestādēs 2009.gadā samazinājās par 47,63 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā (15.resors) – 85 688 943 lati, Mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, internātskolu, speciālo pirmskolu iestāžu uzturēšanai (62.resors) – 95 811 740 lati

Būtiskākie Izglītības un zinātnes ministrijas paveiktie darbi

Izglītības sistēmas attīstības jomā valsts ilgtermiņa mērķis ir virzība uz zināšanām balstītu sabiedrību, kuras kultūras, sociālo un ekonomisko izaugsmi nosaka iedzīvotāju augsts intelektuālais līmenis, kā arī uz tādu sabiedrību, kas nodrošina ilgtspējīgu attīstību. Šādā kontekstā galvenā loma Latvijas izglītības sistēmai ir, attīstot personību, nodrošināt zināšanas un prasmes visa mūža garumā. Izglītības kvalitātei jāatbilst mūsdienu sabiedrības un tautsaimniecības arvien augošajām prasībām.

Veidojot 2010.gada valsts budžetu, izglītība un zinātne tika noteikta par valsts budžeta prioritāti, līdz ar to izglītības un zinātnes nozari valsts budžeta samazinājums skāra vismazāk un atsevišķās pozīcijās, piemēram, skolotāju atalgojums, ir nodrošināts finansējuma palielinājums. Lai turpinātos nepārtraukta un visos līmeņos sabalansēta valsts attīstība, jāveido izglītota un zinoša sabiedrība, koordinēti un mērķtiecīgi virzot zināšanu radīšanu, uzkrāšanu, izplatīšanu un lietošanu. Lai sasniegtu šos mērķus, jānodrošina atbilstoša izglītības sistēma. Tādēļ viens no izglītības sistēmas sakārtošanas virzieniem bija (joprojām ir) skolu tīkla sakārtošana. Šī procesa ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar pašvaldību pārstāvjiem un sociālajiem partneriem izvērtē skolu attīstības perspektīvas, veidojot optimizētu skolu tīkla modeli.

Lai atvieglotu pašvaldībām izglītības iestāžu optimālu izveidi ar efektīvāku finanšu izlietojumu un lai palielinātu pašvaldību rīcības brīvību, ir atcelta virkne ierobežojumu vispārējās izglītības iestādēm:

• atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti;

• skolotājiem ir paplašinātas iespējas strādāt vairākos izglītības līmeņos;

• atvieglota izglītības programmu licencēšanas kārtība;

• atvieglota akreditācijas kārtība;

• atcelti ierobežojumi klašu komplektu veidošanai.

2009.gada 1.septembrī vispārējā izglītībā uzsākta finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” īstenošana, kas ir reāla strukturāla reforma un kas dažādu iemeslu vai nevēlēšanās dēļ bija atlikta gadiem. Pagājušajā vasarā pašvaldības veica nozīmīgu darbu, uzsākot skolu tīkla sakārtošanu. Tā rezultātā šobrīd iespējams secināt, ka gadu no gada atliktie, bet šajā vasarā sāktie darbi viesuši pozitīvas pārmaiņas, jo arī paši izglītībā iesaistītie atzīst, ka beidzot vērojama konkurence starp skolām, kas veicina izglītības kvalitāti, tā rezultātā ieguvēji ir skolēni. Turklāt no šī gada 1.janvāra par aptuveni 37 % izdevies palielināt naudas apjomu, kas “seko” skolēnam, pedagogu algām.

Reformas skārušas arī profesionālās izglītības jomu – ar mērķi efektivizēt resursu izmantošanu, veicināt izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgum sadarbībā ar plānošanas reģioniem, nozaru asociācijām, darba devējiem, izglītības iestādēm veikta un turpinās profesionālās izglītības sistēmas un satura sakārtošana (t.sk. izglītības iestāžu apvienošana).

Lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, izstrādāts un valdībā apstiprināts informatīvais ziņojums, kā arī pašlaik top pasākumu plāns nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē. Jāpiebilst, ka apzinoties augstākās izglītības un zinātnes lomu ekonomikas atveseļošanā, vēl pēdējās 2010.gada budžeta veidošanas dienās šīm abām jomām valdībai izdevās rast papildus finansējumu aptuveni 9 miljonu latu apmērā. Tāpat 2010.gadā gandrīz iepriekšējā līmenī izdevies saglabāt budžeta vietas augstākajā izglītībā.

Izglītības un zinātnes jomā sekmīgi uzsākta vairāku desmitu miljonu latu vērtu ES struktūrfondu projektu īstenošana, piemēram, cilvēkresursu piesaiste zinātnei, īpaši atbalstot jaunos speciālistus, nodrošinot atbalstu skolotājiem un viņu konkurētspējas veicināšanai.

Arī izglītības pārvaldības jomu skārušas būtiskas izmaiņas. 2009.gadā īstenota izglītības procesa organizēšanā un pārvaldībā iesaistīto tiešās valsts pārvaldes iestāžu, aģentūru un to darbinieku skaita samazināšana, likvidēta Sporta pārvalde un Izglītības inovācijas fonds, samazināts Izglītības un zinātnes ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību un strādājošo skaits, kā arī centrālajā aparātā strādājošo atalgojums.

Būtiskākie Izglītības un zinātnes ministrijas plānotie darbi

Profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošana, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos, diferencējot profesionālās izglītības iestādes, izveidojot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiāli tehnisko nodrošinājumu, sekmējot visa veida resursu efektīvāku izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību.

Izstrādāt pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam. Nodrošināt studiju un zinātniskās darbības kvalitāti, modernizēt augstākās izglītības un zinātnes institūciju materiāli tehnisko bāzi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti, paaugstināt augstākās izglītības eksportspēju un integrāciju ar tautsaimniecības un sabiedrības attīstības vajadzībām.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošana prioritārajos zinātnes virzienos. Sekmēt to zinātnes sasniegumu un inovāciju pārnesi tautsaimniecībai, kas nodrošinātu augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu.

Nodrošināt neformālā veidā iegūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Nodrošināt iespēju piešķirt profesionālo kvalifikāciju cilvēkiem, kas kādā no profesijām zināšanas, prasmes ieguvuši neformālā veidā

Kultūras ministrija

2009.gadā nodarbināto skaits (tajā skaitā pedagoģiskās likmes) Kultūras ministrijas budžeta resorā samazināts par 16 % (no 4315 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 3612 darbiniekiem 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Kultūras ministrijas resora struktūra – likvidētas 2 valsts aģentūras (viena pārveidota valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā, otras funkcijas pārņēmusi Kultūras ministrija), restrukturizētas un apvienotas 7 valsts aģentūras (tagad to funkcijas veic 3 aģentūras, 1 publiski atvasināta persona un 1pašvaldība), kā arī likvidētas 2 iestādes( funkcijas pārņēmusi Kultūras ministrija), Kultūras ministrijas centrālajā aparātā apvienoti 2 departamenti (izveidots 1 departaments) un 10 nodaļas (izveidotas 5 nodaļas), koncentrējot funkciju izpildi.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Kultūras ministrijā 2010.gadā samazināti par 39 % pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Kultūras ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gadā samazinājās par 30 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā (2010.gada 1.janvāris pret 2009.gada 1.janvāri) budžeta resorā “Kultūras ministrija” ir 52 691 863 LVL.

Būtiskākie Kultūras ministrijas paveiktie darbi

Kultūras ministrija uzsākusi mērķtiecīgu darbu nacionālo kultūras vērtību popularizēšanā kultūras tūrisma attīstības veicināšanai, veidojot sadarbību ar tūrisma mārketinga organizācijām un rosinot kultūras institūcijas veidot kultūras tūrisma produktus. Īstenojot Kultūrpolitikas vadlīnijās nosprausto stratēģisko mērķi- stiprināt nacionālo identitāti –, izveidots Latvijas kultūras kanons, kas ietver sevī 99 vērtības septiņās nozarēs. Kultūras kanona mājaslapā (www.kulturaskanons.lv) ievietots ilustratīvais materiāls, un apraksti par tām pieejami ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodā. Mājaslapā iekļautas esejas par vērtībām, kas sniedz plašāku ieskatu Latvijas kultūras izcilāko sasniegumu klāstā, iezīmējot katras kanona vērtības īpašo nozīmi Latvijas kultūras vēsturē un kultūras attīstības kontekstā. Eseju autori ir Latvijā pazīstami kultūras nozaru profesionāļi – muzikologi, literatūrzinātnieki, kinokritiķi, mākslas vēsturnieki, folkloras pētnieki  u.c. speciālisti.

2009.gadā ministrija ir aktivizējusi sabiedrības iesaisti kultūrpārvaldības procesā un lēmumu pieņemšanā, ir aktivizēta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, atjaunota un aktivizēta Nacionālās kultūras padomes darbība, t.sk. pēc tās iniciatīvas un aktīvas līdzdarbības Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā (Latvija 2030) atzīta kultūras un latviešu valodas loma Latvijas kā mūsdienīgas demokrātiskas valsts attīstībā un iekļauta atsevišķa sadaļa par kultūras kapitālu.

Veiktas strukturālas reformas nozarē, to īstenošanas ietvaros notikusi vairāku kultūras ministra pakļautībā esošo valsts aģentūru reorganizēšana – likvidēta v/a “Jaunie “Trīs brāļi””, veikta v/a “Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs”,
v/a “Ojāra Vācieša memoriālais muzejs” un v/a “Andreja Upīša memoriālais muzejs” reorganizācija. Veikta v/a “Ārzemju mākslas muzejs” un v/a “Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs” likvidācija, muzeju krājumus un funkcijas pievienojot v/a “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”. Veikta
v/a “Latvijas kultūras muzejs “Dauderi”” likvidācija, muzeja krājumus un funkcijas pievienojot v/a “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs”. Ar 2010.gada 1.janvāri likvidēts “Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs”, tā funkcijas pārņēmusi Kultūras ministrija, Muzeju valsts pārvalde pievienota Kultūras ministrijai, v/a “Nacionālais kino centrs” pārveidots par valsts tiešās pārvaldes iestādi, vienlaikus samazinot tā funkcijas un struktūrvienību “Rīgas Kinomuzejs” nododot atvasinātai publiskai personai – Latvijas Kultūras akadēmijai. Notikusi Liepājas simfoniskā orķestra statusa maiņa, Liepājas pašvaldības iestādi “Liepājas simfoniskais orķestris” pārveidojot par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Liepājas simfoniskais orķestris”. Latvijas Radio koris nodots Kultūras ministrijas pārziņā esošajam valsts SIA “Latvijas koncerti”. Likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” Kultūras ministrijas sistēmai noteikts vidējais amata vietu skaits – 3612, kas salīdzinot ar 2009.gadu ir par 11,2 % jeb par 454 amata vietām mazāk. Centrālajā aparātā amata vietu skaits samazināts par 15 %. Papildus minētajām š.g. februārī Saeimā ir pieņemts Arhīvu likums, kurā paredzēts izveidot vienotu Latvijas Nacionālo arhīvu, reorganizējot pašreiz esošās 17 valsts arhīvu iestādes, no kurām 15 ir valsts arhīvi. Arhīvu likuma izstrādes process ildzis vairāk nekā 10 gadus.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana turpinās, pievēršot pastiprinātu uzmanību sabiedrības informēšanai. Pastiprināti tiek pievērsta uzmanība Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas izmaksu samazināšanas iespējām ekonomiskās krīzes apstākļos. Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai valsts budžetā paredzētais finansējums 2009.gadā samazināts par 24,4 %. Savukārt, lai nodrošinātu būvdarbu tālāko virzību, Ministru kabinets ir atbalstījis ministrijas lūgumu atļaut izlietot Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem 3,5 milj. latu, kas bija sākotnēji paredzēti Rīgas koncertzāles projekta īstenošanai. 2009.gadā līdz novembrim pabeigti Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu nulles cikla (t.i., pamatu un pagrabstāva) konstrukciju būvdarbi, līdz gada beigām izbūvētas karkasa konstrukcijas līdz 5.stāva līmenim, kā arī decembrī pabeigts Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu būvprojekts.

Būtiskākie Kultūras ministrijas plānotie darbi

Kultūras un radošās industrijas pedagogu tālākizglītība ES struktūrfondu atbalsta ietvaros, kuras mērķis ir paaugstināt profesionālajā ievirzē un profesionālajā vidējā kultūrizglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju kompetenci atbilstoši mūsdienīgām darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām. Eiropas Savienības projekta ietvaros paredzēta inovatīvu risinājumu izstrāde un ieviešana profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītībā, t.sk. jauno tehnoloģiju izmantošana tālākizglītības kursu saturā – mūsdienīgas datortehnikas pielietošana, t.sk. mobilā klase, profesionālo datorprogrammu apguve.

Bila & Melindas Geitsu Fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” 2.posms – projekta ietvaros paredzētas Latvijas publisko bibliotēku bibliotekāru un lietotāju apmācības (apmācību tēmas – darbs bibliotēkās ar sociālā riska grupu iedzīvotājiem, darbs bibliotēkās ar bērniem un e-pakalpojumu un interneta izmantošanas prasmes) un vienota pieejas punkta e-saturam izveide.

Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma 4.foruma “Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums” organizēšana 2010.gada 8.-11.septembrī Rīgā, Spīķeru koncertzālē. Forumu rīkos Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Baltijas jūras valstu uzraudzības grupu kultūras mantojuma aizsardzībai. Plānotais dalībnieku skaits – ~250 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Īslandes, Vācijas, Polijas un Krievijas, kā arī starp­tautiskajām organizācijām.

Arhīvu sistēmas reorganizācija, lai ar 2011.gada 1.janvāri darbu uzsāktu Latvijas Nacionālais arhīvs, kurā tiks apvienotas līdzšinējās arhīvu sistēmas iestādes – Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs. Latvijas Nacionālais arhīvs veidos, uzkrās, glabās un nodrošinās nacionālā dokumentārā mantojuma izmantošanu, uzraudzīs dokumentu pārvaldību institūcijās.

Likumprojekta “Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu” izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā – likuma izstrāde noteikta ar 2008.gada 23.decembrī Ministru kabineta apstiprinātās koncepcijas “Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu” rīkojumu Nr.880. Tā izstrāde atbilst UNESCO Konvencijā par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu definētajiem dalībvalstu pienākumiem (Latvija ir Konvencijas dalībvalsts kopš 2005.gada). Ar likumu plānots risināt valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un funkcijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī noteikt nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju identifikācijas un saglabāšanas kārtību.

Arhīvu, kino, muzeju un bibliotēku elektroniskā kopkataloga izveide, kā arī Nacionālā muzeja krājuma kopkataloga veidošana un valsts arhīvos esošā dokumentārā mantojuma saglabāšana un pieejamība, t.sk. veicot dokumentu digitalizāciju, kā arī veicinot kultūras resursu pieejamību internetā, attīstot kultūras portālus. Plānots īstenot vairākus Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus – v/a “Kultūras informācijas sistēmas”  projekts “Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2.kārta”, v/a “Kultūras informācijas sistēmas”  projekts “Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana – 2.kārta”, v/a “Kultūras informācijas sistēmas”  projekts “Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts “Digitālās bibliotēkas izveide – 2.kārta”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts “Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība”. Projekts “Latvijas filmas Latvijas bibliotēkās” – Latvijas bibliotēkās portālā www.filmas.lv paredzēts ievietot 40 jaunas animācijas, dokumentālās un spēlfilmas. ERAF finansētā projekta ietvaros Latvijas audiovizuālā mantojuma digitalizācijas un kino kultūras pieejamības nodrošināšanai paredzēts digitalizēt astoņas Latvijas filmu mantojuma spēlfilmas un desmit animācijas filmas. Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas jeb Gaismas tīkla projekta ietvaros tiks nodrošināta vienotā bibliotēku datu pārraides tīkla infrastruktūras kvalitatīva darbība visās pašvaldību publiskajās bibliotēkās; tiks turpināta bibliotēku informācijas sistēmas ieviešana 100 izglītības iestāžu bibliotēkās; nodrošināta valsts nozīmes elektroniskā kopkataloga un reģionālo kopkatalogu kvalitatīva darbība; nodrošināta 1.līmeņa vienotā bibliotēku atbalsta centra darbība.

Labklājības ministrija

2009.gada laikā nodarbināto skaits labklājības budžeta resorā samazināts par 12,8 %, bet, ņemot vērā, ka ar 01.07.2009. Labklājības ministrijai, likvidējot Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju, tika nodota daļa no tās funkcijām ar 79 amata vietām, samazinājums sastāda 11,6 % (no 6 291,00 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 5 560,4 darbiniekiem 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gada laikā ir veikta Labklājības ministrijas institucionālā tīkla optimizēšana – likvidētas 2 iestādes (valsts aģentūra “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” (funkcijas deleģējot nevalstiskajam sektoram) un Sociālo pakalpojumu pārvalde (funkcijas pārņemot Labklājības ministrijai un Sociālās integrācijas valsts aģentūrai). Apvienoti 33 sociālās aprūpes centri, izveidojot 5 reģionālās iestādes (sociālās aprūpes centrus), kā rezultātā panākta bu­džeta līdzekļu ekonomija un izdevumu samazinājums izdevumu pozīcijās, kuras skar sociālo pakalpojumu nozares administrēšanu. Tāpat Labklājības ministrija ir centralizējusi atsevišķu iestāžu personāla vadības, sabiedrisko attiecību, kā arī grāmatvedības funkcijas, tādējādi optimizējot līdz šim veikto funkciju izpildi un turpmāk tās nodrošinot ar samazinātiem resursiem. Ar 01.07.2009. pārņemta daļa no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas funkcijām un 1 iestāde – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009. gadam” (1.grozījumi 23.12.2008.) un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Labklājības budžeta resorā 2010.gadā samazinājās par 30,16 %, jeb 12 221 723 Ls pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Labklājības ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gada laikā samazinājās par 21 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā labklājības budžeta resorā ir 120 026 868 Ls, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta samazinājums 125 673 238 Ls un pamatbudžeta palielinājums 5 646 370 Ls (t.sk. valsts pamatfunkciju īstenošanai samazinājums 13 270 033 Ls un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai palielinājums 18 916 403 Ls).

Būtiskākie Labklājības ministrijas paveiktie darbi

Labklājības jomas svarīgākais uzdevums 2009.gadā ir bijis ekonomiskās krīzes sociālo seku mazināšana un pārvarēšana, sagatavojot risinājumus, lai bezdarbnieki, ģimenes ar bērniem un sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas krīzes situācijā nepaliktu bez iztikas līdzekļiem.

Sadarbībā ar Pasaules Banku izstrādāta Sociālā tīkla stratēģija, kuras mērķis ir mazināt ekonomiskās krīzes un reformu negatīvo ietekmi, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem pārvarēt nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļus trīs galvenajos virzienos – labklājības jomā, veselības jomā un izglītības jomā. Galvenie atbalsta virzieni labklājības jomā ir palielinātais garantētais minimālo ienākumu līmenis, atbilstoši kuram aprēķina pabalstu, pilngadīgām personām no 37 uz 40 latiem, bērniem – līdz 45 latiem. Maksimālais garantētais minimālo ienākumu līmenis, ko pašvaldības var noteikt pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti, ir 90 latu mēnesī. Pieņemti Ministru kabineta noteikumi par to, ka valsts pašvaldībām līdzfinansēs 50 % no garantētā minimālā ienākuma pabalstam izlietotajiem līdzekļiem laika periodā no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim. Garantēto minimālo ienākumu pabalstu maksā trūcīgām personām. Otrs būtiskākais pabalsts Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros ir dzīvokļa pabalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem. Pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka valsts pašvaldībām līdzfinansēs 20 % no dzīvokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem laika periodā no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim.

Piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu, ar 2009.gada septembri/oktobri ieviesti vairāki jauni pasākumi nodarbinātības veicināšanas jomā. Pirmkārt, iespēja bezdarbniekiem piedalīties darba praksē pašvaldībās, veicot sabiedrībai derīgus pilna laika darbus (ārpus uzņēmējdarbības) un katru mēnesi par to saņemot 100 latu stipendiju. Papildus, ja nepieciešams, pašvaldībai ir tiesības izmantot noteikta apmēra finansējumu arī nepieciešamā inventāra iegādei darbu veikšanas nodrošināšanai, noteikta apmēra transporta izmaksu segšanai, veselības pārbaužu veikšanai dalībniekiem. Katrs pasākumā iesaistītais bezdarbnieks tiek apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darba praktizēšanas vietā. Darba praksē var iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Paredzēta arī dīkstāvē esošo uzņēmumu darbinieku atbalstīšana, lai saglabātu iemaņas un darba spējas šiem darbiniekiem. Tās ir līdz 6 mēnešiem ilgas apmācības, pielietojot kuponu sistēmu. Kupona summa nepārsniegs 500 latu, tās apmērs būs atkarīgs no apmācību jomas. Šajā pasākumā iesaistītajiem izmaksās arī mācību pabalstu līdz 90 latu apmērā.

No 2009.gada vidus ir veiktas būtiskas izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā. Pirmkārt, no 1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim bezdarbnieka pabalsti tiks izmaksāti 9 mēnešus neatkarīgi no nostrādātā darba stāža (par pagarinātā perioda mēnešiem bezdarbnieka pabalsts ir konstanta summa – 45 lati mēnesī). Otrkārt, ģimenes valsts pabalstu piešķir līdz bērna 19 gadu vecumam, ja viņš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī līdz 2012.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs par visiem bērniem ir vienāds, t.i., par katru bērnu tiek izmaksāti astoņi lati mēnesī. Treškārt, līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura bērna kopšanas laikā vienlaikus strādās, vecāku pabalstu izmaksās 50 % apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Vecāki, kuri bērna kopšanas laikā atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un līdz ar to negūst ienākumus kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, vecāku pabalstu saņems pašreiz noteiktajā kārtībā un apmērā, t.i., 70 % apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ir veiktas izmaiņas arī slimības pabalstu izmaksās un turpmāk tos izmaksās 26 nedēļas, bet atsevišķos gadījumos – līdz 52 nedēļām. Samazināts periods, kurā jābūt veiktām iemaksām, lai noteiktu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu – iemaksām jābūt veiktām 9 mēnešus 12 mēnešu periodā (līdz šim – 12 mēnešus 18 mēnešu periodā).

Lai paātrinātu atbalsta pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, ir mainītas prasības darba devējiem, kuriem turpmāk informācija Valsts ieņēmumu dienestā jāsniedz trīs darba dienu laikā pēc tam, kad persona būs ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu.

Ceļā uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi īstenotas vairākas strukturālās reformas labklājības nozarē. Tā 2009.gada 1.jūlijā ir likvidēta Sociālo pakalpojumu pārvalde, un ar 2009.gada 1.septembri  – valsts aģentūra “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”. Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkcijas nodotas Labklājības ministrijai un Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, savukārt valsts aģentūras “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” funkcijas nodotas valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””, Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Ar 2010.gada 1.janvāri darbu uzsāk pieci valsts sociālās aprūpes centri, kas sevī iekļauj reorganizētos 33 valsts sociālās aprūpes centrus. Tie ir – valsts sociālās aprūpes centrs “Kurzeme”, valsts sociālās aprūpes centrs “Latgale”, valsts sociālās aprūpes centrs “Rīga”, valsts sociālās aprūpes centrs “Vidzeme”, valsts sociālās aprūpes centrs “Zemgale”. Šī reforma veikta ar mērķi optimizēt sociālo pakalpojumu nozares administrēšanu un centralizēt atbalsta funkcijas reģionālajās iestādēs, ekonomēt līdzekļus uz administrēšanas izdevumiem, ieviest vienotus pakalpojumu kvalitātes standartus.

Būtiskākie Labklājības ministrijas plānotie darbi

Lai veicinātu darbaspēka konkurētspēju, 2010.gadā paredzēts uzsākt jaunu nodarbinātības pasākumu – profesionālās apmācības papildināšana ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu, izmantojot apmācību kuponu metodi.

Mūžizglītība tās dažādajās izpausmēs būs viens no faktoriem, kas varēs nodrošināt ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā, īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences un nepieciešamību ar laiku paaugstināt pensionēšanās vecumu. Atbilstoši iepriekš minētajam 2010.gadā ir plānots uzsākt visaptverošu pasākumu “Apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā”, to mērķējot uz visām nodarbinātajām personām, ne tikai tām, kuras krīzes apstākļos ir nodarbinātas uz samazinātu slodzi.

2010.gadā papildus tiks pilnveidoti jau esošie nodarbinātības pasākumi, piemēram, kompleksie atbalsta pasākumi, liekot uzsvaru uz konkrētām bezdarbnieku mērķa grupām, kas noteiktajā periodā ir visaktuālākās – pašreiz jaunieši. Ja pašreizējā situācijā netiks atbalstīti jaunieši, var rasties “zudusī paaudze”, kas kļūst ekonomiski neaktīva. Pasākumu ieviešanai nepieciešamo finansējumu nepieciešams nodrošināt visa perioda garumā no 2010.gada līdz 2013.gadam, lai aktivitāti vēlāk varētu piemērot arī citām mērķa grupām. Ņemot vērā pasākuma “Pasākums komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” efektivitāti, taču vienlaikus arī salīdzinoši augstās tā administrēšanas izmaksas, Labklājības ministrija plāno turpināt pasākuma īstenošanu arī turpmāk, tomēr vienlaikus vērtēs iespējas piesaistīt nevalstiskās organizācijas (piemēram, fondus, kas izsniedz mikroaizdevumus) un krājaizdevsabiedrības, kuras darbojas ar mērķi sniegt sociālo labumu sabiedrībai. Šis pasākums varētu tikt pārveidots par mikrokreditēšanas programmu pašreizējās mikrograntu programmas vietā, lai nodrošinātu iespēju lielākam bezdarbnieku lokam saņemt šo pakalpojumu.

Tāpat 2010.gadā plānots pārskatīt apmācību jomu noteikšanas mehānismus, ņemot vērā apmācību nozīmību ekonomikas nākotnes potenciāla paaugstināšanā, tajā skaitā – piesaistot plašāku ekspertu loku, īpaši ņemot vērā ierobežotās iespējas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos izdarīt secinājumus no darba devēju īstermiņa vajadzības atspoguļojošām aptaujām. Darba devēju aptaujas plānots orientēt uz jaunizveidotajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas ekonomiskās krīzes apstākļos nav piedzīvojuši būtiskus noieta kritumus.

Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos ir plānots pārskatīt pašreiz īstenotos nodarbinātības pasākumus, tajā skaitā daļā gadījumu tos virzot kā “izejas stratēģiju” no pasākuma “Darba praktizēšana ar stipendiju”, kas, ņemot vērā ekonomiskās krīzes smago ietekmi uz darba tirgu, 2010.gadā plānots kā būtiskākais un kopumā finanšu ietilpīgākais aktīvais nodarbinātības pasākums. Ņemot vērā pasākuma būtisko lomu – smagas ekonomiskās krīzes apstākļos nodrošināt ar iztikas līdzekļiem darbspējīgos iedzīvotājus, jāizanalizē iespējas 2010.gadā iesaistīt tajā pēc iespējas vairāk bezdarbnieku, pārdalot šim pasākumam papildu finansējumu, kā arī turpinot to īstenot vēl 2011.gadā.

Papildus Labklājības ministrija izvērtē iespējas piesaistīt arī tādus finanšu resursu avotus, kuru ietvaros īstenotās aktivitātes nepieciešams pilnībā priekšfinansēt un līdzfinansējuma atgūšanas periods ir salīdzinoši ilgāks, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (turpmāk – EGF), kura uzdevums ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu pasaules tirgos notiekošo pārmaiņu dēļ, globalizācijas procesu un ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē.

Darba tiesību aizsardzības jomā plānots nodrošināt preventīvu un efektīvu valsts kontroli nereģistrētās nodarbinātības samazināšanā, nosakot pienākumu rakstveida darba līgumu slēgt pirms reālas darba uzsākšanas, veicinot nozaru asociāciju, t.sk. darba devēju organizāciju, sadarbību ar kontrolējošām institūcijām, ziņojot par tiem nozares uzņēmumiem, kas izmanto nereģistrēto nodarbinātību kā negodīgas konkurences līdzekli, pārskatot sodu politiku attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību, paplašinot VDI piekļuvi VID Datu noliktavai, kā arī liedzot darba devējiem saņemt valsts finansējumu (struktūrfondus, dotācijas u.c.) gadījumā, ja valsts kontroles institūcijas konstatē, ka darba devējs darbiniekus nodarbina nereģistrēti. Paredzēts informēt un izglītot darba ņēmējus, īpaši jauniešus, par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, samazinoties nodarbināto skaitam un darba algām, samazinātie sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi nesedz pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksas. Nerodot risinājumus budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas sabalansēšanai, iepriekšējo gadu uzkrājums valsts sociālās apdrošināšanas budžetā varētu nebūt pietiekams šīs ekonomiskās krīzes situācijas pārvarēšanai un sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai nākotnē. Virzībai uz ilgtermiņā stabilu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu 2010.gada laikā tiek plānots pārskatīt izdienas pensiju sistēmu un pensiju sistēmas noteiktos atvieglojumus, kā arī paredzēt piemaksu pie pensijas un vecāku pabalstu finansēšanas avota maiņu, pārliekot tos uz valsts pamatbudžetu.

2010.gadā galvenie būtiskākie uzdevumi bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai un ģimeņu ar bērniem atbalstam ir uzlabot atbildīgo institūciju sadarbību, lai bērns iespējami ātrāk atgrieztos bioloģiskajā ģimenē vai arī tiktu adoptēts un samazinātos ārpusģimenes aprūpē pavadītais laiks, kā arī noteikt, ka bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādē var ievietot tikai tad, ja nav iespējams nodrošināt audzināšanu audžuģimenē vai aizbildnībā, kā arī noteikt un pilnveidot iestāžu rīcības un sadarbības modeļus bērnu tiesību pārkāpumu un vardarbības ģimenē gadījumos.

Labklājības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu, Eiropas Kustību Latvijā, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO”, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību, Latvijas Sarkano krustu u.c. – ir izstrādājusi plānu Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010). Plāns ir apstiprināts 2009.gada 21.decembrī Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) vadības komitejā. Plāna galvenais mērķis ir mobilizēt iedzīvotājus, organizācijas, pašvaldības un valsts institūcijas aktīvai rīcībai, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju vajadzības krīzes situācijā, dalīties pieredzē un zināšanās, nodrošināt informāciju par tiesībām un iespējām ikvienam, jo īpaši – atzīt to personu tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, kuri dzīvo trūkumā un ir sociāli atstumti.

Plānots būtiski pārskatīt trūcīgas personas statusa noteikšanu, atsakoties no parādsaistībām un aizdevumiem kā trūcīgas ģimenes (personas) statusu ierobežojoša nosacījuma, atstājot pašvaldību ziņā iespēju ņemt vai neņemt vērā ienākumos ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, paplašinot kustamā un nekustamā īpašuma klāstu, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam, precizējot iztikas līdzekļu deklarācijā norādāmos ienākumu veidus un tos ienākumu veidus, kuri šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi par ienākumiem (piemēram, sociālās garantijas bāreņiem un audžuģimenēm, naudas līdzekļi, kas gūti no labdarības fondiem un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums), palielinot summu, kas šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma par uzkrājumiem (minimālās darba algas apmērā katram ģimenes loceklim), nosakot, ka pašvaldības sociālais dienests var noteikt atbilstību trūcīgā statusam arī personai, kura zaudējusi mājokli (sazinoties ar pēdējās deklarētās dzīvesvietas pašvaldību) un kaut kādu apsvērumu dēļ ir saistīta ar šo pašvaldību (pagaidu mājoklis, darbs, izglītības iestāde bērniem utt.), kā arī atsevišķos gadījumos, izvērtējot konkrēto sociālo situāciju, nepiemērot visas šajos noteikumos noteiktās normas, piemēram attiecībā uz nekustamo īpašumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

2009.gada laikā nodarbināto skaits Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā samazināts par 23 % (no 350 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 269 darbiniekiem 2010.gada sākumā). 2009.gada 1.jūnijā ministrija pārņēma Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu ar 57 amata vietām un 2009.gada 1.septembrī no Satiksmes ministrijas 1 amata vietu saistībā ar funkciju pārdali starp resoriem.

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gada laikā 4 reizes ir mainīta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas struktūra – apvienotas 4 struktūrvienības, pārņemta 1 iestāde, koncentrējot funkciju izpildi.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (tajā skaitā arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam) 2010.gadā samazinājās par 34 % pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gada laikā samazinājās par 20 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā, ievērojot visus Ministru kabineta norādījumus, budžeta resoros “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija” un “Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts” ir 31 491 174 LVL.

Tomēr, sakarā ar to, ka saskaņā ar likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai tika piešķirti līdzekļi ERAF, ESF, 3.mērķa un citu ārvalstu palīdzības instrumentu aktivitāšu un projektu īstenošanai, kuri turpinās arī 2010.gadā, kopējais ministrijas budžets (tajā skaitā arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta funkciju finansējums) pieauga 2009.gadā par 24 272 945 latiem un 2010.gadā par 16 525 934 latiem pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Būtiskākie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas paveiktie darbi

2009.gada laikā turpinājās iesāktais darbs pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam izstrādes. Stratēģija nosaka septiņas prioritātes Latvijas attīstībai ilgtermiņā – kultūras telpas attīstība, ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība –, kā arī iezīmē telpiskās attīstības perspektīvu. Pēc iecerētās apstiprināšanas Saeimā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija kļūs par būtisku ilgtermiņa plānošanas un attīstības dokumentu.

Ir izstrādāts Latvijas Stratēģiskā attīstības plāna 2010.-2013.gadam projekts, lai sasniegtu Latvijas Nacionālās attīstības plānā noteikto valsts izaugsmes mērķi – dzīves kvalitāte, lai noteiktu esošajai situācijai aktuālas prioritātes un rīcības virzienus, kā arī noteiktu to ietvaros sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Plāns nosaka vidēja termiņa rīcības virzienus trīs prioritāšu ietvaros: ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte un pakalpojumi.

Ir uzsākta vienota valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanas tīkla darbības attīstība, radot priekšnosacījumus ātrai, efektīvai un saskaņotai valsts pārvaldes iestāžu darbībai, lai nodrošinātu ērtu un kvalitatīvu valsts sniegto pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem.

RAPLM uzsāka darbu pie valsts pārvaldes iestāžu sniegto pakalpojumu apzināšanas, lai koncentrētu pakalpojumu sniegšanu reģionos, izmantojot vienas pieturas aģentūras principu. Šī principa ieviešanas rezultātā iedzīvotājiem būs iespējams vienuviet saņemt valsts iestāžu un pašvaldību sniegtos pakalpojumus. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana novērsīs problēmu, ka noteikta pakalpojuma vai valsts institūciju izsniegtas izziņas saņemšanai iedzīvotāji ir spiesti apmeklēt vairākas funkcionāli saistītas iestādes. Vienas pieturas aģentūras pieejas ieviešanā ir iesaistījušies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Universitātes eksperti, paužot atbalstu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai.

Pašvaldību darbības jomā 2009.gads iezīmēja jaunu posmu – īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ir ne tikai samazinājies vietējo pašvaldību skaits no 522 vietējām pašvaldībām, kuras darbojās līdz šā gada 1.jūlijam, līdz 118 vietējām pašvaldībām pēc 1.jūlija, bet arī reorganizētas jeb beigušas pastāvēt 26 rajonu padomes, kas līdzšinējā pašvaldību sistēmā bija otrā līmeņa pašvaldības. Rajonu reorganizācijas process 2009.gada 30.decembrī noslēdzās 24 no 26 rajonu pašvaldībām saskaņā ar rajonu padomju izstrādātajiem rajonu reorganizācijas plāniem. Ventspils un Gulbenes rajonu teritorijās novads tika izveidots bijušās rajona pašvaldības robežās, un šīs rajonu pašvaldības savu darbību beidza līdz ar novada darbības uzsākšanu šā gada 1.jūlijā. Par Limbažu, Aizkraukles, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Cēsu rajona reorganizāciju lēma Ministru kabinets.

2009.gadā pašvaldībām tika piešķirti vairāk nekā 19 miljoni latu, tai skaitā novadu infrastruktūras attīstībai piešķirti 4,11 miljoni latu 2009.gadā, noslēdzoties vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai un izveidojot 109 novadus un deviņas republikas pilsētas un atbalstot jaunizveidotos novadus, piešķirot finansējumu dažādu pašvaldībām nozīmīgu infra­struktūras objektu sakārtošanai un autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai. Vienreizējās dotācijas administratīvi teritoriālās reformas veicināšanai tika izmaksātas 3,15 miljonu latu apmērā, papildus 1 miljonu latu Babītes, Pāvilostas, Raunas, Nīcas, Olaines, Ozolnieku, Mālpils, Durbes un Beverīnas novadiem, piešķirot tos no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpat, ņemot vērā valsts budžetā veiktos izdevumu samazinājumus, pašvaldībām, kurām ir Valsts kasē ņemts aizņēmums, tika piedāvāts to dzēst. Kopumā šogad dzēsti 13 pašvaldību aizņēmumi 1,94 miljonu latu apmērā, turpinot Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu 965 885 latu apmērā dzēšanu arī 2010.gadā.

Pašvaldību investīciju projektu īstenošanai piešķirti gandrīz 14 miljoni latu, t.sk. infrastruktūras attīstībai piešķirtas mērķdotācijas 12,17 miljonu latu apmērā. Tās saņēma 27 pašvaldības. Papildus šīm dotācijām Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas, Cēsu, Jēkabpils, Talsu, Balvu, Alūksnes un Cesvaines pašvaldībām tika piešķirti kopumā 1,67 miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Izglītības reformas atbalstam Ministru kabinets pašvaldībām piešķīra 1,23 miljonus latu, lai izmaksātu atlaišanas pabalstus pedagogiem, kuri darbu zaudējuši izglītības iestāžu reorganizācijas vai slēgšanas rezultātā, kā arī lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus, t.sk. novadu pašvaldībām šogad izmaksāts 239 501 lats, lai nodrošinātu transporta izdevumu kompensāciju pašvaldībām par skolēnu pārvadājumiem.

Dabas stihiju seku novēršanai un citu pašvaldībām nepieciešamu pasākumu īstenošanai piešķirti 210 942 lati. Piešķirtie līdzekļi bija nepieciešami Līvānu, Gulbenes, Saldus un Bauskas novada pašvaldībām, lai novērstu lietus un vētras laikā radītos postījumus, Mēmeles stāvkrasta pie Bauskas pils nostiprināšanai, kā arī sporta būvju un ielu segumu atjaunošanai. Savukārt ugunsgrēka radīto postījumu novēršanai līdzekļus saņēma Lauces pagasta, Kuldīgas un Lubānas novada pašvaldības. Līdzekļi tāpat tika piešķirti arī Rīgas pašvaldībai šā gada janvāra sākumā masu nekārtību laikā Vecrīgā nodarīto zaudējumu kompensēšanai. Zilākalna pagasta padomei piešķirti 41 495 lati, lai pašvaldība nodrošinātu pašvaldības vērtēto ieņēmumu koriģēšanas rezultātā nepieciešamo dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Tāpat pašvaldībām 22 122 latu apmērā segti izdevumi, kas saistīti ar to 2008.gadā mirušo cilvēku apbedīšanu, kuru personība nav noskaidrota.

Eiropas Savienības fondu projekti pašvaldībās un reģionos 2009.gadā tika apstiprināti 197 miljonu apmērā. Paredzamais izmantošanas mērķis ir pilsētu infrastruktūras attīstība (noslēgti 43 līgumi ar 16 pilsētām 105,08 miljonu latu apmērā), atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai (būs pieejami 9,5 miljoni latu publiskās un uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai), vienlīdzīgas nodarbinātības iespēju veicināšanai, attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru (ar pašvaldībām parakstīti 26 līgumi 17,99 miljonu latu apmērā), bērnu, invalīdu un pensijas vecuma personu sociālās aprūpes un sociālo prasmju attīstības nodrošināšanai un izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas iespēju paplašināšanai (noslēgti līgumi ar 16 pašvaldībām, to iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem 1,89 miljonu latu apmērā).

2009.gadā nodrošināta līdzdalība piecu ES teritoriālās sadarbības programmu konkursos pieteiktu projektu novērtēšanā. Sadarbībā ar citu dalībvalstu atbildīgajām institūcijām apstiprināti 75 projekti ar Latvijas partneru dalību par kopējo summu 72,22 miljoni latu, lai veicinātu Eiropas teritoriju dinamisku un ilgtspējīgu attīstību, starpreģionu pieredzes apmaiņu, tādējādi sniedzot praktisku ieguldījumu ES reģionālās politikas īstenošanā.

Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” ietvaros pašvaldībām apakšprojektu īstenošanai piešķirti 1,08 miljoni latu. Īstenojot pašvaldību iecerētos projektus, tika pozitīvi ietekmēta sadarbības tīkla izveidošana un attīstība starp Latvijas un kaimiņvalstu pierobežu reģioniem. Programmas mērķis ir sniegt atbalstu turpmākai reģionu ekonomiskā potenciāla izmantošanai Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā.

Būtiskākie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas plānoties darbi

Lai ieviestu labas pārvaldības principu valsts un pašvaldību darbā, 2010.gadā, īstenojot reformas valsts pārvaldes iestādēs, ir iecerēti vairāki pasākumi.

Nodrošināt mūsdienīgu, iedzīvotājiem un uzņēmējiem ērtu piekļuvi valsts pakalpojumiem, koncentrējot pakalpojumu sniegšanu reģionos, izmantojot vienas pieturas aģentūras principu.

Vienkāršot procedūras un mazināt birokrātiskos šķēršļus, uzlabojot pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kā arī nodrošinot uz dzīves notikumiem balstītu vienotu piekļuves punktu valsts un pašvaldību pakalpojumiem.

Izstrādāt vienotu pašvaldību darba kvalitātes novērtēšanas sistēmu, izvērtējot pašvaldību amatpersonu un darbinieku normatīvajos aktos noteiktās atlīdzības nosacījumu izpildi.

Analizēt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas ietekmi uz pašvaldību ekonomisko un finansiālo darbību un sagatavot nepieciešamos priekšlikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.

Visās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju bez maksas lietot bezvadu internetu, paredzot jau esošo valsts un pašvaldības institūciju pieslēgumu resursu izmantošanu iestādēs, kurās interneta pieslēgums tiek apmaksāts par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, paredzot arī interneta pieslēguma jaudas palielināšanu.

Ieviest elektronisko apkalpošanas kanālu valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī nodrošināt elektronisku piekļuvi reģistriem, ieviešot jaunus valsts un pašvaldību e-pakalpojumus portālā www.latvija.lv.

Nodrošināt iestādēm pamata infrastruktūru un koplietošanas komponentes e-pakalpojumu izveidei un izvietošanai internetā, kā arī sadarbībā ar iestādēm izveidot e-pakalpojumus prioritārajās jomās.

Iesniegt izskatīšanai Saeimā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (Latvija 2030), paredzot konkrētus pasākumus un rīcību, kā arī sasaisti ar finansējumu kopējo stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Pabeigt darbu pie Teritorijas attīstības plānošanas likumprojekta un pavadošajiem Ministru kabineta noteikumiem, lai vienkāršotu procedūras, piemēram, pašvaldībām teritorijas plānojumu sagatavošanā, nosakot kopējus apbūves nosacījumus visa veida teritorijām valstī.

Satiksmes ministrija

2009.gada laikā nodarbināto skaits Satiksmes ministrijas budžeta resorā samazināts par 18,6 % (no 345 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 281 darbiniekam 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gada laikā ir mainīta Satiksmes ministrijas struktūra – likvidētas 4, apvienotas 14, pārņemtas 0, samazināta 1 iestāde un struktūrvienība, koncentrējot funkciju izpildi.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009. gadam”” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Satiksmes ministrijā 2010.gadā samazinājās par 56,9 % pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Satiksmes ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gada laikā samazinājās par 9,1 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā budžeta resorā “Satiksmes ministrija” ir 179 546 069 LVL.

Būtiskākie Satiksmes ministrijas paveiktie darbi

Panākts kravu apjoma pieaugums nemilitāro kravu pārvadājumos uz Afganistānu. Notiek aktīvs darbs pie konteinerkravu tranzīta veicināšanas uz Krieviju, Ķīnu, Baltkrieviju, Ukrainu. Gadā 61,9 miljoni tonnu kravu iziet caur Latvijas ostām, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Ir būtiski palielinājies pasažieru skaits lidostā “Rīga” – par 10 % (2008.gadā apkalpoti ap 3,7 miljoniem, 2009.gadā – ap 4,05 miljoniem pasažieru). Palielinājies arī tiešo galamērķu skaits – 2008.gadā bija 58, 2009.gadā – 69, bet 2010.gadā plānots atvērt vēl vismaz deviņus tiešos reisus, tādējādi palielinot lidojumu karti līdz 78 galamērķiem. Tā kā joprojām pieaug apkalpoto pasažieru skaits, pieņemts konceptuāls lēmums par jauna starptautiskās lidostas “Rīga” termināļa būvniecību, kas līdz 2013.gadam ļaus apkalpot 7,2 miljonus pasažieru gadā.

Ieviesta ciparu TV, kas skatītājiem pavērs iespēju kanālus skatīties labākā kvalitātē, kā arī palielinās potenciālo skatītāju loku, nodrošinot plašāku pārklājumu nekā ar analogo televīziju.  

VAS “Latvijas Pasts” izveidojis jaunu saimnieciskās darbības modeli, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu darbību un attīstību nākotnē.

Īstenoti vairāki nozīmīgi ES fondu projekti: sliežu pārmiju pārvadu nomaiņa, Liepājas ostas pievedceļu rekonstrukcija, pievadceļu rekonstrukcija Ventspils ostas
termināļiem, TEN autoceļu tīkla uzlabojumi u.c.

Būtiskākie Satiksmes ministrijas plānotie darbi

Turpināt apgūt pieejamo ES fondu finansējumu, lai veicinātu transporta un sakaru infrastruktūras attīstību un attīstītu tautsaimniecības konkurētspēju. Nodrošināt nosacījumu izstrādi un projektu atlases uzsākšanu visās Satiksmes ministrijas pārziņā esošajās 2007.–2013.gada plānošanas perioda ES fondu aktivitātēs, līdz 2010.gada beigām apstiprinot ES fondu finansējuma piešķiršanu projektiem vismaz 85 % apmērā no pieejamā finansējuma (vismaz 725 milj. LVL).

Izstrādāt Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu un rīcības programmu, kuru galvenais mērķis ir noteikt nepieciešamās darbības, lai veicinātu vienotas satiksmes sistēmas izveidi un uzlabotu teritoriju sasniedzamību, nodrošinot koordinētu un saskaņotu gan transporta infrastruktūras plānošanu, gan satiksmes organizēšanu Rīgā un Pierīgā.

Attīstīt dzelzceļa un autobusu pārvadājumu savstarpējo mijiedarbību, veicinot vienota un izmaksu ziņā efektīva sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkla attīstību.

Turpināt attīstīt lidostu “Rīga” kā rentablu tranzītlidostu un aviosabiedrību bāzes lidostu un nodrošināt AS “Air Baltic Corporation” maršrutu tīkla paplašināšanu, tādējādi attīstot Rīgu kā dinamiski augošu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru, kā arī izvērtēt un pieņemt lēmumu par Latvijas dalību kādā no Eiropas “Kopējo debesu” (Single sky) funkcionālajiem gaisa telpas blokiem.

Izstrādāt informācijas tehnoloģiju drošības (kiberdrošības) “jumta likumu”.

Izvirzīt Latvijas kandidatūru Eiropas telekomunikāciju regulatoru grupas iestādes (BEREC) ofisa izvietošanai Latvijā (Rīgā), jo Eiropas Savienības aģentūras izvietošana Latvijā (Rīgā) būtu nozīmīgs ieguvums pozitīva Latvijas tēla veidošanai un konferenču tūrisma attīstībai.

Veicināt konteinerkravu tranzītu: konteinervilcienu aktivizēšana uz Krieviju; konteinervilcienu attīstība ar Ķīnu; konteinervilciens NATO kravām uz Afganistānu; konteinervilciens ZUBR uz Baltkrieviju un Ukrainu.

Piedalīties Brīvprātīgajā Starptautiskās Jūras organizācijas (IMO) dalībvalstu auditā, kuru Latvijā paredzēts veikt 2010.gada otrajā pusē. IMO audita mērķis ir noteikt, cik efektīvi attiecīgā IMO dalībvalsts ir ieviesusi un turpina piemērot IMO konvencijas, kurām tā ir pievienojusies. IMO audita rezultātā ir iespējams uzlabot kuģošanas drošību un samazināt jūras vides piesārņojuma risku. IMO audits palīdz identificēt un novērst iespējamos pastāvošos trūkumus nacionālo normatīvo aktu sistēmā un jūrlietu pārvaldes sistēmā. Papildu ieguvums, ko Latvijai var sniegt IMO audits, ir atvieglojumi Latvijas valsts karoga kuģiem. Tā, piemēram, par “zema riska kuģi” (kuģis, kuram retāk veic inspekcijas ostas valsts kontroles ietvaros) var tikt atzīts tikai tāds kuģis, kas reģistrēts valstī, kurā veikts IMO audits.

Tieslietu ministrija

2009.gada laikā nodarbināto skaits Tieslietu ministrijas budžeta resorā samazināts par 13,5 % (no 8353 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 7227 darbiniekiem 2010.gada sākumā. Samazinājumā nav norādīts darbinieku skaita pieaugums par 109 amata vietām saistībā ar Sabiedrības integrācijas fonda, Uzturlīdzekļu garantiju fonda un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkciju pārņemšanu).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gada laikā ir mainīta Tieslietu ministrijas un tās padotības iestāžu struktūra – likvidētas 48, apvienota 91, pārņemtas 2, samazinātas 125 struktūrvienības, t.sk. reģionālās struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi. Turklāt Tieslietu ministrija 2009.gadā centralizēja atsevišķu padotības iestāžu struktūrvienību veikto funkciju izpildi – sabiedriskās attiecības, iekšējais audits, tiesu un zemesgrāmatu darba organizēšana –,
attiecīgi likvidējot šīs struktūrvienības padotības iestādēs, bet nepalielinot struktūrvienību skaitu ministrijā.

2009.gadā veikta arī iestāžu restrukturizācija: apvienotas 2 iestādes (reorganizējot valsts aģentūru “Tulkošanas un terminoloģijas centrs”, tā tika pievienota Valsts valodas centram), pārņemta 1 iestāde (atsevišķu reorganizētās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkciju pārņemšanas ietvaros pārņemts Uzturlīdzekļu garantiju fonds), 1 iestāde nodota cita resora padotībā (izvērtējot Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, MK lēma par Naturalizācijas pārvaldes reorganizāciju – tās pievienošanu Iekšlietu ministrijas padotībā esošajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, tādējādi nodrošinot personas statusa noteikšanas un piešķiršanas funkcijas īstenošanu vienas institūcijas un viena resora ietvaros).

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Tieslietu ministrijā 2010.gadā samazinājās par 29,12 % pret 2009.gada 1.janvāra rādītājiem (neskaitot funkcijas, kas pārņemtas no bijušās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, samazinājums sastāda 30,53 %).

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Tieslietu ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gada laikā samazinājās vidēji par 15 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā budžeta resorā “Tieslietas” ir 22 954 076 LVL (samazinājums pamatfunkciju nodrošināšanai, neietverot finansējuma palielinājumu saistībā ar Sabiedrības integrācijas fonda, Uzturlīdzekļu garantiju fonda un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkciju pārņemšanu 10 752 181 LVL apmērā).

Būtiskākie Tieslietu ministrijas paveiktie darbi

Ņemot vērā straujās pārmaiņas Latvijas ekonomikā, būtiskas izmaiņas tika veiktas Maksātnespējas likumā. Saskaņā ar Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda uzstādījumiem Tieslietu ministrijai bija jāiesniedz Ministru kabinetā jaunus grozījumus Maksātnespējas likumā, kas sevī ietvertu citus Pasaules bankas un Starptautiskā Valūtas fonda nosacījumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem maksātnespējas regulējumā, kā arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam noteiktos pasākumus un nevalstisko organizāciju ieteikumus.  Tā kā iecerētie grozījumi un papildinājumi bija būtiski, tika nolemts izstrādāt jaunu likumu un virzīt to pieņemšanai Saeimā. Maksātnespējas likuma projekts paredz padarīt  maksātnespējas procedūras vienkāršākas, ātrākas un efektīvākas, lai saīsinātu procesam nepieciešamo laiku, līdz ar to veicinot uzņēmumu darbotiesspēju un kopējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanos. Piemēram, izslēdzot no maksātnespējas regulējuma tādas procedūras kā izlīgums un sanācija, izslēdzot maksātnespējas procesa ierosināšanas stadiju, paredzot iespēju maksātnespējas pieteikuma izskatīšanai vienas tiesas sēdes laikā, pārskatot maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību u.c. Jaunais likums arī paredz uzlabot tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu, lai atvieglotu situācijas risinājumus starp dzīvotspējīgu saimnieciskās darbības veicēju un tā kreditoriem, piemēram,  samazinot ierobežojumus attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa plāna saturu, paredzot laiku tiesiskās aizsardzības plāna izstrādei un saskaņošanai pēc tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas, vienkāršojot mantas pārdošanas kārtību maksātnespējas procesā, vienkāršojot bankrota procedūras attiecībā uz parādniekiem, kuriem nav aktīvu. Tāpat jaunajā likumā iekļautas normas, kas paredz uzlabot fiziskās personas maksātnespējas procesu, lai padarītu procesu pieejamāku grūtībās nonākušām fiziskām personām, piemēram, padarot procesu lētāku (iespēju robežās samazinot nepieciešamos līdzekļus procesa nodrošināšanai), kā arī padarot procesa procedūras vienkāršākas pašai fiziskajai personai (piemēram, paredzot, ka mantas pārdošanas plānu izstrādā administrators, nevis pati persona, kurai var trūkt zināšanu šādu un līdzīgu procedūru veikšanai).

Tieslietu ministrija izstrādājusi vairākus grozījumus Komerclikumā, kuri paredz saīsināt likvidācijas pabeigšanas termiņu, ieviest firmas atšķiramību ne tikai no citu komersantu firmām, bet arī no citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto subjektu nosaukumiem, definēt dalībniekus kā patiesos labuma guvējus sabiedrībā un paredzēt pienākumu dalībniekiem sniegt ziņas sabiedrībai gadījumā, ja dalībnieks nav uzskatāms par patieso labuma guvēju, kā arī pienākumu komersantam šīs ziņas glabāt un sniegt ieinteresētajām personām. Papildus Saeimā iesniegti priekšlikumi noteikt sabiedrību ar ierobežotu atbildību kategoriju, kuru pamatkapitāls var būt no 1 lata līdz 1999 latiem, un šīm sabiedrībām izvirzāmās papildu prasības. Šo grozījumu mērķis ir veicināt jaunu komersantu reģistrāciju, ļaujot uzsākt komercdarbību arī tādām personām, kurām nav liela “starta kapitāla”. Cita starpā 2009. gadā Saeima pieņēmusi grozījumus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, paredzot noslēguma posmu komercreģistrā nepārreģistrēto subjektu reformas pabeigšanai. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā savukārt ievieš Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvu 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu. Likuma mērķis ir atvieglot pārrobežu sabiedrību darbību. Ar grozījumiem likumā par Uzņēmumu reģistru noteikta privātās un publiskās partnerības reģistra izveide.

2009.gada 7.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam, kuras nosaka, ka tiesu iekārtas politikas mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tādu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā. Minētā mērķa sasniegšanai Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs ir nostiprināti seši rīcības virzieni: tiesu pieejamības veicināšana, tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstīšana, cilvēkresursu attīstības veicināšana tiesu varā, tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana, tiesu varas neatkarības sekmēšana un zemesgrāmatu procesa efektivizēšana.

Kopš 2009.gada 26.novembra ar maksājumu kartēm iespējams norēķināties visās rajonu (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās. Savukārt no 7.septembra visās zemesgrāmatu nodaļās ir iespējams norēķināties ar maksājuma kartēm, izmantojot POS termināļus. Iespēja veikt maksājumus uz vietas iestādēs ieviesta arī Valsts zemes dienesta teritoriālajās nodaļās.

Būtiskākie Tieslietu ministrijas plānotie darbi

Maksātnespējas likuma ieviešana – 2010.gada 1.aprīlī spēkā stāsies jaunais Maksātnespējas likums (atbalstīts Saeimā pirmajā lasījumā), ar kuru paredzēts uzlabot maksātnespējas regulējumu, tai skaitā padarīt maksātnespējas procedūras vienkāršākas, ātrākas un efektīvākas. Līdz ar Maksātnespējas likumu plānots, ka Saeima pieņems saistīto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (atbalstīts Saeimā pirmajā lasījumā), kas izstrādāts, lai saskaņotu procesuālās normas ar likumprojekta “Maksātnespējas likums” materiālajām normām. Lai ieviestu Maksātnespējas likumu, pēc tā pieņemšanas Saeimā būs jāizstrādā un jāpieņem 11 Ministru kabineta noteikumi, kā arī, ņemot vērā to, ka minētais likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesos, lai samērotu ar likumprojektu saistītajos likumos attiecīgo regulējumu, kā arī novērstu iespējamās pretrunas un kolīzijas, pēc Maksātnespējas likuma pieņemšanas būs jāizstrādā grozījumi Zemesgrāmatu likumā (Tieslietu ministrijai) un likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Finanšu ministrijai), kā arī redakciju saskaņošanai būs jāizstrādā un jāiesniedz priekšlikumi vairāku citu likumu precizēšanai to grozījumu Saeimā virzības gadījumā.

Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizācija – 2010.gada laikā plānots virzīt MK atbalstīšanai iesniegšanai Saeimā grozījumus Civillikuma Lietu tiesību daļā. Lai veiktu šādus grozījumus, ministrija ir veikusi Civillikuma pētījumus un pie grozījumiem (ar mērķi pārskatīt Civillikuma Lietu tiesību daļas regulējumu un aktualizēt to atbilstoši sociālekonomiskajai attīstībai) strādās tam īpaši veidotas darba grupas, kuru sastāvā ir Latvijas Universitātes mācībspēki, tiesneši, zvērināti notāri, tiesu izpildītāji, advokatūras pārstāvji.

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kriminālprocesuāli tiesiskā regulējuma pilnveidošana, kuras ietvaros plānots izskatīt atteikšanos no mantas konfiskācijas kā soda, tā vietā uzlabojot noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas piemērošanas un izpildes mehānismu.

Priekšlikumu administratīvā procesa optimizēšanai sagatavošana, organizējot regulāras valsts pārvaldes iestāžu pārstāvju, tiesībzinātnieku, tiesnešu un citu ekspertu diskusijas par administratīvo procesu un tiesu praksi.

Pieņemt Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju. Koncepcijas mērķis ir rast sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu valsts oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanai un pieejamībai, kā arī konceptuāli noteikt nepieciešamo valsts oficiālās publikācijas apjomu.

Valsts kanceleja

Nodarbināto skaita, iestādes struktūras un darba samaksas izmaiņas. 2009.gadā nodarbināto skaits Valsts kancelejā (Ministru kabineta budžeta resorā) samazināts par 23 % (no 157 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 121 darbiniekam 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Valsts kancelejas struktūra – likvidēta 1 pastāvīga nodaļa un 1 departaments, bet 9 nodaļas sapludinātas departamentos, koncentrējot funkciju izpildi. Minētājā laika periodā ir pārņemtas Valsts civildienesta pārvaldes funkcijas (daļēji); samazinātas funkciju izpildei nepieciešamās kopējās izmaksas.

Valsts kancelejai finansējums atlīdzībai 2010.gadā tika samazināts par Ls 1095170 jeb 45 %, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāra rādītājiem. Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, samazinājās par 370 latiem jeb 29 %.

Kopējais resora “Ministru kabinets” valsts budžeta finansējums pamatfunkciju īstenošanai 2010.gadam samazinājies par 2 179 947 latiem, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Kopējais Valsts kancelejas valsts budžeta finansējums pamatfunkciju īstenošanai 2010.gadam samazinājies par 1 887 864 latiem, salīdzinot ar 2009.gadu 1.janvāra rādītājiem.

Būtiskākie Valsts kancelejas paveiktie darbi

Valsts pārvaldes struktūras izmaiņas. Valsts kanceleja ir nodrošinājusi 2009.gada 22.jūlija rīkojuma Nr.483 “Par pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai” izstrādi un ieviešanu. Plānā noteiktais valsts pārvaldes optimizācijas mērķis ir izveidot mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi, kas strādā visas sabiedrības labā. Plānā paredzētie pasākumi ir vērsti uz strukturālo reformu īstenošanu valsts pārvaldē, nodrošinot “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā” paredzēto mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Turpinot optimizācijas pasākumus atbilstoši 2009.gada 12. jūnija grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ir izstrādāts Ministru kabineta ieteikumu projekts “Ieteikumi vienotai iestādes struktūras izveidošanas un amatu sarakstu saskaņošanas kārtībai”, kas izskatīts Ministru kabineta komitejas 2010.gada 15.februāra sēdē. Ieteikumi nosaka vadlīnijas ministriju un valsts pārvaldes iestāžu pamatstruktūrai, struktūrvienību lielumam, atbalsta funkcijās nodarbināto skaitam un īpatsvaram, kā arī mehānismus iestādēs nodarbināto skaita izmaiņu uzraudzībai. Ieteikumu mērķis ir ierobežot turpmākas nekontrolētas izmaiņas valsts pārvaldes struktūrās un nodarbināto skaitā.

Funkciju auditi valsts pārvaldē. Lai nodrošinātu padziļinātu valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanu, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra instrukcijai Nr.3 “Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus” un Ministru kabinetā apstiprinātajam plānam ir veikti funkciju auditi Valsts ieņēmumu dienestā un funkcionāli saistītajās iestādēs (ziņojums apstiprināts Funkciju audita komisijā un izskatīts Ministru kabineta sēdē); Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā un funkcionāli saistītajās iestādēs; Valsts tiesu ekspertīžu birojā un funkcionāli saistītajās iestādēs un valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” un funkcionāli saistītajās iestādēs (ziņojumi apstiprināti Funkciju audita komisijā).

Ievērojot līdzšinējo pieredzi, Funkciju audita komisijā ir apstiprināti 4 horizontālie auditi, lai izvērtētu valsts tiešās pārvaldes un, ja nepieciešams, arī pašvaldību iestāžu īstenotās kontroles, uzraudzības, pārbaudes, sertifikācijas un akreditācijas funkcijas komersantu un izglītības iestāžu uzraudzības jomā; izvērtētu valsts pārvaldes iestāžu vestos reģistrus un uzturētās informācijas sistēmas; izvērtētu valsts pārvaldes institūcijās īstenotās atbalsta (administratīvās) funkcijas (personāla uzskaite, grāmatvedība, finanšu pārvalde, transporta pakalpojumi un cita saimnieciskā darbība), kā arī centralizācijas iespējas, veicot valsts ekonomiskā izdevīguma aprēķinu.

Papildus minētajam Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām ir veikusi visu šobrīd īstenoto valsts funkciju inventarizāciju, nodrošinot būtisku informatīvo atbalstu 2010.gada valsts budžeta pieņemšanas procesam.

Attīstības plānošanas sistēmas tālāka attīstība. Lai uzlabotu attīstības plānošanas sistēmu, Ministru kabinetā 2009.gada 13.oktobrī pieņemti noteikumi Nr.1178 “Attīstības plānošanas un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”, kas nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī pārskatu sniegšanas kārtību un iespējamās ietekmes izvērtēšanas kārtību.

Valsts civildienesta sistēmas vienkāršošana. Valsts kanceleja ir izstrādājusi koncepcijas projektu “Par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu”, kurā tiek piedāvāti vairāki alternatīvi risinājumu varianti valsts civildienesta sistēmas turpmākai attīstībai, jo, neskatoties uz nepieciešamību būtiski samazināt valsts izdevumus un valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, nav pieļaujama valsts pārvaldē strādājošo kompetences un profesionalitātes pazemināšanās. Koncepcija paredz vienota civildienesta principu ieviešanu valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, kā arī vairākus variantus civildienesta sistēmas aptvērumam.

Eiropas Savienības struktūrfondu īstenošana valsts pārvaldē. Valsts kanceleja 2007.–2013.gadā administrē ESF ieviešanu 12 581 871 LVL apmērā jeb 2,76 % no kopējā ESF ietvaros pieejamā finansējuma.

Projektu īstenošanas rezultātā tiks vienkāršotas administratīvās procedūras un optimizētas administratīvās izmaksas, izveidots optimāls publisko pakalpojumu un to kvalitātes standartu modelis, ieviestas kvalitātes vadības sistēmas un uzlabota pakalpojumu kvalitāte, uzlabota datu analīzes kvalitāte, caurskatāmība un uzraudzība valsts pārvaldes personālvadībā, izveidotas 5 LDDK un 5 LBAS reģionālās struktūras, panākta aktīva un kvalitatīva nevalstiskā sektora līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā, sekmēta pašvaldību līdzdalība ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā. Valsts kancelejas administrētos projektus ievieš Valsts kanceleja, valsts tiešās pārvaldes iestādes (24 iestādes), tiesas, institūcijas, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi, plānošanas reģioni (44 % kopējā finansējuma), novadu pašvaldības un to iestādes (18 % kopējā finansējuma), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, biedrības un nodibinājumi (38 % kopējā finansējuma). Savukārt projektu iesniegumu vērtēšanas procesā atrodas vēl 79 valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un to iestāžu projektu iesniegumi. Noris projektu izstrāde pirmajā izsludinātajā atklātajā projektu iesniegumu atlasē par nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

Ievērojot nepieciešamību veikt finansējuma pārdali un novirzīt papildu līdzekļus nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem, 2009.gadā par 59 % tika samazināts Valsts kancelejai pieejamais finansējums Eiropas Sociālā fonda projekta aktivitāšu ieviešanai. Ilgstošā lēmuma pieņemšana par aktivitātēm piešķirto finansējumu ir aizkavējusi finansējuma apguvi apmēram par gadu, tādējādi 2009.gadā Valsts kancelejas administrētajās aktivitātēs ir apgūti 179 926 LVL, no kā 90 % ir iztērēti LDDK un LBAS projektu ieviešanai.

Valdības komunikāciju attīstība. Lai nodrošinātu pilnvērtīgas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas procesā, izstrādāti un 2009.gada 25.augustā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”.

2009.gada 10.jūlijā Valsts kanceleja un Eiropas Komisija parakstīja līgumu par Vadības partnerības īstenošanu, kas Latvijai turpmākos četrus gadus (sākot no 2009.gada) ļauj realizēt ar Eiropas Savienību saistītus komunikācijas projektus EUR 200 000 apmērā. Aktivitātes finansē Eiropas Komisija, Latvija ir atbildīga par projektu administrēšanu. Līdz jaunās starpniekinstitūcijas – Ārlietu ministrijas – nominēšanai (provizoriski – 2010.gada marts, aprīlis) starpniekinstitūcijas funkcijas turpina pildīt Valsts kanceleja.

Valdības komunikācijas politikas ietvaros koordinēta Sociālā drošības tīkla komunikācija, valsts pārvaldes reformu komunikācija, kā arī 2010.gada budžeta projekta veidošanas komunikācija.

2009.gadā attīstīti jauni kanāli valdības saziņai ar iedzīvotājiem – izveidots foto albums interneta servisā Flickr.com (http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/), kuru izmanto interneta portāli un drukātie mediji. Izveidots jaunumu un ziņu konts mikroblogošanas portālā Twitter.com (www.twitter.com/brivibas36), ko aktīvi izmanto žurnālisti, viedokļu līderi, politiķi, digitālo mediju entuziasti, dažādas organizācijas un arī valsts iestādes. Tāpat izveidota Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata (www.piedaliesreforma.blogspot.com), informējot par aktualitātēm valsts pārvaldes reformu īstenošanā.

Ministru kabineta dokumentu aprites attīstība. Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis”. Grozījumi paredz svītrot attīstības plānošanas dokumentu veidu uzskaitījumu; noteikt, ka attīstības plānošanas dokumentu projekti nav iesniedzami, izmantojot paātrināto saskaņošanas procedūru, bet ir izvērtējami un saskaņojami vispusīgi un profesionāli. Grozījumi paredz noteikt noklusējuma saskaņošanas procedūru tehniska rakstura tiesību aktu projektiem, maksimāli samazinot projektu apriti papīra formā, t.i., veicinot resursu taupību un paātrinot dokumentu apriti; noteikt Ministru kabineta sēžu audioieraksta veikšanas un izmantošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā uzaicinātie piesakās izteikties sēdē.

Valsts kanceleja, uzlabojot elektronisko dokumentu pārvaldību, atbilstoši Ministru kabineta kārtības ruļļa prasībām pilnveidoja projektu atsaukšanu, izsludināto projektu saskaņošanu, ministriju darba vidi (informācijas meklēšana, datu pārsūtīšana, papildu informācijas attēlošana) un veica izmaiņas atbilstoši jaunajai adresācijas sistēmai. Papildus minētajam ir izstrādāta Valsts kancelejas instrukcija par vienoto uzdevumu izpildes kontroles kārtību ministrijās un Valsts kancelejā.

Normatīvo aktu jaunrade un kontroles nodrošināšana. 2009.gadā Valsts kanceleja ir nodrošinājusi 14 tiesību aktu izstrādi, noformēti vairāk nekā 3700 tiesību aktu projekti, kas izskatīti Ministru kabineta sēdēs, sagatavotas vairāk nekā 900 Ministru prezidenta rezolūcijas, kā arī izvērtēti vairāk nekā 16000 dokumentu, sagatavojot tos lēmuma pieņemšanai Minis­tru kabinetā. Kopumā Valsts kanceleja 2009.gadā sagatavoja vairāk nekā 5000 atzinumu par tiesību aktu projektiem. 2009.gadā Valsts kancelejas kontrolē ir ņemti 2870 dažādi Ministru kabineta tiesību aktos noteiktie uzdevumi, kā arī 431 Saeimas dotais uzdevums. Redakcionāli Valsts kancelejā ir noformētas vairāk nekā 19 000 teksta lapas.

Ministru kabineta darbības nodrošināšana. 2009.gadā Valsts kanceleja organizēja 90 Ministru kabineta sēdes, t.sk. 37 ārkārtas sēdes (ārkārtas sēžu skaits palielinājies par 75 %, salīdzinot ar 2008.gadu), kurās tika izskatīti 2806 jautājumi, t.sk. 1635 jautājumi tika iekļauti papildu darba kārtībā (papildus iekļauto jautājumu skaits palielinājies par 70 %). Kopumā tika pieņemti 1660 Ministru kabineta noteikumi, 929 Ministru kabineta rīkojumi, 20 Ministru kabineta instrukcijas, 549 Ministru prezidenta rīkojumi.

Valsts interešu pārstāvības nodrošināšana. Valsts kanceleja 2009.gadā nodrošināja pārstāvību saistībā ar valsts kontrolē esošo SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļu iespējamo pārdošanu; pārstāvība saistībā ar Lietuvas uzņēmuma “E-energija” pretenziju par Latvijas-Lietuvas investīciju aizsardzības līguma pārkāpumu no Rēzeknes pašvaldības puses; pārstāvību saistībā ar a/s “Baltic Pulp” likvidāciju; saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu – Finanšu ministrijas kā trešās personas interešu pārstāvība bankrotējušās a/s “Banka Baltija” likvidatora SIA “BDO Invest Rīga” prasībā pret Latvijas banku par zaudējumu piedziņu; valsts pārstāvība sarunās ar otru lielāko akcionāru saistībā ar a/s “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanu un papildu finansējuma piesaisti, kā arī Ministru prezidenta pārstāvību Administratīvajā tiesā. Valsts kanceleja nodrošināja pārstāvniecību arī Satversmes tiesā. Valsts kancelejai šajā procesā ir koordinatora loma, lai nodrošinātu, ka iesaistītās ministrijas varētu operatīvi sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Satversmes tiesai iesniedzamā dokumenta projektu, kā arī sniegt atbalstu atbildīgajai ministrijai (ministrijām) korektas juridiskās argumentācijas sagatavošanā.

Būtiskākie Valsts kancelejas plānotie darbi

Nepieciešams turpināt un nodrošināt uzsākto valsts funkciju izvērtēšanu, galarezultātā piedāvājot optimizētu funkciju sarakstu. Pēc funkciju inventarizācijas pabeigšanas ir koriģējams pārvaldes institucionālais modelis, nosakot, kādā pārvaldes līmenī tiek nodrošināta konkrēto funkciju īstenošana, t.sk. pakalpojumu sniegšana, uzlabojot to kvalitāti un pieejamību.

Nodrošināt vismaz septiņu funkciju auditu veikšanu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam plānam.

Apstiprināt Ministru kabineta ieteikumus vienotai iestādes struktūras izveidošanas un amatu sarakstu saskaņošanas kārtībai un koordinēt to ieviešanu.

Pabeigt konsultācijas un apstiprināt koncepciju “Par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu”, nodrošinot pieņemto risinājumu ieviešanu.

Pilnībā pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un samazināt birokrātiskās procedūras dokumentu saskaņošanas procesā, ieviešot Ministru kabineta kārtības ruļļa 2010.gada grozījumos paredzētās izmaiņas.

Pabeigt darbu pie aktualizētās normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatas.

Ieviest Valsts kancelejā kvalitātes vadības sistēmu, veicot procesu analīzi un to racionālu optimizāciju.

Stiprināt valdības krīzes komunikāciju un sociālo mediju izmantošanu politikas veidošanā.

Veselības ministrija

2009.gadā nodarbināto skaits Veselības ministrijas budžeta resorā samazināts par 35,8 % (no 4277 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 2747 darbiniekiem 2010.gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Veselības ministrijas struktūra – likvidētas 4, apvienotas 4, pārņemtas 33 (pamatā pašvaldību iestādes), samazinātas 3 iestādes un 4 ministrijas struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009. gadam” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Veselības ministrijā 2010.gadā samazināti par 45,5 %, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Veselības ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gadā samazinājās par 22,4 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009.gadā budžeta resorā “Veselības ministrija” ir 101 091 785 LVL.

2009.gada otrajā pusē, veidojot vienotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, no pašvaldībām pārņemtas 2702 štata vietas, kas Veselības ministrijai palielināja līdzekļus atlīdzībai par 44,4 %.

Būtiskākie Veselības ministrijas paveiktie darbi

Lai sekmētu ekonomisku veselības aprūpes budžeta izlietošanu, 2009.gadā ieviesti un uzsākti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir veicināt ambulatorā sektora attīstību, paplašinot pakalpojumu skaitu, apjomu un aprūpes kvalitāti. Šim nolūkam pēc iespējas tiek saglabāts un pat nedaudz paaugstināts finansējums ambulatorai aprūpei un dienas stacionāriem, kā arī kompensējamām zālēm.

Veselības ministrija jau pārskatījusi un arī turpmāk pārskatīs iespēju sniegt pakalpojumus dienas stacionāros, jo vienādu pakalpojumu izmaksas dienas stacionāros ir zemākas nekā diennakts stacionāros un pakalpojumu loks, kuru sniegšana iespējama dienas stacionāros, ir plašs.

Ar 2009.gadu, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti pacientiem ar smagām hroniskām saslimšanām, novērstu dažādu komplikāciju risku un stacionēšanas nepieciešamību, Latvijā ir ieviests jauns no valsts budžeta līdzekļiem finansēts veselības aprūpes pakalpojums – medicīniskā aprūpe mājās. Lai samazinātu slimnieku skaitu psihiatriskā profila stacionāros, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju strukturālo reformu ietvaros no 2010.gada 1.janvāra ir paplašināts diagnožu klāsts psihiatrijas pacientiem, kuri var saņemt psihiatrisko aprūpi mājās.

2009.gadā Ministru kabinets ir pārskatījis primārās veselības aprūpes noteikumus – paplašināta primārās veselības aprūpes komanda, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu, tādējādi rodot iespēju samazināt gaidīšanas laiku ģimenes ārsta pakalpojumu saņemšanai, kā arī uzlabojot pacientu aprūpes kvalitāti. Ir palielināta pediatru veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, paredzot, ka paralēli ģimenes ārstu prakšu tīklam var veidot pediatru prakses. Bez ģimenes ārsta nosūtījuma pacienti tagad var doties arī pie acu ārsta, bērnu ķirurga un pediatra. Ārstu praksēs likvidēta arī liela daļa birokrātisko dokumentu un vienkāršota norēķinu kārtība.

Visiem iedzīvotājiem ar 2010.gada 1.janvāri ir samazinātas pacientu iemaksas no 5 latiem uz 3 latiem pie ambulatorajiem speciālistiem.

2009.gadā pirmo reizi pēdējo gadu laikā skaidri noteikts pakalpojumu apjoms, kuru pacientam nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem un no viņa paša maksājumiem.

Lai nodrošinātu racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un ilgtermiņa attīstības iespējas ārstniecības iestādēm, 2009.gadā uzsākts pilnveidot atlases procedūras un līgumu slēgšanas noteikumus ar stacionārajām ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, slimnīcām, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī, noteiktas atsevišķas kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības.

2009.gadā tiek turpināta valsts apmaksātā stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju optimizācija. Ja uz 2009.gada 1.janvāri valsts apmaksāti stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tika sniegti 72 slimnīcās un rehabilitācijas centros, valsts aģentūrā “Latvijas Infektoloģijas centrs” un Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrā, tad tagad diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošina 3 universitātes klīnikas, 7 daudzprofilu reģionālās slimnīcas un 12 neatliekamās palīdzības slimnīcas. Kā specializētās slimnīcas turpina strādāt psihoneiroloģiskās slimnīcas, Vaivaru rehabilitācijas centrs, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Latvijas Infektoloģijas centrs un Rīgas Dzemdību nams. Pārējās slimnīcas ir pārprofilējušas savu darbu un strādā kā aprūpes slimnīcas vai, saglabājot lokālo pieejamību, iesaistās ambulatoro pakalpojumu sniegšanā un dienas stacionāru darbības paplašināšanā. Šajās slimnīcās tiek nodrošināta diennakts traumpunkta darbība ar vismaz divu speciālistu dežūrām, speciālistu konsultācijas un izmeklējumi. Gultasvietu skaits slimnīcās uz 01.01.2010 ir par 3031 gultu mazāks nekā 2009. gada sākumā.

Lai nodrošinātu pacientu savlaicīgu nokļūšanu slimnīcā kvalificētas neatliekamās palīdzības saņemšanai, turpinās vienotā neatliekamās palīdzības dienesta attīstība visā valstī. Līdz ar iestādes izveidošanu ir uzsākta pašvaldību pārziņā esošo 39 neatliekamās medicīniskās palīdzības institūciju apvienošana vienotajā valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, ko plānots pabeigt līdz 2010.gada 1.jūlijam. Vienotā dienesta princips – pie pacienta brauc tuvākā NMP brigāde, nevis brigāde no attiecīgā rajona centra un pacientu nogādā tajā iestādē, kur var sniegt viskvalificētāko palīdzību. Jāatzīmē, ka līdz ar funkcijas centralizāciju un apvienošanu vienā iestādē visās pievienotajās teritorijās ir uzsākts brigāžu izvietojuma novērtējums un izstrādāts plāns jaunu brigāžu punktu veidošanai, kas ilgtermiņā pietuvinātu brigādes iedzīvotājiem un nodrošinātu mediķu ātrāku ierašanos pie pacientiem. 2009.gada beigās neatliekamās palīdzības dienests no kopējā izsaukumu skaita apkalpoja 84 % izsaukumu.

Ņemot vērā, ka pacientu iemaksas personām ar zemiem ienākumiem samazina veselības aprūpes pieejamību, sākot ar 2009.gada oktobri, trūcīgās personas ir atbrīvotas no pacientu iemaksas. Bez tam trūcīgās personas ir atbrīvotas arī no pacienta līdzmaksājuma maksāšanas, saņemot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kas līdz šim varēja sasniegt 15 latus diennaktī.

2010.gadā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu noteikt atvieglojumus tām ģimenēm, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli ir mazāki par 120 vai 150 latiem. Tādējādi, ja personas ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Ls 120, personas un viņu ģimenes locekļi tiek atbrīvoti no pacientu iemaksas, bet, ja personas ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Ls 150, – pacienta iemaksu maksā 50 % apmērā un veic līdzmaksājumu par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām ne vairāk kā 15 latu apmērā.

Lai nodrošinātu trūcīgās personas ar zālēm un medicīniskajām ierīcēm, šo preču iegādes izdevumi tika segti pilnā apmērā no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem, ja šīs personas izdevumi par zāļu vai medicīnisko ierīču iegādi kompensācijas kārtības ietvaros pārsniedza 12,5 latus. Sākotnēji bija paredzēts, ka kalendāra gada ietvaros līdzmaksājums par kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču iegādi trūcīgai personai ir 50 lati, tomēr, ņemot vērā 2009.gada pēdējo trīs mēnešu pieredzi, kad zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju no Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem saņēma 99 trūcīgās personas un no plānotajiem līdzekļiem pacienta līdzmaksājuma segšanai tika novirzīti tikai 0,6 %, tika secināts, ka šādu līdzmaksājumu noteicošā norma ierobežo trūcīgo personu iespējas saņemt kompensējamās zālēs un medicīniskās ierīces. Līdz ar to ar š.g. februāri Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu atcelt prasību par 50 latu līdzmaksājumu par kompensējamajiem medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm trūcīgajām personām un paplašināt iedzīvotāju loku, kuri var saņemt valsts apmaksātus kompensējamos medikamentus, iekļaujot iedzīvotājus, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus. Šādiem iedzīvotājiem izdevumi par kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču iegādi tiks segti no Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. Izvērtējot 2009.gada datus, 2010.gadā ir pieņemts lēmums paplašināt to personu loku, kurām tiek kompensēta uzturēšanās “slimnīcu viesnīcās”. Uzturēšanās tiks kompensēta arī tām personām, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros tiek finansēti arī mājas aprūpes izdevumi trūcīgām personām un veselības aprūpes izdevumi, kas saistīti ar pakalpojumu saņemšanu dienas centros.

2009.gadā tika realizēta Veselības ministrijas (turpmāk – VM) padotības iestāžu administratīvā reforma un funkciju optimizācija, kuras rezultātā tika likvidēta valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs un Katastrofu medicīnas centrs un izveidotas divas tiešās pārvaldes iestādes – Veselības norēķinu centrs un Veselības ekonomikas centrs –, kā arī viena Veselības ministrijas pakļautības iestāde – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Valsts aģentūra “Latvijas Medicīnas bibliotēka” pievienota Rīgas Stradiņa universitātei, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra – valsts aģentūrai “Latvijas Infektoloģijas centrs”. Kopējais štata vienību skaits Veselības ministrijas resorā 2009.gadā tika samazināts par 749 štata vienībām.

Būtiskākie Veselības ministrijas plānotie darbi

Kvalitātes kritēriju noteikšana ģimenes ārstu darbam. Izstrādājot kvalitātes kritērijus ģimenes ārstu darbam, tiks veicināts ģimenes ārstu profilaktiskais darbs ar pacientiem, kā arī uzlabota hronisko slimnieku aprūpe. Nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu primārā līmenī, tiks samazināts hospitalizāciju skaits.

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderības izvērtēšana. Saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu Veselības ministrija ir izveidojusi darba grupu, kura izvērtē dažādu valstu veselības aprūpes finansēšanas moduļus. Darba grupa sagatavos informatīvo ziņojumu ar pamatojumu, kāpēc ir vai nav lietderīgi Latvijā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kā arī sniegs priekšlikumus par iespējamiem resursiem veselības aprūpes finansējuma palielināšanai.

Daudzprofilu slimnīcu pakalpojumu spektra pilnveidošana, turpinot darbu pie slimnīcu apvienību izveides. Pilnveidojot sniegto veselības aprūpes pakalpojumu spektru dažādās slimību grupās, vienlaicīgi attīstot īstermiņa un zemāku izmaksu aprūpi daudzprofilu slimnīcās, tiks nodrošināta maksimāli efektīva nenoslogoto infrastruktūru izmantošana un stacionāro ārstniecības iestāžu skaita samazināšana.

Vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveides pabeigšana līdz 2010.gada 1.jūlijam. Tiks attīstīta vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma un nodrošināts, ka valstī tiek realizēta vienota neatliekamās medicīniskās palīdzības politika un apvienoti 39 atsevišķi pašvaldību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

300 ģimenes ārstu komandas paplašināšana ar otru māsu. Paplašinot ģimenes ārstu prakses ar otru māsu, tiks palielināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kā arī nodrošināta palīdzības saņemšana tuvāk dzīves vietai. Ģimenes ārsta māsa tiks iesaistīta Sociālā drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanā veselības aprūpes jomā, it īpaši mājas aprūpes nodrošināšanā, kas samazinās stacionēšanas gadījumus.

Likumprojekta “Veselības likums” izstrāde un apstiprināšana Ministru kabinetā. Galvenā jeb “jumta” likuma izstrāde veselības jomā, lai noteiktu valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko personu tiesības un pienākumus, kas vērsti uz cilvēku veselības saglabāšanu un uzlabošanu, riska faktoru, kas iedarbojas uz cilvēku organismu, novēršanu un ierobežošanu.

Jauno Ministru kabineta noteikumu projekta “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā. Tiks noteikta atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība, tādejādi uzsākot jauno tarifu noteikšanas procedūru ieviešanu visā nozarē, pamatojoties uz kvalitatīvāko un izmaksu ziņā efektīvāko slimnīcu produktivitātes līmeni.

Vides ministrija

2009.gadā nodarbināto skaits Vides ministrijas budžeta resorā samazināts par 50 % (no 1551 darbinieka 2009. gada janvārī līdz 781 darbiniekam 2010. gada sākumā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009. gadā Vides ministrijas centrālajā aparātā notikušas šādas izmaiņas – likvidēts viens valsts sekretāra vietnieka amats, departamentu ietvaros apvienotas nodaļas; likvidēti vairums nodaļu vadītāju vietnieku amati, departamenta direktoru vietnieki pilda arī nodaļu vadītāju pienākumus.

Vides ministrijas padotības iestādēs 2009. gadā notikušas šādas izmaiņas: apvienotas 7 dabas institūcijas (izveidojot Dabas aizsardzības pārvaldi), samazināta 1 iestāde (Radiācijas drošības centrs, tās funkcijas un uzdevumus deleģējot Valsts vides dienestam), likvidētas 2 valsts aģentūras (Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūra un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra; atsevišķas šo likvidēto iestāžu funkcijas ir pārņēmis Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas deleģētas izveidotajai kapitālsabiedrībai valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”).

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009. gadam” un “Par valsts budžetu 2010. gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai budžeta resorā “Vides ministrija” 2010. gadā samazinājās par 45 %, salīdzinot ar 2009. gada 1. janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Vides ministrijā un tās padotības
iestādēs 2009. gada laikā samazinājās
par 4,5 %.

Kopējais valsts budžeta finanšu samazinājums 2009. gadā budžeta resorā “Vides ministrija” ir 59 295 489 LVL, neietverot 27.00.00 budžeta programmas “Klimata pārmaiņu finanšu instruments” finansējumu, kura izlietošanas mērķus nosaka likums “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” un noslēgtie līgumi starp Latvijas Republikas valdību un noteiktā daudzuma vienību pircējiem.

Būtiskākie Vides ministrijas paveiktie darbi

2009.gadā ir izveidots Klimata pārmaiņu finanšu instruments – Latvijas Republikas valsts budžeta programma –, lai veicinātu globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmētu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, piemēram, īstenojot pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, attīstot un ieviešot tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, kā arī īstenojot integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. Pārmaiņu finanšu instrumentu finansē no valstij piederošo noteiktā daudzuma vienību pārdošanas, ko veic starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem. Vides ministrija ir noslēgusi līgumus par noteiktā daudzuma vienību pārdošanu par vairāk nekā 180 miljoniem eiro, iegūstot naudu energoefektivitātes projektu finansēšanai, kas palīdzēs sildīt valsts ekonomiku, nodrošinot darbu būvniekiem, zinātniekiem un tehnologiem, un palīdzēs novērst globālo sasilšanu. 2009.gada vasarā tika izsludināts pirmais atklātais projektu iesniegumu konkurss “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” ar kopējo finansējumu 26,19 milj. Latu. Jau ir noslēgti 56 līgumi ar pašvaldībām, kas uzvarējušas atklātā projektu konkursā par energoefektivitātes paaugstināšanu pašvaldību ēkās un saņems finansējumu skolu, bērnudārzu un citu sociāli nozīmīgu ēku (kopumā 224) siltināšanai.

Īstenojot Vides ministrijā institucionālās pārmaiņas, ar 2009.gada 1. jūniju darbu uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, kurā tika apvienotas līdzšinējās Vides ministrijas padotības iestādes. Rāznas Nacionālā parka administrācijas, Ķemeru Nacionālā parka administrācijas, Gaujas Nacionālā parka administrācijas, Slīteres Nacionālā parka administrācijas, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas un Teiču dabas rezervāta administrācijas reorganizācijas procesā ir izveidota vienota dabas aizsardzības pārvaldes sistēma, lai īstenotu dabas aizsardzības politiku visā Latvijas teritorijā un efektīvi veiktu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu.

2009.gada martā noslēdzās Vides ministrijas organizētā aptauja par ģenētiski modificētajiem organismiem. Balsojums notika elektroniski, un tajā piedalījās 37 440 respondenti. Aptaujas rezultāti liecina, ka 95 % balsotāju ir pret ģenētiski modificētu organismu audzēšanu Latvijā, 94 % iebilst pret to izmantošanu lopbarībā, 96 % ir pret ģenētiski modificētu organismu izmantošanu pārtikā un 91 % uzskata, ka Latvijai jābūt no ģenētiski modificētajiem organismiem brīvai zonai. Tādēļ 2009. gada 1. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas nosaka, ka pašvaldības var veidot savas teritorijas kā vietas, kurās nevarēs audzēt ģenētiski modificētus organismus, un pircēji būs labāk informēti par ģenētiski modificētus organismus saturošiem produktiem tirdzniecības vietās. Pašlaik jau 53 Latvijas novadi ir publicējuši paziņojumu par nodomu aizliegt ģenētiski modificētu organismu saturošu kultūraugu audzēšanu, kā arī trīs novadi (Kokneses, Salas un Jēkabpils novads) jau ir pieņēmuši saistošos noteikumus par aizliegumu šādu kultūraugu audzēšanai.

Vides aizsardzības jomā nodrošināta 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu (Kohēzijas fonds, ERAF) līdzekļu piesaiste 155 infrastruktūras projektiem. 118 Latvijas apdzīvotās vietās, tai skaitā 48 aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000, tiek īstenoti projekti, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Pēc šo projektu īstenošanas 62 % Latvijas iedzīvotāju būs nodrošināts kvalitatīvs dzeramais ūdens un
57 % – normatīvo aktu prasībām atbilstoši notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumi. Lai novērstu vides piesārņojumu, ko rada sadzīves atkritumu izgāztuves, apstiprināts Kohēzijas fonda līdzfinansējums 27 sadzīves atkritumu izgāztuvju rekultivācijai ~ 48 ha Latvijas teritorijas atveseļošanai. Pilnībā pabeigta 2004.–2006.g. plānošanas perioda šādu Kohēzijas fonda projektu īstenošana (par kopējo summu 124,5 milj. eiro) – “Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 2.kārta”, “Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, 2.kārta”, “Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, 2.kārta”, “Ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē” un “Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā. I kārta”. Šā projekta ietvaros uzbūvēts pirmais un vienīgais bīstamo atkritumu poligons Dobeles rajona Zebrenē. Tāpat pabeigta 11 (no 12) būvdarbu līgumu īstenošana projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta” par kopējo summu 78,1 milj. eiro un 50 (no 55) līgumu īstenošana projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, 1. kārta” par kopējo summu 102,9 milj. eiro.

Vides politikas likumdošanas jomā Ministru kabinets pieņēma Vides ministrijas izstrādātās Vides politikas pamatnostādnes 2009.–2015. gadam, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā atspoguļota esošā situācija, formulēti vides politikas mērķi, risināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai.

Būtiskākie Vides ministrijas plānotie darbi

Tiks izstrādāts Jūras vides aizsardzības likums, kura mērķis ir izveidot jūras vides aizsardzības un pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu Baltijas jūras ūdeņu aizsardzību laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai šajos ūdeņos, kā arī lai nodrošinātu jūras ekosistēmas un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Tiks izstrādāts jauns Atkritumu apsaimniekošanas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, lai nodrošinātu atkritumu dalītās savākšanas sistēmas izveidi un nodrošinātu atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanu, kā arī pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu prasības.

Plānots izveidot septiņas aizsargājamās jūras teritorijas ar kopējo platību 436 662 ha īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. Aizsargājamās teritorijās plānots neiekļaut lielo ostu teritorijas, kā arī mazo ostu teritorijas, izņemot Mērsraga ostas ārējo reidu, kas iekļauts aizsargājamā jūras teritorijā, pamatojoties uz īpaši aizsargājamo putnu sugu izplatību un teritorijas vienotu aizsardzību.

Kā prioritāri tiks izskatīti jautājumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un kompleksiem risinājumiem emisiju samazināšanā. Plānots izsludināt 15 konkursus energoefektivitātes projektu finansēšanai, uz kuriem varēs pretendēt valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi.

Vides investīciju jomā tiks turpināti iesāktie un uzsākti jauni projekti ūdenssaimniecības attīstībā, atkritumu apsaimniekošanā un vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā. Tiks pabeigta projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” īstenošana. Tāpat tiks īstenoti II kārtas ūdenssaimniecības attīstības projekti Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī. Rīgā tiks pabeigta ūdenssaimniecības projekta 3. kārta.

Zemkopības ministrija

2009.gadā nodarbināto skaits Zemkopības ministrijas budžeta resorā samazināts par 34,7 % (no 4957 darbiniekiem 2009.gada sākumā līdz 3237 darbiniekiem 2010.gadā).

Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā ir mainīta Zemkopības ministrijas resora iestāžu struktūra – likvidētas 2, apvienotas 3, samazinātas 6 iestādes un struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi.

Ievērojot likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009. gadam” un “Par valsts budžetu 2010.gadam” atlīdzībai plānoto finansējuma samazinājumu, līdzekļi atlīdzībai Zemkopības ministrijā 2010.gadā samazinājās par 49,83 %, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāra rādītājiem.

Vidējā mēneša atlīdzība strādājošajiem Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs 2009.gadā samazinājās par 23,15 %.

Kopējais valsts budžeta izdevumu samazinājums pamatfunkciju veikšanai 2009.gadā budžeta resorā “Zemkopības ministrija” ir Ls 76 508 905 (58,69 %).

Būtiskākie Zemkopības ministrijas paveiktie darbi

Ir veikta ievērojama administratīvā sloga samazināšana Zemkopības ministrijas padotības iestādēs. Lauku atbalsta dienestā ir nodrošināta iespēja reģistrēties kā elektroniskās pieteikšanās sistēmas lietotājam. Izmantojot šo sistēmu, lauksaimnieks ar interneta starpniecību var pieteikties uz 19 atbalsta veidiem par platībām. Būtiski samazināts dokumentu apjoms, kas atbalsta pretendentam ir jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā, – tagad projekta iesniegumam jāpievieno tikai viens vai divi papildu dokumenti iepriekš prasīto 10 dokumentu vietā. Visa informācija tiek saņemta, izmantojot attiecīgo iestāžu elektroniskās datu bāzes un neapgrūtinot atbalsta pretendentu.

Vienkāršota ES atbalsta administrēšanas kārtība, nosakot, ka turpmāk vairs netiks slēgti līgumi starp atbalsta saņēmējiem un Lauku atbalsta dienestu. Atsevišķu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumu ietvaros tiek ieviesta nepārtrauktā iesniegumu pieņemšana. Ievērojami samazināti ES projektu izskatīšanas termiņi – vidējais projektu izskatīšanas ilgums ir 2,5 mēneši noteikto 3–5 mēnešu vietā.

Pārtikas un veterinārais dienests samazinājis dažādu kontroļu skaitu par 30 %, vienlaikus nodrošinot uzraudzību par pārtikas kvalitāti un drošumu. Ievērojami retāk tiek kontrolēti tie uzņēmumi un lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kuru darbā nav konstatēti pārkāpumi, savukārt biežāk tie, kuru darbībā konstatēti atkārtoti pārkāpumi un konstatētas riska pazīmes. Būtiski sekmēta sadarbība lauksaimniecības jomā, t.sk. veicināts eksports ar trešajām valstīm. Attīstīta sadarbība ar Krieviju, sevišķi koncentrējoties uz Latvijā ražoto produktu eksporta attīstīšanu uz Krieviju. 2009.gadā lauksaimniecības produktu eksports vērtības ziņā ir nozīmīgākais Latvijas eksporta sektors. Lauksaimniecība arī ir pirmā nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare, kurai seko koksne un tās izstrādājumi. Šai laika periodā lauksaimniecības produktu eksporta kritums ir bijis 2 reizes mazāks nekā kopējais Latvijas eksporta samazinājums. Latvija 2009.gada 10 mēnešos ir eksportējusi lauksaimniecības produkciju par 824,6 miljoniem eiro.

2009.gada novembrī meža nozares produkcijas eksporta apjoms salīdzinājumā ar 2009.gada janvāri ir pieaudzis par 34,9 %. Salīdzinot meža nozares produkcijas eksporta apjomu 2009.gada 11 mēnešos ar 2008.gada tādu pašu periodu, lielākais pieaugums (+10,5 %) ir kurināmajai koksnei. Kopējais meža nozares devums importa–eksporta bilancē 2009. gadā bija aptuveni 500 miljoni latu.

Grūtībās nonākušajām zemnieku saim­niecībām sniegta augsti kvalificētu ekspertu palīdzība. Lauksaimniekiem, kuri bija nonākuši ekonomiskās grūtībās, no 2009.gada marta ir nodrošināta iespēja pieteikties uz jaunu pakalpojumu – saimnieciskās darbības kopējā analīze un stratēģisko attīstības virzienu izvērtēšana. Šobrīd darbību veiksmīgi turpina 92 saimniecības, kas izmantoja programmas piedāvātās iespējas.

Nodrošināta dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksa lauksaimniekiem. 2009.gadā akcīzes nodokļa atmaksas lauksaimniekiem veiktas vairāk nekā 18 miljonu latu apmērā. Lai nodrošinātu akcīzes nodokļa atmaksu pilnībā, Zemkopības ministrijai plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem papildus piešķīra 5,034 miljonu latus. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika pieprasīti 4,9 miljoni latu, tādējādi neveidojot pārejošus maksājumus. Ir izstrādāts jauns mehānisms dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atvieglojumiem, kas paredz lauksaimniekiem izvēles iespējas: dīzeļdegvielu iegādāties no akcīzes preču noliktavām bez akcīzes nodokļa vai izmantot esošo sistēmu – to iegādāties no degvielas uzpildes stacijām vai vairumtirdzniecībā, pieprasot akcīzes nodokļa atmaksu.

Nodrošināta garantiju pieejamība kredītu saņemšanai vai esošo kredītu restrukturizācijai. Valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds” (LAF) papildus garantē apgrozāmo līdzekļu iegādi lauksaimniecības produkcijas ražošanai, zivsaimniecībai, kā arī kooperatīviem un lauksaimniecības produktu pārstrādei. 2009.gadā LAF pamatkapitāls bija10,82 miljoni latu. Izsniegtas 142 kredītgarantijas par 10,9 miljoniem latu. Spēkā esošās kredītgarantijas ir par 25,2 miljoniem latu.

Lauksaimniekiem atbalsta maksājumos 2009.gadā kopā izmaksāti 288 miljoni latu, tai skaitā no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (nodrošināts un izmaksāts arī vienotā platības maksājuma avansa maksājums 70 % apmērā) – 141,5 miljoni latu, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai – 105,2 miljoni latu, no Eiropas zivsaimniecības fonda – 13,6 miljoni latu. Valsts subsīdijas izmaksātas 25,2 miljonu latu apjomā, no Biodegvielas ražošanas programmas lauksaimnieki saņēmuši 2,5 miljoni latu. 2009.gada 3.februārī valdība lauksaimniekiem papildus piešķīra 27 miljonus latu. No tiem 10 miljoni tika piešķirti piena nozares atbalstam – ciltsdarbam un piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanai. Savukārt 17 miljoni latu tika piešķirti Lauku attīstības fonda pamatkapitāla palielināšanai. Ņemot vērā valsts sarežģīto ekonomisko situāciju, bija nepieciešams ievērojami samazināt budžeta līdzekļus, No LAF paredzētā papildu finansējuma 10 miljoni latu tika samazināti, veicot budžeta grozījumus. Lauku attīstības fonda pamatkapitāla palielināšanai palika 7 miljoni latu, ko nodrošina VAS “Privatizācijas aģentūra” iemaksas – šobrīd Lauku attīstības fondā no Privatizācijas aģentūras iemaksāti vairāk nekā 4 miljoni latu. Tas nekādi neiespaido Lauku attīstības fonda darbību, jo lauksaimniekiem joprojām ir pieejams atbalsts garantiju veidā visos tam paredzētajos pasākumos.

Sekmēts atbalsts ražošanas attīstībai un ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai. Veikta Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam finansējuma pārdale par labu ekonomiskās aktivitātes stimulējošiem atbalsta pasākumiem. Esam atteikušies no tādu atbalsta pasākumu ieviešanas, kuriem ir salīdzinoši maza vai pastarpināta ietekme uz ražošanas attīstību un par kuriem ir maza lauksaimnieku aktivitāte. Atsevišķos pasākumos tika palielinātas gan atbalsta summas vienam saņēmējam, gan arī atbalsta intensitāte (piemēram, pasākumos “Lauku saimniecību modernizācija”, “Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana”, “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”), kā arī pārskatīti (vienkāršoti) atbalsta saņemšanas nosacījumi.

Būtiskākie Zemkopības ministrijas plānotie darbi

Arī 2010.gadā tiks nodrošināta atbalsta sniegšana laukiem, kopā izmaksājot 221,54 miljonus latu, t.sk. nacionālās subsīdijas – 10,04 miljoni latu (salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājums par 35 %), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds – 90,80 miljoni latu (t.sk. vienotais platības maksājums un papildu valsts tiešie maksājumi 75,8 miljoni latu, eksporta kompensācijas – 1,9 miljoni latu), Lauku attīstības programmas projektu finansējumu – 99,73 miljoni latu, Zivsaimniecības projektu finansējumu – 20,97 miljoni latu.

Zemkopības ministrija turpinās aktīvi piedalīties diskusijās par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, kurās tiks aizstāvēta Latvijas nostāja par atbalsta maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nodrošinot godīgu konkurenci visā Eiropas Savienībā, kā arī objektīvu lauku un zivsaimniecības ES finanšu resursu piešķīrumu Latvijai.

No neapgūtās Eiropas Savienības fondu naudas plānots izveidot kredītfondu 100 miljonu latu apmērā, lai lauksaimniekiem dotu iespēju saņemt kredītus investīciju pasākumu ieviešanai.

Tiks turpināta sadarbības un eksporta veicināšana ar trešajām valstīm,
vienlaikus sekmējot sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju, kā arī uzlabojot sadarbību ar Uzbekistānu, Azerbaidžānu un Ukrainu.

Plānots mainīt akcīzes nodokļa atmaksas sistēmu, nodrošinot lauksaimniekiem izvēles iespēju dīzeļdegvielas iegādei, kas paredzēta lauksaimniecības darbu veikšanai. Turklāt plānots samazināt administratīvo slogu akcīzes nodokļa atmaksas saņemšanai, paredzot iespēju iegādāties dīzeļdegvielu bez akcīzes nodokļa no akcīzes preču noliktavām, kā arī darbosies esošā sistēma – dīzeļdegvielu varēs iegādāties vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības vietās, samaksājot nodokli par iegādāto dīzeļdegvielu un pēc tam to saņemot atpakaļ.

Tiks turpināta Latvijas interešu aizstāvība, īpaši zivju produktu eksporta jautājumos, par pieļaujamām dioksīna piesārņojuma normām Baltijas jūras zivīs un pieļaujamām benzopirēna piesārņojama normām Latvijā ražotajās kūpinātajās zivīs (šprotēs).

2010.gadā turpināsies Eiropas Komisijas (EK) programmas īstenošana pārtikas piegādei labdarības organizācijām, lai izdalītu trūcīgajām personām. Plānots, ka pārtikas produktu komplektus saņems 77 146 trūcīgas personas. Jāatzīmē, ka ir svarīgi apgūt visu Eiropas Komisijas piešķirto finansējumu (5,1 miljonus latu), tā stimulējot arī vietējo ražotāju piedalīšanos programmā un nodrošinot to, ka piegādes aptvers pēc iespējas plašāku Latvijas teritoriju.

Tiks sekmēta lauksaimnieku, zivsaimnieku, pārtikas ražotāju un meža īpašnieku konkurētspēja, turpinot darbu pie administratīvā sloga samazināšanas, īpaši samazinot kontroļu skaitu uzņēmumos un privātajos meža īpašumos.

Tiks turpināta koordinētu pakalpojumu modeļa veidošana, kas atvieglos lauku uzņēmēju apkalpošanu – lauku uzņēmējiem vairs nevajadzēs doties uz vairākām iestādēm, lai saņemtu nepieciešamās izziņas un pakalpojumus.

Tiks nodrošināts darbs pie 2011.gada nozvejas kvotas piešķiršanas tādā apjomā, kas atbilst Latvijas zvejnieku interesēm, cenšoties panākt pēc iespējas mazākas negatīvās izmaiņas un sociālekonomiskās sekas zvejniekiem.

Tiks nodrošināta starpinstitūciju koordinācija (iesaistot Pārtikas veterināro dienestu, Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienestu), lai apkarotu tirdzniecību ar nelegālajiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem.

---

⁵ Iekšējā audita departaments, Finanšu kontroles departaments, Juridiskais departaments, Tiesību aktu departaments, Stratēģiskās plānošanas un attīstības departaments, Personālvadības departaments, Komunikāciju departaments, Administratīvais departaments, Iekšējās drošības departaments, IT departaments

⁶ Audita un revīzijas departaments, Finanšu darbības un nodrošinājuma departaments, Tiesību aktu departaments, Stratēģiskās plānošanas un personālvadības departaments

⁷ atbilstoši EKS 95 metodoloģijai.

2. pielikums

Attīstības plānošanas sistēmas novērtējums

2009.gada 1.janvārī spēkā stājās Attīstības plānošanas sistēmas likums, normatīvi noregulējot iestāžu pienākumu ne tikai plānot savu rīcību, bet arī izvērtēt plānotās rīcības ietekmi, sekas un izmaksas. Likuma darbība skar gan valsts tiešās pārvaldes iestādes, gan pašvaldības un t.s. “neatkarīgās iestādes”, attiecīgi harmonizējot pastāvošo praksi un nosakot vienotus plānošanas pamatprincipus.

Tā kā būtiskākie Attīstības plānošanas sistēmas likumā ietvertie pamatprincipi valsts tiešajā pārvaldē darbojušies jau no 2002.gada, šeit ar likuma ieviešanu problēmu nav bijis. Pamatojoties uz Attīstības plānošanas sistēmas likumu, izdoti un stājušies spēkā vairāki pakārtoti Ministru kabineta noteikumi, konkrēti – 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 “Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos”, 2009.gada 25.augusta noteikumi Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, 2009.gada 1.septembra noteikumi Nr.979 “Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas darbības kārtība”, 2009.gada 13.oktobra noteikumi Nr.1178 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”.

2009.gada 22.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts arī noteikumu projekts “Dokumentu valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtība”.

Minētie noteikumi galvenokārt nostiprina jau pastāvošus procesus un sistēmas, tāpēc to darbību sākumposmā var vērtēt kā labu, tomēr reālu šo noteikumu darbības novērtējumu būs iespējams sniegt aptuveni pēc gada.

2009.gadā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija ir pastāvīgi uzraudzījusi attīstības plānošanas sistēmas īstenošanu, pieprasot un analizējot informāciju par tās darbību, iestāžu praksi un sistēmas uzraudzības iespējām, kā arī sniedzot savus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai.

Attīstības plānošanas sistēma Minis­tru kabinetā tiek uzraudzīta, institūcijām dokumentu saskaņošanas procesā sniedzot atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem plānošanas dokumentiem, kā arī Ministru kabinetā diskutējot par konkrētu piedāvāto plānošanas dokumentu nepieciešamību, lietderīgumu, saturu un formu.

Sarežģītāka situācija ir pašvaldībās, kur Attīstības plānošanas sistēmas likuma pienācīga ieviešana prasa arī būtiskas izmaiņas līdz šim attiecīgos jautājumus regulējošajos normatīvajos aktos – Reģionālās attīstības likumā un Teritorijas plānošanas likumā. Pārstrādāts Reģionālās attīstības likums šobrīd tiek virzīts izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā, savukārt Teritorijas attīstības plānošanas likuma pārstrādāta redakcija izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 4.februārī, šobrīd notiek projekta saskaņošana ar ieinteresētajām institūcijām.

Pēc Attīstības plānošanas sistēmas likuma spēkā stāšanās ir veikta visu spēkā esošo plānošanas dokumentu inventarizācija, lai apzinātu tādus plānošanas dokumentus, kas ir izpildīti, zaudējuši aktualitāti vai kuriem ir beidzies darbības termiņš. Tika apzināti 292 plānošanas dokumenti, par kuriem pašas institūcijas veica izvērtējumu un norādīja, kuri no tiem būtu atceļami minēto iemeslu dēļ. Rezultātā ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par 87 plānošanas dokumentu atcelšanu (spēku pagaidām saglabās 194 plānošanas dokumenti), turpinot virzību uz plānošanas dokumentu skaita mazināšanu arī nākotnē.

Atbilstoši Ministru kabinetā 2009.gada 28.jūlijā pieņemtajam lēmumam (prot. Nr.50 54.§) Ministru kabinets un tam padotās institūcijas ir konsekventi strādājušas, lai samazinātu plānošanas dokumentu skaitu, atsakoties no viena vidēja termiņa plānošanas dokumenta (programmas) un skaidri norādot, ka nepastāv obligāta pēctecība starp vidēja un īstermiņa attīstības plānošanas dokumentiem (tiem nav obligāti jāizriet vienam no otra, bet tie var pastāvēt kā savstarpēji nesaistīti dokumenti). Kā būtisks jauninājums ieviests tas, ka informatīvais ziņojums ir tikai un vienīgi atskaitīšanās dokuments, kurš neietver konceptuālus jautājumus vai problēmas risinājuma variantus.

Vienlaikus jāatzīst, ka pastāvošās ekonomiskās situācijas dēļ sabiedrības spiediena un pieprasījuma rezultātā Latvijā ir radīti pat vairāki krīzes pārvarēšanas plāni, piemēram, Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma (apstiprināta Saeimā 2008.gada 11.decembrī) un tās ieviešanas rīcības plāns, kas apkopo visas Latvijas apņemšanās starptautiskā aizņēmuma kontekstā (Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojums Nr.123). Ar strukturālām reformām un krīzes seku novēršanu saistīti dokumenti izstrādāti arī šaurākās jomās: Pasākumu plāns valsts pārvaldes un civildienesta optimizēšanai (Ministru kabineta 2009.gada 22.jūlija rīkojums Nr.483), Sociālās drošības tīkla stratēģija (Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra sēdes protokols Nr.56 78.§), Informatīvais ziņojums par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai (Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra sēdes protokols Nr.57 36.§), Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem (Ministru kabineta 2009.gada 30.oktobra rīkojums Nr.743), Informatīvais ziņojums par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā (Ministru kabineta 2009.gada 10.novembra sēdes protokols Nr.79 52.§) u.c. Atsevišķus dokumentus par krīzes pārvarēšanai nepieciešamajiem pasākumiem ir izstrādājusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (Uzņēmēju plāns Latvijas ekonomikas stimulēšanai (2009.gada 3.marts), šobrīd norit darbs pie plāna izstrādes 2010.gadam) un Stratēģiskās analīzes komisija (Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums par situāciju Latvijas ekonomikā; Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums uz sociālo, pārvaldības, izglītības un zinātnes jomu Latvijā – īstermiņa un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai, 2009.gada marts).

Saskaņā ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2009.gada 16.jūlija sēdes protokolā Nr.66 ietverto lēmumu Ministru kabinetam tika uzdots līdz 2009.gada 4.septembrim iesniegt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai Latvijas stratēģiskās attīstības plānu 2009.-2013.gadam (turpmāk – plāns), kurā būtu šāda informācija: ekonomiskās situācijas analīze un prioritātes, mērķi, sasniedzamie rezultāti un veicamie pasākumi to sasniegšanai 2009.-2010.gadam, kā arī rīcības virzieni vidējam termiņam. Lai nodrošinātu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas lēmuma izpildi, Ministru prezidenta 2009.gada 21.jūlija rezolūcija Nr.90/SAN-2595 uzdeva reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram sadarbībā ar nozaru ministrijām sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē plāna projektu. Plāna izstrāde tika balstīta uz trim prioritātēm: ekonomiskās izaugsmes veicināšana; sociālās spriedzes mazināšana; valsts pārvaldes efektivitāte.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna projekts tika izskatīts Ministru kabinetā 2009.gada 7.jūlijā, nododot to pārstrādāšanai. Informatīvais ziņojums par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna projektu izskatīts Ministru kabineta sēdē 2010.gada 2.februārī.

Ņemot vērā Nacionālās attīstības plāna neatbilstību pastāvošajai situācijai un nepieciešamību vidējā termiņā veikt tā korekcijas, atsevišķa vidēja termiņa stratēģiska plāna nepieciešamība atbalstīta arī Reformu vadības grupā, norādot, ka plānā būtu ietverami arī iekšējā tirgus veicināšanas pasākumi un nepieciešams nodrošināt šāda plāna reālu sasaisti ar pieejamajiem valsts budžeta resursiem.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna projekts tuvākajā laikā tiks apstiprināts Ministru kabinetā un iesniegts Saeimā.

Pamatojoties uz Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.panta otro daļu, paralēli notiek darbs pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas. Šis darbs uzsākts 2008.gada otrajā pusē un šobrīd tiek diskutēts jau par konkrētu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas redakciju. Stratēģijas izstrādē ir iesaistīta plaša Latvijas sabiedrības daļa, organizējot diskusijas Latvijas reģionos, kā arī diskusiju forumus Rīgā un Stratēģijas izstrādēs mājaslapā www.latvija2030.lv. Stratēģijas pamatuzstādījumi – laimīgs cilvēks valstī, kurā valda labklājība, ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā radīta konkurētspēja un valsts kā ātrspējas partneris.

Stratēģijas projekts vēl jāpapildina ar pašreizējai ekonomiskajai situācijai adekvātiem mērķiem un rīcības virzieniem, kas vidējā termiņā izvestu Latviju no krīzes, nodrošinātu tās parādu atdošanu un turpmāku līdzsvarotu un vienmērīgu attīstību līdz 2030.gadam, lai izvairītos no līdzīgas recesijas nākotnē.

---

Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību