Saeimas 2010. gada 11. marta ārkārtas sēdes stenogramma

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 11.marta ārkārtas sēdi.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs sākam sēdi. Es aicinu visus ieņemt vietas un pārtraukt sarunas.

Šodienas ārkārtas sēdē ir viens darba kārtības punkts — Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi!

Pirms gada mans vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts valstij kritiskos apstākļos, kad ekonomiskās krīzes un valsts maksātspējas problēmas bija kļuvušas par gandrīz nepārvaramu realitāti. Citējot kādu kanādiešu politiķi: “Gadiem valdības solīja to, ko nevarēja izpildīt, un izpildīja to, ko nevarēja atļauties,” tādēļ iznākums bija likumsakarīgs brīdī, kad Latvijā apstājās lēto kredītu plūsma. Tikai tad nāca atskārsme, ka esam dzīvojuši ilūzijās un pat nezinājām, kurp mūs ved kuģa kapteinis. Iepriekšējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadītā valdība spēra pirmos soļus, lai saglabātu Latvijas maksātspēju, īsā laika periodā panākot būtisku vienošanos ar starptautiskajiem partneriem par aizdevumu.
Vienlaikus šīs vienošanās valstij paredzēja ļoti nopietnas saistības un lielas pārmaiņas, par kuru īstenošanu partijām nespējot vienoties, Ivara Godmaņa valdība krita.

V.Dombrovskis.

Valsts maksātnespējas novēršanas laika rezerves bija izsmeltas vēl pirms manis vadītās valdības apstiprināšanas, tāpēc turpmākie lēmumi bija jāizstrādā un jāpieņem nekavējoši – termiņos, kas krietni pārsniedza normālai lēmumu sagatavošanai un pieņemšanai nepieciešamo laiku.

Pēc valdības izveidošanas tās pirmais īstermiņa uzdevums bija valsts maksātne­spējas novēršana, izmantojot starptautiskā aizdevuma resursus, veicot valsts vēsturē vēl nebijušu budžeta konsolidāciju, kā arī paralēli plānojot un īstenojot šādos apstākļos iespējamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Gada laikā mēs esam paveikuši divus Latvijai izšķirošus darbus – ir novērsts valsts bankrots un nodrošināta valsts finansiālā stabilizācija. Tagad ir jāsper trešais solis – jāsāk pakāpeniska, bet stabila un ilgtspējīga valsts attīstība.

Pirms gada Latvija bija bankrota priekšā un pilnā mērā iezīmējās krīzes kopaina – strauji pieaugošs bezdarbs, aizvien krītoša uzņēmējdarbības aktivitāte, eksporta konkurētspējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, minimālas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Gada laikā situācija ir būtiski mainījusies (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nekas nav mainījies!”) – finanšu tirgus ir nomierinājies un RIGIBOR likmes ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Baumošana par lata devalvāciju ir beigusies. Tekošais konts ir ar ievērojamu pārpalikumu. Pasaules ekonomikas speciālisti atzīst, ka esam uz pareiza ceļa. Eiropas Komisija savā janvāra ziņojumā ir secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiek īstenota atbilstoši plānam. Jau divas kredītreitingu aģentūras ir paaugstinājušas Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu. Iezīmējas pieaugums rūpnieciskās ražošanas, eksporta un tagad arī mazumtirdzniecības rādītājos. Pakāpeniski, bet atjaunojas Latvijas labais vārds pasaulē, mūs sāk pieminēt kā parau­gu krīzes pārvarēšanai.

Valsts finansiālā stabilitāte nav tikai abstrakts jēdziens, tas ir reāls pamats valsts ekonomikas attīstībai. Valsts finansiālā stabilitāte ir vistiešākajā veidā saistīta ar iespējām piesaistīt investīcijas un kredītresursu pieejamību mūsu uzņēmējiem.

Neskatoties uz domstarpībām koalīcijā un priekšvēlēšanu gaisotni, mums ir jāspēj konsekventi turpināt iesākto kursu. Sliktākais, kas tagad varētu notikt, būtu politiķu atkāpšanās no Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanas un vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tādējādi popularitātes reitingu vārdā pakļaujot Latvijas nākotni ārkārtējam riskam.

Valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs galvenajos virzienos (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nav redzams!”) – fiskālā konsolidācija, ekonomikas sildīšana un sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai.

Turpmāk īsi raksturošu katru no tiem.

Par fiskālo konsolidāciju. Latvijas rūgtā pieredze vēlreiz apstiprina domu, ka ilgtspējīgas izaugsmes obligāts priekšnoteikums ir valsts finansiālā stabilitāte.

Esam nodrošinājuši Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā paredzēto budžeta deficīta mērķu izpildi: 2009.gadā – 10 procenti no iekšzemes kopprodukta, un šogad – 8,5 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas prasīja smagus lēmumus, bet krīzes apstākļos vieglu iespēju vairs nebija.

Panāktā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem mums ļāva paātrināti izpildīt Satversmes tiesas spriedumu un jau februārī uzsākt pensiju izmaksu pilnā apmērā. Jau aprīlī, nevis līdz 2015.gadam, kā to nosaka Satversmes tiesas spriedums, uzsāksim iekavēto pensiju izmaksu.

Fiskālā konsolidācija būs jāturpina arī turpmākajos gados, lai nākamgad nodrošinātu budžeta deficītu zem 6 procentiem no IKP, bet 2012.gadā izpildītu Māstrihtas kritēriju – budžeta deficītu zem 3 procentiem no IKP. Tādējādi 2014.gadā Latvija varētu ieviest eiro.

Svarīgs ir jautājums, kā nodrošināt fiskālo disciplīnu pēc krīzes pārvarēšanas. Latvijas demokrātiskajā sistēmā, kuru līdz šim raksturo īslaicīgas un sadrumstalotas koalīcijas, partijas nereti padodas populistiskam spiedienam, piemirstot par valsts makroekonomisko stabilitāti. Pašreizējā krīze uzskatāmi parāda, pie kādām sekām šāds īstermiņa populisms var novest. Šajā sakarā valdība ir uzsākusi darbu pie fiskālās disciplīnas likuma, kas ierobežotu maksimālo budžeta deficīta lielumu atkarībā no ekonomiskā cikla fāzes. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā un Vācijā.

Par ekonomikas sildīšanu. Par vienu no pamatpīlāriem, uz ko balstīt varas politiku nākotnē, esmu definējis valsts konkurētspējas atjaunošanu un palielināšanu. Pasaules pieredze liecina, ka valsts nozīmi un vietu nosaka nevis tās ģeogrāfiskais izmērs, bet gan politiķu un sabiedrības vienošanās par skaidriem politiskiem un ekonomiskiem mērķiem, citiem vārdiem – vienota vīzija un apņēmība to padarīt par īstenību. Lai vienkopus apkopotu dažādu nozaru prioritātes, mērķus, sasniedzamos rezultātus un veicamos īstermiņa pasākumus, kā arī rīcības virzienus vidējam termiņam, norit darbs pie Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna līdz 2013.gadam projekta izstrādes.

Veicot apjomīgus fiskālās konsolidācijas pasākumus, mēs nevaram paļauties uz iekšzemes patēriņu kā ekonomikas dzinējspēku.

Attiecīgi ekonomikas atveseļošanas galvenā prioritāte šobrīd ir eksports. Esam veikuši ES fondu pārdali, ievērojamus papildu līdzekļus novirzot uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. No jūnija esam iedarbinājuši eksportkredīta garantiju sistēmu.

Samazinoties pasaules ekonomiskajai attīstībai, tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un cenu samazinājums 2009.gadā nelabvēlīgi ietekmēja Latvijas preču eksportu. Faktiskajās cenās tas samazinājās par 19 procentiem. Tomēr 2009.gada pēdējā ceturksnī eksporta pieaugums uzrādīja pozitīvas tendences, un arī turpmākajos mēnešos tiek prognozēts, ka eksportu labvēlīgi ietekmēs ārējā pieprasījuma palielināšanās, kas saistīta ar globālās izaugsmes atjaunošanos un ārējā tirgus stabilizēšanos. Eksportspējas palielināšana ir stabilākais pamats darba vietu skaita pieaugumam Latvijā.

Būtiska loma ekonomikas sildīšanā ir Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Kā jau minēju, esam veikuši Eiropas Savienības fondu pārdali, ievērojamus papildu līdzekļus novirzot uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. Esam atvieglojuši administratīvās procedūras un paātrinājuši fondu apguvi. ES fondu projekti līdz 15.februārim ir apstiprināti par 1,7 miljardiem latu, kas ir 54 procenti no Latvijai 2007.–2013.gada periodā pieejamā ES fondu finansējuma. Savukārt finansējuma saņēmējiem ir izmaksāti 536 miljoni latu jeb 17 procenti no Latvijai pieejamā finansējuma. Pēc ES fondu rādītājiem, Latvija ir ES jauno dalībvalstu vidējā līmenī, apsteidzot Igauniju un Lietuvu.

Šobrīd finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai ir pieejams vairāk nekā 20 atbalsta programmu ietvaros. Atbalsta pasākumiem līdz 2013.gadam ir paredzēti līdzekļi vairāk nekā 582 miljonu latu apmērā, papildus nodrošinot ievērojamu privātā līdzfinansējuma apjomu.

Darba vietu skaita pieaugumu varam panākt arī ar jaunu uzņēmumu atvēršanu. Lai veicinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaisti uzņēmējdarbībā, esam iedarbinājuši mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Ir samazinātas pamatkapitāla prasības un reģistrēšanas nodevas, nodokļu atskaites jāiesniedz tikai reizi ceturksnī, nevis katru mēnesi, PVN var maksāt pēc kases principa, nevis avansā, ieviesta vienkārša licenču sistēma. Mikrouzņēmumu atbalsta programmas pēdējais posms būs vienotā nodokļa ieviešana, pie kā Finanšu ministrija jau strādā.

Vienlaikus, ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu, ekonomikas stimulēšanai caur budžetu tiek veikts sistemātisks darbs birokrātisko šķēršļu uzņēmējdarbībai mazināšanai.

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas atveseļošanos, valdība aktīvi strādā pie izmaiņu radīšanas nodarbinātības struktūrā. Pastiprināti to plānots īstenot ar partnerībās un individuāli organizētām apmācībām, sadarbojoties gan ar nozaru asociācijām, gan komersantiem. Tāpat šie pasākumi iekļauj izglītības kvalitātes celšanu un tās koncentrēšanu uz atbilstību darba tirgus vajadzībām.

Attiecībā uz nodokļu politiku. Daudzi no pagājušajā gadā īstenotajiem nodokļu pasākumiem ir vērtējami kā īstermiņa pasākumi budžeta stabilizēšanai. Uzskatu, ka Latvija jāsaglabā kā relatīvi zema nodokļu sloga valsts, kurā nodokļu slogs nepārsniedz trešdaļu no iekšzemes kopprodukta. Vidējā termiņā nodokļu slogs ir pakāpeniski jāpārnes no darbaspēka uz īpašumu un patēriņu. Pakāpeniski jāpaaugstina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektu, ko plānojam izdiskutēt arī Reformu vadības grupā kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai valdība ir apstiprinājusi un sadarbībā ar Pasaules Banku uzsākusi sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu, kas ietver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai. Stratēģijas īstenošanai 2009.gadā tika paredzēti 15 miljoni latu, bet šogad – jau 45 miljoni latu. Sociālās drošības tīklu mēs turpinām pilnveidot arī šogad, piešķirot papildu līdzekļus pagaidu darbiem, paplašinot veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamību ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem līdz 150 latiem mēnesī un īstenojot citus pasākumus.

Attiecībā uz valsts pārvaldes reformām. Strukturālās reformas valsts pārvaldē 2009.gadā ir īstenotas atbilstoši kopējam reformas mērķim – mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi. Valdība ir veikusi nopietnu valsts iestāžu izvērtēšanu un samazināšanu. Pagājušajā gadā ministriju centrālie aparāti tika samazināti vidēji par 30 procentiem (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Varēja vairāk!”), bet aģentūru skaits ir samazināts uz pusi. Gada laikā valsts budžeta finansētajās iestādēs štata vietu skaits ir samazināts par vairāk nekā 14 tūkstošiem. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tikai!”)

2010.gada sākumā, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, valsts aģentūru skaits ir samazināts par 52 procentiem. Kopējais ministrijām padoto iestāžu skaits ir samazināts no 148 iestādēm līdz 97 iestādēm jeb par 34 procentiem salīdzinājumā ar 2009.gada sākumu. Līdz ar iestāžu skaita samazinājumu veikts arī būtisks valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazinājums: 2010.gada janvārī salīdzinājumā ar 2009.gada janvāri par 14,2 tūkstošiem ir samazināts valsts budžeta iestādēs nodarbināto skaits. Tās ir lietas, par kurām tika aktīvi runāts arī iepriekš, taču reāli lēmumi tika pieņemti vien pagājušajā gadā.

Ministru kabinets ir veicis nozīmīgus pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus valsts pārvaldes darbinieku algām, kā arī lai uz krīzes laiku ierobežotu dažādu bonusu un papildu maksājumu pielietošanu. Kopējais valsts pārvaldes atlīdzībai nepieciešamais finansējums valsts budžetā ir samazinājies no 895 miljoniem latu 2008.gadā līdz 558 miljoniem latu 2010.gadā, radot kopējo ietaupījumu 337 miljonu latu apmērā.

Ņemot vērā, ka tika nolemts atalgojuma sistēmas principus attiecināt arī uz pašvaldībām, pašvaldību budžetos ir novērojams ietaupījums atlīdzības fondos, un izdevumu apjoms no 781 miljona latu ir samazināts līdz 613 miljoniem latu, radot kopējo ietaupījumu 168 miljonu latu apmērā.

Attiecībā uz turpmākām valdības iecerēm. 2010.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, tāpēc valdības un arī Saeimas darbībai līdz vēlēšanām jābūt īpaši atbildīgai, nepieļaujot populistisku un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu. Šobrīd, kad aizvien skaidrāk kļūst redzamas ekonomiskās stabilitātes tendences, ir svarīgi nesamazināt apņēmību turpināt uzsāktās reformas. Aicinu klātesošos atcerēties, ka krīzi vēl neesam pārvarējuši un pirmsvēlēšanu populisms var novest pie atkārtotas ieslīgšanas recesijā. Šajā ziņā pamācošs ir Ukrainas piemērs. Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, Ukrainas politiķi sāka virzīt virkni populistisku lēmumu, kas noveda pie Starptautiskā Valūtas fonda programmas pārtraukšanas, sekojošas nestabilitātes finanšu tirgos un attiecīgi pie ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Ceru, ka Latvijas politiķiem pietiks veselā saprāta izvairīties no šāda scenārija. Atgādināšu, ka Lielo depresiju ASV sauc par lielo tieši tāpēc, ka tā bija W veida krīze. Tas nozīmē to, ka politiķi un sabiedrība pārāk ātri nosprieda, ka krīze ir garām, un nepārdomātu lēmumu rezultātā nāca krīzes otrais vilnis.

Ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai valdība ir paredzējusi darbu sekojošos virzienos.

Valdība pieliks visas pūles, lai jaunievēlētajam parlamentam ir sagatavots kvalitatīvs pamats 2011.gada budžetam. Jau šobrīd Ministru kabinetā un Reformu vadības grupā ir izskatīts un akceptēts to pasākumu grafiks, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā un likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka ar fiskālo konsolidāciju vien ir par maz, lai nodrošinātu pāreju no krīzes menedžmenta uz valsts attīstību vērstiem pasākumiem vidējā termiņā. Tādēļ šobrīd kā galvenais valdības darbības mērķis vidējā termiņā ir valsts konkurētspējas nostiprināšana. Tas nozīmē darbu trijos līmeņos. Baltijas valstu līmenī – turpmāka tirgus integrācija, atsevišķās jomās ejot tālāk par Eiropas Savienību, tai skaitā jautājumos, kas saistīti ar sociālo jomu un nodokļu politikas koordināciju, Eiropas Savienības līmenī nepieciešama Latvijas uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana, un tam jau šobrīd ir un arī turpmāk tiks pievērsta liela uzmanība, īpaši pārvaldot Eiropas Savienības fondus. Un visbeidzot – globālajā līmenī mums ir jāatrod savi nišas produkti, sava “Nokia”, ja tā var izteikties. Šeit ir labas iestrādes, un atsevišķās jomās Latvijai ir labas konkurētspējas priekšrocības pat globālā mērogā.

Lai šajā jautājumā varētu mērķtiecīgi virzīties uz priekšu, jau tuvākajā laikā tiks veikts vispusīgs valsts konkurētspējas novērtējums, kā izstrādei tiks piesaistīti kā Latvijas, tā arī starptautiskie konkurētspējas eksperti. Turpmāk valsts konkurētspējas atslēgas rādītāju mērījumiem un to izmaiņu monitorēšanai būs nepieciešams pievērst pastāvīgu uzmanību.

Līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai vienlaikus ar ekonomikas atveseļošanu vitāli svarīga ir naudas līdzekļu piesaiste gan investīciju, gan kredītlīdzekļu formā, kas veicinātu ekonomikas attīstību.

Runājot par darba vietu radīšanu, tieši investīcijas ir vistiešākais darba vietu radīšanas avots. Investīciju piesaistei tuvākajā nākotnē paredzēts aktivizēt darbu pie investīciju vides, tajā skaitā ar to saistītās normatīvās bāzes pilnveidošanas, piedāvājot potenciālajiem investoriem skaidrus un nemainīgus nosacījumus, dažādus iespējamo investīciju projektus un viesmīlīgu attieksmi, tādēļ ka viens no svarīgākajiem valdības uzdevumiem jau tuvākajā laikā būs cīņa par katru investīcijas projektu.

Šobrīd, sekojot labākajiem paraugiem, lai nodrošinātu ātru valdības reakciju uz potenciālajām investīcijām, ierosinu veidot ad hoc grupas, kurās tiks iekļautas attiecīgo institūciju un attiecīgo valsts monopoluzņēmumu amatpersonas. Šādu grupu galvenais uzdevums – ātra nepieciešamo lēmumu pieņemšana, izvairoties no liekām birokrātiskām procedūrām, jo nevienam nav noslēpums, ka ne viens vien investīciju projekts ir nomiris uz neizdarīgu amatpersonu darbagaldiem. Pašreizējā situācijā mēs to nevaram atļauties.

Paralēli investīciju vides uzlabošanai tiks turpināts aktīvs darbs, lai nodrošinātu Latvijas ekonomiku ar pietiekamiem finanšu resursiem kreditēšanai, īstenojot aktīvu dialogu ar Latvijā pārstāvētajām finanšu institūcijām, kā arī izmantojot citus valdības rīcībā esošos instrumentus, kas palīdzēs nodrošināt vietējās uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamos finanšu resursus.

Reformu vadības grupā tiks turpināts darbs pie tā, lai izvērtētu iekšējā tirgus patēriņa nozīmi un iespējas to stimulēt, apzinoties iekšējā tirgus stimulācijai izmantoto resursu samērojamību ar prognozējamo ieguvumu valsts ekonomikas attīstības nodrošināšanā.

Būtisks akcents tiks likts darba turpināšanai pie uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanas un administratīvo šķēršļu mazināšanas, identificējot problemātiskās nozares, veicot atsevišķu atbilstošu analīzi un izdarot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī izvērtējot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus un to kvalitāti.

Par valdības svarīgākajiem uzdevumiem sociālajā jomā tuvākajā nākotnē ir uzskatāma ekonomiskās krīzes sociālo seku mīkstināšana un pakāpeniska pārvarēšana. Nodarbinātības veicināšana ir 2010.gada būtiskākais risināmais uzdevums, kas saistāms gan ar jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu iniciēšanu, gan esošo novērtēšanu, gan pašnodarbinātības un mazās un vidējās uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu un jaunu darba vietu radīšanu.

Kā nākamais būtiskākais pasākums minama sociālās drošības tīkla stratēģijas turpmāka realizēšana, nepieciešamības gadījumā lemjot par papildu vai koriģēšanas pasākumiem, sekojot līdzi pieejamo resursu apguvei, operatīvi reaģējot uz neapguves iemesliem, lai iespēju robežās atvieglotu ekonomiskās lejupslīdes radītā trieciena smagumu iedzīvotājiem.

Lielākais valdības izaicinājums sociālajā jomā ir pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšana, paredzot nepieciešamos koriģējošos pasākumus, nodrošinot sistēmas uzticamību, plašas diskusijas ar sociālajiem partneriem un visām iesaistītajām pusēm, pietiekamus sabiedrības informēšanas pasākumus un saudzējošu pārejas periodu no esošās sistēmas uz topošo.

Arī jomās, kur jau ir uzsāktas būtiskas reformas – izglītībā un veselības aprūpē – tiks turpināts reformu monitorings, regulāri un rūpīgi sekojot līdzi reformu īstenošanai un sasniegto rezultātu atbilstībai prognozētajiem rezultātiem. Veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešams turpināt darbu, lai nodrošinātu labāku caurskatāmību iepirkumiem veselības aprūpes iestādēs, lai zāļu cenas būtu atbilstošas iedzīvotāju pirktspējai un lai nozares optimizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi tiktu izmantoti veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

Valdības svarīgākie uzdevumi valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanā un strukturālo reformu turpināšanā tuvākajā laikā ir sekojoši.

Funkciju izvērtēšana. Turpinot uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas, ir nepieciešams sasniegt konkrētu rezultātu – līdz brīdim (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Piemēram!”), kad būs jāpieņem konkrēti lēmumi par turpmāko budžeta izdevumu samazinājumu, jāsagatavo galīgo un pārskatāmo valsts pārvaldes funkciju saraksts, piedāvājot to funkciju sarakstu, kuras nav raksturīgas valsts pārvaldei. Funkciju izvērtēšanas procesa ietvaros jānodrošina pietiekami daudz laika diskusijām koalīcijā, Reformu vadības grupā un sabiedrībā, lai pieņemtie lēmumi ir izdiskutēti un saprotami sabiedrībai.

Jāturpina darbs pie valsts funkciju izvērtēšanas, atbalsta funkciju centralizācijas un vienas pieturas aģentūru ieviešanas.

2010.gadā esmu piedāvājis uzlabot Reformu vadības grupas darbu, lai pieņemtie lēmumi būtu ne tikai savstarpēji saskaņoti, bet arī sagatavoti un izdiskutēti laikus, izvairoties no nepieciešamības nozīmīgus lēmumus pieņemt steigā. Šogad Reformu vadības grupai ir jākļūst par valdības vidēja termiņa reformu vadības centru, lai turpmāk turpinātu darbu būtiskākajos reformu virzienos – ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte –, lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi – kāpināt Latvijas konkurētspēju.

Fiskālās konsolidācijas ietvaros veiktie valsts pārvaldes tēriņu samazinājumi šodien liek būtiski pārskatīt valsts iestāžu darbību.

Valsts pārvaldes darbības kvalitātes pamats ir tajā nodarbināto kvalifikācija un motivācija. Nedrīkst izmirst, ka 2015.gadā Latvijai jāuzņemas Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi. Tā būs liela pārbaude mūsu valstij kopumā, un šim svarīgajam notikumam jāsāk gatavoties jau šodien.

Visbeidzot, pēc iespējas ātri nepieciešams ieviest valsts un tās amatpersonu sniegto pakalpojumu kvalitātes uzraudzību. Valsts amatpersonu darba kvalitātes novērtēšanā īstenojama kompetenču pieeja, novērtējot katras konkrētās amatpersonas spējas, prasmes un to atbilstību veicamajiem darba pienākumiem. Nepieciešams sekot valsts sektora vienotās darba samaksas sistēmas izveidē piemērotajiem principiem, nodrošināt tās saglabāšanu un caurskatāmību, nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas. Atalgojumu sistēma veidojama, samērojot to ar atalgojumu privātajā sektorā, tajā pašā laikā izvairoties no pagājušo gadu pārmērībām un nodrošinot valsts labā strādājošo vienotu un vienmērīgu atalgojuma attīstību nākotnē.

Nobeigumā gribu teikt tikai sekojošo. Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Toreiz politiķu vienotība ar tautu bija gan ielās, gan domās un idejās. Diemžēl turpmāko gadu “prihvatizācijas” shēmas, politbiznesa projekti un visbeidzot “trekno gadu” bezatbildīgā politika ir izveidojusi milzīgu atsvešinātības plaisu starp varu un tautu. Tomēr politiskās vides sakārtošana un sabiedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tam, lai krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē.

Izejot no šīs krīzes, Latvija būs kļuvusi stiprāka kā valsts, apzinoties, ko mēs gribam un varam atļauties. Šī krīze ir arī daudzu nepabeigto reformu iespēja tikt pabeigtām. Tomēr, lai šo iespēju izmantotu, būs nepieciešama arī līdz šim neredzēta politiskā vienotība.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Ministru prezidentam.

Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamā valdība! Ministru prezident! Kolēģi! Šodien ir jārunā tiešām par šo ziņojumu par valdības paveikto, kā mēs to vērtējam. Es domāju, lielākā daļa deputātu, iespējams, iepazinās ar šo ziņojumu, bet nu, godīgi runājot, jāteic, ka neko jaunu mēs tur neredzam. Daudz ko mēs jau zinām no medijiem un tā tālāk. Bet, ja runā konkrēti, tad par šo procesu, par to, cik kvalitatīvi vai arī nekvalitatīvi strādājusi Dombrovska valdība šo vienu, pirmo, gadu, varētu spriest ne tikai pēc šāda veida ziņojumiem (pie tam tādi tika ieviesti jau Ivara Godmaņa valdības laikā, lai vismaz kaut kā veicinātu dialogu starp valdību un Saeimu), bet arī pēc ļoti konkrētiem indikatoriem, kritērijiem. Pagaidām mēs vienkārši šos indikatorus nevaram analizēt sarežģīti pēc šāda veida ziņojumiem.

Pirmais – tas noteikti ir budžets. Mēs visi atceramies, kā budžets tika veidots, ko valdība stāstīja iedzīvotājiem, saviem vēlētājiem, un kas septembrī, oktobrī notika. Atcerēsimies, kā budžets tika pieņemts 2010.gadā! Mēs nevaram uzticēties valdībai, kura nepārtraukti melo saviem iedzīvotājiem – saka vienu, bet realizē kaut ko pavisam citu. Atcerēsimies, par cik tika samazināts budžets izglītībai! Atcerēsimies, par cik tika samazināts budžets pensionāriem! Es domāju, arī tas ir viens no svarīgiem kritērijiem.

Ļoti svarīgs faktors ir nodarbinātība un bezdarbs, kas ir viens no galvenajiem kritērijiem. Ko mēs esam panākuši šajā gada laikā? 200 tūkstošus bezdarbnieku! Kur mums vēl tālāk iet?

Mēs te dzirdējām: ekonomika sāk attīstīties, ražošana, eksports... Nu, īsti to nejūt. Ļoti pretrunīga informācija ienāk.

Nākamais kritērijs ir viens no svarīgākajiem. Jūs... Kad stādījāt valdību, jums bija valdības deklarācija. Valdības deklarācijā bija ierakstīti ļoti dažādi punkti. Tas arī ir viens no kritērijiem un varbūt arī indikatoriem. Bet atvainojiet! Ja deklarācija sarakstīta tādā formā, par kuru var aizmirst jau otrajā dienā... pieņemsim, tā ir ar tādiem teikumiem: “Nodrošināsim pienācīgu attīstību un izaugsmi...” Taču katrs droši vien saprot to pienācīgumu pēc sava prāta, un tāpēc arī ir tāds rezultāts. Valdībai derētu pamācīties no mūsu kaimiņiem, kuru valdību deklarācijās ir konkrēti indikatori, konkrēti procenti, konkrētas izaugsmes perspektīvas, konkrēti cipari. Es mūsu deklarācijā nevienu ciparu nevaru... tāpēc vispār ir grūti vērtēt, vai valdības deklarācija tiek pildīta. Kā mēs redzam, bieži vien tam netiek pievērsta nekāda vērība.

Cik kvalitatīvi tika pieņemti valdības lēmumi – arī to mēs redzam. Viens no vērtējumiem ir tāds, cik likumīgi, juridiski pareizi tas ir darīts. Atcerēsimies visus Satversmes tiesas lēmumus šīs valdības darbības laikā! Tie rāda gan darbības kvalitāti, gan valdošo politiku, gan arī Saeimas atbalstu šajā gadījumā. Cik lēmumu ir atcēlusi Satversmes tiesa? Cik šādu lēmumu mūs vēl gaida? Kādi izdevumi būs arī valsts budžetam?

Viens no kritērijiem – turklāt pietiekami... diezgan svarīgs –, ko minēja arī Dombrovska kungs, ir dažādu darba grupu un starpministriju sadarbības iespējas. Lieta tāda, ka gan šī Reformu vadības grupa, kas tika minēta, gan arī starpministriju darba grupas, kā mēs to redzam Saeimas komisijās... mēs redzam, ka Ministru kabinetā bieži vien daudzi jautājumi netiek pienācīgi lemti. Ministru prezidents vai nu nespēj, vai negrib vienoties ar ministrijām, un tāpēc bieži vien rodas pretrunas starp dažādām ministrijām dažādu jautājumu lemšanā – gan starp Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju, gan Veselības ministriju un Labklājības ministriju par to pašu sociālo spilvenu, kurš tad dalīs un kā tad dalīs. Nauda ir iedalīta, bet neviens neko saņemt nevar.

Vai ir uzlabojusies Latvijas iedzīvotāju labklājība? Nu, grūti pateikt. Es vakar Rīgā pastaigāju... nu, Rīgā tas ir varbūt, un ne tikai Rīgā... Taču mēs arī redzam, kas notiek citos reģionos – Latgalē un tā tālāk, kur turpinās gan uzņēmēju bankrots... Īpašas attīstības tendences nejūt. Iedzīvotāji kļūst nabadzīgāki, bezdarbs, kā jau minēju, pieaug. Uz ielām parādās arvien vairāk gan nabadzīgu cilvēku, gan mātes ar maziem bērniem, kas prasa ēst.

Daudzi valdošās koalīcijas deputāti ļoti aktīvi mēģina visu savu neizdarību novelt uz iepriekšējo valdību, un dažreiz rodas iespaids, ka premjers vēl joprojām ir Ivars Godmanis... un ka vara tika nomesta pie kājām. Es gan nezinu, kurš to varu nometa, vismaz LPP/LC deputāti to neizdarīja, un arī Godmaņa kungs to neizdarīja... varu nevienam nenodeva... Un ka nu, lūk, tagad esam izglābuši valsti no bankrota un varam laimīgi dzīvot tālāk...

Sēdes vadītājs.

Dukšinska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Dukšinskis.

Jā. Paldies.

Turpināsim tālāk...

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Dukšinskim.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi!

Cienījamais Dukšinska kungs! Es domāju tā: brīdī, kad valstij joprojām klājas diezgan smagi, ir nevietā mētāties ar apvainojumiem. Un, starp citu, es arī šobrīd no tribīnes varu teikt, ka es Godmaņa rīcību un darbību iepriekšējās valdības laikā vērtēju pamatā pozitīvi, jo arī viņš centās izvest valsti no krīzes.

Cienījamie kolēģi! Jau tad, kad vēl nebija izveidota Godmaņa valdība, bet krīze bija jau sākusies, es arī toreiz šeit, no šīs pašas tribīnes, aicināju savus kolēģus Saeimā aizmirst par partiju reitingiem, aizmirst katram par savu popularitāti un rīkoties valstiski atbildīgi. Un arī šodien, neskatoties uz to, ka vēlēšanas jau vairs nav aiz kalniem, šie mani jau pirms vairāk nekā pusotra gada teiktie vārdi joprojām ir aktuāli.

To es gribu atgādināt vispirms to divu partiju vadītājiem, kuri savā laikā ir nodemonstrējuši, ka viņi varbūt vēlētos, lai atbildīgos amatos ieliek lielākos kretīnus, jo acīmredzot godīga valsts pārvalde viņiem nav izdevīga, jo tā varbūt neļauj īstenot viņu savtīgās intereses.

Šobrīd, neskatoties uz atsevišķām pretrunām, var teikt, ka Dombrovska valdība kopumā ir strādājusi sekmīgi. Un to atzīst ne tikai mūsu valsts iedzīvotāji, to ir spējuši novērtēt arī mūsu draugi, mūsu partneri Eiropas Savienībā un citur. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Latīņ­amerikā!”)

Tāpēc, cienījamie kolēģi, man ļoti negribētos, lai priekšvēlēšanu gaisotnē populistiski rīkotos arī tās partijas, kas veido valdību, jo diemžēl atsevišķus tādus gadījumus mēs šeit esam pieredzējuši. Gan sākotnējais balsojums nekustamā īpašuma sakarā, gan balsojums par to, vai piešķirt pilnvaras Dombrovska vadītajai valdībai turpināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, – šie divi balsojumi Saeimā diemžēl apliecināja, ka arī šobrīd valdībā ir partijas vai, pareizāk sakot, viena partija, kura ir gatava rīkoties populistiski (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nosauc vārdā!”), lai iegūtu kādas vēlētāju daļas atbalstu, bet – riskējot arī ar stabilitāti, riskējot ar finanšu stabilitāti, riskējot ar valsts kopējo situāciju. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nosauc vārdā!”)

Tāpēc es jums, cienījamie kolēģi, atgādinu... un arī jums, cienījamais Bērziņa kungs... Jūs tagad cenšaties mani pārtraukt, bet arī jums es atgādinu, tāpat kā visiem pārējiem, ka šajā situācijā, kad valstij joprojām nav viegli, mums ir jārīkojas – gan visām partijām kopā, gan katram deputātam atsevišķi – atbildīgi, jāļauj valdībai strādāt vismaz līdz vēlēšanām, jo, kā jau es teicu, ar līdzšinējo darbību valdība ir pierādījusi, ka tā sekmīgi spēj krīzi pārvarēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ministru prezident! Valdības locekļi! Mēs noklausījāmies valdības vadītāja Dombrovska atskaiti, un es gribu teikt, ka šī atskaite drīzāk izklausījās pēc fantāzijām par to, kādam vajadzēja būt darba rezultātam, nevis par to, kāds patiesībā tas ir. Būsim reālisti, kolēģi! Vienīgais pozitīvais, ko šī valdība ir paveikusi, ir tas, ka Dombrovskis ar Repši turpināja Godmaņa uzsākto darbu, pildot ekonomikas un finanšu stabilizācijas programmu sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem. Bet, cienījamie kolēģi, turpināt uzsākto jau nav nekāds liels varoņdarbs! Un jāteic, ka pat šis uzdevums valdībai un Ministru prezidentam nebūtu bijis pa spēkam, nebūtu izdevies bez mūsu, LPP/LC frakcijas, atbalsta.

Cienījamie kolēģi! Valdošās partijas, pirmām kārtām jau “Jaunais laiks” un “Pilsoniskā Savienība”, šā gada laikā tik ļoti bija aizrāvušās ar kļūdu meklēšanu iepriekšējo valdību darbā, ka tikmēr pašas tika pieļāvušas vienkārši katastrofālas kļūdas, ko ir izjutis katrs mūsu mīļās Latvijas iedzīvotājs. Un lielākās kļūdas, manuprāt, ir pieļautas nodokļu politikā. Atcerieties, – kad tika gatavots šā gada budžets, iedzīvotāji katru rītu pamodās ar domu: “Vai mēs šodien uzzināsim vai neuzzināsim par vēl kādu jaunu nodokli? Vai mums būs jāmaksā vai nebūs jāmaksā?...” Un bija pat ironija: varbūt būs jāmaksā arī par staigāšanu, par matu garumu un bārdas lielumu?

Cienījamie kolēģi! Ļoti nesmuki bija arī tas, ka valdošās koalīcijas partijas, it īpaši “Jaunais laiks”, līdz pašvaldību vēlēšanām solīja vienu, bet pēc pašvaldību vēlēšanām jau otrā dienā izdarīja citādi, runājot par pensionāriem un ģimenēm ar bērniem. Bet laikam jau “Jaunā laika” šī “godīgā” politika ir tāda, ka līdz vēlēšanām mēs runājam vienu, bet pēc vēlēšanām darām citu.

Iepazīstoties ar sagatavoto materiālu, pārsteidz arī tas, ka pie paveiktajiem darbiem ģimenes atbalsta jomā, ar ko acīmredzot valdība lepojas, ir minēts pabalstu samazinājums strādājošiem vecākiem, ko no 2.maija nemaksās vispār. Un tas arī ir viss! Tas ir viss, ko valdība ir paveikusi kā atbalstu ģimenēm! Tad jau, manuprāt, jūs savā atskaitē varējāt godīgi rakstīt, ka lepojaties ar dzimstības kritumu salīdzinājumā ar to, kāda tā bija Latvijā pirms 10 gadiem. Manuprāt, jūs esat sagrāvuši visu to, ko Baštiks, izveidojot šo ministriju, ir darījis. Un ar to pie tam vēl lepojaties.

Kas vēl, cienījamie kolēģi? Notikusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana uz 26 procentiem, ko Godmaņa valdība bija samazinājusi uz 23 procentiem. Vēl tagad es atceros savu kolēģu no “Jaunā laika” brēcienus un izsaucienus, pieņemot 2009.gada budžetu. Toreiz, lai sabalansētu budžetu, Godmaņa valdība palielināja PVN. Bija iespēja vai nu palielināt PVN gāzei, elektrībai un zālēm, vai arī tūrismam. Tobrīd Godmaņa valdība izvēlējās mazāko ļaunumu, pie tam vienojoties ar viesnīcu biznesu par to, ka, ja šis PVN nepildīsies, tad jau pagājušā gada maijā tas tiks pārskatīts. Diemžēl tas nav izdarīts vēl līdz šodienai, bet es ceru, ka mūsu iniciatīva par PVN samazināšanu viesnīcām tiks atbalstīta nākamnedēļ Saeimā.

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, būs jāiet runāt vēlreiz par dažiem ekonomiskajiem jautājumiem, bet vienīgā pozitīvā atziņa, ko es šodien, noklausoties Ministru prezidentu un arī Ābiķa kungu, dzirdēju, ir tāda, ka tuvojas vēlēšanas... un vienīgā pozitīvā atziņa ir tāda, ka šī valdība vairs neeksperimentēs ar valsti un ka mums visiem, kas šeit dzīvojam, nesagatavos līdz galam nepārdomātu nākamā gada budžetu un neeksperimentēs ar nodokļiem, kā to līdz šim ir darījusi.

Bet noslēgumā es gribu pateikt paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri šos eksperimentus ir izturējuši, ir palikuši uzticīgi savai valstij un nav papildinājuši rindas lidostā “Rīga”, gaidot uz izlidošanu.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Premjera kungs! Ministru kungi un kundzes! Mīļie kolēģi!

Zaļie un Zemnieki kopumā pozitīvi vērtē valdības padarīto (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Aizdomīgi!”), jo valdība strādā, ir stabila. Krīze mums ir, bet bankrotu valstī mēs esam novērsuši, tā ka, kopumā ņemot, valdība šajā gadā ir tikusi galā ar tiem lielajiem darbiem, kas ir paredzēti. Un es aicinu kolēģus šodien būt vairāk konstruktīviem, dot praktiskus priekšlikumus valdībai un arī izteikt kādas konstruktīvas domas. Kā nekā te sēž ministri un premjera kungs un izmanto savu laiku, lai mūs uzklausītu.

Un šajā sakarā man ir divi priekšlikumi, divas pārdomas.

Pirmais ir saistīts ar Eiropas fondu projektu priekšfinansējumu. Mēs dzirdējām no premjera kunga, un arī Zaļie un Zemnieki to ir vairakkārt uzsvēruši, cik svarīgi ir efektīvi izmantot Eiropas fondus un ka faktiski Eiropas fondi šobrīd ir vienīgie finanšu līdzekļi valsts modernizācijai un attīstībai. Un šajā sakarā jāsaka, ka te ir problēma. Taisni priekšfinansēšanā gan augstskolām, gan pašvaldībām, gan arī uzņēmējiem. Tikko, janvārī, beidzās augstskolu projektu atlase modernizācijai, un ir apmēram 30 projekti, kuru uzsākšana tagad būtu jārealizē, bet nav priekšfinansējuma. Un arī to 7,5 miljonu, ko valdība ir apsolījusi... arī tās naudas mums praktiski nav.

Un tāpēc es aicinu, ja visi citi striķi trūkst, valdībai turpināt sarunas ar aizdevējiem par to, ka priekšfinansējuma naudu tiek atļauts palielināt budžeta deficītā, jo mēs to naudu saņemsim atpakaļ. Un faktiski mēs 10 miljonus aizņemamies, bet 100 miljonus iegūstam.

Un otrais punkts, par ko es gribu runāt, ir uzņēmējdarbības atbalsts, jo tiešām šeit Dombrovska kungs to vairākkārt uzsvēra (un arī tas ir viens no ekonomikas attīstības programmas trim galvenajiem punktiem); tā ir nodarbinātība un mikrouzņēmumu attīstība. Un šajā sakarā es gribu teikt, ka mums nav izmantotas visas iespējas.

Pirmā iespēja – tas ir grupu mikrokredīts. Tajā jomā mums ir 10 gadu ilga laba pieredze. Mēs to par maz izmantojam. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kauns! Kauns!”) Un otra lieta, kas mums būtu jāpēta vairāk un jāizmanto, – tā ir citu valstu pieredze. Un es te gribu uzsvērt Poliju un Lietuvu. Un abās šajās valstīs ir tā sauktais... viens tāds speciāls likums – Nacionālā mantojuma produktu likums –, kas ļoti labus rezultātus dod, jo pirmām kārtām rada jaunas nišas nacionālu, tradicionālu produktu ražošanā un realizācijā, ļauj pētīt mūsu tradīcijas, ļauj veicināt un attīstīt tās. Tā pieredze ir. Šie likumi ir pieejami, un te nu jābūt vienkārši mērķtiecīgākiem un aktīvākiem gan mums, Saeimas deputātiem, gan arī valdībai. Es ļoti aicinu šo praktisko, labo pieredzi izmantot, jo tas sekmētu mūsu darbu.

Es kopumā Zaļo un Zemnieku savienības vārdā aicinu valdību turpināt darbu. Un arī opozīcijai vajag būt konstruktīvai un palīdzēt Latvijas valstij, lai mēs dzīvotu labāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam jautājumam, kurš, manuprāt, ir ļoti svarīgs un bez kura atrisināšanas mēs diemžēl nevaram runāt par konkurētspējīgu ekonomiku un par kaut kādu ekonomiskās situācijas uzlabošanu. Jautājums ir par konkurējošas vides izveidi. Diemžēl ekonomikā izveidojusies tāda situācija, ka lielākā daļa no Latvijas tirgus pieder vai nu monopolistiem, vai... Eksistē situācija, ka tirgu dala divi vai trīs uzņēmumi. Līdz ar to nav brīnums, ka mēs bieži brīnāmies par to, ka daudzas preces, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā maksā daudz lētāk nekā mūsu patērētājiem.

Ja runājam par mūsu uzņēmumu konkurētspēju, tad jāteic, ka šī konkurētspēja sastāv ne tikai no darbaspēka izmaksām, bet arī no tiem pakalpojumiem, kurus šie uzņēmumi izmanto Latvijas iekšienē. Ja mēs paskatāmies uz to situāciju, kāda tagad izveidojusies – ka lielākā daļa... diezgan liela daļa no šīm nozarēm ir monopolizētas –, tad uzreiz rodas jautājums. Un otrs aspekts ir tāds, ka lielākā daļa no šiem monopoliem pieder valstij.

Es diemžēl šajā ziņojumā neko neesmu redzējis par to, kā atrisināt šo situāciju, kādā veidā valsts rīkosies ar šiem valsts uzņēmumiem. Vai valdība plāno veidot konkurenci šajā jomā, kur tas ir iespējams? Kādi pasākumi ir paredzēti, lai tomēr šī konkurence tiktu izveidota? Jo, godātie kolēģi, mēs redzam labus piemērus un sliktus piemērus. Viens no piemēriem ir mobilie sakari. Ja ir trīs operatori, tad mēs redzam, ka konkurence ir, ka cenas samazinās, kvalitāte uzlabojas. Un daudzās nozarēs, kur principā ir monopols, redzam, ka cenas ir milzīgas, bet šā uzņēmuma efektivitāte ir ļoti zemā līmenī. Priekš kam uzlabot kvalitāti, priekš kam samazināt cenas, ja patērētājs visu apmaksās? Bet ko nozīmē – patērētājs visu apmaksās? Tas nozīmē mūsu uzņēmumu konkurētspējas mazināšanu.

Godātie kolēģi! Ja mēs tuvāko gadu laikā neatrisināsim šo problēmu, tad ne par kādu uzlabošanos nevar būt runa. Un šajā jomā ir ļoti svarīgi... Es gribu šodien dzirdēt varbūt par to, ko valdība plāno darīt ar valsts monopoliem, kāda būs politika, ko valdība plāno darīt un ietekmēt arī municipālo uzņēmumu monopolus. Jo tagad mēs redzam: situācija ir tāda, ka valsts, Latvijas iedzīvotāji, kuri pēc savas būtības ir šo uzņēmumu īpašnieki, pat nevar saņemt informāciju par algām, nevar saņemt informāciju, vai tiešām šie uzņēmumi darbojas efektīvi un vai šie tēriņi, ko veic daudzie valsts monopoli, ir tiešām efektīvi. Diemžēl mēs informāciju saņemam no hakeriem, nevis no valdības.

No otras puses, šie paši Latvijas iedzīvotāji ir arī patērētāji, kuriem ir tiesības zināt, kāpēc ceļas tarifi, kāds ir finansiālais pamatojums šai tarifu celšanai. Diemžēl arī šī informācija ir komercnoslēpums. Mēs diemžēl varam konstatēt, ka mums trūkst kontroles mehānisma pār šiem valsts un pašvaldību monopoliem.

Es gribu dzirdēt, kādā veidā valdība tuvāko gadu laikā risinās šo problēmu un kādi pasākumi ir paredzēti. Un es gribu to dzirdēt jau tagad.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātais premjer! Godājamie ministri! Kolēģi!

Paldies Ministru prezidentam par šīsdienas ziņojumu. Paldies par izsvērto, pārdomāto analīzi. Un paldies par kritiku no mūsu Saeimas galvenās frakcijas. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tas tikai ievads!”)

To, kā Dombrovska valdība sāka strādāt, es domāju, vislabāk ir aprakstījis Pāvils Rozītis, jo vienīgais, kā pietrūka, ir pateikt Dombrovska valdības darba vērtējuma noslēgumā: “Nu, jā! Jauns direktors nolaidis dibenā plaukstošu uzņēmumu! Bet plaukstošais uzņēmums bija sagatavots gods godam.” Un es domāju, ka Tautas partijas priekšsēdētājs Šķēles kungs atgriezās politikā, lai šo noslēguma aktu pabeigtu pēc tam, kad būs Satversmes tiesas spriedums: sak’, kā jau tas bija sagaidāms, valdībai nāksies ierosināt budžeta grozījumus... Un tad varētu šo “Cepļa” finālu izspēlēt.

Bet paldies Dombrovska kungam, ka viņš ar savu konsekvento un lielākās valdības daļas saskaņoto rīcību... un rīcību, kas tiešām balstās veselajā saprātā, nevis Šlesera kunga politiskajā pieejā... ka valdībai ir izdevies no katastrofāla visu makroekonomisko rādītāju sabrukuma nonākt stabilizācijas fāzē. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Apokaliptiskas frāzes!”)

Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka tajā, ko Bērziņa kungs tur burkšķ kreisajā flangā vai ko “Saskaņas Centra” politiķi runā, ir arī sava taisnība, jo Latvijas ekonomika joprojām ir grūtā stāvoklī, bet droši vien no sabrukuma līdz pārpilnībai ir vairāki soļi ejami. Patiesībā man ir liels papildu paldies Dombrovska kungam par to, ka viņš ļoti nosvērti pacieš Šķēles kunga un Tautas partijas histēriju. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ūja!”) Es domāju, ka mūsu parlaments ļoti adekvāti reaģēs uz bezatbildīgajiem nodokļu politikas.... uz bezatbildīgajām novitātēm, kas nāk no Tautas partijas puses, jo šobrīd galvenais ir tiešām valdībai sekmīgi turpināt darbu.

Patiesību sakot, es esmu priecīgs, ka šajos krīzes apstākļos mums tiešām ir premjers un lielākā daļa valdības, ka “Vienotībai” ir arī ļoti labi un uzticami partneri valdībā. Tā ka, es domāju, mēs šo krīzi varēsim pārvarēt.

Manā uzrunā ir bijis vairāk uzslavu, bet, lai jebkura uzruna būtu objektīva, ir nepieciešama arī kritika. Es nekautrēšos valdību arī kritizēt, jo starp valdības labajiem darbiem ir arī slikti un nožēlojami darbi. Un šeit es gribu kā nožēlojamu darbu minēt... nu, tās jaunās Pūka priedītes Pumpuros jeb Šlesera zemes transformāciju. Tā ka valdībai ir arī ko uzlabot darbā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie ministri! Ministru prezident! Es pagājušajā gadā ar diezgan lielu un sakāpinātu interesi sekoju līdzi politiskajiem paziņojumiem no valdošās koalīcijas pārstāvjiem. Un šie paziņojumi bija veltīti interesantai tēmai. Tēmai, kas saucās “Zemākais punkts”. Pagājušā gada maijā ekonomikas ministrs paziņoja, ka ir sasniegts ekonomikas zemākais punkts. Viņam maijā piebalsoja arī finanšu ministrs, apstiprinot, ka ir sasniegts zemākais punkts; tiesa, tā vietā viņš lietoja terminu “bedres dibens”. Pa vidu vēl ar prognozēm izteicās arī pats Ministru prezidents, apgalvojot, ka vissliktākais ir gaidāms uz pagājušā gada beigām. Tiesa, jūnijā zemākā punkta prognozes tika pielabotas, koriģētas, un jūnijā Kampara kungs attapās, ka līdz zemākajam punktam tomēr ir tālu, un šo punktu pārnesa uz ziemu, uz pagājušo ziemu. Es sekoju līdzi statistikai, un man gan tomēr liekas, ka lielāka taisnība šoreiz tiešām laikam būs baņķieriem, kas prognozē to, ka zemākais punkts Latvijas ekonomikā tiks sasniegts šā gada pirmajā pusē – stipri vēlāk nekā “skaistumkonkursā” par zemākā punkta noteikšanu.

Kāpēc mums ar tāda zemākā punkta atlikšanu sanāca tā? Es domāju, ka ir pietiekami daudz to rādītāju, kas parāda, kāpēc ekonomikas zemākais punkts tika pārnests vēl un vēl. Es tikai nocitēšu dažas no pēdējo dienu preses ziņām.

Veselības apdrošināšanas polises valsts kapitālsabiedrībās... to cenu līmenis ir palicis trekno gadu līmenī.

Valsts kontrole ziņojumā par Finanšu ministriju atzīst: jā, Finanšu ministrija samazināja savas algas 2008.–2009.gadā par 20 procentiem. Tikai ir viens “bet” – pirms tam algas tika palielinātas par 22 procentiem.

Šajā ziņojumā ir arī teikts par to, ka Finanšu ministrijā uz 1,7 strādājošajiem ir viens priekšnieks. Es ceru, ka varbūt tagad šī proporcija ir mazliet mainījusies un no 1,7 varbūt tagad ir jau izaugusi līdz 1,9. Taču tik un tā skaitlis varbūt vēl prasa uzlabojumus.

Ekonomikas ministrija mums jau pagājušajā gadā solīja, ka jaunu sabiedrību ar ierobežotu atbildību dibināšanai statūtkapitāls tiks samazināts. Joprojām šis skaitlis mums, manuprāt, nekur nav samazināts. Tiesa, Saeimā tagad mēs debatējam par dažu latu statūtkapitāla nepieciešamību jaunajiem uzņēmumiem, taču tik un tā solītais joprojām nav izdarīts. Ik nedēļu kāds uzņēmums paziņo to, ka jaunās nodokļu nastas dēļ viņš pārnesīs savu ražošanu ārpus Latvijas. Un tie ir Latvijas uzņēmumi, nevis, teiksim, kaut kādi ārzemju investori, kas šeit ir investējuši labajos gados un tagad mūk projām! Vistraģiskākais ir fakts, ka tie tiešām ir Latvijas ražotāji. Un pat “Grindex” jau ir kaut ko teicis par to, ka savu ražošanu ir gatavs pārnest ārpus Latvijas.

Bezdarbnieku skaits pēdējā gada laikā ir dubultojies. Vai tas ir sasniegums? Diez vai.

Un es domāju, ka vislabākā liecība par valdības darba kvalitāti ir Satversmes tiesas lēmumi, kas liecina par valdības haotisko darbu.

Baiba Rivža mūs tikko aicināja būt konstruktīviem. Un es šajā sakarā atceros pašvaldību vēlēšanu laiku – pagājušā gada vasaru, kad Ministru prezidents tajā laikā pieprasīja paskaidrojumus no tieslietu ministra – informāciju, ka esot bijušas kaut kādas ziņas par to, ka valdība lemšot par pensiju samazināšanu. Taisnība! Pensijas netika samazinātas, bet tās tika samazinātas strādājošajiem pensionāriem, pēc kā sekoja attiecīgs Satversmes tiesas lēmums.

Es domāju, ka mēs būsim konstruktīvi, bet mēs gaidām konstruktīvu rīcību arī no valdības – nevis informācijas slēpšanu līdz vēlēšanām un tad steidzamu haotisku lēmumu pieņemšanu, pēc kuriem atkal pabirs Satversmes tiesas spriedumi, bet laicīgu izklāstu par gaidāmajām strukturālajām reformām, lai mēs varētu to visu izdebatēt, nevis pēc tam atkal stāvēt rindā pie Satversmes tiesas un gaidīt atkal kaut kādus jaunus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto Prezidij! Godāto premjerministr! Valdības locekļi, kolēģi, viesi!

Arī es gribu pateikties par ziņojumu, ko mēs noklausījāmies, un gribu teikt vienu. Kolēģi, man šodien drusku pietrūkst Ivara Godmaņa šajā zālē, jo viņš kā tiešām īsts valstsvīrs vienmēr ir spējis atzīt to, kas ir labs, un pateikt arī kritiskus vārdus, bet tiešām ar tādu nopietnu domu.

Un tāpēc tiešām ir jāsaka, ka valdība ir strādājusi sarežģītos apstākļos, un ir gandarījums par to, kas ir padarīts, – ir patiešām panākta finanšu sistēmas stabilizācija, ko, protams, uzsāka jau Godmaņa valdības laikā. Bet gandarījums ir arī par to, ka šo padarīto ir atzinuši gan mūsu starptautiskie partneri, gan starptautiskās finanšu reitingu aģentūras, gan arī mūsu donori. Latviju tiešām šobrīd uzskata par uzticamu partneri – par valsti, kas ir spējusi atjaunot šo finanšu stabilitāti tiešām ļoti sarežģītos apstākļos, pat sarežģītākos, nekā ir jebkur citur Eiropā.

Ir gandarījums arī par to, ka valstiski svarīgos lēmumos valdība un opozīcija ir spējusi lemt vienoti. Un tomēr ir lietas un vairākas jomas valdības atbildības laukā, kur vai nu pietrūkst skaidra redzējuma, vai pietrūkst skaidrojuma cilvēkiem, vai arī mums šeit, parlamenta zālē, pietrūkst politiskās gribas un kompetences, lai rīkotos apņēmīgi.

Premjers savā ziņojumā pieminēja reformas, taču dzīvē, man jāsaka, cilvēki tā īsti nav sajutuši šo reformu norisi vai arī to rezultātus. Un jāsaka ir ļoti skaidri: cilvēku atlaišana no darba vēl nav reforma! Reforma ir process, kurā, izsijājot funkcijas, iegūst būtisku ietaupījumu turpmākajos gados. Mēs pašlaik, atlaižot cilvēkus, vienkārši apgrūtinām... no vienas budžeta pozīcijas mēs šos cilvēkus pārceļam kā nastu uz citu budžeta pozīciju.

Otrais. Nodokļu celšana vēl nenozīmē nodokļu politikas reformu. Nodokļu politika un reformas tajā balstās uz nopietnu sistēmas analīzi, uz prognozējamām pārmaiņām, uz seku izvērtējumu. Kas notika pagājušā gada beigās? Tika pieņemti ļoti sasteigti lēmumi, kuru sekas mēs visi šobrīd ar bažām vērojam, un tā nebūt nav nodokļu reforma, kā jau es teicu.

Trešā lieta – ēnu ekonomikas ļoti bīstamais īpatsvars, par ko uztraucas ne tikai valdība, bet par to uztraucas arī visi Latvijas cilvēki. Un man ir jāsaka tā, ka ēnu ekonomiku nevar novērst ar kontrolējošām un sodu metodēm, turklāt tam mums akūti pietrūkst līdzekļu. Ēnu ekonomikas īpatsvaru var samazināt tikai tad... Un būtībā jau cilvēki nemaz negrib strādāt šajā pelēkajā zonā, cilvēki labprāt strādā legāli un legāli pilda savus pienākumus pret valsti, un tāpēc ēnu ekonomiku var samazināt tikai pārskatāma, prognozējama un panesama nodokļu nasta.

Un visbeidzot. Šogad, atšķirībā no iepriekšējā gada, kad vairākkārt steigā tika mainīti spēles nosacījumi un reizēm cilvēki pat tika maldināti par to, kas tiek plānots nopietnā valsts politikā, šis tad nu būtu gads, kad ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotu un arī izdiskutētu nepieciešamos pasākumus, ko prasīs nākamajā gadā vajadzīgā budžeta konsolidācija.

Taču pat tie mūsu Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, kas ir formāli uzņēmušies atbildību par valsti, jau šobrīd atzīstas, atklāti pasaka, ka valdība pastāv tikai de iure; de facto mēs faktiski esam liecinieki tam, ka nav spējas vienoties par tādām kardinālām izmaiņām, kādas prasa vairākas jomas. Tā, piemēram, jau pusotru gadu nav nopietnu piedāvājumu valsts pārvaldes reformā, jau pusotru gadu mēs neredzam piedāvājumu tādas medicīnas sistēmas izveidei, kas ir vērsta uz pacientu, nevis uz pašas sistēmas atražošanu.

Ļoti vāji plānošanas reģioniem notiek tā atbildības uzņemšanās tur, kur ir vairākas tādas reģionālas nozīmes funkcijas, kas ir burtiski iespiestas mazajos novados, un, ja to paņemtu plānošanas reģioni, tad mēs redzētu nopietnu atbrīvojumu – pašvaldību un valsts resursu atbrīvojumu. Un nav pārvarēts politiskais un nozaru sektoriālisms, kas mums neļauj šeit, Saeimā, strādāt pie stratēģiskās attīstības plāna tuvākajiem trim gadiem.

Kolēģi! Mums priekšā ir vēl vesels pusgads līdz vēlēšanām, un nu ir tā: vai nu valdība tik tiešām vienojas un strādā pie šīm nopietnajām lietām, vai arī cilvēki... Nu ir jārēķinās ar to, ka cilvēki dos savu vērtējumu rudenī šādai formālai, sastiķētai politisko spēku apvienībai, kura veselu gadu nevar vienoties par tiešām izšķirošām lietām. Nu, būtībā jau tā ir mūsu kopīgā atbildība.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Labrīt, premjerministr! Es gribu pakavēties pie viena aspekta, par kuru, manuprāt, šobrīd vēl nerunāja, – par valsts... par mūsu lomu, raugoties no starptautiskā aspekta. Par to, kā uz šo situāciju skatās mūsu partneri, kā uz šo situāciju skatās kaimiņi, kā skatās uz situāciju nākotnē (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Skatās negatīvi!”) saistībā ar jau rudenī gaidāmajām vēlēšanām. Lūdzu, Andri Bērziņ, nāciet...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, nesarunājieties ar zāli, Brigmaņa kungs!

A.Brigmanis.

Jā. Tātad es varu turpināt?

Sēdes vadītājs.

Un vēršos arī pie jums, Bērziņa kungs! Jūs ļoti aktīvi paužat savas emocijas, kaut gan starpsaucieni saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir atļauti. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tieši tā!”)

A.Brigmanis.

Kolēģi, es gribu teikt, ka tajās sarunās, kas man, piemēram, pēdējā laikā ir bijušas ar vairāku valstu vēstniekiem... viņu sarunās ir uztraukums, viņu sarunās ir zināmā mērā... nu, tādas kā bažas, kādu ceļu tālāk ies Latvija. Vai Latvija ir uzticams partneris? Vai Latvijas valdība, Latvijas politiskie spēki jūt atbildību par valsti? Vai priekšvēlēšanu gaisotnē mums neaizmiglos acis (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Būs, būs!”) kaut kādi populistiski saukļi, vai konkrēta rīcība būs pamatā likta? Un šajā situācijā es gribu teikt, ka, manuprāt, vissvarīgākais pašreiz ir tiešām šī stabilitāte, šī mūsu vērtību turēšana augstā godā un cieņā. Manuprāt, jautājumi, kas pašreiz skar finansiālo stabilitāti, liekami vienā no pirmajām vietām, un, es domāju, ka Valda Dombrovska valdība, manuprāt, dara visu iespējamo, lai šī situācija būtu stabilizējoša, lai mēs būtu uzticami partneri, lai mēs varētu precīzi atbildēt uz tiem jautājumiem, ko no mums gaida mūsu sabiedrotie.

Tāpēc turpmākajā laikā, manuprāt, nav pieļaujama kādu konkrētu populistisku viedokļu paušana, kaut kādu dziļu populistisku ideju bīdīšana Saeimā ar likumdošanas iniciatīvām. Mums ir ļoti pragmatiski jāpieiet jautājumam, kā tālāk tiks stabilizēta mūsu valsts finansiālā sistēma.

Manuprāt, premjera runā tā sadaļa, kurā tika uzsvērta sociālo partneru loma mūsu tālākajā rīcībā, ir, man liekas, jāņem ļoti vērā, jo jāveic mūsu viedokļu skaidrošana, mūsu viedokļu saskaņošana gan ar šīm sabiedriskajām organizācijām, gan ar arodbiedrībām, gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan ar... zināmā mērā arī Latvijas Bankas viedoklis šajos jautājumos, manuprāt, ir ļoti rūpīgi jāizanalizē un tajā jāieklausās. Tā ka, tālāk būvējot šo mūsu darbu līdz Saeimas vēlēšanām, tam ir jābūt maksimāli atklātam, maksimāli pietuvinātam sabiedrības interesēm, un maksimāli ātri mums jānāk klajā ar lēmumiem, kas, lai arī varbūt ir nepopulāri lēmumi, bet tomēr tādi lēmumi, kas stabilizētu mūsu finansiālo sistēmu sabiedrības atklātībā.

Nobeigumā es gribu pateikt paldies premjeram par darbu šajā gadā. Es gribu pateikt paldies arī ministram no mūsu apvienības – Jānim Dūklavam, arī Uldim Augulim, Raimondam Vējonim un Tatjanai Koķei par darbu šajā atbildīgajā un smagajā periodā un izteikt pārliecību, ka Zaļo un Zemnieku savienība būs šīs valdības stabila atbalstītāja. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Stabilitātes garants!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim, otro reizi.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nedaudz par konstruktīvām lietām. Tikko kā minēja arī izglītības sfēru, tāpēc es gribu nedaudz pakomentēt, ko vajadzētu darīt un kas bijis pozitīvs.

Kā vienu no pozitīviem pasākumiem minēja izglītības reformu – nauda seko skolēnam. Grūti pateikt, vai tā ir reforma vai mehāniska līdzekļu “nogriešana” uz 60 procentiem. Turklāt nauda virzās nevis uz skolu konkrētam skolēnam, bet gan uz pašvaldību. Līdz ar to šī sistēma nedarbojas. Turklāt šī reforma noteikti nākotnē ir jāuzlabo, jo skolēnu blīvums mums ir ļoti dažāds Latvijā. Nevar salīdzināt Latgales attālākās skolas ar Pierīgas skolām. Tas ir viens.

Satrauc augstākās izglītības attīstības perspektīvas. Mēs šeit debatējām, diskutējām par strukturālajām reformām augstākajā izglītībā, kur Kampara kungs kā moderators bija vienas grupas vadītājs. Ceram, ka 30.aprīlī būs redzams konkrēts rīcības plāns. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nebūs!”)

Nepietiek finansējuma zinātnei. Rivžas kundze jau teica: strukturālo fondu līdzfinansējumam naudas nav. Līdz ar to, iespējams, projekti varētu arī bremzēties vai tikt kavēti. Vēl joprojām neviens valstī nevar pateikt, cik skolēnu neapmeklē skolu, jo uzskaites sistēma nedarbojas (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Daudz!”). Arī valsts izglītības informācijas sistēma, kas tika atrunāta Izglītības likumā, nedarbojas. Ministrija vēl joprojām nav noslēgusi līgumu par otrās kārtas izpildi.

Bērnu obligātā izglītība no sešu gadu vecuma. Arī ministrija turpina strādāt pie jautājumiem, ko Saeima tai nav deleģējusi.

Un, pats galvenais, jauniešu un bērnu nodarbinātība. 27 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki, kritiskā robeža ir 45 tūkstoši. Mēs zaudējam ļoti stratēģiskus Latvijas iedzīvotājus, kuri joprojām plāno no valsts izbraukt. Ja nebūs programmu arī nodarbinātības jomā, mēs sasniegsim vienkārši ļoti dziļu bedres dibenu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Intai Feldmanei.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Augsti godājamais Dombrovska kungs! Es vēlos izmantot iespēju jūs uzrunāt tieši un runāt par situāciju veselības aprūpē un par to, ka šogad simtiem tūkstošu iedzīvotāju šobrīd nevar saņemt pietiekamu un kvalitatīvu medicīnisko aprūpi tikai un vienīgi viena iemesla dēļ – finansējuma trūkuma dēļ.

Jā, samazinot 2009.gada budžetu un plānojot 2010.gada budžetu, vajadzēja un varēja taupīt uz daudz ko, bet taupīt uz iedzīvotāju veselības rēķina bija liela tuvredzība, jo atlikta vizīte pie jebkura ārsta naudas trūkuma dēļ tuvākajā nākotnē valstij izmaksās nesalīdzināmi dārgāk, ārstējot ielaistas, hroniskas slimības, maksājot slimības pabalstus un invaliditātes pensijas. Tā ka katrs šodien ietaupītais lats veselībai nākotnē prasīs daudz vairāk.

Uz to, ka ar iedalītajiem finanšu līdzekļiem nepietiks, Veselības ministrija norādīja jau budžeta plānošanas laikā, un fakti ir acīm redzami. Šā gada janvārī pakalpojumu reālais apjoms pārsniedza plānoto vienam mēnesim par 4,4, miljoniem. Gads ir tikai sācies, bet Veselības ministrijas ierēdņi jau šodien zina, ka šogad neatliekamajai medicīnas palīdzībai pietrūks 50 miljonu latu. Es domāju tā: ja veselības ministre nebūtu enerģiski cīnījusies, šis finansējums būtu vēl mazāks.

Jā, var samazināt finansējumu nozarei, var samazināt slimnīcu skaitu, bet pacientu skaits un saslimšanas gadījumi jau nesamazinās.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, uzklausot ģimenes ārstus, kā arī slimnīcu ārstus par situāciju nozarē, dzirdētais liek sastingt šausmās. Tā kā nav līdzekļu plānveida operācijām, pieaug to slimnieku skaits, kas nonāk slimnīcās ar ielaistām slimībām un bieži vien tad, kad jau iestājušās neatgriezeniskas sekas.

Veselības ministrijas ierēdņi informēja deputātus, ka no citām valstīm uz Latviju brauc speciālisti, lai pētītu šādus gadījumus, jo viņu valstīs tādu jau sen vairs nav. Daktere no Alūksnes vakardien komisijas sēdē mums stāstīja, ka viņa ik dienu redz, kas notiek ar cilvēkiem, cik ātri pieaug smagi slimo un to cilvēku skaits, kuriem ir ielaistas slimības. Savlaicīgi neveiktas plānveida operācijas dēļ cilvēks ir jāpieslēdz pie mākslīgās nieres. Cita ārste stāstīja par to, ka neoperēti asinsvadi noved pie kājas amputācijas. Par 50 procentiem pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem nosaka pirmreizējo invaliditāti. Dakteri stāstīja, ka kāds cilvēks miris tāpēc, ka nav bijusi nauda, lai veiktu kuņģa operāciju, kas glābtu viņu no nāves.

Un ieklausieties, kāds ir nāves iemesls: kā diagnoze tika minēta bada nāve!

Es domāju, ka jums šī informācija noteikti ir daudzpusīgāka un izsvērtāka un ir pieejama, un ir labi zināma. Tad ir jautājums – kāpēc neseko adekvāta rīcība? Katrs taču saprot, ka operācija izmaksā dārgāk nekā savlaicīga ārstēšana. Un vēl dārgāk valstij izmaksā invaliditātes pensijas maksāšana cilvēkam visu atlikušo mūžu.

Dzirdot šādus šokējošus faktus, ka naudas trūkuma dēļ cilvēki netiek operēti un tas beidzas ar invaliditāti vai nāvi, tikpat šokējoši bija lasīt Valsts kontroles ziņojumā minētos faktus. Lasīt par to, ka slimnīcas reklāmas raksta – viena reklāmas raksta! – izmaksa var sastādīt 36 tūkstošus latu. Par apmaksātiem datorgrafiķu komandējumiem uz Ņujorku, par 12 tūkstošu latu tērēšanu ēdināšanai saviesīgos pasākumos un par 800 latu tērēšanu alkoholiskajiem dzērieniem.

Krīzes situācijā, kad daudziem cilvēkiem nav iespējas samaksāt par medicīniskajiem pakalpojumiem, veselības aprūpes nozarei nedrīkstēja samazināt finansējumu! Šobrīd, kad liela daļa aktīvo Latvijas iedzīvotāju aizbrauc strādāt un dzīvot uz ārzemēm, valdības tiešs pienākums ir ieguldīt līdzekļus savu iedzīvotāju veselībā. Ja palikušie Latvijas iedzīvotāji būs slimi un nespējīgi pilnvērtīgi strādāt, tad mūsu valsts ir lemta bojāejai. Tas valdībai ir jāsaprot. Taču par valdības attieksmi liecina tas, ka no 100 lapaspušu garā ziņojuma par padarīto tikai viena lapaspuse veltīta veselības aprūpei. Uz papīra jau var sarindot skaitļus, un tie var izskatīties pareizi, un starptautiskajiem aizdevējiem var ziņot par sabalansētu budžetu, taču aiz katra skaitļa stāv cilvēki, viņu veselība un viņu dzīves kvalitāte.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie valdības locekļi! Godājamie kolēģi! Šodien ir otrā reize, kad mēs Saeimā skatām valdības vadītāja atskaiti par padarīto iepriekšējā atskaites periodā, tas ir, iepriekšējā gadā. Tā ir tikai sakritība, ka šodien... manuprāt, tas sakrīt ar to, ka šobrīd aprit gads, ko šī valdība jau nostrādājusi. Taču būtībā, es domāju, gan šis ziņojums, gan šīs debates ir zināms pienesums parlamenta un valdības savstarpējās attiecībās. Gribu teikt, kolēģi, ka pasaules praksē un attīstīto demokrātisko valstu praksē šādas atskaites ir regulāras. Ne tikai Ministru prezidents atskaitās par kaut kādu konkrētu laiku, bet arī ministri nāk un atskaitās parlamenta priekšā par padarīto, ziņo par to, kur nav veicies, ziņo par to, ko varbūt varētu izdarīt citādāk vai labāk.

Es gribu pateikt paldies Valdim Dombrovskim par šo viņa ziņojumu. Jāteic, ka, manuprāt, ziņojumā ir viena ļoti labi izstrādāta daļa. Tā ir tā sadaļa, kur runāts par to, kā mēs aizņemamies šo naudu, uz kādiem nosacījumiem, un kāda ir tā situācija, kurā mēs šo naudu aizņemamies.

Es gribu teikt, ka šajā dokumentā, protams, ir ļoti daudz politikas un samērā maz ir nopietnas ekonomiskas analīzes, salīdzinājumu, piedāvājumu. Es gribu teikt, ka es, piemēram, ļoti gaidīju no šā dokumenta, piemēram, jaunu piedāvājumu par nodokļu sistēmas iespējamo reorganizāciju un iespējamo attīstību šā gada un nākamā gada budžeta sagatavošanas kontekstā. Es, piemēram, ļoti gaidīju, kas notiks un kāda būs konkrētā rīcība saistībā ar dažādu sociālo sistēmu sakārtošanu, mainīšanu, grozīšanu, par ko mēs dzirdam publiskajā telpā, bet par ko mums nekādas informācijas nav.

Es ļoti gaidīju, teiksim, arī to, ka Ministru kabinets nāks klajā ar valsts pārvaldes reformas kaut kādu modeli, runās par to, kā tad mēs pārvaldīsim valsti, kā tas izskatīsies, cik ministriju būs... Atcerēsimies, ka bija Zalāna plāns, bija Godmaņa plāns... Es cerēju, ka šeit beidzot parādīsies arī Dombrovska plāns. Diemžēl šo Dombrovska plānu, kolēģi, es šeit tā arī nesagaidīju. Es nesagaidīju ziņojumā arī to... Tur ir diezgan daudz politikas, bet es nesagaidīju šajā ziņojumā nevienu vārdu arī par to, kādi tad bija tie argumenti, lai pagājušajā gadā pirms pašvaldību... dienu pirms pašvaldību vēlēšanām klaji un brutāli melotu visai latviešu tautai, sakot, ka pensijas neaiztiks, bet dienu pēc vēlēšanām samazinātu pensijas.

Es nedzirdēju un neredzēju šajā atskaitē neviena vārda par to, kādā veidā... kāda ir valdības vadītāja attieksme pret šā priekšlikuma autoru vai autoriem un vai šis autors vai autori ir sodīti, bet, ja ir sodīti, tad kā. Vai viņi ir sodīti materiāli vai viņi ir sodīti politiski, vai vēl kādā citā veidā... Tieši otrādi! Šajā atskaites ziņojumā es sadzirdēju lielu lepnumu par to, ka mēs, lūk, tagad pēc Satversmes tiesas lēmuma – ātrāk nekā to bija noteikusi Satversmes tiesa – atmaksāsim visu ieturēto pensiju. Manuprāt, kolēģi, tas ir klajš populisms un tā ir attieksme, ar kuru, pēc manām domām, nebūtu ko lepoties. Drīzāk otrādi – vajadzētu kaunēties.

Otrs. Godājamie kolēģi! Manuprāt, vislabākā lasāmviela, visaizraujošākā lasāmviela ir tā, ko Dombrovska kungs ir pielicis klāt savam ziņojumam kā pirmo pielikumu, kur ministrijas ar virsrakstu “Ministriju labākie paveiktie darbi” ir mēģinājušas šos labākos paveiktos darbus uzrakstīt un par tiem atskaitīties. Es aicinu visus pacelt šos pielikumus un apskatīties.

Es, protams, gribu teikt, ka šedevrs, manuprāt, ir Ekonomikas ministrijas sagatavotais dokuments, un es to nosauktu par populistisku birokrātiskās rakstāmspalvas augstāko pilotāžu. Tur nekas nav pateikts par paveiktajiem darbiem, tur ir tikai nākotnes formā rakstīts par dažādām lietām, kas kādreiz, kaut kad vēl būs, un šajā dokumentā es absolūti nesaskatīju to, ko normāli varētu saskatīt Ekonomikas ministrijas ziņojumā, tas ir, konkrētus skaitļus, kur ar konkrētiem skaitļiem ir raksturota pasākumu norise, to efektivitāte, atdeve, ieņēmumi, nodokļu iekasējumi, pamatojumi, uzņēmējdarbības attīstība un tā tālāk.

Godājamie kolēģi! Manuprāt, te vēl arī nākamajā gadā Ministru kabinetam būs ļoti daudz ko pastrādāt, lai šis ziņojums būtu tāds, ka mums nav kauns to rādīt citu demokrātisko valstu parlamentāriešiem tad, kad viņi atbrauc, un stāstīt, kāda ir mūsu parlamenta pieredze...

Sēdes vadītājs.

Bērziņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Bērziņš.

...sadarbojoties ar valdību.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai Ministru prezidents vēlas ko piebilst? Nevēlas piebilst.

Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts. Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, tikmēr vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Uzmanību Juridiskās komisijas locekļiem! Sēde notiks tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.... Viņa nav.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs sapulcēties nekavējoties tepat blakus – Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks, Andris Bērziņš (ZZS), Boriss Cilevičs, Inta Feldmane... Paldies, redzu! Valdis Ģīlis, Nikolajs Kabanovs, Anatolijs Mackevičs, Sergejs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Dzintars Rasnačs un Viktors Ščerbatihs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saeimas 2010.gada 11.marta ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Saeimas kārtējā sēde sāksies pulksten 11.00.