Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 16.martā
FM: Par Šveices finansējuma novirzīšanu mikrokreditēšanas programmai
Ministru kabinets 16.martā nolēma Latvijas un Šveices sadarbības programmas nesadalīto finansējumu 3,19 miljonus latu novirzīt mikrokreditēšanas programmai, kuras īstenotāja būs valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Lēmums tika pieņemts, izskatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu.
Mikrokreditēšanas programmas īstenošana tiks nodrošināta Latvijas un Šveices sadarbības programmas prioritātes “Atbalsts privātajam sektoram” ietvaros.
Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvarlīgums (parakstīts 2007.gada 20.decembrī) paredz, ka divus gadus pēc Latvijas un Šveices sadarbības programmas uzsākšanas jānosaka atbalstāmās prioritātes sadarbības programmas nesadalītajam finansējumam, kas ir ap 10% no piešķirtajiem Šveices Konfederācijas līdzekļiem.
Izvērtējot prioritātes, FM ņēma vērā pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī to, ka viena no politikas prioritātēm tautsaimniecības attīstībai ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, īpaši veicinot mazo un mikrouzņēmumu atbalsta ieviešanu. FM 2009.gada decembrī saņēmusi arī Šveices puses atbalstu nesadalītā finansējuma izlietošanai mikrokreditēšanas programmai. Ņemot vērā, ka Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros projektu apstiprināšana notiek divos līmeņos, mikrokreditēšanas programmas sākšanu var plānot ar 2011.gadu.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa
EM: Par vienotu naftas produktu informācijas sistēmu
Lai veiktu degvielas cenu regulāru monitoringu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, 16.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēta kārtība, kādā komersants, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par vidējām degvielas mazumtirdzniecības cenām.
Tā kā naftas produktu mazumtirdzniecībā darbojas vairāk nekā 160 licencētas personas, no kurām daļai realizācijas apjomi ir visai nelieli, nolemts, ka informāciju par degvielas mazumtirdzniecības vidējām cenām būs jāsniedz tikai tiem komersantiem, kuru mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apjoms iepriekšējā kalendārajā gadā pārsniedz:
• benzīnam – 15 tūkstošus kubikmetru;
• dīzeļdegvielai – 15 tūkstošus kubikmetru;
• autogāzei (sašķidrinātajai naftas gāzei) – 2 tūkstošus kubikmetru.
Komersantam informāciju par vidējo cenu 95.markas un 98.markas benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei no degvielas uzpildes sūkņa visās komersanta degvielas mazumtirdzniecības vietās būs jāsniedz elektroniskā veidā katras nedēļas pirmdienā un katra mēneša 15.datumā, ievadot to Naftas produktu informācijas sistēmā NAPRO.
Tiklīdz Valsts ieņēmumu dienests sniegs Ekonomikas ministrijai informāciju par tiem komersantiem, kas atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, EM reģistrēs attiecīgos komersantus sistēmā un piešķirs tiem Naftas produktu informācijas sistēmas NAPRO lietotājvārdu un paroli.
Ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc lietotājvārda un paroles saņemšanas komersantam būs jāuzsāk minētās informācijas publicēšana.
Reizi mēnesī Ekonomikas ministrija informēs Eiropas Komisiju par Latvijas vidējo degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas radīs iespēju EK veikt objektīvāku cenu savstarpēju salīdzināšanu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu ziņotajām degvielas cenām. Papildus Naftas produktu informācijas sistēma NAPRO nodrošinās informācijas apmaiņu par naftas rezervju apjomiem un to izmaiņām ar iesaistītajām institūcijām – Centrālo statistikas pārvaldi un Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī ļaus noteikt iepriekšējā mēneša vidējo degvielas tirgus cenu enerģētiskās krīzes gadījumos.
Izstrādātā kārtība ir saskaņota ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju, kā arī Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts kanceleju un Valsts ieņēmumu dienestu.
EM: Par tiesību iegūšanas kārtību pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros
16.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, kas aizstās līdz šim spēkā esošos MK noteikumus Nr.198 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikšanas kārtību”.
Būtiskākā atšķirība no līdz šim spēkā esošās kārtības ir tā, ka turpmāk obligātā iepirkuma tiesību piešķiršana biomasas, biogāzes, saules un vēja elektrostacijām notiks konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegto iesniegumu atbilstību administratīvajiem un kvalitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem.
Šāda iesniegumu vērtēšanas kārtība sniedz iespēju kvalitatīvi izvērtēt iesniegumus, ņemot vērā gan uzstādāmās elektroenerģijas ražošanas jaudas, elektrostacijas darba režīmus, elektrostacijā saražotās siltumenerģijas izmantošanas iespējas, kā arī izejvielas energoresursu ieguvei. Ar noteikumu projektu padarītas caurspīdīgākas administratīvās procedūras, kā arī noteikta komersantiem pārredzama lēmumu pieņemšanas procedūra.
Konkurss obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai tiks rīkots reizi gadā – oktobrī. Konkurss tiks rīkots par obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamo no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjomu, kas attiecīgajam laika periodam ir noteikts saskaņā ar publiskā tirgotāja sniegtajiem datiem un noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
MK noteikumos iekļauti nosacījumi elektroenerģijas ražošanai, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā esošus vai Latvijas Republikā iegūtus atjaunojamos energoresursus; kā arī noteikts, kāda Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa daļa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa