Jānis GAIGALS, izglītības un zinātnes ministrs savā šāgada pirmajā preses konferencē

— Kopumā jāatzīst, ka 1998. gads bija grūts. Tomēr, neraugoties uz dažādām problēmām, izdarīts ir visai daudz. Protams, ar ļoti lielu piepūli. Šajā gadā gribētos izdarīt vēl vairāk, toties ar mazākiem pūliņiem un efektīvāk.

Pēc vairāku gadu un valdību intensīva darba ir pieņemts Izglītības jumta likums. IZM ir izdevies novērst mēģinājumus 81. panta kārtībā izdarīt grozījumus nupat pieņemtajā likumā. Tas nozīmē, ka netika svītrotas progresīvākās likuma normas. Likums ir ļoti vajadzīgs un labs, tādēļ nepieļausim, ka atsevišķas ministrijas vai pat cilvēki pēc savas iniciatīvas revidēs tikko Saeimā pieņemto Izglītības likumu. Patlaban tiek sagatavoti otrajam lasījumam Saeimā Vispārējās izglītības un Profesionālās izglītības likumu projekti. 1999. gadā ir paredzamas izmaiņas Augstskolu likumā. Jaunā likumdošana atbilst mūsdienu prasībām un Eiropas izglītības fonda rekomendācijām. Tā būs bāze, kas dos iespēju būtiski pilnveidot mūsu izglītības sistēmu. Pozitīvo rezultātu varēs just jau 2000. gadā.

Valsts budžeta daļu izglītībai kopumā šajā gadā paredzēts palielināt par 9,4 procentiem. Budžeta projekta izstrādes gaita ir sarežģīta, iespējas ir ierobežotas, tomēr šogad tas būs attīstības budžets. Par 56,3 procentiem pieaugs valsts investīciju apjoms, tajā skaitā izglītības informatizācijai paredzēti apmēram divi miljoni latu. Rīgā jau puse skolu ir nodrošinātas ar datorklasēm. Šogad paredzēts iekārtot vēl 350 skolās šādas klases.

Saskaņā ar valdības deklarāciju vairāk nekā trīs procenti no budžeta apjoma kopumā paredzēti pilnīgi jaunu programmu finansējumam. Plānota ir studiju kreditēšana, jāveido bērnu tiesību valsts programma, nepieciešams bērnu tiesību aizsardzības centrs, finanses vajadzīgas jaunatnes un mācību literatūrai. Investīcijas 350 000 latu paredzētas jaunai mācību un pāraudzināšanas iestādei. Tas nozīmē, ka izdevumi esošās izglītības sistēmas uzturēšanai pieaug par 3,6 procentiem. Būtiskas ir arī skolotāju algas un nepieciešamība tās paaugstināt. Salīdzinot ar pērnā gada janvāri, šogad pedagogu algas palielinājušās par 10 procentiem. 1999. gadā paredzēts izstrādāt pilnīgi jaunu pedagogu darba apmaksas sistēmu. Jaunais Izglītības likums noteic, ka pedagogu darba samaksas minimums ir divu minimālo mēnešalgu apjomā. Likums nosaka algas apakšējo, bet ne augšējo robežu. Mūsu ministrijas uzdevums ir diferencēt pedagogu algas, lai ir būtiska atšķirība starp mazāk kvalificētu un augsti kvalificētu skolotāju darba samaksu. Līdz februārim esam solījuši premjerministram izstrādāt konceptuāli šādu darba samaksas sistēmu, lai tā sāktu darboties 2000. gada 1. janvārī.

1998. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Pasaules bankas (PB) kredīta projektu 31 miljona ASV dolāru apjomā, sagatavoti arī piešķiršanas nosacījumi. Šis darbs manī rada lielu gandarījumu, un janvāra beigās ir paredzēts braukt uz Vašingtonu, lai pārrunātu kredīta parakstīšanu. Aprīlī plānots parakstīt šo PB kredīta līgumu.

Pagājušajā rudenī pirms jaunā mācību gada tika rīkota akcija "Tevi gaida skola", un tad redzējām nepilnības bērnu uzskaitē, kas galvenokārt saistītas ar iedzīvotāju reģistra datu neatbilstību reālajai situācijai. Šogad pavasarī atsevišķos rajonos veiksim pilotprojektus, kas nodrošinās, lai visu laiku notiktu bērnu uzskaite.

Ļoti nozīmīgs jautājums ir latviešu valodas apguve. 1998. gada otrajā pusē ar šo uzdevumu saistītie jautājumi aktivizējās, arī valsts valodas mācīšana skolās ar krievu mācībvalodu. Visā Latvijā ir vairs tikai ap 100 pedagogu, tagad pat nedaudz mazāk, kuriem nav apliecinājuma par valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē. Tas ir mazāk nekā viens procents no krievu skolu pedagogu skaita. Uzskatu, ka valsts valodas apguve skolēniem un pedagogiem vairs nav politiski aktuāls jautājums, jo to individuāli risina IZM darba grupa Gunta Vasiļevska vadībā. Pagājušā gada decembrī IZM parakstīja līgumu ar ANO Attīstības programmu par 3,8 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Latviešu valodas apguves valsts programmai, speciāli latviešu valodas mācīšanai nākamajos divos gados. Ir sagatavotas mācību grāmatas, metodika un pasniedzēji. 1999. gadā būtiski palielināsies arī valsts budžeta finansējums šim mērķim. Nākamajā mācību gadā latviešu valodas skolotājiem krievu skolās paredzēts palielināt darba samaksu 1,5 reizes. Nodrošināt labas latviešu valodas apguves iespējas ir 1999. gada uzdevums.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"