Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 16.martā

FM: Par Nelijas Jezdakovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā

16.martā Ministru kabinets pēc finanšu ministra Einara Repšes ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprināja Neliju Jezdakovu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. N.Jezdakova tika atzīta par uzvarētāju publiskajā konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu.

“Jezdakovas kundze ir kompetentākā un piemērotākā kandidāte VID ģenerāldirektores amatam, turklāt viņa ar savu darbu jau ir pierādījusi, ka sekmīgi spēj pildīt šos pienākumus. Valsts ieņēmumu dienestam pirmkārt ir jākļūst par servisa iestādi – tam ir jāmaina iepriekšējais darbības veids un jākļūst nevis par represīvu, bet vairāk uz klientiem orientētu iestādi. Ir jānodrošina visiem nodokļu maksātājiem saprotamas un pilnībā izskaidrojošas nodokļu nomaksas konsultācijas. Mans mērķis ir ieviest dienestā stabilitāti un nodrošināt visas likuma prasības – VID ir jākļūst par paraugu godīgai attieksmei pret klientiem visā finanšu sistēmā,” uzsvēra E.Repše.

“Šajā laikā, kad no valsts ieņēmumiem ir atkarīga mūsu valsts turpmākā attīstība, esmu gatava ar pilnu atbildības sajūtu uzņemties VID vadītājas pienākumus. MK lēmumu vērtēju kā uzticības apliecinājumu manai profesionālajai darbībai dienestā, tāpēc mans uzdevums būs nodrošināt sekmīgāku dienesta darbu,” norādīja N.Jezdakova.

N.Jezdakova valsts finanšu sistēmā savu karjeru sāka 1978.gadā kā Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu pārvaldes Peļņas maksājumu daļas galvenā ekonomiste. Patlaban viņa ir VID ģenerāldirektora pirmā vietniece un Galvenās nodokļu pārvaldes direktore. N.Jezdakova 2003.gadā bija iecelta par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju pēc Andreja Sončika atstādināšanas, kā arī pēc Dzintara Jakāna atstādināšanas un rotācijas FM departamenta direktora amatā pildīja VID ģenerāldirektora pienākumus.

Saskaņā ar likuma par VID 4.pantu – VID ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. VID ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finanšu ministrs.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

 

FM: Par “Parex bankas” restrukturizācijas plānu

16.martā Ministru kabinetā (MK) izskatīja AS “Parex banka” restrukturizācijas modeļus un pieņēma zināšanai VAS “Latvijas Privatizācijas aģentūra” (PA) ziņojumu par darbu pie t.s. modeļa, kas paredz perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošo aktīvu nodalīšanu jaunā uzņēmumā (jaunajā bankā). Šo modeli atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendē īstenot valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants “Nomura International plc”. PA arī informēja, ka notiek šā restrukturizācijas modeļa padziļināta izpēte, un uzsvēra, ka klientu sadarbību ar banku pārveide nekādā veidā neietekmēs.

Lēmums par bankas restrukturizācijas modeli ir būtisks, lai pabeigtu AS “Parex banka” pārveides plānu un pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām Latvijā Finanšu ministrija to iesniegtu apstiprināšanai Eiropas Komisijai (EK), tādējādi ievērojot EK noteikto kārtību attiecībā uz valsts atbalsta sniegšanu finanšu institūcijām.

Aktīvu un saistību nodalīšana tiks uzsākta tikai pēc bankas restrukturizācijas modeļa saskaņošanas ar EK. Restrukturizācijas rezultātā nodalīs aktīvus, kuri nav saistīti ar bankas pamatbiznesu, lai tos apsaimniekotu un pārdotu atbilstoši apstiprinātajai aktīvu pārvaldīšanas stratēģijai. Pēc restrukturizācijas banka varēs atsākt kreditēšanu, jo AS “Parex banka” jau panākusi vienošanos par finansējuma avotu kredītiem mazajiem un vidējiem Baltijas uzņēmumiem, tādējādi ieņemot svarīgu vietu reģiona ekonomiskās atveseļošanas stratēģijā.

Atbilstoši MK lēmumam, šā gada 25.janvārī PA atjaunoja līgumu ar vadošo “Parex banka” pārdošanas konsultantu – starptautisko investīciju banku “Nomura International plc” par restrukturizācijas plāna izstrādi, ieviešanu un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu. “Nomura International plc” analīze liecina, ka esošo AS “Parex banka” kredītportfeli visefektīvāk var pārvaldīt, nodalot aktīvus, kuri nav saistīti ar jaunās bankas turpmāko stratēģisko attīstību.

Jaunās bankas izveide nodrošinās bankas pozīciju nostiprināšanos Baltijas reģionā, noteikto darbības ierobežojumu atcelšanu un iespēju diversificēt jaunās bankas aktīvu refinansēšanu, tādējādi nodrošinot iespējami pilnīgu valsts atbalsta atmaksu.

 

FM: Par grozījumiem Muitas likumā

16.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas paredz grozījumus Muitas likumā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors pilnvaro muitas amatpersonas veikt muitas kontroli visā Latvijas teritorijā, nevis VID Muitas pārvaldes direktors.

Likumprojektā tiek noteikts, ka gadījumos, kad var rasties (nevis rodas) muitas parāds, muitas iestādēm vairs nebūs obligāts pienākums pieprasīt galvojumus. Tādējādi tiks mazināts finansiālais un administratīvais slogs komersantiem saistībā ar galvojumu iesniegšanu.

Likumprojekts arī nosaka deleģējumu MK izstrādāt kārtību, kādā uzticami komersanti varēs saņemt atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas.

Līdz ar grozījumiem Muitas likumā ir noteiktas vietas, kurās personai būs jāuzrāda muitošanai pakļautās preces, kā arī noteikti ierobežojumi muitas iestāžu kontroles tiesībām.

Lai nodrošinātu, ka muitas kontroles punktos ir pieejami nepieciešamie pakalpojumi un tajos veiktā komercdarbība nav pretrunā ar muitas kontroles punktā īstenojamām valsts institūciju funkcijām, likums ir papildināts ar jaunu pantu, kurā paredzēti nosacījumi komercdarbības veikšanai muitas kontroles punktos.

Savukārt līgumi, kas noslēgti par komercdarbību muitas kontroles zonā pirms jaunā panta spēkā stāšanās, būs spēkā līdz to darbības beigām.

Grozījumi arī paredz, ka par personas apskati tiks sastādīts protokols divos eksemplāros pašreizējo trīs vietā.

 

FM: Par grozījumiem Likumā par ostām

16.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts, kas paredz grozījumus Likumā par ostām, nodrošinot, ka valstiski svarīgus pasākumus varēs finansēt arī no ostu pārvalžu finanšu līdzekļiem.

Grozījumi kļuva aktuāli saistībā ar Latvijas dalību izstādē “World Expo 2010” Šanhajā, Ķīnas Tautas Republikā. Paredzēts, ka finansējums Latvijas dalības izstādē nodrošināšanai tiks saņemts no projekta līdzfinansētāja Rīgas brīvostas 500 000 latu apmērā. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka šobrīd Rīgas brīvostas pārvaldei nav tiesiska pamata atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē.

Saskaņā ar Likumā par ostām noteikto ostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izmantoti, ievērojot bezpeļņas organizācijas principus – ostas pārvaldes rīcībā esošos finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai un šajā likumā noteikto funkciju izpildei.

Lai nodrošinātu tiesisko regulējumu, kas dotu tiesības ostas pārvaldes finanšu līdzekļus ziedot valstij valsts budžetā, tādējādi nodrošinot iespēju, ka valstiski svarīgi pasākumi tiek finansēti arī no citu publisku personu budžetiem, valdība lēma veikt attiecīgus grozījumus Likumā par ostām.

Savukārt priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” FM iesniegs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, jo likums “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” šobrīd atrodas Saeimā un līdz šā gada 19.martam ir priekšlikumu iesniegšana uz 3.lasījumu.

Tādējādi atvasinātas publiskas personas, to iestādes, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības un kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, finanšu līdzekļus drīkstēs dāvināt (ziedot) valstij valsts budžetā.

 

FM: Par likumprojektu par mikrouzņēmuma nodokli

16.martā Ministru kabineta (MK) sēdē valdība konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par mikrouzņēmuma nodokli, kā arī saistītos likumprojektus, kas paredz grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Likumprojekts par mikrouzņēmuma nodokli paredz noteikt mikrouzņēmuma statusu un mikrouzņēmuma nodokļa noteikšanas un maksāšanas kārtību, lai radītu stimulus un priekšnoteikumus bez darba palikušajiem iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību.

Likumprojektā mikrouzņēmums tiek definēts kā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura ir izvēlējusies maksāt mikrouzņēmuma nodokli un atbilst šādiem kritērijiem:

• dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskas personas (sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā – vienlaikus arī valdes locekļi);

• apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu;

• darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci cilvēki, izņemot, ja darbinieks ir promesošs vai atstādināts.

Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmuma īpašnieki un mikrouzņēmuma darbinieki nepiemēro vispārīgās likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas par saimnieciskajā darbībā un algotajā darbā gūto ienākumu, bet par minētajiem ienākumiem tiek maksāts mikrouzņēmuma nodoklis. Mikrouzņēmuma nodokli paredzēts aprēķināt 20% apmērā no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Mikrouzņēmuma nodokli paredzēts sadalīt noteiktā proporcijā pa atbilstošo nodokļu un nodevas veidiem. 

Šobrīd Latvijas normatīvie akti neparedz kritērijus mikrouzņēmuma statusa iegūšanai un kārtību, kā mikrouzņēmumus apliek ar nodokli. Tā kā jaunais likumprojekts paredz ar mikrouzņēmumu nodokli aizstāt IIN un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (par mikrouzņēmuma darbinieku gūto ienākumu), kā arī UIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumus, ir nepieciešami grozījumi saistītajos likumos.

Grozījumi likumā par IIN paredz, ka mikrouzņēmuma īpašnieki un mikrouzņēmuma darbinieki nepiemēro vispārīgās šā likuma normas par saimnieciskajā darbībā un algotajā darbā gūto ienākumu, bet par minētajiem ienākumiem tiek maksāts mikrouzņēmuma nodoklis. Mikrozņēmuma darbinieka gada apliekamo ienākumu apjomam nav piemērojams gada neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādībā esošu personu, kā arī attaisnotie izdevumi.

Noteikts, ka fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies maksātājam – mikrouzņēmuma īpašniekam, kad tas bija mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, nav pārnesami uz nākamajiem taksācijas gadiem, nosakot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu.

Likumprojektā par mikrouzņēmuma nodokli paredzēts, ka nodokļa maksātāji, kuri būs izvēlējušies maksāt mikrouzņēmuma nodokli, UIN aprēķinās un maksās saskaņā ar jauno likumu, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi arī likumā par UIN.

Grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrības, individuālie uzņēmumi, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas ir reģistrētas par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, par saimnieciskās darbības ienākumiem maksās mikrouzņēmuma nodokli atbilstoši jaunajam likumam. Tomēr minētajiem nodokļa maksātājiem arī turpmāk būs jāietur UIN no izmaksām nerezidentiem saskaņā ar likuma par UIN normām.

Grozījumi reglamentē pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanu gadījumā, ja mikrouzņēmums kļūst par parastu UIN maksātāju, kā arī paredz, ka, kļūstot par mikrouzņēmumu, tiek zaudētas likumā par UIN noteiktās iespējas segt zaudējumus.

Pēc tehnisku precizējumu saskaņošanas ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju likumprojektus atkārtoti izskatīs Ministru kabinets.

 

FM: Par kases operāciju uzskaites noteikumiem

16.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais noteikumu projekts, kas paredz grozījumus kases operāciju uzskaites noteikumos. Līdz ar grozījumiem tiek precizēts, ka persona, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kases operācijas reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā vai ieņēmumu uzskaites reģistrā.

Tāpat tiek konkretizēts, ka persona, kura var nelietot kases aparātu, par darbdienas laikā saņemto skaidrās naudas summu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, pamatojoties uz darījumu apliecinošu dokumentu (piemēram, kvīts, biļete) datiem vai par darbdienas laikā saņemtās skaidrās naudas ieņēmumu kopsummu.

Grozījumi veikti, lai kases operāciju uzskaites noteikumus saskaņotu ar grozījumiem noteikumos par kārtību, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Tādējādi varēs izvairīties no pretrunām tiesību normās un nepieļaut dažādas to interpretācijas.

 

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa februāra neizpildes kompensāciju Rīgas un Ventspils pašvaldībai

16.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais rīkojums par prognozēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu kompensāciju pašvaldībām.

Finanšu ministrija ir izvērtējusi faktisko IIN ieņēmumu izpildi 2010.gada februārī salīdzinājumā ar prognozēto (viena divpadsmitā daļa no gada prognozes) un konstatējusi, ka faktiskie IIN ieņēmumi Rīgas pašvaldībai un Ventspils pašvaldībai, ko tās iekasē tieši savā budžetā, ir iekasēti mazāki, nekā prognozēts.

Savukārt IIN prognoze tai daļai, ko ieskaita Valsts kases sadales kontā, ir izpildījusies 94,48 procentu apmērā no prognozētajiem IIN ieņēmumiem, par 838 005 latiem pārsniedzot garantētos IIN ieņēmumus.

Rīkojums paredz, ka kopējā Rīgas un Ventspils pašvaldībām kompensējamā summa būs 2,84 miljoni latu. Līdzekļi kompensācijai tiks ņemti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Rīgas domei tiks pārskaitīta 2,82 miljonu latu kompensācija, savukārt Ventspils pilsētas domei – 20,6 tūkstoši latu, ieturot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

Tā kā IIN ir būtiskākais pašvaldību budžetu ieņēmumu avots, šīm pašvaldībām būs iespēja nodrošināt savas autonomās funkcijas un neveidosies lieli kavētie maksājumi.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2010.gadam” pašvaldībām pienākas kompensācija par neiekasēto nodokli, lai nodrošinātu IIN ieņēmumus 92% apmērā no sākotnēji prognozētās 1/12 daļas no kopējās IIN ieņēmumu prognozes.

Prognozētie Rīgas un Ventspils pašvaldību IIN ieņēmumi, ko tās iekasē tieši savā budžetā, februārī ir 20,98 miljoni latu (1/12 daļa), bet reāli februārī iekasēti 16,38 miljoni latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par grozījumiem Jaunatnes likumā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”, kas paredz risināt konkrētas Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.–2018.gadam identificētās problēmas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā. Likumprojekts 16.martā apstiprināts Ministru kabinetā (MK) un tiks virzīts pieņemšanai Saeimā.

Likumprojekts paredz papildināt Jaunatnes likumu ar jaunu pantu par jaunatnes politikas un darba ar jaunatni būtību – iekļauta jaunatnes politikas definīcija, identificēti pamatuzdevumi darbā ar jaunatni, kā arī nostiprināti jaunatnes politikas pamatprincipi. Likumprojekts paredz arī papildināt Jaunatnes likumu ar būtiskākajiem IZM uzdevumiem, nodrošinot vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes jomā un tās koordinētu īstenošanu.

Tā kā īpaši liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi ir pašvaldību līmenī pieņemtajiem lēmumiem, likumprojekts precizē pašvaldības kompetenci jaunatnes politikas nozarē. Grozījumi paredz, ka pašvaldības plānos darbu ar jaunatni un tā attīstību, tajā skaitā izstrādājot pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldības būs tiesīgas noteikt kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni, piemēram, nosakot atbildīgo pašvaldības institūciju darbam ar jaunatni, izveidojot jauniešu centru, pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai pašvaldības jauniešu domi. Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt Jaunatnes likumu ar plānošanas reģionu kompetenci jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, nosakot, ka plānošanas reģioni veicinās vietējo pašvaldību sadarbību, attīstot darbu ar jaunatni, plānos īstenošanas un attīstības jautājumus darbam ar jaunatni plānošanas reģionā.

Likumprojektā noteikts jaunatnes organizāciju uzskaites regulējums, kas atvieglos jaunatnes organizāciju iesaistīšanu valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī samazinās nepieciešamo dokumentu iesniegšanu IZM, lai pierādītu biedrības atbilstību jaunatnes organizācijas kritērijiem finansējuma saņemšanai. Lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, likumprojekts nosaka pašvaldību tiesības atbalstīt jauniešu iniciatīvas un projektus no pašvaldības budžeta.

Likumprojekts paredz deleģējumu MK noteikt iespēju projekta iesniedzējam līdzfinansējumu izteikt kā ieguldījumu natūrā, tajā skaitā veicot brīvprātīgo darbu. Šādas izmaiņas ir būtiskas, lai atzītu jauniešu veikto brīvprātīgo darbu Latvijā.

Likumprojektu IZM izstrādāja sadarbībā ar jaunatnes organizācijām un pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoriem, grozījumu projektu IZM saskaņoja ar Jaunatnes organizāciju konsultatīvo komisiju, Jaunatnes konsultatīvo padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, plānošanas reģionu administrācijām, kā arī iesaistītajām ministrijām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par grozījumiem Labklājības ministrijas nolikumā

Lai aktualizētu Labklājības ministrijas (LM) nolikumu atbilstoši 2009.gadā Ministru kabinetā un Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī precizētu ministrijas veicamos uzdevumus, sagatavotas izmaiņas tajā.

To paredz 16.martā valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Labklājības ministrijas nolikums”.

Atbilstoši izmaiņām nolikums papildināts ar uzdevumu, kas paredz izstrādāt valsts politiku tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā.

Tāpat no LM nolikuma svītroti vairāki uzdevumi bāriņtiesu uzraudzības, audžuģimeņu un aizbildņu jomā – bāriņtiesu darba uzraudzības un metodiskās palīdzības īstenošana, audžuģimeņu uzskaites un audžuģimeņu apmācības veikšana, psiholoģiskās palīdzības un informatīvā un metodiskā atbalsta nodrošināšana šīm ģimenēm. To no 2010.gada 1.janvāra veic LM padotības institūcija – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Vienlaikus grozījumi precizē ministrijas padotības iestāžu uzskaitījumu atbilstoši faktiskajai situācijai pēc 2010.gada 1.janvāra.

Ar 2010.gada 1.janvāri 33 valsts sociālās aprūpes centru vietā izveidoti pieci valsts sociālās aprūpes centri: “Rīga”, “Kurzeme”, “Zemgale”, “Vidzeme” un “Latgale”.

 

LM: Par infrastruktūras un zinātniski tehniskās bāzes nodrošināšanu darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai

Lai uzlabotu darbspēju ekspertīzes pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, Labklājības ministrija (LM), ieguldot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, pilnveidos Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) infrastruktūru.

Plānots, ka līdz ar VDEĀVK reorganizāciju un piecu tās filiāļu pārvietošanu uz ēku Rīgā, Ventspils ielā 53 (kur jau atrodas Tehnisko palīglīdzekļu centrs), tiks izveidota vienas pieturas aģentūra invalīdiem, un komisija gadā varēs apkalpos vidēji 26 tūkstošus cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem.

Tomēr šobrīd minētās ēkas telpu tehniskais stāvoklis ir neatbilstošs invaliditātes ekspertīzes veikšanai, jo agrāk telpas tika izmantotas rūpnieciskiem mērķiem. Līdz ar to celtnē nav atbilstošas ventilācijas un kanalizācijas sistēmas. Tāpat cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem nav pieejams sanitārais mezgls, kā arī pie ēkas nav autostāvvietas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Turklāt ēkā iebūvētais kravas lifts pašreiz pilda pasažieru lifta funkcijas.

Tāpēc, ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, tuvāko gadu laikā paredzēts veikt minēto telpu remontu un labiekārtošanu, kā arī invaliditātes ekspertīzes veikšanai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma nodrošināšanu.

Ēkas infrastruktūras pilnveidošana nodrošinās darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanas pakalpojuma pieejamību ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī cilvēkiem, kuri viņus pavada.

Projekta īstenošanā tiks ieguldīti ERAF un valsts līdzekļi 526,2 tūkstoši latu.

To paredz 16.martā valdībā pieņemtie noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāti “Infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski tehniskās bāzes nodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai”.

VDEĀVK ir Labklājības ministrijas padotības iestāde, kas veic invaliditātes ekspertīzi. Tās uzdevums ir individualizēti izvērtēt personas fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un iespējas integrēties sabiedrībā. Pamats invaliditātes ekspertīzei ir iesniegums un ģimenes/ārstējošā ārsta izsniegts nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par publisko iepirkumu un e-iepirkumu sistēmu

Ministru kabinets 16.martā iepazinās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par paveikto un turpmāk plānotajiem pasākumiem publisko iepirkumu procesa pilnveidošanā, e-iepirkumu sistēmas izmantošanas efektivitātes un caurskatāmības uzlabošanā.

Elektroniskā iepirkumu sistēmas izveide tika uzsākta 2005.gadā, nodrošinot valsts un pašvaldību iestādēm iespēju izmantot elektronisko iepirkumu sistēmu standarta preču un pakalpojumu iepirkšanai. Sistēmas darbības nodrošināšanai tiek izmantots uz globālā tīmekļa tehnoloģijām balstīts rīks – tīmekļa vietne www.eiepirkumi.gov.lv.

Portālā tiek rīkotas centralizētas iepirkumu procedūras, lai noslēgtu vispārīgās vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem par darījumu veikšanu e-iepirkumu procesā.

Lai uzlabotu elektroniskās iepirkumu sistēmas efektivitāti un caurskatāmību, RAPLM izstrādātais informatīvais ziņojums paredz līdz gada beigām izstrādāt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kā arī noteikumu projektu, paredzot visām valsts un pašvaldību iestādēm obligātu sistēmas izmantošanu standarta preču iegādei, iepirkumu centralizāciju ar vienotu iesniegumu iesniegšanas nosacījumu starpniecību un līdz šim nepieprasīto nodrošinājuma iesniegšanu vispārīgās vienošanās slēgšanas gadījumos.

Tādējādi plānots nodrošināt standartizēto preču iegādi par zemākām cenām, samazināt administratīvo slogu un izmaksas iepirkumu procesa organizēšanai, samazināt korupcijas risku un nodrošināt pasūtītāja izdevumu vienmērīguma kontroles iespējas, uzraugot izdevumu pieaugumu gada beigās.

Kā liecina Eiropas Komisijas ziņojums “Gudrāka, ātrāka, labāka e-pārvalde” par e-iepirkumu attīstību, starp 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvija ar 50% pieejamības rādītāju ierindojusies 19.vietā aiz Čehijas, Itālijas un Norvēģijas.

Visaugstākais e-iepirkuma apjoma indikators 93% apmērā ir bijis Igaunijai un Kiprai, viszemākais – Īslandei, sasniedzot 29%. Savukārt ir valstis ar daudzām iepirkumu risinājumu tehnoloģiskajām platformām, piemēram, Apvienotā Karaliste ieņem 29.vietu, Francija – 21.vietu, Vācija – 14.vietu, Itālija – 11.vietu. Latvija ar vienu integrētu nacionālo iepirkumu platformu ir spējusi sasniegt konkurētspējīgu e-iepirkumu attīstības līmeni.

Līdz 2012.gada beigām, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, Latvijā plānots izstrādāt un testēt e-izsoļu infrastruktūru, sistēmas darbības kontroles un atbalsta mehānismus, ievērojami uzlabojot konkurenci iepirkumu procesā un ļaujot iegādāties lētāk arī nestandarta preces. E-izsoļu procesa nodrošināšanas nolūkā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno uzsākt jaunu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu, piesaistot darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un e-pakalpojumu attīstība” līdzekļus.

Savukārt, lai optimizētu infrastruktūras izmantošanu, plānots izstrādāt grozījumus Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, paredzot mantas atsavināšanu, izmantojot e-izsoles, kā arī izvērtēt citu normatīvo aktu izstrādes nepieciešamību.

Elektroniskajā iepirkumu sistēmā no 2005.gada līdz 2009.gadam pieejamo preču specifikāciju skaits ir sasniedzis 40 000, bet reģistrēto pircēju organizāciju skaits – 380. Savukārt piegādātāju organizāciju skaits ir 89, tādējādi nodrošinot 1500 aktīvus sistēmas lietotāju profilus.

Tāpat iepirkumu summu apgrozījums sistēmā ir pieaudzis vairākkārt, piemēram, 2005.gadā bija 192 638 latu liels apgrozījums, bet pērnā gada beigās valsts un pašvaldību iestādes ir veikušas preču pasūtījumus par 4 463 537 latiem.

No šā gada elektronisko iepirkumu sistēma nodrošina 12 e-katalogu darbību, kur ar e-katalogu starpniecību valsts un pašvaldību iestādes var iegādāties, piemēram, datortehniku, biroja papīru, saimniecības preces, vairākus ārstniecības līdzekļus, vienreizlietojamās medicīnas preces, biroja mēbeles, kancelejas preces, biroja tehniku, kopētājus, kā arī drukas iekārtu piederumus.

Preču pasūtīšana sistēmā nodrošina ātrāku iepirkumu procesu, saīsinot laiku no vajadzības apzināšanas līdz preces piegādei, kā arī atslogo valsts un pašvaldību iestādes no iepirkumu organizēšanas, jo iepirkumi tiek veikti centralizēti vienā tīmekļa vietnē.

Elektroniskās iepirkumu sistēmas darbības rezultātā tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi, jo atšķirībā no standarta piegādes līgumiem piegādes cenas sistēmā nav fiksētas. Fiksētas ir tikai maksimālās cenas, par kurām gada laikā var piegādāt preces.

Elektroniskā iepirkumu sistēma, nodrošinot konkurenci starp sistēmas dalībniekiem, veicina cenu pazemināšanu, jo centralizētajos iepirkumos, apvienojot vairākus pasūtījumus, arī maziem iepirkumiem tiek iegūtas pircējam izdevīgākas cenas.

Savukārt iepirkumu veikšana interneta vidē palielina iepirkumu procesa caurskatāmību, atklātību un informācijas pieejamību.

E-iepirkumu procesā piegādātāji, savstarpēji konkurējot, var samazināt elektronisko iepirkumu sistēmā publicētās savu piedāvājumu cenas. Pasūtītājiem tiek nodrošināta iespēja veikt preču pasūtījumu interneta vietnē, izvēloties preces no tobrīd lētākajiem elektroniskajā katalogā publicētajiem piedāvājumiem. E-iepirkumu procesa noslēgumā starp piegādātāju un pircēju tiek noslēgts iepirkuma līgums, kurš nosaka konkrēto preču piegādes noteikumus.

Plānots, ka līdz šā gada 1.aprīlim, ņemot vērā ārstniecības iestāžu interesi par e-pirkumu izmantošanu medikamentu iegādei, tiks ieviests medikamentu centralizētais iepirkums. Tāpat tiks papildināta e-katalogu sadaļa ar standarta datoru programmatūras licenču iegādi valsts un pašvaldību iestādēm par vienotām cenām, piemērojot arī korporatīvā līguma atlaides.

Nodrošinot izziņu pieejamību elektroniskajā veidā un samazinot izziņu iesniedzēju administratīvo slogu, plānots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu izstrādāt piegādātāju profilu infrastruktūru vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

Modernizētās e-iepirkumu sistēmas ekspluatāciju plānots sākt līdz 1.novembrim.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par aviosabiedrības “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanu

Ministru kabinets (MK) 16.martā pieņēmis lēmumu palielināt nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” pamatkapitālu.

Pamatkapitāls palielināts par 30 miljoniem latu, valstij un SIA “Baltijas aviācijas sistēmas” veicot ieguldījumu proporcionāli piederošo akciju apmēram. Valstij ir 52,6% akciju, bet otram akcionāram – 47,2%.

Valsts finansējuma avots ir VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” līdzekļi.

Pozitīvs lēmums pieņemts, ņemot vērā AS “airBaltic” straujo attīstību, pagājušajā gadā strādājot ar 14 miljonu latu peļņu un 200 miljonu latu apgrozījumu.

Līdz ar to valsts ir saglabājusi savu ietekmi uzņēmumā.

Iepriekš jau ziņots, ka MK 2009.gada 18.augustā konceptuāli atbalstīja lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasībām

16.martā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteiktumu projekts “Īpaši aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts precizē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasības, t.sk. meža izmantošanu, aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu un apmeklēšanu.

Vides ministrija precizē nosacījumus dabas liegumu un dabas parku mežos mežsaimnieciskās darbības ierobežošanā putnu ligzdošanas periodā, celmu ieguvē rūpnieciskai pārstrādei, sausu koku un svaigi vēja gāztu koku izvākšanā, meža ceļu būvniecībā un rekonstrukcijā. Tāpat tiek precizēti nosacījumi vēja elektrostaciju būvei, virszemes un zemūdens reljefa mainīšanai, ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnijas un gultnes mainīšanai, peldošu ēku un ēku uz pāļiem būvniecībai, lauksaimniecības un pārējās zemes sadalīšanai atsevišķos zemes gabalos, kā arī ierobežojumu noteikšanai informācijas izplatīšanai par aizsargājamo sugu dzīvotnēm un biotopiem.

Šie noteikumi aizstās patlaban spēkā esošos Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumus Nr.415 “Īpaši aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

 

VidM: Par ūdenssaimniecības projektu īstenošanas izmaksu sadalījumu nacionālajā publiskajā un privātajā finansējumā

16.martā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Vides ministrijas izstrādātie noteikumu projekti “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 28.jūlija noteikumos Nr.606 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000””” un “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.836 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000”””.

Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 28.jūlija noteikumos Nr.606 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000”” izstrādāts, lai precizētu aktivitātes īstenošanas izmaksu sadalījumu nacionālajā publiskajā finansējumā un privātajā finansējumā, projekta attiecināmās izmaksas un projektā neiekļaujamās izmaksas.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma apguves uzlabošanai trīs projektu iesniegumu atlases kārtu vietā tiek paredzētas piecas projektu iesniegumu atlases kārtas. Precizēta projekta iesniedzēja atbildība par kopējām attiecināmajām izmaksām un finansējumu projekta neattiecināmo izmaksu segšanai.

Savukārt noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.836 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000””” sagatavots, lai precizētu aktivitātes īstenošanas izmaksas, to sadalījumu nacionālajā publiskajā finansējumā un privātajā finansējumā, precizētu Kohēzijas fonda projekta attiecināmās izmaksas un projektā neiekļaujamās izmaksas, paredzētu iespējas saņemt avansa maksājumus, ja atbildīgajai iestādei ir pieejami finanšu līdzekļi, precizētu grozījumu izdarīšanu projektā, vienlaikus vienkāršojot grozījumu procedūru, kā arī noteiktu maksimālo Kohēzijas fonda atbalsta intensitāti (95%) projektiem, kas tiks apstiprināti pēc 2009.gada 1.janvāra.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par valsts nodevu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības izsniegšanu

Valdība 16.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par valsts nodevu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības izsniegšanu”.

Noteikumi paredz, ka valsts nodevas apmērs par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības izsniegšanu ir astoņi lati. Tāpat noteikts, ka valsts nodevu maksā pirms nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanas, kā arī to ieskaita valsts pamatbudžetā.

Iesniedzot iesniegumu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanu, persona iesniegumam pievieno valsts nodevas samaksu apliecinoša dokumenta kopiju.

Savukārt, ja persona iesniegumu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanu iesniedz elektroniski, tad valsts nodevas samaksu apliecinoša dokumenta kopija nebūs jāiesniedz, bet iesniegumā būs jānorāda valsts nodevas maksātāja nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, valsts nodevas veids un samaksātās nodevas apmērs, kā arī valsts budžeta ieņēmumu konta numurs un datums, kad veikts maksājums.

Noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

 

ZM: Par atbalsta saņemšanas nosacījumiem enerģijas ražošanai no biomasas

Valdība 16.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakšpasākumam “Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas””.

Normatīvais akts nosaka, ka turpmāk pretendentam atbalsta saņemšanai vairs nebūs jāslēdz līgums ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Savukārt, lai nodrošinātu projekta uzraudzību pēc tā īstenošanas, veiktu nepārtraukto novērtēšanu un nodrošinātu nepieciešamās informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai, atbalsta saņēmējam piecus gadus pēc projekta īstenošanas uzsākšanas būs jāiesniedz LAD pārskati par projekta īstenošanas gaitu.

Noteikumi paredz arī vairākus tehniskus un redakcionālus grozījumus, precizējot atbalsta saņemšanas nosacījumus, iesniedzamos dokumentus un atsauces uz citiem tiesību aktiem.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par Pārtikas un veterinārā dienesta maksas pakalpojumu samaksas kārtību

Valdība 16.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegto maksas pakalpojumu samaksu”.

Līdz šim bija spēkā MK 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.901 “Noteikumi par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles samaksu”. Ņemot vērā izmaiņas, kas saistītas ar ZM pārraudzībā esošo iestāžu reorganizāciju un optimizāciju, tika izstrādāti jauni noteikumi.

Noteikumu projekts nosaka samaksas kārtību par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sniegtajiem maksas pakalpojumiem, noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām un veterināro kontroli. Noteikumi paredz arī kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma atzīšanu.

Par noteikumos ietvertām PVD uzraudzības un kontroles darbībām samaksa netiek palielināta, bet dažiem pakalpojumiem tāpat ir samazināta, līdz ar to sniegto pakalpojumu klāsta pilnveidošana pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi un radīs priekšnoteikumus efektīvai resursu izmantošanai.

Ministru kabineta noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa