ATSAUCĒ IETVERT:
Tērvete - stabils pagasts. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.01.1999., Nr. 5/6 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20688
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Pašvaldībās
Tērvete — stabils pagasts
Edvīns Upītis, Tērvetes pagasta padomes priekšsēdētājs, Miķelis Gediņš, veselības centra Tērvete direktors, Tērvetes pagasta padomes deputāts, — "Latvijas Vēstnesim"1999.gads reāli kļūs par administratīvi teritoriālās reformas iedzīvināšanas pirmo gadu. Tas lielākā vai mazākā mērā kopš paša sākuma skars ikvienu rajonu un pagastu. Tērvete šajā ziņā nav izņēmums. Arī ar savu bagātīgo vēsturi pagasta vadībai jau ir iespējams runāt par novada attīstību plašākā mērogā.
E.Upītis:
— Jā, patiesi, ikvienam interesentam mēs labprāt piedāvājam Tērvetes attīstības fonda bukletu, kas tapis ar LKF atbalstu. Tā ievadrindkopās rakstīts:"Tērvete un tās novads spilgti izdalās Zemgales senvēsturē, Zemgales un visas Latvijas likteņos. XIII gadsimtā to varam dēvēt par Rietumzemgales galvaspilsētu. Savas stratēģiskās nozīmes dēļ Tērvete kļuva par vācu krustnešu galveno mērķi Zemgalē gandrīz pusgadsimta garumā. Notikumiem un cīņām bagāti ir arī turpmākie gadsimti. Bet cauri visiem laikiem stāv trīs Tērvetes kalni, aizvien dziļāk zemē slēpdami aizgājušo laiku notikumus."
Te runāts par daudziem novadpētniekiem pazīstamajiem Klosterkalnu, Svēto kalnu (Zviedru kalnu) un Cukurkalnu, ko visbiežāk dēvē par Tērvetes pilskalnu.
Tomēr vēsture ir vēsture, un patlaban Tērvetes pagasts ar saviem 93 kvadrātkilometriem, 9,6 tūkstošiem hektāru zemes un 2554 iedzīvotājiem pat Dobeles rajonā nebūt nav vislielākais. Iedzīvotāju gan mums ir visvairāk: Tērvetes pamatskolā mācās ap 260 audzēkņu, Annas Brigaderes pamatskolā Kroņaucē — aptuveni 300. Diemžēl tāpat kā daudzviet Latvijā, demogrāfiskā situācija ir gauži nelabvēlīga: 1997.gadā piedzimis 21, aizsaulē aizgājuši 35 tērvetnieki, 1998.gada bilance ir vēl nepatīkamāka: plus 20, mīnus 57 (mēs sarunājāmies decembra sākumā — M.Ģ. ).