Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Partnerattiecības mieram Aicinājums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.1997., Nr. 80/81 (795/796) https://vestnesis.lv/ta/id/206895

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums

Vēl šajā numurā

25.03.1997., Nr. 80/81 (795/796)

PAR DOKUMENTU

Pieņemts: 10.01.1994.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Partnerattiecības mieram

Aicinājums

Pieņēmuši NATO valstu un valdību vadītāji

Ziemeļatlantijas Padomes sēdē NATO galvenajā mītnē

Briselē 1994. gada 10.—11. janvārī

Parakstīts Briselē 1994. gada 10. janvārī

(Tulkots no NATO Handbook,

NATO Office of Information and Press, Brussels 1995)

Mēs, Ziemeļatlantijas alianses valstu un valdību vadītāji, balstoties uz ciešo un ilgstošo sadarbību starp sabiedrotajiem Ziemeļamerikā un Eiropā, esam apņēmušies nostiprināt drošību un stabilitāti visā Eiropā. Tādēļ mēs vēlamies nodibināt ciešākas saites ar demokrātiskajām valstīm austrumos no mums. Mēs vēlreiz apstiprinām, ka saskaņā ar Vašingtonas līguma 10. pantu Ziemeļatlantijas alianse joprojām ir atvērta tām Eiropas valstīm, kas spēs realizēt līguma principus un dot savu ieguldījumu drošības stiprināšanā Ziemeļatlantijas telpā. Ņemot vērā izmaiņas politiskajā un drošības jomā visā Eiropā, mēs paredzam un apsveiktu NATO paplašināšanos, ietverot demokrātiskās valstis austrumos no mums kā evolūcijas procesa sastāvdaļu.

Mēs šodien uzsākam tūlītēju un praktisku programmu, kas pārveidos NATO un programmas dalībvalstu attiecības. Šī programma piedāvā vairāk nekā tikai dialogu un sadarbību, tā nodibinās patiesas partnerattiecības — partnerattiecības mieram. Tāpēc mēs aicinām pārējās Ziemeļatlantijas Sadarbības padomes un citas EDSA valstis, kas spēj un vēlas piedalīties šajā programmā, iesaistīties partnerattiecībās ar mums. Aktīvai dalībai partnerattiecību programmā būs liela nozīme, izvērtējot NATO paplašināšanās iespējas nākotnē.

Programma “Partnerattiecības mieram”, kas tiks realizēta ar Ziemeļatlantijas Padomes mandātu, nodibinās jauna tipa attiecības drošības jomā starp Ziemeļatlantijas aliansi un tās partneriem. Ziemeļatlantijas Padome uzaicinās programmas dalībvalstis partnerattiecību ietvaros iesaistīties politisko un militāro struktūru darbā NATO galvenajā mītnē. Partnerattiecību programma paplašinās un intensificēs politisko un militāro sadarbību Eiropā, paaugstinās drošību, mazinās draudus mieram un stiprinās valstu savstarpējās attiecības, veicinot praktisku sadarbību un uzticību mūsu alianses demokrātiskajiem pamatprincipiem. NATO sniegs konsultācijas ikvienai aktīvai partnerattiecību dalībvalstij, ja būs tieši draudi tās robežu neaizskaramībai, politiskajai neatkarībai vai drošībai. Tādā apmērā un ātrumā, kā to spēs un vēlēsies pašas dalībvalstis, mēs strādāsim pie atklātības nodrošināšanas aizsardzības budžeta plānošanā, aizsardzības ministriju darbības pakļaušanas sabiedrības kontrolei, kopīgas plānošanas un mācībām, kā arī sagatavosim dalībvalstis kopīgām operācijām ar NATO spēkiem tādās jomās kā miera uzturēšana un glābšanas darbi, humanitārās palīdzības un cita veida operācijas atkarībā no vienošanās.

Lai veicinātu ciešāku militāru sadarbību un savstarpēju aizvietojamību, sākot ar 1994. gadu, mēs partnerattiecību programmas ietvaros organizēsim kopīgus miera uzturēšanas manevrus. Lai koordinētu kopīgas militāras operācijas, mēs aicinām partnerattiecību dalībvalstis nosūtīt pastāvīgus pārstāvjus uz NATO galveno mītni un partnerattiecību koordinācijas centru Monsā (Beļģija), kas ar Ziemeļatlantijas Padomes mandātu veiktu partnerattiecību programmu īstenošanai nepieciešamo militāro plānošanu.

Savas pastāvēšanas divos gados Ziemeļatlantijas Sadarbības padome ievērojami padziļinājusi un paplašinājusi sadarbības apjomu. Mēs turpināsim darbu ar visiem mūsu partneriem šajā padomē, dibinot sadarbības attiecības visās alianses darbības jomās. Tā kā ir ievērojami paplašinājusies Ziemeļatlantijas Sadarbības padomes darbība un izveidota programma “Partnerattiecības mieram”, mēs esam nolēmuši piedāvāt pastāvīgas telpas NATO galvenajā mītnē šīs padomes un citu partnerattiecību programmas dalībvalstu personālam, lai uzlabotu mūsu darba attiecības un veicinātu ciešāku sadarbību.

Partnerattiecības mieram

Procedūras dokuments

1. Atsaucoties uz NATO valstu un valdību vadītāju 1994. gada 10.—11. janvāra tikšanās reizē izteikto aicinājumu, Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis un citas valstis, kas paraksta šo dokumentu un ir apņēmušās padziļināt savstarpēju politisko un militāro sadarbību, kā arī dot turpmāku ieguldījumu drošības stiprināšanā Eiroatlantijas telpā, ar šo izveido programmu “Partnerattiecības mieram” Ziemeļatlantijas Sadarbības padomes ietvaros.

2. Šīs partnerattiecības izveidotas, lai paustu kopēju pārliecību, ka stabilitāte un drošība Eiroatlantijas telpā var tikt panākta tikai sadarbības un kopīgas rīcības rezultātā. Partnerattiecību pamatā ir tādas vispāratzītas vērtības kā cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana, brīvības, taisnīguma un miera sargāšana. Iesaistoties partnerattiecībās, Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis un citas valstis, kas paraksta šo dokumentu, vēlreiz apliecina, ka apņēmušās saglabāt demokrātisku sabiedrību, kas brīva no spaidiem un iebiedēšanas, un ievērot starptautisko tiesību principus. Tas apliecina apņemšanos godīgi pildīt Apvienoto Nāciju Hartas saistības un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas principus, īpaši uzsverot atturēšanos no spēka lietošanas vai tās draudiem pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, respektēt pastāvošās robežas un novērst nesaskaņas mierīgā ceļā. Tās vēlreiz apliecina, ka uzņēmušās Helsinku Nobeiguma akta un tam sekojošo EDSA dokumentu saistības, kā arī apstiprina, ka pildīs saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās atbruņošanās un bruņojuma kontroles jomā.

3. Pārējās valstis, kas paraksta šo dokumentu, sadarbosies ar NATO, lai sasniegtu sekojošus mērķus:

a) veicinātu nacionālās aizsardzības plānošanas un aizsardzībai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanas procesa atklātību;

b) nodrošinātu demokrātisku kontroli pār aizsardzības spēkiem;

c) uzturētu spējas un gatavību saskaņā ar konstitūciju dot savu ieguldījumu operācijās, kurām mandātu devusi ANO un/vai par kurām ir atbildīga EDSA;

d) attīstīt militāro sadarbību ar NATO, lai ar kopīgas plānošanas, mācību un manevru palīdzību stiprinātu šo valstu gatavību piedalīties miera uzturēšanas, meklēšanas un glābšanas darbu, humanitārās palīdzības un cita veida operācijās atkarībā no vienošanās;

e) ilgtermiņa perspektīvā attīstītu spēkus, kas spētu labāk sadarboties ar Ziemeļatlantijas spēkiem.

4. Pārējās parakstītājas valstis iesniegs NATO vadībai Piedāvājuma dokumentus, norādot uz pasākumiem, ko tās veiks partnerattiecību politisko mērķu sasniegšanai, un nosaucot militāros un citus līdzekļus, ko varētu izmantot šīs programmas vajadzībām. NATO nāks klajā ar partnerattiecību mērķiem pieskaņotu mācību un citu pasākumu programmu. Balstoties uz šo programmu un iesniegto Piedāvājuma dokumentu, katra valsts izstrādās ar NATO individuālu partnerattiecību programmu.

5. Sagatavojot un īstenojot individuālās partnerattiecību programmas, pārējās parakstītājas valstis var pēc vienošanās ar NATO un, ja nepieciešams, attiecīgajām Beļģijas varas iestādēm par saviem līdzekļiem izveidot Briselē savu pārstāvniecību NATO galvenajā mītnē. Tas atvieglos piedalīšanos sanāksmēs un darbībās Ziemeļatlantijas Sadarbības padomes un partnerattiecību ietvaros, kā arī citos pasākumos pēc attiecīga ielūguma. Valstis nodrošinās arī personālu, līdzekļus, iekārtas un citu nepieciešamo saskaņotās partnerattiecību programmas īstenošanai. Savukārt NATO palīdzēs tām izstrādāt un izpildīt individuālo partnerattiecību programmu.

6. Pārējās parakstītājas valstis pieņem šādas nostādnes:

valstis, kas plāno iesaistīties 3. d) pantā minētajās operācijās, piedalīsies, kad nepieciešams, attiecīgās NATO mācībās;

piedalīšanās partnerattiecību pasākumos notiks par to līdzekļiem, un tās centīsies uzņemties daļu izdevumu, kas saistīti ar kopīgu mācību sagatavošanu un norisi;

pēc attiecīgas vienošanās tās var nosūtīt savus pastāvīgos pārstāvjus uz Partnerattiecību koordinācijas centru Monsā (Beļģijā), kurš ar Ziemeļatlantijas Padomes pilnvaru nodarbosies ar militāro plānošanu, kas nepieciešama partnerattiecību programmu realizēšanai;

plānošanas un militāro mācību dalībniecēm būs pieejami noteikti NATO tehniskie dati, kas nepieciešami operāciju koordinētai realizēšanai;

realizējot EDSA aizsardzības plānošanas principu, NATO dalībvalstis un pārējās parakstītājas valstis apmainīsies ar informāciju par paveikto, lai veicinātu atklātību aizsardzības plānošanas un budžeta piešķiršanas jautājumos un nodrošinātu demokrātisku kontroli pār aizsardzības spēkiem;

tās var piedalīties savstarpējā informācijas apmaiņā par aizsardzības plānošanu un budžeta piešķiršanu, kas tiks attīstīta Ziemeļatlantijas Sadarbības padomes un “Partnerattiecību mieram” ietvaros.

7. Saskaņā ar apliecināto apņemšanos sasniegt programmā “Partnerattiecības mieram” ietvertos mērķus Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis:

attīstīs plānošanas un pārskatu procesu ar pārējām parakstītājām valstīm, lai izveidotu pamatu tā potenciāla noteikšanai un novērtēšanai, ko varētu izmantot starpvalstu mācībās, manevros un operācijās kopīgi ar alianses spēkiem;

veicinās politisko un militāro koordināciju NATO galvenajā mītnē, lai nodrošinātu pārējām parakstītājām valstīm nepieciešamo vadību un ievirzi tādās partnerattiecību programmā ietvertajās jomās kā plānošana, mācības, manevri un doktrīnas pilnveidošana.

8. NATO sniegs konsultācijas ikvienai aktīvai partnerattiecību dalībvalstij, ja būs tieši draudi tās robežu neaizskaramībai, politiskajai neatkarībai vai drošībai.

Svarīgākie notikumi NATO attīstībā

Gads

1948 Nodibināta Briseles līguma organizācija jeb Rietumu Savienība.

1949 Stājas spēkā Vašingtonas līgums par NATO izveidošanu.

1951 Parakstīts Eiropas Aizsardzības kopienas (EAK) līgums.

1952 Grieķija un Turcija tiek uzņemtas NATO.

1954 Francija noraida EAK līguma ratifikāciju.

Parīzē noslēgta vienošanās par Briseles līguma organizācijas pārveidošanu

par Rietumeiropas Savienību (RES), kam pievienojas Rietumvācija un Itālija.

Rietumvācija kļūst par NATO dalībvalsti.

1966 Francija atstāj NATO militāro vadību.

1967 Ziemeļatlantijas Padome apstiprina Hārmela ziņojumu par alianses

nākotnes pamatuzdevumiem.

1975 Tiek parakstīts Helsinku Nobeiguma akts.

1982 Spānija pievienojas NATO.

1984 Sākas RES “reaktivācijas” periods.

1991 Tiek izveidota NACC.

1993 NATO un RES piedalās kopējās embargo operācijās Bosnijā un Hercegovinā.

1994 Ierosināta programma “Partnerattiecības mieram”.

1995 NATO dara zināmu atklātībai pētījumu par alianses paplašināšanu.

NATO kopā ar savām partnervalstīm, īstenojot Bosnijas miera līgumu,

sāk bijušajā Dienvidslāvijā alianses vēsturē lielāko militāro operāciju.

Pēc Latvijas Ārpolitikas institūta

Baltijas drošības studiju izdevuma:

Uģis Šics. Latvija ceļā uz NATO.

“Latvijas Vēstnesī” — ar institūta piekrišanu

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!