Par lauksaimniecības tirgus veicināšanu

Jau vairākus gadus lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji saņem Zemkopības ministrijas finansēto un Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtā sagatavoto izdevumu "Tirgus un cenu apskats". Tas sniedz visai plašu informāciju par tirgus cenām Latvijā, Baltijas tirgū, Eiropā un pasaulē. Zemniekiem izdevums ir noderīgs informācijas avots, kāda trūka deviņdesmito gadu sākumā.

— Vai zemniekus apmierina izdevumā sniegtā informācija?

— Domāju, ka vispirms būtu lietderīgi noskaidrot jēdzienu "tirgus veicināšana". Nav noslēpums, ka daudzi ražotāji izprot to citādi — viņi gribētu, lai rokās ieliek eksporta kontraktu ar izdevīgiem piegādes noteikumiem. Jāsaprot ir kas cits: lai varētu pārdot kaut ko iekšējā un ārējā tirgū, vairāk jāzina par preci un tirgu, kurā ražotājs grib darboties. Ikvienam jāražo tas, ko vēlas iegādāties pircēji, nevis jāuzspiež patērētājiem pirkt to, kas ir saražots. Diemžēl cilvēkiem izpratne par ekonomiku, tirgu un mārketingu vēl ir ļoti atšķirīga.

— Priekšnoteikums tirgus iekarošanai ir preces kvalitāte un konkurētspēja. Vai visiem ražotājiem Latvijā tas ir skaidrs?

— Esam pārliecinājušies, ka par kvalitāti vēl ir daudz iemeslu bažām. Esam nopirkuši dažādus produktus, lai tos izgaršotu un novērtētu, tomēr secinājām, ka ir preču klāsts, kuras nedrīkst laist ārpus Latvijas robežas. Ja kāds ražotājs eksportam piegādās sliktu preci, cits ar savu labo preci tajā tirgū vairs neiekļūs, jo jau būs pasniegta antireklāma.

— Tas nozīmē, ka nepieciešama stingrāka kvalitātes kontrole un visu ražotņu sertifikācija.

— Tā tas ir, taču bieži ražotne ir tīra, atbilst higiēnas un sanitārijas prasībām, toties produkti nav augstvērtīgi. Piemēram, nereti nopirktais cūkgaļas gabals ir tīrs speķis un cīpslas. Tāpat šprotu kārbiņā var būt tikai viena liela zivs, bet pārējās ir sakaltušas sīkaļas. Cilvēka veselībai ļaunuma nebūs, taču tā nav kvalitatīva produkcija ar atbilstošu uzturvērtību.

— Kā vērtējat zemniekiem sniegto informatīvo palīdzību?

— Katrs ražotājs redz, par kādu cenu var pārdot savus produktus. Informācija sniedz priekšstatu par cenu līmeni valstī, visā Baltijā, Eiropā un pasaulē, jo norises visos ārējos tirgos nedaudz vēlāk ietekmēs arī Latvijas iekšējo tirgu. No pasaules neesam atrauti, jo ar daudzām valstīm Latvijai noslēgti tirdzniecības līgumi. Dažādi pasaules tirgi ir cieši savstarpēji saistīti, jo attālums un preču transportēšana vairs nav problēma. Mūsu izdevuma mērķgrupas informācijas iepazīšanai ir zemnieki un valsts institūcijas.

— Kāds jūsuprāt zemniekiem ir lielākais ieguvums no piedāvātās informācijas?

— Tā ražotājiem ir vērtīga ekonomiskas saimniekošanas prognozēšanai ilgākam laika posmam. Sadarbojamies arī ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centru, no kura reizi gadā saņemam apkopojumu par tehnikas pakalpojumu cenām valstī. Centrs Ozolniekos ir arī mūsu izdevuma izplatītājs. Zemnieki, kuri mūsu izdevumu neiegādājas, no konsultantiem var saņemt padomus par tirgu un produkcijas realizācijas iespējām. Zemniekiem un lauku uzņēmējiem pats galvenais ir informācija, kas palīdz labāk izprast ekonomisko situāciju valstī un citur pasaulē. Katrs var aprēķināt, kas viņam izdevīgāk — izmantot, piemēram, tehnikas pakalpojumus vai pirkt jaunu tehniku līzingā vai uz kredīta, bet varbūt — par ražošanā nopelnītajiem naudas līdzekļiem. Tā ir būtiska lieta, jo katram zemniekam pienācīgi jānovērtē apstākļi un reālās iespējas savā saimniecībā. Tas palīdz izprast, vai ir izdevīgi turpināt iesākto. Aprēķini var pierādīt, ka jādara tomēr kaut kas pavisam cits. Iespējams, ka daudziem nav izdevīgi audzēt graudus vai turēt lopus. Tādā gadījumā var audzēt dārzeņus vai ķerties pie kādas netradicionālas nozares. Ikvienam ražotājam jāizmanto savas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem zemniekiem.

— Kādas tās varētu būt?

— Ļoti atšķirīga ir zemes kadastrālā vērtība. Ražotājam pašam jālemj, ko izdevīgāk audzēt, kā uzlabot augsni ražības paaugstināšanai. Dažkārt aprēķini un iegūtā informācija mudina ieviest saimniecībā palīgnozares ienākumu palielināšanai un to regularitātes nodrošināšanai. Realizācijā izšķirošais ir attālums līdz tirgum un konkrētā tirgus aktivitātes. Arī savi ražošanas izdevumi vienmēr jāsamēro ar ienākumiem. Ne vienmēr saprātīgi ir pirkt visdārgāko tehniku un tehnoloģiju. Pierādījums tam, cik milzīga nozīme ir zināšanām un saimnieciskajām aktivitātēm, bija aizvadītais lauksaimnieciskais gads. Uzskatu, ka lauksaimniecībā produktīvi un ar peļņu var strādāt izglītoti, profesionāli un enerģiski cilvēki. Nepieciešams ne tikai sēt un vākt ražu, vajadzīgas labas zināšanas augu aizsardzības līdzekļu izmantošanā, nezāļu apkarošanā. Kam šādas zināšanas ir, tie tomēr šoruden ievāca kvalitatīvas ražas.

— Vai piedāvājat arī informāciju, kur un par kādu cenu iegādāties zālāju sēklu?

— To publicējam divas reizes gadā, norādot, kur, par kādu cenu un kādas šķirnes sēklu var nopirkt. Informāciju mums piegādā lauksaimniecības zinātnes un pētījumu iestādes, tāpat arī zemnieki, kuri specializējušies sēklkopībā un pārdod sertificētu un kvalitatīvu sēklu.

— Vai tirgus apgūšanu un iekarošanu Latvijā tomēr neaizkavē tas, ka neveidojas kooperācija produkcijas realizācijai?

— Jā, tā ir nopietna problēma, jo šāda kooperācija it īpaši nepieciešama maziem un vidēji lieliem ražotājiem, lai viņi netiktu izspiesti vispār no tirgus. Ārzemēs salīdzinājumā ar Latviju kooperācija realizācijas jomā darbojas ļoti augstā līmenī. Vairumtirgotājiem un lielveikaliem izdevīgāk būtu slēgt līgumus par produkcijas piegādi ar kooperatīviem, jo nelielas saimniecības saražo ievērojami niecīgākus apjomus. Piemēram, burkāni lielveikalam tirdzniecībā nepieciešami katru dienu, taču paļauties uz sīkražotājiem nav droši. Tāpat ir ar graudiem, kartupeļiem un citu veidu produkciju tirgum un pārstrādei. Tas nozīmē, ka cilvēkiem jāatbrīvojas no vecās domāšanas stereotipiem. Ražošana ir visa pamats, taču ienākumu gūšanu noteic produkcijas realizācija tirgū. Kooperācija nodrošinātu iespējas arī mazākām saimniecībām piepildīt valsts iekšējo tirgu ar pašražoto produkciju. Šādu produkcijas realizācijas metodi atbalsta arī Zemkopības ministrija.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore