Par pēckrīzes stratēģiju Eiropā

16. un 17.martā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone piedalījās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas diskusijā par pēckrīzes stratēģiju Eiropas izaugsmei un darba vietām.

Uzrunājot klātesošos, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre pateicās Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības (ES) Padomei, Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm par Latvijai sniegto atbalstu kritiskajā ekonomiskajā situācijā.

Diskutējot par jauno ES stratēģiskās attīstības stratēģiju “ES 2020”, K.Pētersone iepazīstināja ar Latvijas nacionālajām prioritātēm. Latvijas nacionālās intereses līdz 2020.gadam būs makroekonomiskā stabilitāte, uzņēmējdarbības vides sakārtošana un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz zināšanām balstīta izaugsme, videi draudzīga ekonomika un enerģētikas diversifikācija, kā arī iekļaujošs darba tirgus.

K.Pētersone uzsvēra arī Latvijas īpašās intereses apspriežamajā stratēģijā, norādot, ka ES Kohēzijas politikai ir būtiska loma tieši nabadzīgāko ES reģionu attīstībā. “Eiropas Savienības budžeta kontekstā lielāka uzmanība būtu jāpievērš specifisko prioritāšu īstenošanai tajās dalībvalstīs, kuras attīstības ziņā atpaliek no pārējās Eiropas Savienības,” akcentēja K.Pētersone.

Saeimas pārstāve vienlaikus pauda gandarījumu par to, ka jaunajā ES stratēģiskās attīstības dokumentā tika iekļauts jēdziens “ekonomiskā kohēzija”, kuru Latvija piedāvāja jau savā sākotnējā pozīcijā.

Viņa norādīja, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī lauku uzņēmumu konkurētspējai, produktivitātei un modernizācijai, kā arī nepieciešamībai ES līmenī risināt jautājumu par līdzvērtīgas konkurences nodrošināšanu visiem lauksaimniekiem. Tāpat K.Pētersone akcentēja, ka jaunajā stratēģijā vajadzētu vairāk uzsvērt mazo un vidējo uzņēmumu lomu Eiropas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā.

Spriežot par jaunās attīstības stratēģijas nospraustajiem mērķiem, K.Pētersone atzina, ka tie ir ambiciozi un ir jāvērtē ES iespēja šos mērķus sasniegt. Deputāte norādīja, ka katrai dalībvalstij atbilstoši savai situācijai jānosaka kvantitatīvie mērķi un maksimāli jācenšas tie pietuvināt “ES 2020” mērķiem.

Nobeigumā K.Pētersone norādīja, ka “ES 2020” stratēģijas izstrādē jāaktivizē sadarbība ES dalībvalstu starpā, un aicināja dalībvalstis aktīvi šajā procesā iesaistīt arī sabiedrību.

Saeimas preses dienests