Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 11. marta sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

A.Mackevičs (LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā norisinājās ārkārtas sēde, kurā premjerministrs Valdis Dombrovskis sniedza Saeimai ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti ir kritiski izvērtējuši Dombrovska valdības paveikto. Savu nostāju mūsu frakcijas deputāti pauda arī uzrunās ārkārtas sēdē, norādot uz kļūdām un piedāvājot savus risinājumus.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti savu vērtējošo viedokli ir pauduši nepārtraukti, norādot uz nepilnībām ģimenes politikas, veselības aprūpes un finanšu jomā un cerot uz Ministru prezidenta rīcības maiņu.

Tomēr jāteic, ka vairākkārt uz mūsu jautājumiem premjerministram esam saņēmuši tikai formālas atbildes. Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”. Mēs uzskatām, ka situācija veselības aprūpes nozarē ir nepieļaujama, un pieprasām steidzamu valdības vadītāja iejaukšanos tajā. Nav pieļaujams, ka finansējuma samazinājuma dēļ ir katastrofāli samazinājies medicīnas pakalpojumu sniedzēju skaits. Vairākas slimnieku grupas palikušas bez medikamentiem, jo valsts tos vairs neapmaksā. Daudzi iedzīvotāji šobrīd nevar iegādāties nepieciešamās zāles un baidās par slimības saasinājumiem. Mūsu valstī šobrīd pieaug mirstība un dramatiski strauji samazinās dzimstība. Valdībai nekavējoties ir jāveic pasākumi veselības aprūpes jautājumu risināšanai, lai veicinātu cilvēku iespēju saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Šodien notika arī kārtējā Saeimas sēde, kurā deputāti apskatīja mūsu frakcijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas, iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par finansējumu Valsts arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu”.

Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir ierakstīts solījums – nodrošināt pienācīgu valsts arhīvos esošā dokumentārā mantojuma saglabāšanu un pieejamību. Nav saprotams, kā premjerministrs izprot vārdu “pienācīgu”. Latvijas Valsts arhīva pārstāvji ir pauduši viedokli, ka aprīlī, iespējams, viņi vairs nespēs strādāt, jo parādu dēļ tiks atslēgta elektrība, apkure, ūdens, telefons un apsardzes sistēmas. Ar tām budžeta dotācijām, kas Latvijas Valsts arhīvam ir piešķirtas 2010.gadam – tie ir 11 procenti no iestādes gada budžeta –, darbību nevar nodrošināt.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti ir sašutuši par valdības pretrunīgo rīcību: sola vienu, bet dara ko citu.

Valsts arhīvu dokumenti ir valsts kultūras mantojums, tā ir liela valsts bagātība. Pašreizējā valdības attieksme pret arhīviem ir noziedzīga, jo neatgriezeniski var tikt zaudētas Latvijas nozīmīgas kultūras vērtības. Valdība rupji pārkāpj normatīvos aktus, to skaitā arī starptautiskos aktus, kas reglamentē dokumentu drošību, saglabāšanu un pieejamību.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti pieprasa no valdības vadītāja nekavējošu rīcību, lai tiktu nodrošināta arhīvu darbība.

M.Roze (ZZS frakcija):

Šodien Saeimā ražena diena, jo bija divas sēdes: pirmā – ārkārtas sēde, kurā savu ziņojumu sniedza Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Šī sēde, protams, ir ļoti nozīmīga, jo ļoti konspektīvā, bet ļoti precīzā veidā tika formulēti visi galvenie valdības padarītie darbi, kā arī deputātiem bija iespēja iepazīties ar visu ministriju gan padarītajiem darbiem, gan arī plānotajiem pasākumiem tuvākajam laika periodam. Debates bija visai asas, tomēr, mūsuprāt, šī darbība līdz šim ir bijusi racionāla. Protams, kā vienmēr mēs nevaram teikt, ka ir iztikts pilnīgi bez kļūdām, taču ir novērsta pati galvenā problēma – valsts bankrots, un pašlaik vairs nav jābaidās par to, vai valstij būs iespēja cilvēkiem izmaksāt algas un pensijas. Tātad šī stabilitāte jau ir panākta. Protams, daudz vēl darāmo darbu ir priekšā, bet tā ir normāla situācija, ka kopēji, partijām apvienojot savas intereses valsts labā, tas ir iespējams un izdarāms.

Arī kārtējā Saeimas sēdē vairāki jautājumi izraisīja diezgan asas debates. Es pakavēšos tikai pie dažiem no tiem. Piemēram, arī likums par kredītiestādēm izraisīja debates, un šeit es vēlētos uzteikt arī opozīcijas konstruktīvos priekšlikumus, jo, manuprāt, šinī krīzes situācijā mēs nevaram pateikt, ka par kredītu ir atbildīgs tikai un vienīgi kredīta ņēmējs. Liela daļa atbildības ir jāuzņemas arīdzan kredītu devējiem. Pašlaik diemžēl tas netika likumā līdz galam iestrādāts, un es domāju, ka arī tālāk debates būs nepieciešamas, kādā veidā to var izdarīt, lai tiktu ievērotas arīdzan Civillikuma nosacījumu vispārējās normas par šīm līgumattiecībām.

Saeimas komisijām tika nodots arī Ministru kabineta iekārtas likums ar nelielu, bet ļoti būtisku grozījumu, kas uzliek par pienākumu precīzi protokolēt un arī veikt audioierakstus visām Ministru kabineta sēdēm, tātad izdarīt audioierakstus, izņemot sēdes slēgtajā daļā. Tas ļautu daudz precīzāk atspoguļot ne tikai galarezultātu, bet arī dažādos gan partiju, gan ministru viedokļus un argumentus, Ministru kabinetā pieņemot to vai citu lēmumu, un tādējādi, atgriežoties pie kāda jautājuma atkārtotas izskatīšanas, būtu iespēja daudz pamatotāk bāzēties uz šīm iepriekšējām lietām.

Šā likuma atvēršana noteikti dos iespējas tajā iestrādāt arī vēl dažas citas normas, piemēram, nelikt Ministru kabineta sēžu darba kārtībā jautājumus, kas ir saistīti tikai ar tehnisko jautājumu risināšanu, kam ir jābūt speciālistu rokās, nevis politiķu rokās. Kā piemēru es varu minēt, teiksim, transporta nozari, kur tiek noteikti vītņu garumi un riteņu diametri. Tāpat arī lauksaimniecību, kur tiek noteikts šķirņu pazīmju kopums, pēc kurām tās izvērtē. Tā vietā Ministru kabinetam tiešām debates vairāk būtu jāvelta konceptuāliem jautājumiem.

Bez tam otrreizējai izskatīšanai tika nodots arī Alkoholisko dzērienu aprites likums. Šis slavenais aizliegums saistībā ar 1.septembri, manuprāt, ir pilnīgi neloģisks. Līdz ar to būs iespējams šo kļūdu labot, jo līdz šim mēs faktiski bijām parādījuši, ka esam bezspēcīgi likumpārkāpēju priekšā – tātad to cilvēku priekšā, kuri pārdod nepilngadīgajiem alkoholiskos dzērienus, turklāt ne tikai 1.septembrī, bet faktiski arīdzan jebkurā citā gada dienā.

Vēl ārpus Saeimas sēdes šonedēļ notika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izbraukuma sēde saimniecībā “Viesuļi”, kurā tiek praktizēta lopu kaušana pēc “halal” metodes. Šī sēde īpaši bija veltīta tiem deputātiem, kuri iesniedza grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai atceltu šo metodi. Diemžēl neviens no tiem deputātiem, kuri šādu priekšlikumu bija izteikuši, neieradās šajā saimniecībā. Jāizsaka atzinība dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kuru pārstāvji bija klāt, un šīs sarunas līdz ar to risinājās ļoti konstruktīvi. Diemžēl masu mediji pašu būtiskāko daļu – diskusijas pēc konkrētā uzņēmuma un tehnoloģijas apskates – vairs neattēloja, jo laikam to uzskatīja par mazsvarīgu.

Novēlu jums jauku pirmspavasara nedēļas nogali.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Latvijā ir divas asiņainas problēmas šodien – nevis muļķi un ceļi, bet bezdarbnieki un parādnieki.

Šodien Saeima diemžēl tika noraidījusi visus PCTVL frakcijas priekšlikumus, lai kaut daļēji atvieglotu pirmās problēmas risinājumu, proti, paredzot novērst tās naudas izšķērdēšanu, kas ir domāta bezdarba samazināšanas pasākumiem, konkrēti runājot, apmācīt bezdarbniekus tādā valodā, kādu viņi saprot.

Iznāk tā, ka līdzekļu ir samērā daudz – 20 miljonu 2010.gadā. Četras piektdaļas nevis no mūsu budžeta, bet no Eiropas Savienības fondiem domāti tām pašām riska grupām – ilgstošiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, no ieslodzījuma atbrīvotiem cilvēkiem. Vispār Eiropas Savienības nauda tiek paredzēta grupām, kur runā tikai latviski, lai gan visās šajās trīs grupās krievi diemžēl ir absolūtā vairākumā. Un tas ir absurds. Mēs gribējām cīnīties par šā absurda novēršanu arī tālāk. Tiesa gan, ir gaisma tuneļa galā – šogad 700 tūkstoši latu ir izdalīti, lai mācītu bezdarbniekiem latviešu valodu. Tas bija PCTVL frakcijas priekšlikums, un mēs pildām savu deputāta zvēresta daļu, lai stiprinātu valsts valodu. Mēs esam vienīgā tāda no visām frakcijām, jo citus līdzīgus priekšlikumus mēs pagaidām neesam sagaidījuši.

Par otro problēmu – par parādnieku problēmu. Mūsu partijā eksistē speciāla programma “Glābiet cilvēkus, ne bankas”. Šo programmu mēs īstenojam gan Briselē ar mūsu eirodeputātes Tatjanas Ždanokas palīdzību, gan arī Rīgā. Šobrīd jau spēkā ir mūsu vislielākais priekšlikums šajā jomā, kas ir ietverts Civilprocesa likumā, paredzot, ka ar piedziņu nav apliekami valsts sociālie pabalsti. Praktiski ap 10 miljoniem budžeta naudas laiž garām ārvalstu bankām, un tā būtu izmantojama tieši tiem cilvēkiem, kuri ir grūtā stāvoklī, lai viņiem palīdzētu.

Otrais mūsu veikums – valdība jau ir gatava mainīt Ministru kabineta noteikumus un izsvītrot no tiem visus ierobežojumus parādniekiem, lai viņi varētu saņemt sociālo palīdzību no pašvaldībām. Tas bija mūsu pieprasījums. Saeima to noraidīja, bet valdība gandrīz akceptēja. Gaidīsim tālāku kustību pareizā virzienā.

Diemžēl šodien tika noraidīti visi mūsu priekšlikumi Kredītiestāžu likumā, kuru būtība bija palīdzēt tiem parādniekiem, kas sekmīgi maksāja visus kredītprocentus. Ņemot vērā to, ka viņu mantas, kuru viņi ieķīlāja, cena krasi samazinājās, bankas pārskatīja visus līguma nosacījumus – palielināja kredītprocentus, samazināja parāda izmaksāšanas termiņu un tā tālāk.

Mēs piedāvājām ar likumu to aizliegt, bet Saeima diemžēl noraidīja šo priekšlikumu. Tāpat kā noraidīja arī priekšlikumu tiem cilvēkiem, kuri ir ieķīlājuši savu vienīgo dzīvokli, dot valsts garantijas. To Dombrovskis solīja jau iepriekšējā gada vidū, bet diemžēl viss ir bez virzības. Viss ir bez virzības, bet mēs ceram, ka, neskatoties uz to, ka mūsu priekšlikumi netiek ņemti vērā, valdība pēc mūsu spiediena tomēr izdarīs kaut ko labu arī jums.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Šodien Ministru prezidents ziņoja par valdības paveikto aizvadītā gada laikā un par iecerēto. Protams, komentāri no deputātu puses bija gan glaimojoši, gan kritiski. Skaidrs ir viens, ka šajā ļoti sarežģītajā ekonomiskajā un finanšu situācijā sabiedrība vismaz ir nomierināta, diskusijas kļūst racionālākas, bet, protams, jāskatās ir uz priekšu, un jādomā, ka arī tuvākais gads nebūs viegls... tajā skaitā atlikušais periods šai valdībai un šai Saeimai.

Protams, gatavojot nākamo budžetu, jāņem vērā, ka tie uzdevumi, kas tiek izvirzīti no aizdevēju puses, ir ārkārtīgi smagi. Budžeta konsolidācija, kurā, protams, ievērojama daļa diemžēl atkal ir saistīta ar valsts izdevumu apcirpšanu, varētu ļoti sāpīgi skart dažādas nozares. Šajā sakarā jāpiemin mūsu frakcijas deputātu tikšanās ar kultūras nozaru pārstāvjiem, kuri pārstāvēja gan Valsts kultūrkapitāla fondu, gan mākslas augstskolas, gan Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, gan citus sektorus, to skaitā Nacionālo bibliotēku, Nacionālo mākslas muzeju. Šeit, protams, ir viena lieta. Neapšaubāmi, šā gada ārkārtīgi lielais taupības režīms jau rudenī liegs kultūras iestādēm pilnībā norēķināties par siltumu, elektroenerģiju un daudzām citām vajadzīgām lietām, tāpēc droši vien nāksies ķerties klāt pie līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr kultūras darbiniekus nepārprotami sarūgtina tas, ka valstī ir eksperti vai vērtētāji, kuri iepriekšējā valsts funkciju izvērtēšanas laikā ļoti braši dažādām kultūras nozarēm un sektoriem lika ciparu viens kā pašām vismazāk vajadzīgajām lietām. Līdz ar to tas kaut kādā veidā no Finanšu ministrijas ierēdņu puses tiek izmantots kā arguments, ka šai nozarei līdzekļus var samazināt visvairāk. Un mēs zinām arī to, ka kultūras nozarei – Kultūras ministrijas pakļautības iestādēm – šis samazinājums bieži vien pārsniedz pat 50 procentus. Tādēļ šī situācija ir ārkārtīgi grūta.

Un mūsu ieteikums ir viens – kultūras darbiniekiem un viņu vadītājiem vajag organizēties tā, lai pie valdības funkciju tālākas izvērtēšanas un budžeta sagatavošanas procesā viņiem būtu līdzvērtīga iespēja runāt arī Ministru kabineta līmenī. Arī par to, kādas tiesības ir darba devējiem un darba ņēmējiem, arī pašvaldību pārstāvjiem. Jāpanāk, lai šo kultūras ekspertu balss tajā visā būtu klāt. Tas, ja ne gluži pavērstu procesu sev par labu, tad vismaz novērstu nepamatotus un muļķīgus argumentus, ka, lūk, kultūra, ir tā nozare, kur privāto ziedojumi pilnībā atrisinās visus jautājumus un kur valsts var taupīt arvien vairāk un vairāk, un vēl vairāk. Katrā gadījumā sekas būs sliktas, ja tiks sagrauta gan bibliotēka, gan kultūras izglītības iestāžu augstskolu, gan muzeju sistēma. Tad to, protams, atjaunot nevarēs ne viena, ne divas valdības. Tas diemžēl prasīs lielāku laiku.

Piebildīšu šeit vēl to, ka mūsu frakcijas deputāti parakstīja arī iesniegumu Valsts prezidentam par to, lai Imigrācijas likums netiktu izsludināts vai vismaz, kā minimums, tiktu atdots atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, jo vairākas normas, kas skar nekustamo īpašumu iegādi Latvijā un ieguldījumus tautsaimniecībā 25 tūkstošu latu apjomā, mūsuprāt, nav pietiekams pamats, lai paplašinātu šo termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu un rādītu pārāk liberalizētu politiku. Mēs esam pret to, un gaidīsim atbildi no Prezidenta pils.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”):

Es šodien gribu runāt par divām lietām. Pirmkārt, kā jau šodien vairakkārt šeit tika minēts, rītdien Valda Dombrovska vadītajai valdībai aprit viens darbības gads. Un rezultātā Dombrovska kungs šodien sniedza Saeimā ļoti visaptverošu ziņojumu. Viņš atgādināja, ka, nākot pie varas, pirms gada situācija Latvijā... finanšu un ekonomiskā situācija bija ļoti smaga un ļoti grūta un ka Latvija bija uz tā sauktā defolta robežas – respektīvi, gandrīz vai uz bankrota robežas. Starplaikā Dombrovska valdība un premjers pats ir panācis to, ka finansiālā un ekonomiskā situācija ir stabilizējusies. Ir nācies pieņemt divus ļoti sarežģītus budžetus: ārkārtas budžetu pagājušā gada vidū un arī 2010.gada budžetu, ko mēs pieņēmām pagājušā gada decembrī.

Tajā pašā laikā valdība ir veikusi arī dažādas tā sauktās strukturālās reformas, ir pārskatītas visas valsts funkcijas, ir izvērtēts, kuras funkcijas būtu vairāk jāatbalsta, kuras funkcijas būtu mazāk jāatbalsta un kuras varbūt var nodot privātuzņēmējiem. Rezultātā ir apvienotas dažādas organizācijas un arī zināmā mērā samazināts to cilvēku skaits, kuri strādā valsts aparātā.

Rezultāts no tā ir tāds, ka, it īpaši jau skatoties no ārpasaules uz Latviju, ka Latviju uztver kā daudz stabilāku valsti, un pat šodienas situācijā, kad Eiropas Savienībā runā par Grieķiju un par Grieķijas problēmām, faktiski tas, ko Latvija līdz šim ir sasniegusi... tas zināmā mērā jau tiek minēts kā piemērs, kas varbūt būtu arī Grieķijai jādara.

Bet rezultāts ir tāds, ka procentu maksājumi, piemēram, par valsts obligācijām, ko Valsts kase izsludina, ir dramatiski kritušies kopš pagājušā gada decembra, ir kritušās arī RIGIBOR likmes, taču mūs ārpasaulē sāk uztvert kā valsti, kas tomēr ir spējusi savu finansiālo un ekonomisko situāciju nostabilizēt.

Savā runā premjers arī norādīja galvenās prioritātes nākotnē, un viņš, protams, kā jau daudzkārt ir teicis, nākotnē kā galveno prioritāti izvirza valsts konkurētspējas celšanu. Un tas nozīmē trīs lietas.

Pirmkārt, tas nozīmē, ka ir nepieciešams sildīt ekonomiku un galvenokārt stimulēt uzņēmējdarbību, palīdzēt mūsu uzņēmējiem pēc iespējas ātrāk atkopties no krīzes, atrast eksporta tirgus un celt savu uzņēmējdarbību.

Otrkārt, tas nozīmē dažādus sociālās aizsardzības pasākumus, piemēram, palīdzēt maznodrošinātajām ģimenēm, kā arī atbalstīt bezdarbniekus.

Un, treškārt, tas nozīmē turpināt darbu pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas, lai valsts pārvalde varētu pēc iespējas labāk kalpot tam, kam tā ir paredzēta, respektīvi, kalpot cilvēkiem, kalpot sabiedrībai un darīt to pēc iespējas efektīvi.

Otra lieta, ko es gribu īsi vēl pieminēt, ir tāda, ka šodien Saeimā tika nodots likumprojekts, kas paredz, ka tādai bankai, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus vai kura saņem valsts atbalstu, sākot ar 1.jūniju, būs aizliegts pildīt tā sauktās pakārtotās saistības, respektīvi, šādai bankai būs aizliegts atmaksāt aizdevumu vai izmaksāt procentus par šāda aizdevuma pakārtotām saistībām. Un vienīgā šāda banka šajā situācijā ir “Parex banka”. Tātad šī norma attieksies uz līdzekļiem ar tā sauktajām pakārtotajām saistībām, par kurām līgums ir noslēgts pēc tam, kad bankai tika sniegts valsts atbalsts. Un tātad faktiski likums ir par to, ka pašlaik ir dažas bankas, kurām ir noguldījumi ar pakārtotām saistībām “Parex bankā”, par kuriem šīs personas saņem lielus procentmaksājumus. Taču saskaņā ar šo likumu, sākot ar 1.jūniju, tas būs aizliegts.

Un vēl es gribu uzsvērt, ka likums faktiski ir par taisnību. Tas ir par to, ka šīm personām ir iespējams saņemt procentmaksājumus tikai tāpēc, ka valsts šo banku ir izglābusi, ieguldot šajā bankā milzīgu naudu – simtiem miljonu latu. Un šī nauda ir bijusi jūsu, nodokļu maksātāju, nauda, un tāpēc nebūtu pareizi, ka šādā situācijā šie cilvēki, kam tur ir šie noguldījumi... ka viņi vēl ar valsts atbalstu saņem labumu no saviem noguldījumiem. Tāpēc likums ir par taisnību, taisnīgu atbildības sadali.

Un ar to tad, cerams, šī situācija varbūt arī būs atrisināta.

Paldies. Tās ir tās divas lietas, ko es vēlējos darīt zināmas. Novēlu jums skaistu nedēļas nogali.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija):

Kolēģi jau vairākkārt pieminēja ārkārtas sēdē uzklausīto Ministru prezidenta ziņojumu par padarīto gada laikā. Taču, mūsuprāt – Tautas partijas un arī manuprāt –,
ziņojumā nebija triju ļoti būtisku šābrīža nepieciešamību valstī.

Tā viena ir tāda, ka nebija konkrētu priekšlikumu valsts izaugsmei.

Tā otra lieta, ka nebija Dombrovska kunga valdības valsts pārvaldes reformas plāna. Tajā pašā laikā vēl aizvien netiek pieņemts un netiek atbalstīts Tautas partijas iesniegtais tā sauktais Zalāna plāns. Un nebija arī vēl nevienas konkrētas idejas, kuru premjerministrs paustu par nodokļu sistēmas nākotni valstī. Tās ir būtiskas lietas, kuras var sakārtot valsti tā, lai valsts varētu attīstīties.

Un vēl. Runājot par kārtējo sēdi, ir jāpiemin, ka Saeima atbalstīja Tautas partijas priekšlikumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tas bija tāds neliels, taču ļoti būtisks priekšlikums tiem cilvēkiem, kam šāda veida atbalsts ir nepieciešams. Proti, mūsu izstrādātais likumprojekts paredz uzskatīt, ka par ienākumu, kurš pilnā mērā netiek aplikts un nav jāapliek, un nedrīkst būt aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli... ka tas ir tāds ienākums, ko persona saņem kā dāvinājumu vai sponsora naudiņu mācību maksas segšanai vai veselības uzlabošanas vajadzībām, proti, izmantojot medicīnas vai ārstnieciskos pakalpojumus. Līdz šim 26 procentu lielais iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija jāsamaksā arī no ziedojuma, kas iegūts, piemēram, ģimenei bērna veselības ārkārtējām vajadzībām, smagām, sarežģītām, un dārgi maksājošām operācijām. Tik un tā no šīs summas bija jāparedz liela naudiņa, lai samaksātu nodokli, un līdz ar to tās naudiņas arī nepietika, tāpēc bieži vien process atkal ieilga, ievilkās un rezultāts netika sasniegts iespējami ātrāk, lai gan naudas devējs tiešām vēlējās atbalstīt cilvēku šādās situācijās. Tādu situāciju nav daudz, tās ir ārkārtējas, un, ja mēs nevaram vienoties un atbalstīt arī tās, par ko tad mēs varam vienoties?

Un patiesībā, pēc manas izpratnes, tā ir arī zināmā mērā pārprasta solidaritāte, ja arguments skan tā, ka visiem, kuriem ir ienākumi, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas gluži tā nav nevienā pasaules valstī. Ir atsevišķi izņēmumi, kuri ir likumos noteikti, un tie ir īpaši gadījumi. Turpmāk tā vairs nebūs.

Pret šo priekšlikumu balsoja premjera partija “Jaunais laiks”. Tas bija diezgan skumji, jo argumenti, kas te skanēja, ka tas esot populistiski un apdraudot valsts stabilitāti... Nu, galu galā tas ir kā tāds bubulis vai papīra pūķis, ko vicina pa gaisu, apgalvojot, ka Eiropas aizdevēji mūs nesapratīs. Šī situācija ir kā tipisks piemērs, kā vēlētājiem šogad, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, veidot pašiem savus kritērijus, par ko balsot vēlēšanās, – vai par tiem, kas spēj atzīt kļūdas un mēģina tās labot, vai par tiem, kas baidās paši no savas ēnas un tāpēc labāk nedara neko.

Eiropas struktūras un valstis, kuras mums palīdz, ir tāpēc, lai mēs būtu savstarpēji partneri. Un partneri parasti, cienot viens otru, runā un atrod problēmas risinājumu, nevis patiešām populistiski apstrīd viens otru.

Un ir vēl kāds fakts, kuru gribu pieminēt, jo vakar, 10.martā, Ministru prezidents pēdējā brīdī atteicās tikties ar Tautas partijas vadītāju. Koalīcijas līgums paredz iespēju 48 stundu laikā aicināt Minis­tru prezidentu uz tikšanos frakcijā. Tautas partija izmantoja šo koalīcijas līguma pantu, ko paši esam labprātīgi pieņēmuši un vienojušies, ka tāds ir nepieciešams ārkārtas situācijā, lai pēc iespējas ātrāk iepazīstinātu Ministru prezidentu ar tūlītējiem neatliekamajiem darāmajiem darbiem Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības atveseļošanā un bezdarba mazināšanā. Taču presē šodien diemžēl vēl aizvien mēs lasām, ka šis gadījums tiek pasniegts kā Tautas partijas ultimāts pret premjeru. Nu, patiešām žēl, ka tas viss ir tik tālu no patiesības.

Un vienlaikus ir jāatzīst, ka šāda tikšanās šodien pulksten 16.00 notiks, jo premjers ir piekritis un uz šādu tikšanos ieradīsies, tāpēc paldies premjeram. Turpināsim viņu pārliecināt gan par nodokļu korekcijām, arī par to nodokli, kurš ir jāsamazina tūrismam kā eksporta nozarei, gan arī iepazīstināsim ar Šķēles kunga izstrādāto un Tautas partijas sagatavoto tautsaimniecības atdzīvināšanas un izaugsmes pasākumu plānu. Tas ir jāsāk bez kavēšanās, jo cilvēkiem ir vajadzīgs darbs, darbs un vēlreiz darbs. Un mums ir jāstrādā.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Pagājušajā sestdienā, 6.martā, tika nodibināta vēlēšanu apvienība “Vienotība”. Šajā “Vienotībā” tātad ietilpst “Pilsoniskā Savienība”, “Sabiedrība citai politikai” un arī “Jaunais laiks”. Mūsu “Vienotības” apvienība ir atvērta arī citām partijām, un mēs sāksim sarunas par to, lai pirms vēlēšanām vēl vairāk konsolidētu labējos un nacionālos jautājumus aizstāvošos spēkus.

Jau vakar notika “Vienotības” deputātu pirmā sanāksme pēc šīs apvienības nodibināšanas, kurā mēs informējām visu šo “Vienotības” deputātu sabiedrību par to, ka “Pilsoniskās Savienības” frakcija bija tikusies ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru. Mēs izrunājām jautājumu par to, būtu vai nebūtu nepieciešama Vēlēšanu reģistra veidošana jau uz šīm Saeimas vēlēšanām, un sapratām to, ka, ja vien deputāti spētu vienoties un pieņemtu lēmumu vēlreiz mainīt Vēlēšanu likumu, tad jau 10.Saeimas vēlēšanās šādu reģistru varētu ieviest, jo tas tik tiešām dotu vairākus labumus: šādā gadījumā vairāk cilvēku varētu balsot pa pastu un arī vēlētājs tiktu piesaistīts konkrētam vēlēšanu apgabalam, tad nebūtu arī tā sauktās mākslīgās migrācijas, kuru dažreiz rosina arī paši deputātu kandidāti, pārvadājot savus atbalstītājus no viena apgabala uz otru. Bez tam šo jautājumu rosināja arī PBLA – Pasaules brīvo latviešu apvienība, lai atvieglinātu arī cilvēku novēlēšanas iespējas ārvalstīs. Un ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ļoti reti ir izvietoti vēlēšanu iecirkņi un kur šo vēlēšanu sarakstu trūkuma dēļ arī vēlēšanas pa pastu ir apgrūtinātas, bet arī mūsu pilsoņi, kas lielā skaitā ir Īrijā un citās Rietumeiropas valstīs.

Bet, ja runājam par šodienas svarīgākajiem notikumiem, tad, protams, svarīgi bija tas, ka Ministru prezidents informēja Saeimu par Ministru kabinetā paveikto un iecerēto, bet vēl būtiskāk bija tas, ka šim ziņojumam bija pievienotas arī visu ministriju atskaites, kuras mēs rūpīgi vēl varēsim izpētīt, izvērtēt un iesniegt arī savus priekšlikumus turpmākajam darbam.

Bet bija arī nelieli izņēmumi Saeimas darbā. Parasti nenotiek tā, ka nodokļu likumos kāda no partijām pēkšņi iesniedz savus priekšlikumus. Taču Tautas partija, kā nupat jau runāja Anta Rugāte, bija iesniegusi savu priekšlikumu izskatīšanai Saeimā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jā, ideja ir atbalstāma, bet tās izpilde ir problemātiska, jo šajā likumprojektā nebija noteikts, kā kontrolēt šos ziedojumus. Pat tad, ja tiek rakstīts, ka tie ir paredzēti vai nu izglītības iegūšanai, vai veselības saglabāšanai, nav šā kontroles mehānisma. Un šeit var tādi... nu, draudi slēpties, ka šo naudu var izmantot arī pilnīgi citiem mērķiem. Un, lai tas tā nebūtu, Sadarbības padomē tika piedāvāts šo jautājumu izvērtēt arī Finanšu ministrijai, bet Tautas partija, šoreiz bloķējoties ar opozīcijas partijām – ar PCTVL un ar Latvijas Pirmo partiju un partiju “Latvijas Ceļš” –, tomēr nobalsoja “par”, un balsu pārsvars bija šāds: 45 balsis bija par labu šā likumprojekta tūlītējai nodošanai komisijai un 43 balsis bija pret vai atturējās – tātad tikai divu balsu starpība šeit bija.

Līdzīga situācija bija arī ar likumu par imigrāciju. Arī šo likumprojektu tikai ar sešu balsu pārsvaru nodeva izvērtēšanai prezidentam. “Pilsoniskā Savienība” kopā ar citām partijām – ar “Jauno laiku”, Zaļo un Zemnieku savienību, TB/LNNK un “Sabiedrību citai politikai” – nodeva savu vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot atkārtoti izskatīt šo likumprojektu Saeimā un nenodot to izsludināšanai.

Vakar notika tikšanās ar Valsts prezidenta Kancelejas pārstāvjiem un juristiem, un mēs pacietīgi gaidīsim līdz sestdienai, vai tiešām Valsts prezidents neizpratīs tos draudus, kas ir iekļauti šajā Imigrācijas likumā, ka latvieši izpārdod savus īpašumus tikai tādēļ, lai iedotu austrumu ārzemniekiem brīvbiļeti uz Eiropu.

Es vairāk nepieskaršos šim pamatojumam, jo laika pašreiz ir maz. Par to mēs nevaram daudz runāt, bet es tomēr gribu aicināt visus atcerēties mūsu tautas... gribētos teikt, varoņus, tos, kuri ir atdevuši dzīvību par Latviju un tās saglabāšanu, un 16.martā piedalīties dažādos leģionāru pasākumos, kas notiks ne tikai Lestenē, ne tikai Rīgā, bet arī ļoti daudzos novados.

Vēl mēs runājām arī par to, ka Saeimas ziemas sesija tiks slēgta 31.martā, bet darbs atjaunosies 9.aprīlī. Bet tas nenozīmē, ka šīs būs Saeimas brīvdienas. Tik tiešām nekad šīs... Tās dienas, ko sabiedrībā ļoti bieži mēdz dēvēt par brīvdienām, ir pat vēl vairāk noslogotas, nekā strādājot sesiju laikā.

Es novēlu visiem arī labas šīsnedēļas noslēguma dienas – sestdienu un svētdienu, jo laiku sola labu, izņemot Kurzemi, kur laikam puteņos un kur mēs dabūsim atkal rakt jaunus celiņus un domāt par to, kā izkļūt no mājām. Veiksmi visiem!

V.Agešins (apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Gandrīz ikvienu Latvijā nomāc ekonomiskā situācija un pieaugošais parādu slogs. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem tas liek izšķirties par aizbraukšanu no valsts. Izmisumā dzen arvien pieaugošā negatīvā informācija, arī tā, kas izskanējusi saistībā ar “Parex banku”. Šajā bankā ir ieguldīti 1,5 miljardi eiro no valsts nodokļu maksātāju naudas. Un vēl Godmaņa vadītā valdība publiski tika devusi solījumu šo naudiņu atgūt, izdevīgi pārdodot banku. Taču ir iespējams, ka valdības scenārijs ir pavisam cits: pēc “Nomura International” ieteikuma tiek plānots banku sadalīt labajā, kuru ātri pārdot, un sliktajā, kuru atstāt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Tā sauktais restrukturizācijas plāns paredz, ka jauna kredītiestāde pārņems no “Parex bankas” visu labo – naudu kasē un citās bankās, vērtspapīrus, standarta kredītus, klientu noguldījumus, līgumiskās attiecības ar bankas klientiem un sadarbības partneriem. Savukārt “Parex bankā” paliks šaubīgie kredīti, sindicētie aizdevumi, lielākā daļa Valsts kases noguldījuma, eiroobligācijas un lielākā daļa no noguldījumiem subordinētajā kapitālā. Šajā sliktajā bankā, visticamāk, saglabāsies saistību izpildes ierobežojumi un būs likviditātes problēmas, kas varētu izraisīt tiesvedību procesus.

Pie šāda sadalījuma tiek prognozēts, ka “Parex bankai” 2011.gada beigās radīsies nepietiekams kapitāls, bet 2012.gada beigās – negatīvs kapitāls. Tas nozīmē, ka tiek plānota bankas novešana līdz maksātnespējai – tātad tiek veiktas tīšas darbības, kuras Krimināllikumā tiek kvalificētas kā noziedzīgas un par kurām ir paredzēta atbildība.

Savukārt Latvijas nodokļu maksātājiem “Parex bankas” saistību izpilde varētu izmaksāt ne mazāk kā 2 miljardus latu.

Sakarā ar to mēs gribam atgādināt Ministru prezidentam, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda viņam uzticēta tikai tādēļ, lai viņš ar to rīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks. Dombrovska kunga rīcībā ir labi apmācīta ierēdņu armija, kas ir spējīga skaisti sakārtot dažādus jautājumus. Jautājums ir tikai par to, kāds ir ierēdņiem dotais uzdevums un kuram Latvijā ir izdevīgs “Nomura International” piedāvātais valsts “uzmetiens”.

“Saskaņas Centrs” nevar pieļaut, ka atkārtojas Latvijā parastā situācija – ka atbildīgās amatpersonas, slēpjoties aiz konfidencialitātes plīvura, veic valstij un tās iedzīvotājiem neizdevīgus darījumus. Pēc notikušā tauta parasti attopas un mēģina atrast vainīgos, bet atbildīgajām amatpersonām neko neizdodas pierādīt, jo parasti iejaukšanās šādos darījumos notiek par vēlu. Šoreiz tā nedrīkst notikt! Valstij tik nozīmīgam jautājumam ir jātiek publiski izdiskutētam, un valdība to nedrīkst pieņemt aiz slēgtām durvīm.

“Saskaņas Centra” frakcijas mērķis ir panākt, lai valdība un tās vadītājs rīkotos kā krietns un godīgs saimnieks, un brīdināt, ka plānotā prettiesiskā rīcība nepaliks nesodīta. Uz mums var paļauties!

Paldies par uzmanību.