Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Zane Pētersone. Pierādījumu nodrošināšana

Pierādījumu nodrošināšana pieder pie pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir piemērojami līdz lietas izskatīšanai pēc būtības. Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu primārā funkcija ir status quo nostiprināšana, t.i., tāda stāvokļa iesaldēšana, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk. Taču bez status quo nostiprināšanas pagaidu līdzekļiem var būt arī citas lomas.

Pierādījumu nodrošināšanai piemīt tiesas procesa pilnvērtīgas realizācijas nodrošināšanas funkcija: pierādījumu nodrošināšana garantē, ka lietas dalībnieka pierādīšanas pienākums nebūs apdraudēts pierādījumu zušanas vai izmainīšanās dēļ. Amerikāņu autors Dens Dobss norādījis, ka pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi (sakarā ar to potenciāli graujošām sekām atbildētājam) parasti ir rūpīgi limitēti normatīvajos aktos vai tiesu nolēmumos.

• Māris Ruķers. Personas datu aizsardzība Latvijā: desmit gadu pieredze

2010.gada 23.martā aprit desmit gadu kopš Fizisko personu datu aizsardzības likuma pieņemšanas. Pirms desmit gadiem 7.Saeimas deputātu balsojums par likuma projekta pieņemšanu trešajā lasījumā bija pārliecinošs: “par” – 87, “pret” un “atturas” nav, bet no 2000.gada 6.aprīļa likuma prasības jau stājās spēkā. Nedaudz vēlāk darbu sāka jauna personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde – Datu valsts inspekcija.

Droši vien var uzdot jautājumu: vai valstī desmit gadu laikā ir izdarīts viss, lai personas dati tiešām būtu aizsargāti? Atsevišķi notikumi pēdējā laikā liecina par pretējo. Šajā rakstā īsumā ieskicēti galvenie personas datu aizsardzības institūta attīstības posmi Latvijā, aktualizētas problēmas, kā arī tiks sniegts skatījums uz turpmākām šīs administratīvo tiesību apakšnozares attīstības perspektīvām Eiropā.

• Liene Cakare. Kādi nodokļi ir jāmaksā par kontrabandu

Valsts ieņēmumu dienests 2008.gada 6.martā iesniedza Rīgas apgabaltiesā civilprasību par zaudējumu Ls 469 679,70 piedziņu solidāri no 41 personas. Prasītājs lūdza piedzīt zaudējumus par kontrabandas ceļā ievesto preci, kuru atbildētāji nebija realizējuši, bet šo preci VID iznīcināja kriminālprocesa ietvaros pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Minētā VID prasība izriet no krimināllietas, kurā pie atbildības par kontrabandu sauca fiziskas personas, turklāt daļu no personām krimināllietā apsūdzībā par kontrabandu attaisnoja.

Rakstā pilnībā abstrahējos no analīzes par prasības pamatotību pret visiem un katru atsevišķu atbildētāju, bet vēlos izteikt savu viedokli par prasības summas aprēķina tiesisko pamatotību, kā arī par iespējamām tiesiskām sekām, kādas varētu iestāties, apmierinot prasību. Ir jāņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests ir 08.04.2008. iesniedzis papildinājumus prasības pieteikumam un 28.01.2009. VID iesniedza vēl vienu papildinājumu.

• Aksels Rēcs. Prezidenta Zatlera jaunā interpretācija

Var konstatēt, ka salīdzinājumā ar citām parlamentārām republikām Eiropas Savienībā prezidenta V.Zatlera rīcībai analogus piemērus nevar atrast pat parlamentārās republikās ar tieši vēlētiem prezidentiem. Prezidenti gan ļoti bieži pauž savu politisko viedokli. Piemēram, Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite šā gada janvārī ierosināja un arī panāca Lietuvas ārlietu ministra nomaiņu.

Savukārt Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons nesen piekāpās tautas noraidošajai attieksmei pret parlamenta lēmumu atmaksāt ārzemniekiem bankrotējušās bankās ieguldītu naudu. Parlamentārās republikās prezidenta rīcību visbiežāk nosaka viņa raksturs, kā arī politiskā kultūra valstī. Tomēr vēl svarīgākas ir konstitūcijā paredzētās prezidenta iespējas kļūt par aktīvu ikdienas politikas noteicēju. Un šīs iespējas Latvijā daudzos punktos atšķiras no citām parlamentārām valstīm.

“Jurista Vārda” redakcija